Risku pārvaldības kompānija "Coface" šogad Latvijā un Lietuvā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 1,8%, savukārt Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija, sagaidot IKP kritumu par 0,2%, informēja "Coface" pārstāvji, atsaucoties uz "Coface" ekspertu novērtējumu jaunākajā risku barometra pētījumā.

Vienlaikus "Coface" eksperti prognozē, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,6%, Lietuvas - par 2,7%, savukārt Igaunijas ekonomikā būs izaugsme 3% apmērā.

"Coface" pārstāvji norāda, ka Latvijas ekonomikai 2024.gads sola stabilizāciju un pakāpenisku atveseļošanos, ko veicinās spēcīgais iekšējais pieprasījums, patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un stratēģiskās investīcijas.

Kompānijā atgādina, ka Baltijas valstis 2023.gadā piedzīvoja nozīmīgu ekonomikas lejupslīdi, Igaunijas IKP sarūkot par 3%, bet Latvijā un Lietuvā - par 0,3%. Tomēr 2024.gada pirmais ceturksnis ir nesis pozitīvas pārmaiņas Latvijai un Lietuvai, abām fiksējot izaugsmi, savukārt Igaunija pagaidām turpina saskarties ar ekonomiskiem izaicinājumiem, ko nosaka salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un zems iekšējais pieprasījums mērena darbaspēka algu kāpuma apstākļos.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

“Coface Baltics” vadītāja amatā stājas finanšu un vadības speciālists Mindaugs Sventickas, kurš jau vairākus gadus ir bijis daļa no uzņēmuma.

Šajā amatā viņš nomainīs Mantvīdu Štareiku, kurš ir nolēmis turpināt savu profesionālo karjeru citā jomā.

“Mēs esam iecēluši profesionālu un pieredzējušu ekonomistu par “Coface Baltics” vadītāju. Viņš ir veicinājis arī uzņēmuma darbības paplašināšanu Baltijā, kā arī daudzus gadus palīdzējis stiprināt uzņēmuma darbību starptautiskajos tirgos. Mēs augstu vērtējam Mindauga profesionālās un vadības kompetences, kā arī esam priecīgi, ka varam viņam uzticēt tirdzniecības kredītu apdrošināšanas biznesu visās Baltijas valstīs,” saka Jaroslavs Javorskis, “Coface” izpilddirektors Centrāleiropā.

Pirms “Coface Baltics” vadības pārņemšanas, pēdējos divus gadus M. Sventickas vadīja “Coface PKZ”, kompānijas strukvienību Slovēnijā, kur viņš joprojām saglabās valdes locekļa pozīciju. Kopš 2005. gada M. Sventickas uzņēmumā ir ieņēmis dažādus vadošus amatus: līdz 2016. gadam viņš bija Risku parakstīšanas departamenta direktora vietnieks un pēc tam arī direktors, bet no 2016. līdz 2019. gadam M. Sventickas vadīja Baltijas Risku parakstīšanas departamentu.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface grupa 2015. gadā palielinājis apgrozījumu par 3,4% un sasniedzis 126 miljonu eiro peļņu.

Coface Latvia pērn būtiski audzis pieprasījums pēc parādu piedziņas.

Coface grupas konsolidētais apgrozījums aizvadītajā gadā bija 1,489.5 miljardi eiro, kas ir par 3,4% vairāk, salīdzinot ar 2014. gadu. Apgrozījuma pieaugumu īpaši veicinājusi uzņēmuma darbība jaunattīstības tirgos, neskatoties uz globālās ekonomiskās vides pasliktināšanos gada izskaņā. Coface grupas tīrā peļņa 2015. gadā pieauga par 1%, sasniedzot 126 miljonus eiro.

Pērn Latvijā par 70% pieauguši Coface parādu piedziņas apmēri, salīdzinot ar 2014. gadu. Coface Latvia konsolidētais apgrozījums aizvadītajā gadā samazinājies par 4,3% salīdzinājumā ar 2014. gadu. Šāds kritums tiek prognozēts kā īslaicīgs, un tas saistāms ar Coface grupas komerciālās stratēģijas ieviešanu, balstoties uz produktu jauninājumiem un stiprinot pārdošanas procesu, kā arī tirdzniecības uzraudzību.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Kredītrisku apdrošinātājs Coface Latvija 2015.gada pirmajā ceturksnī palielinājusi piesaistīto prēmiju apjomu par 9,6% salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem trīs mēnešiem, informē kompānijas pārstāvji.

Savukārt starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface 2015.gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 389,6 miljonus eiro apgrozījumu, kas ir 5,3% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Labus izaugsmes rādītājus Coface grupa uzrāda jaunattīstības tirgos un Ziemeļamerikā, savukārt «nobriedušajos» tirgos saskaroties ar augstu konkurenci.

Coface grupas ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2015.gada pirmajos trīs mēnešos ir auguši par 6,1%, sasniedzot 62 miljonus eiro, bet tīrā peļņa (grupas kapitāla daļas) palielinājusies par 10,7%, sasniedzot 45 miljonus eiro.

Piesardzīga atlabšana, kas bija vērojama pasaules ekonomikā 2014. gadā, turpinājās arī šī gada pirmajā ceturksnī un, saskaņā ar Coface finanšu analītiķu prognozēm, pasaules ekonomikas attīstības temps saglabāsies līdzīgs līdz šī gada beigām. Tomēr, kā norāda Coface, globālā ekonomikas atlabšana ir pakļauta atsevišķiem šķēršļiem.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface grupas konsolidētais apgrozījums 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos pieaudzis par 5.1%, salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, sasniedzot 1 126.3 miljonus eiro. Uzņēmuma neto peļņa šā gada pirmajos deviņos mēnešos sasniegusi 98,3 miljonus eiro.

Coface grupas apgrozījuma apmērus šogad īpaši veicinājuši jaunie tirgi. Savukārt nobriedušākos tirgos, kur pašreiz kredītrisku apdrošināšanas jomā valda sīva konkurence, Coface paredz īstenot dziļas strukturālās pārmaiņas atbilstoši savai attīstības stratēģijai.

Coface Latvijas filiāles apgrozījums šā gada pirmajos trīs ceturkšņos pieaudzis par 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un nopelnīto prēmiju apmērs pieaudzis par 6.4%. Latvijā pieprasījums pēc Coface kredītrisku apdrošināšanas pakalpojumiem 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos kāpis par 0.4%, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Tikmēr parādu piedziņas apjoms kāpis par 41.3%, bet pieprasījuma apmērs pēc uzņēmumu finanšu atskaitēm samazinājies par 10.9%.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.

Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.

Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.

Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.

Kredītrisku apdrošinātājs SIA «Coface Latvia Credit Management» likvidēts un izslēgts no komercreģistra, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Coface Latvia Credit Management» dibināta 1992.gadā un tā sniedza vairākus pakalpojumus nemaksāšanas risku novēršanai, piemēram, kredīta atskaites sagatavošanu, monitoringu, debitoru parādu atgūšanu un citus. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 140 864 eiro.

Uzņēmuma vienīgais dalībnieks - Austrijā reģistrētais «Coface Central Europe Holding AG» lēmumu par meitas uzņēmuma Latvijā likvidāciju pieņēma 2017.gada 23.augustā.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka kopš 1996.gada, kas ir pirmais gads, par kuru pieejama informācija par SIA «Coface Latvia Credit Management» finanšu rādītājiem, uzņēmums darbojies ar peļņu, izņemot 1996. un 2007.gadā. Augstāko apgrozījumu uzņēmums sasniedza 2007.gadā, kad tas bija 1,279 miljoni eiro.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface pārveidos uzņēmuma struktūru Baltijā - turpmāk kompānijas galvenā mītne būs Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, no kuras tiks apkalpoti klienti arī Latvijā un Igaunijā, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

«Coface 2017.gadu iezīmē kā pārejas periodu, kura laikā uzņēmums koncentrējas uz stratēģiskā plāna izpildi darbības efektivizēšanas programmas ietvaros. Efektivitātes projektu vidū ir arī vienota Baltijas centra izveide, kā rezultātā visi uzņēmuma klienti tiktu apkalpoti no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas,» informēja kompānijas pārstāvji.

Tāpat kompānijā norādīja, ka vairāku struktūrvienību uzņēmējdarbības apvienošana vienā lielā vienībā nodrošinās lielāku elastību un garantēs vislabāko iespējamo atbalstu.

Apvienojot uzņēmumus Latvijā un Lietuvā, tiks izveidota kompānija Coface Baltics. «Apvienojot uzņēmumus Latvijā un Lietuvā un izveidojot Coface Baltics, uzņēmums ieguldīs līdzekļus, lai palielinātu Lietuvā bāzēto komandu par 30%,» piebilda kompānijā.

Trīs lielākie uzņēmumi Baltijā pēc apgrozījuma rādītājiem ir Lietuvas pārstāvji, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface Baltijas uzņēmumu TOP 50 reitings. Igaunijai šogad lielākais topa jaunpienācēju skaits, bet Latvijas uzņēmumi uzrāda augstāko pieaugumu nodarbinātībā..

Coface Baltijas uzņēmumu TOP 50 šā gada rezultāti rāda, ka reģiona lielākās kompānijas piedzīvojušas kopējā apgrozījuma kritumu (-5,4%), salīdzinot ar uzrādīto 2% pieaugumu pērn. Coface to skaidro ar Krievijas, Baltijai nozīmīgā tirdzniecības partnera, ekonomikas pasliktināšanos un noteiktajiem embargo. Tas kavējis ekonomisko aktivitāti Baltijas reģionā 2014. gadā un attiecīgi turpinās negatīvi ietekmēt IKP izaugsmes tempus arī 2015. gadā

Lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma rādītājiem topa pirmajā trijniekā šogad saglabājas bez izmaiņām, goda pjedestālu ieņemot Lietuvas pārstāvjiem. Lai gan Orlen Lietuva AB aizvadīja izaicinājumiem pilnu gadu ar ievērojamiem zaudējumiem, tas saglabājis lielākā uzņēmuma statusu reģionā. Tāpat kā iepriekšējos gados tam saraksta augšgalā seko Vilniaus Prekyba UAB un Maxima Grupe UAB, abiem apliecinot stabilu izaugsmi.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface pazeminājis Ķīnas kredītreitingu no A4 uz A3, prognozējot iekšējā kopprodukta kritumu: 2015.gadam 7%, bet 2016.gadā - 6,7%.

Ķīnas akciju tirgus, kas laika posmā no 2014.gada novembra līdz šā gada jūnijam piedzīvoja strauju kāpumu (par 113%) pašreiz ir nokrities par 27%. Coface viedoklis, ka Ķīnas uzņēmumu akcijas gan līdz šim ir bijušas un joprojām ir stipri pārvērtētas.

«Tas, kas pašreiz notiek Ķīnas akciju tirgū, atspoguļo gan to cenu neadekvātumu, gan arī uzrāda negatīvus riskus attiecībā uz turpmāko akciju tirgus izaugsmi. Ja tirgus tuvākajā laikā nestabilizēsies, sagaidāms, ka tiks ‘grauta’ uzticība valdības reformām gan no iekšzemes, gan starptautisko spēlētāju puses,» uzsver Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 13,8% un Igaunijā par 9,7%, turpretī Lietuvā tas pieaudzis, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2015. gadā ir sarucis deviņās no trīspadsmit Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīm. Lielāko bankrota skaita pieaugumu piedzīvoja Ukraina (+ 20.8%) un Lietuva (+ 16.3%), kur plašākās uzņēmumu maksātnespējas reģistrētas tirdzniecības, būvniecības un ražošanas sektoros.

Tikmēr būtiskākie uzlabojumi notikuši Rumānijā, kur bankrotu skaits sarucis teju uz pusi (- 49,5%), salīdzinot ar gadu iepriekš. Ievērojami mazāk maksātnespēju pērn reģistrētas arī Ungārijā (- 44,2% ). Paredzams, ka biznesa apstākļi CAE valstīs arī 2016. gadā kopumā saglabāsies uzņēmējiem labvēlīgi.

«Galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks mūsu reģionā 2016. gadā būs mājsaimniecību patēriņa kāpums, ko veicinās uzlabojumi darba tirgū un patērētāju uzticības pieaugums,» atzīmē Coface Latvija izpilddirektors Arnis Blūmfelds. «Vienlaikus gan jāņem vērā, ka globālo tirgu attīstības tempi pašlaik ir palēninājušies, un tas var traucēt eksportējošo uzņēmumu izaugsmei.»

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis Igaunijas vērtējumu (A2), bet Latvijas (A4) un Lietuvas (A3) biznesa vides novērtējumi saglabāti līdzšinējā līmenī. Coface šogad prognozē nelielu pasaules ekonomikas izaugsmes kāpumu, sasniedzot 2,7%, bet kā būtiskākos draudus uzņēmējdarbībai izceļ politiskos riskus.

Ņemot vērā biznesa vides attīstību un stabilu ekonomikas izaugsmi, Coface uzlabojis Igaunijas riska vērtējumu uz A2 jeb zemu riska līmeni, kāds piešķirts arī tādām lielvalstīm kā ASV, Francija un Japāna. Līdz ar ekonomikas atveseļošanos uzlabots Bulgārijas reitings (A4), tāpat izaugsme un maksātnespēju skaita samazinājums ļāvis labot Spānijas riska atzīmi (A3). Pozitīvas izmaiņas skārušas arī Islandes, Serbijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kipras un Argentīnas vērtējumus.

Riska atzīmes pasliktinātas Meksikai (B), Dienvidāfrikas Republikai (C) un Jordānijai (C). Meksikas gadījumā būtisku lomu spēlē neskaidrība par ASV iespējamajiem protekcionisma politikas pasākumiem tirdzniecībā, kā arī investīciju ierobežojumi zemāku naftas biznesa ienākumu dēļ. Jordānijas ekonomiku bez lielā valsts parāda būtiski ietekmējis arī bēgļu skaita pieplūdums, kas veicinājis algu samazināšanos, bezdarba pieaugumu un inflācijas kāpumu.

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi, pārsvarā gan ārvalstu uzņēmumu Latvijas struktūrvienības.

No Lietuvas topā iekļuvuši 20, bet Igaunijas – 4 uzņēmumi. Kopumā reģionam 2015. gads bijis veiksmīgs un vadošo kompāniju apgrozījums ir pieaudzis par 4,2%.

No Latvijas uzņēmumiem augstākās pozīcijas ieņem minerālmēslu un ķīmisko vielu tirgotājs SIA Uralchem Trading (130.vieta topā), mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia (210.vieta topā), kā arī mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija (261.vieta topā). No Latvijas uzņēmumiem topā atrodama arī AS Latvenergo, kas piedzīvojusi kritumu no pērnās 221.vietas uz 348. vietu, SIA Orlen Latvija, AS Latvijas Gāze, SIA Neste Latvija un SIA Circle K Latvia.

Reģiona lielākā ekonomika ir Polijā, un topā valsti pārstāv 137 uzņēmumi, tostarp pirmo pozīciju ieņemošā PKN Orlen. Par topa «uzlecošo zvaigzni» var uzskatīt General Electric Hungary, kas pakāpies uz topa otro pozīciju no aizvadītā gada 13. vietas, un 2015. gadā uzņēmums savu peļnu ir teju četrkāršojis.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs «Coface» jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis vērtējumus Ukrainai, Gruzijai un Nīderlandei.

Kredītrisku eksperti atzīmē, ka iespējamā uzņēmumu «pārkaršana» un politiskā spriedze būs lielāko biznesa risku vidū 2018. gadā.

Kā rāda jaunais biznesa risku reitings, globālās tirdzniecības izaugsme ir pozitīvi ietekmējusi vairākas atvērtās ekonomikas valstis. Šajā ceturksnī riska vērtējumi ir uzlaboti Nīderlandei (A1), Dienvidkorejai (A2) un Taivānai (A2). Pakāpeniski atgriežoties patērētāju un uzņēmumu konfidencei, uzlabojusies biznesa vide arī Grieķijā. Tikmēr Baltijas valstu novērtējumi saglabāti bez izmaiņām – A3 jeb apmierinošs riska līmenis Latvijai un Lietuvai, bet Igaunijai A2 jeb zems risks.

Neskatoties uz joprojām augstajiem politiskajiem riskiem, «Coface» uzlabojis vērtējumus arī Ukrainai (C), Gruzijai (B) un Moldovai (C), kurās šobrīd vērojama izaugsme līdz ar ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos Krievijā un Eiropā. Savukārt Kazahstānas biznesa videi par labu nākusi gan pieaugošā naftas ieguve, gan ieguldījumi Ķīnas «jaunā zīda ceļa» projektā. Riska vērtējums pasliktināts Saūda Arābijai (C), kur pieaugošā politiskā spriedze kaitē biznesa videi investoru skatījumā. Turklāt Tuvo Austrumu valsts ekonomika ir lielā mērā atkarīga no naftas cenām, kuras joprojām ir svārstīgas.

Laikā, kad finansējuma pieejamība ir atzīta par Eiropas līmeņa problēmu, būtiska ir biznesa apritē jau esošā kapitāla aktīvāka darbināšana , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rēķinu pirkšana, faktorings un kredītapdrošināšana ir starp līdzekļiem, kas aizvien aktīvāk tiek likti lietā arī Latvijā, lai palielinātu biznesā ieguldītās naudas efektivitāti un apgrozāmā kapitāla apriti.

Lai visiem labi

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu, kuru apgrozījums gadā ir no 12 tūkstošiem līdz diviem miljoniem eiro, nav aizņemties spējīgi. Proti, to pašreizējās saistības jau pārsniedz uzņēmuma četru gadu naudas plūsmu, liecina Swedbank dati. Tas arī paskaidro faktu, ka dažāda līmeņa politikas veidotāju spiediens uz komercbankām dāsnākai kreditēšanai kā Latvijā, tā Eiropā vispār, kur uzņēmumu bilances mēdz būt līdzīgas, ir ar nosacītiem panākumiem.

Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.

2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.

Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.

Indijas premjerministrs Narendra Modi un viņa valdības uzsāktās reformas ir spējušas gūt investoru uzticību. Pēc starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface prognozēm Indijas iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad sasniegs 7,5%. Vienlaikus eksperti brīdina, ka valdība var saskarties ar iedzīvotāju protestiem un Modi pārstāvētajai partijai trūkst vairākuma parlamenta augšpalātā, kas var radīt pretestību uzsākto reformu īstenošanā.

Narendra Modi ievēlēts Indijas premjerministra amatā pērn maijā, un šī ir Indijā pirmā bezkoalīcijas valdība pēdējo 25 gadu laikā. Esot amatā tikai gadu, Modi administrācija ir guvusi redzamus rezultātus, piemēram, izstrādāts preču un pakalpojumu nodokļu likumprojekts ar mērķi veicināt fiskālos ieņēmumus un palielināt ārvalstu investīciju griestus dažādās nozarēs. Šogad tiešo ārvalstu investīciju griesti apdrošināšanas un aizsardzības jomā pacelti no 26% līdz 49%. Tāpat, lai veicinātu infrastruktūras un ražošanas attīstību, Modi valdība ir izdevusi normatīvos aktus, kas piešķir ārvalstu uzņēmējiem pilnas īpašumtiesības dzelzceļa nozarē un būvniecības uzņēmumos.