Risku pārvaldības kompānija "Coface" šogad Latvijā un Lietuvā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 1,8%, savukārt Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija, sagaidot IKP kritumu par 0,2%, informēja "Coface" pārstāvji, atsaucoties uz "Coface" ekspertu novērtējumu jaunākajā risku barometra pētījumā.

Vienlaikus "Coface" eksperti prognozē, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,6%, Lietuvas - par 2,7%, savukārt Igaunijas ekonomikā būs izaugsme 3% apmērā.

"Coface" pārstāvji norāda, ka Latvijas ekonomikai 2024.gads sola stabilizāciju un pakāpenisku atveseļošanos, ko veicinās spēcīgais iekšējais pieprasījums, patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un stratēģiskās investīcijas.

Kompānijā atgādina, ka Baltijas valstis 2023.gadā piedzīvoja nozīmīgu ekonomikas lejupslīdi, Igaunijas IKP sarūkot par 3%, bet Latvijā un Lietuvā - par 0,3%. Tomēr 2024.gada pirmais ceturksnis ir nesis pozitīvas pārmaiņas Latvijai un Lietuvai, abām fiksējot izaugsmi, savukārt Igaunija pagaidām turpina saskarties ar ekonomiskiem izaicinājumiem, ko nosaka salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un zems iekšējais pieprasījums mērena darbaspēka algu kāpuma apstākļos.

“Coface Baltics” vadītāja amatā stājas finanšu un vadības speciālists Mindaugs Sventickas, kurš jau vairākus gadus ir bijis daļa no uzņēmuma.

Šajā amatā viņš nomainīs Mantvīdu Štareiku, kurš ir nolēmis turpināt savu profesionālo karjeru citā jomā.

“Mēs esam iecēluši profesionālu un pieredzējušu ekonomistu par “Coface Baltics” vadītāju. Viņš ir veicinājis arī uzņēmuma darbības paplašināšanu Baltijā, kā arī daudzus gadus palīdzējis stiprināt uzņēmuma darbību starptautiskajos tirgos. Mēs augstu vērtējam Mindauga profesionālās un vadības kompetences, kā arī esam priecīgi, ka varam viņam uzticēt tirdzniecības kredītu apdrošināšanas biznesu visās Baltijas valstīs,” saka Jaroslavs Javorskis, “Coface” izpilddirektors Centrāleiropā.

Pirms “Coface Baltics” vadības pārņemšanas, pēdējos divus gadus M. Sventickas vadīja “Coface PKZ”, kompānijas strukvienību Slovēnijā, kur viņš joprojām saglabās valdes locekļa pozīciju. Kopš 2005. gada M. Sventickas uzņēmumā ir ieņēmis dažādus vadošus amatus: līdz 2016. gadam viņš bija Risku parakstīšanas departamenta direktora vietnieks un pēc tam arī direktors, bet no 2016. līdz 2019. gadam M. Sventickas vadīja Baltijas Risku parakstīšanas departamentu.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface grupa 2015. gadā palielinājis apgrozījumu par 3,4% un sasniedzis 126 miljonu eiro peļņu.

Coface Latvia pērn būtiski audzis pieprasījums pēc parādu piedziņas.

Coface grupas konsolidētais apgrozījums aizvadītajā gadā bija 1,489.5 miljardi eiro, kas ir par 3,4% vairāk, salīdzinot ar 2014. gadu. Apgrozījuma pieaugumu īpaši veicinājusi uzņēmuma darbība jaunattīstības tirgos, neskatoties uz globālās ekonomiskās vides pasliktināšanos gada izskaņā. Coface grupas tīrā peļņa 2015. gadā pieauga par 1%, sasniedzot 126 miljonus eiro.

Pērn Latvijā par 70% pieauguši Coface parādu piedziņas apmēri, salīdzinot ar 2014. gadu. Coface Latvia konsolidētais apgrozījums aizvadītajā gadā samazinājies par 4,3% salīdzinājumā ar 2014. gadu. Šāds kritums tiek prognozēts kā īslaicīgs, un tas saistāms ar Coface grupas komerciālās stratēģijas ieviešanu, balstoties uz produktu jauninājumiem un stiprinot pārdošanas procesu, kā arī tirdzniecības uzraudzību.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface grupas konsolidētais apgrozījums 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos pieaudzis par 5.1%, salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, sasniedzot 1 126.3 miljonus eiro. Uzņēmuma neto peļņa šā gada pirmajos deviņos mēnešos sasniegusi 98,3 miljonus eiro.

Coface grupas apgrozījuma apmērus šogad īpaši veicinājuši jaunie tirgi. Savukārt nobriedušākos tirgos, kur pašreiz kredītrisku apdrošināšanas jomā valda sīva konkurence, Coface paredz īstenot dziļas strukturālās pārmaiņas atbilstoši savai attīstības stratēģijai.

Coface Latvijas filiāles apgrozījums šā gada pirmajos trīs ceturkšņos pieaudzis par 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un nopelnīto prēmiju apmērs pieaudzis par 6.4%. Latvijā pieprasījums pēc Coface kredītrisku apdrošināšanas pakalpojumiem 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos kāpis par 0.4%, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Tikmēr parādu piedziņas apjoms kāpis par 41.3%, bet pieprasījuma apmērs pēc uzņēmumu finanšu atskaitēm samazinājies par 10.9%.

Kredītrisku apdrošinātājs Coface Latvija 2015.gada pirmajā ceturksnī palielinājusi piesaistīto prēmiju apjomu par 9,6% salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem trīs mēnešiem, informē kompānijas pārstāvji.

Savukārt starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface 2015.gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 389,6 miljonus eiro apgrozījumu, kas ir 5,3% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Labus izaugsmes rādītājus Coface grupa uzrāda jaunattīstības tirgos un Ziemeļamerikā, savukārt «nobriedušajos» tirgos saskaroties ar augstu konkurenci.

Coface grupas ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2015.gada pirmajos trīs mēnešos ir auguši par 6,1%, sasniedzot 62 miljonus eiro, bet tīrā peļņa (grupas kapitāla daļas) palielinājusies par 10,7%, sasniedzot 45 miljonus eiro.

Piesardzīga atlabšana, kas bija vērojama pasaules ekonomikā 2014. gadā, turpinājās arī šī gada pirmajā ceturksnī un, saskaņā ar Coface finanšu analītiķu prognozēm, pasaules ekonomikas attīstības temps saglabāsies līdzīgs līdz šī gada beigām. Tomēr, kā norāda Coface, globālā ekonomikas atlabšana ir pakļauta atsevišķiem šķēršļiem.

SIA "SP Austrumi" Jelgavā, bijušā lidlauka teritorijā Šūmaņu ceļā, plāno būvēt saules enerģijas ražošanas parku, investējot vairāk nekā 63 miljonus eiro, informē pašvaldības portāls "jelgava.lv".

"SP Austrumi" īpašniece un valdes priekšsēdētāja ir kosmētikas ražotāja "H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja un "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Jelgavas domes sēdē 30.jūnijā apstiprināti nekustamā īpašuma Šūmaņu ceļā 2 apbūves tiesību izsoles rezultāti. Izsolē uzvarēja vienīgais pretendents "SP Austrumi", kas kopā ar sadarbības partneriem "Intec Energy Solutions" bijušā lidlauka teritorijā nepilnu 112 hektāru platībā apņēmies līdz 2023.gada beigām uzbūvēt saules enerģijas ražošanas parku.

Pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums Šūmaņu ceļā 2 sastāv no sešām zemes vienībām ar kopējo platību 1 118 580 kvadrātmetri. Maijā pašvaldība izsludināja mutisko izsoli par apbūves tiesībām un pretendentu atlasi starp personām, kuras, iesniedzot izsoles pieteikumu, apņemas Šūmaņu ceļā 2 uzbūvēt saules enerģijas ražošanas parku un tā funkcionēšanai nepieciešamās inženierbūves.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis Igaunijas vērtējumu (A2), bet Latvijas (A4) un Lietuvas (A3) biznesa vides novērtējumi saglabāti līdzšinējā līmenī. Coface šogad prognozē nelielu pasaules ekonomikas izaugsmes kāpumu, sasniedzot 2,7%, bet kā būtiskākos draudus uzņēmējdarbībai izceļ politiskos riskus.

Ņemot vērā biznesa vides attīstību un stabilu ekonomikas izaugsmi, Coface uzlabojis Igaunijas riska vērtējumu uz A2 jeb zemu riska līmeni, kāds piešķirts arī tādām lielvalstīm kā ASV, Francija un Japāna. Līdz ar ekonomikas atveseļošanos uzlabots Bulgārijas reitings (A4), tāpat izaugsme un maksātnespēju skaita samazinājums ļāvis labot Spānijas riska atzīmi (A3). Pozitīvas izmaiņas skārušas arī Islandes, Serbijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kipras un Argentīnas vērtējumus.

Riska atzīmes pasliktinātas Meksikai (B), Dienvidāfrikas Republikai (C) un Jordānijai (C). Meksikas gadījumā būtisku lomu spēlē neskaidrība par ASV iespējamajiem protekcionisma politikas pasākumiem tirdzniecībā, kā arī investīciju ierobežojumi zemāku naftas biznesa ienākumu dēļ. Jordānijas ekonomiku bez lielā valsts parāda būtiski ietekmējis arī bēgļu skaita pieplūdums, kas veicinājis algu samazināšanos, bezdarba pieaugumu un inflācijas kāpumu.

Neskatoties uz to, ka jaunattīstības tirgos pieaug apdrošināšanas izmaksu skaits, Coface grupa šā gada pirmajā pusgadā uzrādījusi 66 miljonu eiro peļņu, liecina tās izplatīts paziņojums.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface grupas konsolidētais apgrozījums 2015.gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 5,1% salīdzinājumā ar 2014.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, veidojot 760,3 miljonus eiro.

Coface grupas apgrozījuma pieauguma pamatā esot aktivitātes jaunattīstības tirgos un Ziemeļamerikā. Savukārt nobriedušos tirgos, it īpaši Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, pašreiz kredītrisku apdrošināšanas tirgū valda sīva konkurence un Coface realizētās stratēģijas pamatā ir dziļas strukturālas pārmaiņas. Savukārt, ekonomiskās attīstības lejupslīde Krievijā, Ķīnā, Latīņamerikā, kā arī atsevišķās biznesa nozarēs kopš 2014.gada otrā pusgada vecinājusi apdrošināšanas izmaksu pieaugumu.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.

Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.

Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.

Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.

Kredītrisku apdrošinātājs SIA «Coface Latvia Credit Management» likvidēts un izslēgts no komercreģistra, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Coface Latvia Credit Management» dibināta 1992.gadā un tā sniedza vairākus pakalpojumus nemaksāšanas risku novēršanai, piemēram, kredīta atskaites sagatavošanu, monitoringu, debitoru parādu atgūšanu un citus. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 140 864 eiro.

Uzņēmuma vienīgais dalībnieks - Austrijā reģistrētais «Coface Central Europe Holding AG» lēmumu par meitas uzņēmuma Latvijā likvidāciju pieņēma 2017.gada 23.augustā.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka kopš 1996.gada, kas ir pirmais gads, par kuru pieejama informācija par SIA «Coface Latvia Credit Management» finanšu rādītājiem, uzņēmums darbojies ar peļņu, izņemot 1996. un 2007.gadā. Augstāko apgrozījumu uzņēmums sasniedza 2007.gadā, kad tas bija 1,279 miljoni eiro.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface pārveidos uzņēmuma struktūru Baltijā - turpmāk kompānijas galvenā mītne būs Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, no kuras tiks apkalpoti klienti arī Latvijā un Igaunijā, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

«Coface 2017.gadu iezīmē kā pārejas periodu, kura laikā uzņēmums koncentrējas uz stratēģiskā plāna izpildi darbības efektivizēšanas programmas ietvaros. Efektivitātes projektu vidū ir arī vienota Baltijas centra izveide, kā rezultātā visi uzņēmuma klienti tiktu apkalpoti no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas,» informēja kompānijas pārstāvji.

Tāpat kompānijā norādīja, ka vairāku struktūrvienību uzņēmējdarbības apvienošana vienā lielā vienībā nodrošinās lielāku elastību un garantēs vislabāko iespējamo atbalstu.

Apvienojot uzņēmumus Latvijā un Lietuvā, tiks izveidota kompānija Coface Baltics. «Apvienojot uzņēmumus Latvijā un Lietuvā un izveidojot Coface Baltics, uzņēmums ieguldīs līdzekļus, lai palielinātu Lietuvā bāzēto komandu par 30%,» piebilda kompānijā.

Trīs lielākie uzņēmumi Baltijā pēc apgrozījuma rādītājiem ir Lietuvas pārstāvji, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface Baltijas uzņēmumu TOP 50 reitings. Igaunijai šogad lielākais topa jaunpienācēju skaits, bet Latvijas uzņēmumi uzrāda augstāko pieaugumu nodarbinātībā..

Coface Baltijas uzņēmumu TOP 50 šā gada rezultāti rāda, ka reģiona lielākās kompānijas piedzīvojušas kopējā apgrozījuma kritumu (-5,4%), salīdzinot ar uzrādīto 2% pieaugumu pērn. Coface to skaidro ar Krievijas, Baltijai nozīmīgā tirdzniecības partnera, ekonomikas pasliktināšanos un noteiktajiem embargo. Tas kavējis ekonomisko aktivitāti Baltijas reģionā 2014. gadā un attiecīgi turpinās negatīvi ietekmēt IKP izaugsmes tempus arī 2015. gadā

Lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma rādītājiem topa pirmajā trijniekā šogad saglabājas bez izmaiņām, goda pjedestālu ieņemot Lietuvas pārstāvjiem. Lai gan Orlen Lietuva AB aizvadīja izaicinājumiem pilnu gadu ar ievērojamiem zaudējumiem, tas saglabājis lielākā uzņēmuma statusu reģionā. Tāpat kā iepriekšējos gados tam saraksta augšgalā seko Vilniaus Prekyba UAB un Maxima Grupe UAB, abiem apliecinot stabilu izaugsmi.

Uzņēmumi "SP Austrumi" un "SP Rietumi" divos saules enerģijas parkos plāno investēt kopumā apmēram 140 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja abu uzņēmumu īpašniece Anastasija Udalova.

Tostarp "SP Austrumi" saules parkā Jelgavā plānots investēt 60 miljonus eiro, bet "SP Rietumi" saules parkā Vidzemē - līdz 80 miljoniem eiro.

Jautāta, ka radās doma veidot divus saules parkus, Udalova sacīja, ka, saņemot rēķinus par gāzi un elektrību "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā" un kosmētikas ražotājā "H.A. Brieger", radās interese par to, kā pašiem ģenerēt elektrību.

Pašlaik projektam Jelgavas lidlauka teritorijā saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja un noslēguma stadijā ir tehnisko noteikumu saņemšana no "Augstsprieguma tīkla". Tikko būs apstiprināti tehniskie noteikumi, "SP Austrumi" pasūtīs saules paneļus un sāksies investīcijas, skaidroja Udalova.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface pazeminājis Ķīnas kredītreitingu no A4 uz A3, prognozējot iekšējā kopprodukta kritumu: 2015.gadam 7%, bet 2016.gadā - 6,7%.

Ķīnas akciju tirgus, kas laika posmā no 2014.gada novembra līdz šā gada jūnijam piedzīvoja strauju kāpumu (par 113%) pašreiz ir nokrities par 27%. Coface viedoklis, ka Ķīnas uzņēmumu akcijas gan līdz šim ir bijušas un joprojām ir stipri pārvērtētas.

«Tas, kas pašreiz notiek Ķīnas akciju tirgū, atspoguļo gan to cenu neadekvātumu, gan arī uzrāda negatīvus riskus attiecībā uz turpmāko akciju tirgus izaugsmi. Ja tirgus tuvākajā laikā nestabilizēsies, sagaidāms, ka tiks ‘grauta’ uzticība valdības reformām gan no iekšzemes, gan starptautisko spēlētāju puses,» uzsver Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 13,8% un Igaunijā par 9,7%, turpretī Lietuvā tas pieaudzis, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2015. gadā ir sarucis deviņās no trīspadsmit Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīm. Lielāko bankrota skaita pieaugumu piedzīvoja Ukraina (+ 20.8%) un Lietuva (+ 16.3%), kur plašākās uzņēmumu maksātnespējas reģistrētas tirdzniecības, būvniecības un ražošanas sektoros.

Tikmēr būtiskākie uzlabojumi notikuši Rumānijā, kur bankrotu skaits sarucis teju uz pusi (- 49,5%), salīdzinot ar gadu iepriekš. Ievērojami mazāk maksātnespēju pērn reģistrētas arī Ungārijā (- 44,2% ). Paredzams, ka biznesa apstākļi CAE valstīs arī 2016. gadā kopumā saglabāsies uzņēmējiem labvēlīgi.

«Galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks mūsu reģionā 2016. gadā būs mājsaimniecību patēriņa kāpums, ko veicinās uzlabojumi darba tirgū un patērētāju uzticības pieaugums,» atzīmē Coface Latvija izpilddirektors Arnis Blūmfelds. «Vienlaikus gan jāņem vērā, ka globālo tirgu attīstības tempi pašlaik ir palēninājušies, un tas var traucēt eksportējošo uzņēmumu izaugsmei.»

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Neskatoties uz atsevišķu nozaru (galvenokārt pārtikas) eksporta pieaugumu no Baltijas valstīm uz Ķīnu, būtisks lēciens šajā virzienā pagaidām nav gaidāms, uzsver Coface izpilddirektors Baltijas valstīs Mantvidas Stareika (Mantvydas Stareika).

Kompānijas noslēgto darījumu risku portfelī nav novērots pieprasījuma pieaugums pēc augstākiem kredītlimitiem no pircējiem Ķīnā. Iespējams, kādas izmaiņas parādīsies gada gaitā, bet straujš eksporta pieaugums netiek prognozēts. Galvenais iemesls ir tādēļ, ka uzsākt sadarbību ar Ķīnas uzņēmumiem ir sarežģīti un Baltijas tirgus ir pārāk mazs šim reģionam. Lai apmierinātu Ķīnas iekšējā tirgus pieprasījumu, vietējiem uzņēmumiem nāksies apvienoties ar lielākām organizācijām. Līdz tam eksporta darījumiem paredzams gadījuma nevis regulārs raksturs, saka M. Stareika.

Pēc starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface datiem, 8 no 10 Ķīnas uzņēmumiem 2014.gadā saskārušies ar būtiskiem maksājumu kavējumiem. Coface finanšu analītiķi prognozē, ka 2015.gadā Ķīnas IKP kāpumu temps samazināsies uz 7% (no 7,4% 2014.gadā). Tā kā Ķīnas uzņēmēji joprojām cieš no augstām kreditēšanas izmaksām un zema ienesīguma, tiek prognozēts, ka arī maksāšanas disciplīna tuvākajā laikā šajā tirgū neuzlabosies.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs «Coface» jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis vērtējumus Ukrainai, Gruzijai un Nīderlandei.

Kredītrisku eksperti atzīmē, ka iespējamā uzņēmumu «pārkaršana» un politiskā spriedze būs lielāko biznesa risku vidū 2018. gadā.

Kā rāda jaunais biznesa risku reitings, globālās tirdzniecības izaugsme ir pozitīvi ietekmējusi vairākas atvērtās ekonomikas valstis. Šajā ceturksnī riska vērtējumi ir uzlaboti Nīderlandei (A1), Dienvidkorejai (A2) un Taivānai (A2). Pakāpeniski atgriežoties patērētāju un uzņēmumu konfidencei, uzlabojusies biznesa vide arī Grieķijā. Tikmēr Baltijas valstu novērtējumi saglabāti bez izmaiņām – A3 jeb apmierinošs riska līmenis Latvijai un Lietuvai, bet Igaunijai A2 jeb zems risks.

Neskatoties uz joprojām augstajiem politiskajiem riskiem, «Coface» uzlabojis vērtējumus arī Ukrainai (C), Gruzijai (B) un Moldovai (C), kurās šobrīd vērojama izaugsme līdz ar ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos Krievijā un Eiropā. Savukārt Kazahstānas biznesa videi par labu nākusi gan pieaugošā naftas ieguve, gan ieguldījumi Ķīnas «jaunā zīda ceļa» projektā. Riska vērtējums pasliktināts Saūda Arābijai (C), kur pieaugošā politiskā spriedze kaitē biznesa videi investoru skatījumā. Turklāt Tuvo Austrumu valsts ekonomika ir lielā mērā atkarīga no naftas cenām, kuras joprojām ir svārstīgas.

Baltijas valstīs celtniecības uzņēmumi joprojām ir starp lielākajiem apdrošināšanas atlīdzību pieprasītājiem un nozare joprojām pārdzīvo savu ne labāko laiku, informē Coface, kas darbojas kredītrisku apdrošināšanā.

«Pašreiz būvniecībā ir neaktīvā sezona, kā tas parasti ir ziemas mēnešos, bet jebkurā gadījumā nozarē ir vērojama stagnācija un zemi apgrozījumi, salīdzinot ar ekonomiskās izaugsmes gadiem. Latvijā celtniecības nozare pat ir sliktākā stāvoklī nekā Lietuvā, par to liecina fakts, ka mēs Latvijā no būvkompānijām saņemam par 30% vairāk apdrošināšanas atlīdzību pieprasījumu nekā Lietuvā,» uzsver Mantvidas Stareika (Mantvydas Stareika), Coface direktors Baltijas valstīs.

Pēc Krievijas rubļa devalvācijas uzturēšanās atļauju ietekme uz Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir savu lomu zaudējusi. Tie Krievijas pircēji, kas varēja atļauties iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā vai Lietuvā, to ir jau izdarījuši, un, pēc Coface datiem, šobrīd darījumi tikpat kā nenotiek. Latvijā un Lietuvā būvniecības nozare cieš arī no nepietiekošā valsts iepirkumu apjoma, kā arī neefektīvas padomju laiku mājokļu renovācijas politikas.

Laikā, kad finansējuma pieejamība ir atzīta par Eiropas līmeņa problēmu, būtiska ir biznesa apritē jau esošā kapitāla aktīvāka darbināšana , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rēķinu pirkšana, faktorings un kredītapdrošināšana ir starp līdzekļiem, kas aizvien aktīvāk tiek likti lietā arī Latvijā, lai palielinātu biznesā ieguldītās naudas efektivitāti un apgrozāmā kapitāla apriti.

Lai visiem labi

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu, kuru apgrozījums gadā ir no 12 tūkstošiem līdz diviem miljoniem eiro, nav aizņemties spējīgi. Proti, to pašreizējās saistības jau pārsniedz uzņēmuma četru gadu naudas plūsmu, liecina Swedbank dati. Tas arī paskaidro faktu, ka dažāda līmeņa politikas veidotāju spiediens uz komercbankām dāsnākai kreditēšanai kā Latvijā, tā Eiropā vispār, kur uzņēmumu bilances mēdz būt līdzīgas, ir ar nosacītiem panākumiem.