Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.
2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.
Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.
Eiropas valstu ekonomikas cietīs no cenu kāpuma
Krievija ir pasaulē trešā lielākā naftas ražotāja, otrā lielākā dabasgāzes ražotāja un viena no piecām lielākajām tērauda, niķeļa un alumīnija ražotājām pasaulē, līdz ar to jebkurš būtisks enerģijas un metāla piegāžu samazinājums, visticamāk, izraisīs cenu kāpumu šīm precēm globālā mērogā.
Šī iemesla dēļ dienā, kad sākās iebrukums Ukrainā, finanšu tirgi visā pasaulē strauji kritās, savukārt naftas, dabasgāzes, metāla un pārtikas preču (īpaši graudu) cenas pieauga.
“Lai gan augstās preču cenas bija viens no riskiem, ko mēs jau iepriekš bijām identificējuši kā potenciālu draudu ekonomiku atveseļošanās procesiem, konflikta saasināšanās starp Krieviju un Ukrainu palielina iespēju, ka preču cenas saglabāsies augstākas vēl ievērojami ilgāk. Tas pastiprina ilgstošas un augstas inflācijas draudus ne tikai pamata nepieciešamībām, tādējādi palielinot sociālo nemieru risku gan attīstītajās, gan jaunietekmes ekonomikās. Tādas nozares kā automobiļu rūpniecība, transports, ķīmiskā rūpniecība un faktiski visas nozares, kurās tiek izmantoti iepriekš minētie izejmateriāli, ir īpaši neaizsargātas,” saka Mindaugs Sventickas, “Coface Baltics” direktors.
Tā kā Eiropa ir atkarīga no Krievijas naftas un, galvenokārt, dabasgāzes, tā ir visvairāk pakļauta šī militārā konflikta sekām. Kamēr visas Krievijas dabasgāzes piegādes Eiropai aizvietošana (~40% no kopējā Eiropas patēriņa) īstermiņā un vidēji ilgā termiņā ir praktiski neiespējama, pašreizējie cenu līmeņi, saglabājoties līdz gada beigām, jau būtiski ietekmēs inflāciju.
“Mūsu aplēses liecina, ka 2022. gadā inflācija palielināsies vēl par 1.5 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi eirozonas valstīm. Tas samazinās mājsaimniecību patēriņu un IKP pieaugumu. Lai gan dažas valstis, piemēram, Vācija un Itālija, ir vairāk atkarīgas no Krievijas dabasgāzes, eirozonas valstu savstarpējā tirdzniecības atkarība varētu rezultēties vispārējā lejupslīdē. Pilnīga Krievijas dabasgāzes piegāžu pārtraukšana 2022. gadā varētu rezultēties nulles IKP gada pieaugumā,” secina M. Sventickas.
Kopumā “Coface” prognozē, ka inflācija 2022. gadā Eiropas tirgos varētu palielināties par vismaz 1.5 procentpunktiem, savukārt IKP pieaugums varētu samazināties 1 procentpunkta apmērā. Krievijai pārtraucot dabasgāzes piegādes, 2022. gadā Eiropas Savienības valstīm tas varētu “izmaksāt” vismaz 4 procentpunktus no IKP, tādējādi novedot ES IKP pieaugumu tuvu nullei un, iespējams, pat ar negatīvu atzīmi.
M. Sventickas norāda, ka inflācija un traucēta globālā tirdzniecība nesaudzēs nevienu pasaules reģionu: “Citviet pasaulē ekonomiskās sekas galvenokārt būs jūtamas preču cenu kāpumā, kas veicinās jau pastāvošo inflācijas spiedienu. Kā vienmēr, kad preču cenas pieaugs, enerģijas un pārtikas produktu neto importētāji tiks īpaši ietekmēti, savukārt militārā konflikta vēl lielākas eskalācijas gadījumā var rasties lieli piegāžu traucējumi. Arī pieprasījuma kritums Eiropā apgrūtinās globālo tirdzniecību,” komentē M. Sventickas.
