Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā mēnesī publicējām šī raksta pirmo daļu, kurā pastāstījām ļoti noderīgu informāciju visiem kafijas mīļiem: kā izskatās kvalitatīvas un svaigas kafijas pupiņas, kāpēc uzmanība jāpievērš tam, kad kafija grauzdēta, kādēļ to ir svarīgi pareizi uzglabāt, un cik lielu iepakojumu ar kafijas pupiņām iegādāties. Taču tas vēl nav viss – vai zini, kā praktiski pārbaudīt pupiņu svaigumu, kur meklēt patiešām gardu kafiju, un kas vēl jāņem vērā, lai krūzē pagatavotais dzēriens garšotu kā labā kafejnīcā? To visu uzzināsi jau tūlīt!

Eksperiments ar Zip-Lock maisiņu – ērts veids, kā pārbudīt kafijas pupiņas

Pirmajā rakstā tika pieminēts, ka svaigas un labas kafijas pupiņas ir spīdīgas un eļļainas. Tomēr, ja kafijai ir viegls grauzdējums, tās nebūs tik eļļainas, līdz ar to šī metode neļauj pilnīgi precīzi saprast, cik svaigas kafijas pupiņas galu galā ir.

Taču, lai pārliecinātos par kafijas pupiņu svaigumu, vari veikt arī kādu eksperimentu (kas, starp citu, noteikti patiks bērniem). Viss, kas tev nepieciešams – kafijas pupiņas un Zip-Lock maisiņš. Ieber nedaudz pupiņu maisā, un, no maisiņa izspiežot visu gaisu, rūpīgi to aizver. Ja nākamajā rītā maisiņš ir uzpūties, kafija ir svaiga, jo no pupiņām joprojām izdalās dabīgās gāzes.

Ja tavā ikrīta rutīnā ietilpst ne tikai brokastis, bet arī kafijas baudīšana, noteikti zini, cik liela nozīme labam dienas sākumam var būt patiešām gardai kafijai. Pagatavošanas metode, dažādi knifiņi un ūdens sastāvs – tas viss ietekmē kafijas garšu, taču pat prasmīgākais eksperts nespēs pagatavot baudāmu dzērienu, ja pati kafija nebūs svaiga. Vēlies uzzināt, kā atpazīt svaigas kafijas pupiņas, kāpēc kafijas paciņās ir ventilis, un kā kafiju pareizi uzglabāt? Uz šiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem atbildes atradīsi nākamajos paragrāfos!

Kā izskatās svaigas un labas kafijas pupiņas?

Dažkārt iespējams dzirdēt stereotipu, ka atšķirt svaigu un ne tik svaigu kafiju var tikai eksperts, taču šāds uzskats ir pilnīgi aplams – svaigas kafijas pupiņas iespējams atpazīt pavisam vienkārši, uz tām tikai paskatoties. Proti, svaiga kafijas pupiņa ir eļļaina un spīdīga, jo tā pēc grauzdēšanas izdala eļļas un dabīgās gāzes; arī tās aromāts ir izteiksmīgs. Par kafijas pupiņu svaigumu iespējams pārliecināties, tās paņemot rokās un viegli saspiežot – svaigu kafijas pupiņu gadījumā plauksta kļūs eļļaina. Arī krūzītē, pagatavojot espresso vai melnu kafiju – jo lielāka crema kārtiņa (putiņas pa virsu kafijai), jo svaigāks ir grauzdējums.

Kad iegādājaties kafijas automātu, ir dabiski, ka vēlaties ar to sasniegt maksimālo potenciālu, proti, iegūt vislabāko kafijas garšu. Kafija ir samērā personiska lieta, un, lai gan mums visiem ir savas īpašas gaumes un vēlmes, ir daži universāli paņēmieni, ko varat izmantot, lai uzlabotu savas kafijas garšu.

Samaliet svaigu kafiju

Ja vēlaties aplūkot, cik daudzi kafijas automāti ir nopērkami ar pievienotu dzirnaviņu funkciju, pamanīsiet, ka šobrīd tirgū to ir vairāk nekā jebkad agrāk. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki ļoti vēlas dzert kafiju, kas nav gulējusi maisiņa vai tvertnes dibenā.

Tā nav viena no tām lietām, par kurām mēdz runāt kafijas eksperti, un jūs neesat pārliecināts, vai tam ticēt vai nē. Kafijas malšana, lai tā būtu svaiga, patiešām rada lielu atšķirību. Tiklīdz kafija sāk nonākt saskarē ar gaisu, tās kvalitāte var pasliktināties. Kafijas pupiņu oksidēšanās nav laba lieta. Tas nozīmē, ka pēc malšanas to vēlaties izlietot pēc iespējas ātrāk. Ja kafija ir samalta un pēc tam atrodas tvertnē vai kafijas pupiņu piltuvē, tās virsma ir lielāka, un tā var nonākt saskarē ar gaisu un pasliktināt kafijas kvalitāti.

Kombinētās siltumnodrošinājuma sistēmas izmantošanas lietderība un efektivitāte ātrāk atmaksājas ēkās, kurās lielāks pieprasījums pēc karstā ūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Administrācijas Salacgrīvas birojs Salacgrīvā, Rīgas ielā, atrodas ēkās, kur no 1998. gada saimnieko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot veco noliktavu un blakus tai esošo neapdzīvoto ēku, jaunajās renovētajās telpās tika uzstādīta kombinētā siltumnodrošinājuma sistēma, kas darbojas, izmantojot vakuuma saules kolektorus, zemes siltumsūkni ar termozondēm vertikālos dziļurbumos, dīzeļdegvielas kurināmā katlus un rekuperatīvo vēdināšanu. Šādas kombinētās siltumapgādes sistēmas izmanto tikai dažviet Latvijā.

Skolas augļu un dārzeņu programmas produktu sarakstā iekļauts arī ķirbis, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Iniciatīva nākusi no pašiem zemniekiem un ķirbi līdzīgi kā pārējos augļus un dārzeņus skolēniem pasniegs svaigu. Tāpat šajā mācību gadā skolas augļa programmas piegādātājiem papildus pie kompensāciju pamata likmēm ir noteiktas piemaksas par bioloģisku produkciju, kā arī par piegādi mazajām skolām.

Lai dažādotu dārzeņu un augļu piedāvājumu Eiropas Savienības līdzfinansētajā programmā Skolas auglis, šajā mācību gadā porcijās tiks iekļauti arī ķirbji.

Zemnieku saimniecība Kliblapsas lielākoties audzē ķirbjus, taču atzīst, ka skolas augļa programmā vēl neplāno iesaistīties, jo neredz tajā īpašus ieguvumus. Taču saimniece Ilze Venterzute atzīst, ka ir ķirbju šķirnes, kas garšo pēc riekstiem, bet ēst svaigu ķirbi vispirms savām atvasēm jāiemāca mājās, lai bērni to patiešām ēstu skolā:

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana «par tīra gaisa nodrošināšanu Rīgā».

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Andis Vaičulis, kurš iniciatīvu plānojis iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Kā uzskata Vaičulis, neskatoties uz normatīvajos un tiesību aktos noteikto, Rīgā jau 15 gadus cilvēki elpojot piesārņotu gaisu. Ja nekas nemainīšoties, pilsētnieki turpināšot to elpot arī turpmāk, kaitējot savai veselībai.

«Ar likumiem ir noteikts, ka, ja ir piesārņots gaiss, tad jauni gaisu piesārņojoši uzņēmumi nevar sākt strādāt, esošie uzņēmumi nevar paplašināties, un tiem ir jāsamazina savu emisiju apjoms. Savukārt uz autotransporta radīto gaisa piesārņojumu likums pašvaldībai piešķir tiesības ierobežot autotransporta kustību,» raksta iniciatīvas autors. Idejas iesniedzējs sūkstās, ka Rīgas dome neizmanto šīs tiesības un neierobežo autotransporta kustību.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Lai gan Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013. gadā 69% mājokļu bijusi centrālā apkure, bieži vien vasaras un lauku mājās, vannas istabās un garāžās, kā arī mazas kvadratūras dzīvokļos tiek izmantoti elektriskie sildītāji. Atkarībā no sildītāja tipa tie var tikt lietoti, lai ātri sasildītu telpu vai arī lai nodrošinātu mainīgu temperatūru diennakts laikā – to, piemēram, centrālā apkure vai lauku mājas kamīns nevar, piektdien raksta laikraksts Diena.

Taču, kā Dienai uzsver Latvenergo Energoefektivitātes centra speciāliste Biruta Ģine – jāizvēlas sildītājs, kas atbilst vēlamajam mērķim, citādi sanāks pārmaksāt.

Mīts – kāds no elektrisko sildītāju veidiem ir taupīgāks – nav patiess, Dienai norāda B. Ģine. Jebkurš sildītājs telpas sasildīšanai patērēs faktiski vienādu daudzumu elektroenerģijas. «Patērējot 1 kw/h elektroenerģijas, var saražot līdz 1 kw/h siltumenerģijas,» skaidro eksperte un norāda, ka efektivitāte ir atkarīga no tā, kādas ir regulēšanas iespējas. Viņa gan piebilst, ka siltumsūkņa tipa sildītāji patiešām var saražot vairāk siltuma, taču to uzstādīšana ir dārga un atmaksājas ilgtermiņā.

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Telpās, kur kopš 1911.gada līdz pat 2009.gadam darbojās viens no vecākajiem Latvijas uzņēmumiem Juglas manufaktūra, tagad ierīkots lāzera peintbola jeb lazertag laukums vairāk kā 2 600 m2 platībā.

«Mūsu uzņēmums piedāvā piedzīvot pieredzi, ko atcerēsies ilgi. Lāzertags, peintbols un airsoft (mīkstā pneimatika) rada atmiņas, ko atceries vēl pēc ilga laika. To var piedzīvot kopā ar saviem draugiem, ģimeni, kolēģiem, klasesbiedriem, » biznesa portālam db.lv saka SIA «GunsnLasers» īpašnieks Ernests Šēns.

Uzņēmums izveidots nejauši. Pirms tam kopā ar draugiem visdažādākajos veidos sācis mācīties pelnīt naudu. Piemēram, Centrāltirgū pārdevis mellenes, Kalnciema kvartālā sklandraušus, Māmiņu dienā un sieviešu dienā piegādājis ziedus.«Sanāca, ka nopirkām astoņus peintbola ieroču komplektus, sākām tos piedāvāt cilvēkiem un viņiem tas iepatikās. Bizness aizsākās diezgan labi. 2013.gadā nonācām līdz peintbolam. Turpinājām strādāt un attīstījāmies, tad paralēli iegādājāmies arī lazertag un airsoft,» biznesa pirmsākumus atceras E.Šēns. Šobrīd uzņēmumam ir aptuveni 200 peintbola ieroči un 80 lazertag ieroči.

Gorilla ar sirmu un spalvainu muguru, kurš uzskata, ka pasaulē attēlu pietiek, bet īsu, kodolīgu vārdu ne

Tā sevi raksturo reklāmas aģentūras SIA !Mooz radošais direktors, līdzīpašnieks Ēriks Stendzenieks.

«Viens no pasaules reklāmas aģentūru un mediju grēka darbiem ir pārspīlēts jaunības kults. Tie sludina, ka vari būt veiksmīgs tikai tad, ja esi jauns, skaists, kusties un fotošopā vēl pielabots. Tā īsti nav tiesa. Pasaules kultūru ved uz priekšu sirmi, dzīves pieredzējuši cilvēki, kas iedrošina jaunos,» viņš uzsver.

Ē. Stendzenieks pirms 22 gadiem sāka ceļu reklāmas nozarē ar vēl citiem cīņu biedriem, aptuveni trīs uzņēmumiem, kas tolaik ielēca reklāmas aģentūru attīstības zelta laiku vagonā, kad klienti maksāja milzīgu naudu par TV klipiem, jo neviens cits tos neprata uzfilmēt. «Tie sviesta klajumi šokolādes kalnu ietvarā ir beigušies, bet darba pietiek visiem, un biznesa maratonistu vidū asiņaina konkurence nepastāv,» teic Ē. Stendzenieks.

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Jaunais DJI drons Mavic Air kompakto izmēru un viegluma dēļ pilnībā attaisno gaisīgo nosaukumu

Nepilna pusotra gada laikā bezpilota lidaparāts Mavic Pro kļuva par labi zināmu un izdaudzinātu vārdu filmēšanas entuziastu kopienā. Varētu pat teikt, ka salīdzinoši draudzīgās cenas dēļ ierīce pavēra jaunus apvāršņus un skatu leņķus lielai daļai amatieru. Janvārī DJI vēl vairāk paplašināja potenciālo pircēju loku, izziņojot populārā lidaparāta «mazāko brāli» – Mavic Air, kas ir vēl kompaktāks, vieglāks un arī ievērojami lētāks. Drons solās būt pievilcīgs risinājums vasaras ceļotājiem, jo somā aizņem pavisam maz vietas.

Jau DB pērn izmēģinātais Mavic Pro bija savam laikam un iespēju klāstam netipiski mazs drons, bet Mavic Air sarucis vēl mazāks un kļuvis pavisam gaisīgs. Lidaparāts sver nieka 430 gramus jeb apmēram pusi no Mavic Pro 743 gramiem un ar pielocītām propelleru kājām ir tik mazs, ka «ielien» 20 cm garā un 11 cm platā auduma futrālī.

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Kā izskanējis, valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz aizliegt fotografēt un filmēt «kritiskās infrastruktūras objektus». Lēmums vēl nebija nodrukāts melns uz balta, kad to jau cauršaustīja interneta asās mēles.

Šāds lēmums pieņemts terorisma risku mazināšanas nolūkā, kā vēlāk tika skaidrots – tas vairāk preventīvi, pabaidīšanai prom no tādiem «kritiskiem» objektiem kā hidroelektrostacijas, dzelzceļa tilti, valsts iestādes un tostarp arī pats valdības nams – pirms 80 gadiem būvētā pirmās brīvvalsts pašapziņas vērienu arhitektoniski demonstrējošā Tiesu pils. Jāpiebilst gan, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis savos izteikumos bijis krāšņs, norādot, ka šo par preventīviem nupat nodēvēto noteikumu pārkāpējam «tiks lūgts izdzēst šo kadru». Kritiskos objektus turpmāk rotās informatīvas jaunas norādes, kuras uzstādīs par nodokļu maksātāju naudu. Apsaukt valdības lēmumus pagaidām vēl nav aizliegts, taču var gadīties, ka, piemēram, gaismas festivāla laikā valdības māju vai Dzelzceļa tiltu iemūžināt vismaz formāli nedrīkstēs. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija liecinot, ka personas pirms teroraktu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, parasti filmējot vai fotografējot. Interneta kompānijas Google pakalpojumi kā Earth un tam līdzīgi (Google, piemēram, ir fiksējusi mirkli, kā mans kaimiņš baro savu suni) visai detalizēti parāda ne tikai kaimiņu pagalmus, bet arī hidroelektrostacijas un citus objektus. Arī militāros. Ja ir īpaša interese, katrs dažu sekunžu laikā Pļaviņu HES tunelī var sazīmēt visādas šķirbas un caurumus. Tāpēc mūsu valdības lēmums, pat ja tas ir «tikai ķeksīša pēc», liekas, mazākais, atpalicis no laikmeta un arī valsts iekārtas.

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Ne visiem katru dienu ir stunda laika pusdienām restorānā, tāpēc Liene Kuplā ir izveidojusi bistro Balts ar fokusu uz svaigu ēdienu ērtai līdzņemšanai.

«Kā jau daudzi biznesi, arī mūsējais ir radies brīdī, kad izjutām vajadzību pēc tā, ko šobrīd piedāvā bistro Balts, – ātri pieejamu, svaigu un kvalitatīvu maltīti. Kad dienas ritms ir straujš, darba daudz un ir vairākas darīšanas viena pēc otras, ne vienmēr ir laiks papusdienot vai pavakariņot restorānā, kur jārēķinās vismaz ar 40 minūtēm no sava laika. Agrāk, kad man bija 15–20 minūtes pusdienām, visbiežāk tās pavadīju mašīnā, domājot, kur lai ātri paēd. Bieži tā arī neizdomāju un paliku bez pusdienām,» stāsta Liene. Ja viņa izlēma par labu kādai ēdnīcai, pēc tās apmeklējuma atlikušo dienu drēbes un mati oda pēc eļļas. Kebabi, burgeri un picas ir pieejami salīdzinoši ātri, bet ar tiem var tikai apmānīt vēderu, nevis uzņemt enerģiju. «Protams, ir cilvēki, kuriem tas nav būtiski. Tomēr ir tādi, un es esmu viens no tiem, kas tāpēc izjūt lielu diskomfortu. Mērķis bija radīt vietu, kur ēdiens ir pieejams ātri, tas ir svaigs un veselīgs, un arī telpā gaiss ir tīrs un svaigs,» viņa teic.

Restorāns «Bibliotēka No1» ir radījis jaunu zīmolu - «Klaips» - un atvēris pirmo gastrobāru Ādažos. Plānots, ka jaunā koncepta gastrobāri nākotnē tiks atvērti arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Gastrobāra izveidē investēti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Jaunā koncepta autors ir «Bibliotēka N^o1» vadītājs Oskars Skara, kas veidojis gan rekonstruētā restorāna, gan arī jaunā gastrobāra «Klaips» interjeru. Savukārt, jaunā koncepta ēdienkarti radījis «Bibliotēka N^o1» šefpavārs Kaspars Barsukovs.

«Mūsu komandas pārliecība ir, ka arī citās Latvijas pilsētās cilvēki ir pelnījuši daudzveidīgu, svaigu un kvalitatīvu ēdienu par atbilstošu cenu. Tāpēc esam radījuši jaunu zīmolu – gastrobārs «Klaips», kas demokrātiskā, bet ļoti stilīgā veidā turpina Bibliotēka N^o1 filozofiju par labāku dzīvi katru dienu,» paskaidro O. Skara.