Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informē tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs arī lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Eiropas Savienības tiesas (EST) spriedums, kas atceļ Latvijas piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt amata pienākumus - smagos noziegumos apsūdzētajam Latvijas Bankas preizidentam Ilmāram Rimšēvičam, ir kauna traips gan prokuratūrai, gan Tieslietu ministrijai.

To atzīst daudzi aptaujātie juristi, kuri gan saprotamu iemeslu dēļ vēlas palikt anonīmi. Šāds iznākums neko nepasaka par I. Rimšēviča vainu vai nevainu, toties ir spilgta liecība par Latvijas vājumu un nespēju sevi aizstāvēt EST. Neliels ieskats problēmas būtībā – Eiropas Centrālas bankas (ECB) statūti, ar kuriem ir noteikta milzīga nacionālo banku vadītāju neatkarība , ir pāri stāvoši jebkurai nacionālai likumdošanai. Faktiski ir tikai pāris iemesli, kuru dēļ nacionālās bankas vadītāju var atbrīvot no amata. Viens no tiem: notiesājošs spriedums. Un Latvijas puses pārsteigums, ka I.Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis no EST puses tiek traktēts kā atcelšana no amata, tikai apliecina pārsteigto nekompetenci un muļķību.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmārā Rimšēviča aizstāvībai ir nepieciešams iepazīties ar pilno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu, bet no tiesas publicētās preses relīzes ir noprotams, ka Rimšēvičs var atgriezties darbā, pavēstīja viena no Rimšēviča aizstāvēm EST Iveta Pazare.

Viņa norādīja, ka arī aizstāvība pagaidām ir lasījusi tikai preses relīzi, savukārt pilnais spriedums, visticamāk, būs pieejams jau šodien.

Kā ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informēja tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Vienādi ģērbti bērni uz skolu dodas dažādās pasaules valstīs, īpaši populāra uniforma ir Lielbritānijā un Japānā

Daudzviet to valkāšana ir saistīta ar kultūru un tradīcijām, piemēram, dažās Indijas skolās valkā sari, bet musulmaņu reliģijas piekritējiem Tanzānijā obligāti ir jānēsā gaišs hidžabs. Japānas skolas formas tiek uzskatītas par stilīgākajām pasaulē – jo «vecākā» klasē meitenes mācās, jo īsākus svārkus drīkst vilkt. Formastērpi Latvijā bijuši gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Tie, kuri par negludinātiem kaklautiem ir saņēmuši piezīmes dienasgrāmatās, pratīs novērtēt mūsdienu formu estētiku un to visnotaļ demokrātiskās izvēles iespējas. Šobrīd Latvijā formastērpi nav obligāta prasība; šo apģērbu klāsts paplašinās, tie kļūst praktiskāki un mūsdienīgāki. Pie mums jaunajā mācību gadā skolnieku – obligātā skolas apģērba valkātāju – skaits būtiski nepalielināsies, tādējādi pašmāju skolu formu ražotāji un tirgotāji šogad nozīmīgu biznesa pieaugumu neizjūt. To ietekmējusi skolu tīkla reforma, kuras rezultātā mācību iestāžu kļuvis mazāk. Lai arī izejmateriālu izmaksas ir kāpušas, skolu formām cenas netiks palielinātas, sola apģērbu izgatavotāji. DB aptaujātie uzņēmēji pauž, ka skolas formas Latvijas skolās ir gaumīgas, tās ieliek bērnus noteiktos «rāmjos», vairo disciplīnu un piederības sajūtu konkrētajai mācību iestādei. Iebildumu pret to izskatu nav tiem, kas darbojas dizaina laukā un modes mākslas pasaulē.

Teju puse Latvijas iedzīvotāju regulāri ēd vakariņas vēlāk, nekā ieteicams, noskaidrots pētījumā par Baltijas valstu iedzīvotāju vakariņošanas paradumiem.

Pasākumā Vēlās vakariņas ar Borjomi profesors Anatolijs Danilāns, uztura speciāliste Ilze Lutere un šefpavārs Ēriks Dreibants nāca klajā ar ieteikumiem un gardām receptēm, lai vēlās vakariņas atstātu pozitīvu ietekmi uz organismu.

Lai arī pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk runā par uztura ietekmi uz dzīves kvalitāti, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju cieš no dažādām gremošanas problēmām, ikdienā piekopjot organismam kaitīgus uztura paradumus, secināts IDS BorjomiEurope veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā salīdzināti iedzīvotāju vakariņošanas paradumi.

47% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka itin regulāri nākas grēkot ar ēšanu vēlu vakarā, visbiežāk saistot to ar vēlo pārrašanos mājās vai aizkavēšanos darbā. Vēlajās vakariņās visā Baltijā dominē otrie ēdieni, tomēr igauņiem ēdienkarte ir daudzveidīgāka, nekā abās pārējās valstīs, vakariņās biežāk iekļaujot arī salātus, sviestmaizes un karstos dzērienus. Savukārt Latvijā vakariņu ēdienkartē biežāk, nekā Lietuvā un Igaunijā ir sastopami raudzētie piena produkti.

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rīgas Zooloģiskajā dārzā šodien jau desmito gadu pēc kārtas norisinājās SIA Maxima Latvija rīkotais, Latvijas lielākā ķirbja čempionāts, kurā par uzvarētāju kļuva Innas Kozlovskas Jaunokrā izaudzētais 165,5 kg smagais ķirbis.

Šī gada čempionam piekāpās otrās vietas ieguvējs Gatis Badovskis no Skrundas ar 157,5 kg lielu ķirbi, bet godpilno trešo vietu ieņēma Daina Badovska ar 155 kg smago ķirbi. Šogad konkursam pieteiktie dižķirbji nākuši no Skrundas, Jaunokras, Carnikavas, Ādažiem, kā arī citām Latvijas pilsētām un novadiem.

Pēc uzvarētāju paziņošanas un svinīgās apbalvošanas milzu ķirbis tika piešķirts kā kārums launagā Rīgas Zooloģiskā dārza iemītniekiem – skudrulāčiem Larijam un Mērijai un Amūras tīģeriem Toram un Odinam.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Ir skaidrs, ka brīžiem varbūt izdevīgāk zaudēt kauju, lai beigās uzvarētu karā, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume.

Tā viņš komentēja Eiropas Savienības tiesas (EST) lēmumu atcelt rīkojumu, ar kuru no amata atstādināts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Straumem esot bijusi pilna pārliecība, ka tieši šāds būs EST spriedums. Tas tādēļ, ka procesa virzītājs izmantojis tiesības nesniegt pierādījums, izriet no viņa teiktā.

«Es uzskatu, ka tas bija nevis apzināts gājiens zaudēt, bet apzināts tādā ziņā, ka izmeklēšanas noslēpums procesa virzītājam ir jāsargā,» norādīja KNAB priekšnieks.

Kā ziņots, EST otrdien paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu LB un jau trešdien ieradās savā darba vietā.

Eiropas Savienības (ES) Padomes Juridiskais dienests rekomendē tai nepārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu atcelt sankcijas miljardieriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gala lēmumu par to, vai pārsūdzēt EST Vispārējās tiesas spriedumu EST Augstākajā palātā, parasti pieņem ES Padome, kurā pārstāvēti ES valstu izpildvaras vadītāji.

Avena un Fridmana lietā pārsūdzības termiņš ir 20.jūnijs.

Jau ziņots, ka EST atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām, bet Latvija aicināja ES Padomi iesniegt apelācijas sūdzību.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) arī informēja, ka tiesību akti, ar kuriem sākotnēji noteiktās sankcijas tika pagarinātas, aizvien ir spēkā.

"Par spēkā esošo sankciju atcelšanu var lemt ES Padome, un līdz šāda lēmuma pieņemšanai sankcijas pret minētajām personām ir spēkā un personu īpašumā, valdījumā, turējumā un kontrolē esošie finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, kā arī tos ir aizliegts darīt pieejamus minētajām personām," iepriekš uzsvēra ĀM.

Decembra nogalē tiks atsākta tiesvedība Augstākajā tiesā par Konkurences padomes piemēroto sodu Maxima Latvija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada 26.novembrī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par Konkurences padomes (KP) piemēroto sodu vairāk nekā 35 000 eiro apmērā lielveikalam Maxima. Tagad Latvijas Augstākajai tiesai, ņemot vērā šo EST spriedumu, būs jālemj par KP lēmuma atcelšanu, ar kuru Maxima Latvija tika piemērots administratīvais sods par slēgtajiem tirdzniecības telpu nomas līgumiem.

«Eiropas tiesa savā lēmumā ņēmusi vērā Maxima Latvija viedokli, norādot, ka minētais punkts ir jāvērtē pēc tā, vai tas ir ticis izmantots un vai ietekmējis konkurences apstākļus. Secīgi 2015.gada 29.decembrī tiks atsākta tiesvedība kasācijas instancē (Augstākajā tiesā),» DB sacīja Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Savukārt Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova skaidro, ka «EST nav pieņēmusi spriedumu, bet gan sniegusi atzinumu Latvijas Augstākajai tiesai, kas šobrīd izvērtē Latvijas KP lēmumu. Ar lūgumu pēc atzinuma EST vērsās Augstākā tiesa. Attiecīgi šobrīd tiesvedība Latvijā turpinās un KP vēl ir iespēja aizstāvēt un pamatot savu lēmumu.» Advokāts, zvērinātu advokātu biroja Borenius partneris Indriķis Liepa skaidro, ka «Eiropas Savienības tiesības nosaka to, ka dalībvalstu tiesām ir tiesības vērsties EST ar jautājumiem, lai saņemtu prejudiciālus nolēmumus». Viņš uzskata, ka nav būtisks jautājums, kā katra iesaistītā puse to nosauc, bet tas, ka minētais dalībvalstīm ir jāņem vērā. «Būtiskais šajā spriedumā ir tas, ka ir svarīgi izvērtēt nevis katra šāda līguma mērķi jeb burtu, bet to, kādas ir iestājušās sekas,» saka I.Liepa.

Pagājušajā mēnesī publicējām šī raksta pirmo daļu, kurā pastāstījām ļoti noderīgu informāciju visiem kafijas mīļiem: kā izskatās kvalitatīvas un svaigas kafijas pupiņas, kāpēc uzmanība jāpievērš tam, kad kafija grauzdēta, kādēļ to ir svarīgi pareizi uzglabāt, un cik lielu iepakojumu ar kafijas pupiņām iegādāties. Taču tas vēl nav viss – vai zini, kā praktiski pārbaudīt pupiņu svaigumu, kur meklēt patiešām gardu kafiju, un kas vēl jāņem vērā, lai krūzē pagatavotais dzēriens garšotu kā labā kafejnīcā? To visu uzzināsi jau tūlīt!

Eksperiments ar Zip-Lock maisiņu – ērts veids, kā pārbudīt kafijas pupiņas

Pirmajā rakstā tika pieminēts, ka svaigas un labas kafijas pupiņas ir spīdīgas un eļļainas. Tomēr, ja kafijai ir viegls grauzdējums, tās nebūs tik eļļainas, līdz ar to šī metode neļauj pilnīgi precīzi saprast, cik svaigas kafijas pupiņas galu galā ir.

Taču, lai pārliecinātos par kafijas pupiņu svaigumu, vari veikt arī kādu eksperimentu (kas, starp citu, noteikti patiks bērniem). Viss, kas tev nepieciešams – kafijas pupiņas un Zip-Lock maisiņš. Ieber nedaudz pupiņu maisā, un, no maisiņa izspiežot visu gaisu, rūpīgi to aizver. Ja nākamajā rītā maisiņš ir uzpūties, kafija ir svaiga, jo no pupiņām joprojām izdalās dabīgās gāzes.

Šā gada maijā Valsts policija aizturēja kādas Jūrmalas skolas direktoru, kurš tiek turēts aizdomās par organizētā grupā izdarītu noziegumu – kādas sievietes fiktīvu nodarbināšanu, viltojot dokumentus.

No šīm noziedzīgajām darbībām ilgstošā laika periodā ienākumus guva gan pats skolas direktors, gan viņa vietnieks, gan minētā sieviete. Šobrīd pret iesaistītājām personām ir uzsākts kriminālprocess un skolas direktoram piemērots aizliegums pildīt līdzšinējos amata pienākumus.

Šā gada maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī nonāca informācija par nelikumīgām darbībām, ko veicis kādas Jūrmalas skolas direktors. Proti, precīzi nenoskaidrotā laika periodā, apmēram no 2012. gada augusta līdz 2019. gada aprīlim viņš organizētā grupā īstenojis krāpnieciskas darbības ar mērķi gūt peļņu.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2012. gadā skolas direktors uz pilnu slodzi pieņēmis darbā kādu sievieti. Jaunajai darbiniecei noteikts, ka ik dienu ierasties darbā nav nepieciešams un viņa tiks izsaukta tikai pēc pieprasījuma. Taču, ja viņa vēlas strādāt papildu darbu citur, viņai, saņemot algu par pienākumu pildīšanu skolā, jānoņem tās daļa no konta, atstājot sev naudu tikai par tām dienām, kad viņa faktiski atradās darbā. Direktors noteica konkrētu summu, ko viņa varēja atstāt sev. Algas starpību pēc direktora rīkojuma darbiniecei vajadzēja nodot direktora vietniekam. Savukārt direktora vietnieks daļu no šīs naudas atdevis skolas apkopējai un strādniekiem un atlikušo daļu, pēc direktora noteiktā, viņš atdevis pašam direktoram.

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē pašvaldības pārstāvji.

17. jūnijā pilnsabiedrības “MMG” pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem skolas un sporta ēkas izbūves risinājumiem. Pirms prezentācijas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš uzsvēra: “Pēdējā laikā izglītības iestādes Latvijā būvē maz, jo samazinās izglītojamo skaits. Ogrē iedzīvotāju skaits pieaug, līdz ar to skolēnu skaits palielinās. Mūsu mērķis ir Ogres Valsts ģimnāziju padarīt par izglītības iestādi, kurā jaunieši var iegūt tādas zināšanas, kas pavērtu viņiem iespējas turpināt izglītību arī ārvalstu augstskolās.”

Sadarbojoties ar Ogres novada izglītības un sporta iestāžu pārstāvjiem, ir izstrādāti divi projekti - atsevišķi skolas ēkai un sporta ēkai. Šobrīd paredzēts, ka ēkas būs savstarpēji savienotas. Taču, ja netiks atrasts finansējums abu ēku izbūvei, saskaņā ar līgumu varēs izbūvēt tikai vienu no tām.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Izvērtējot nesenā Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas par privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību, Latvijā arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka EST spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora vidi, mazina korupcijas riskus, nodrošina sankciju ieviešanu, tādējādi stiprinot mūsu valsts stabilitāti un drošību.

Ēdiena gatavošana mājās ir lielisks veids, kā sekot līdzi savai veselībai un fiziskajai formai, gatavojot tādu ēdienu, kas atbilst tieši Tavām vēlmēm un vajadzībām. Pie tam, vakariņu taisīšana darba dienas beigās var būt ļoti relaksējošs process. Protams, tas ir relaksējoši vienīgi tad, kad virtuvē valda kārtība. Daudzi no jums noteikti būs saskārušies ar situāciju, kad plaukti ir piekrauti ar dažādām garšvielām, traukiem un inventāru, līdz vienā brīdī kļūst neiespējami tajos orientēties.

Virtuves iekārtas ir paredzētas tam, lai ēst gatavošana būtu ērta un patīkama, tāpēc svarīgi virtuves vidi uzturēt tīru un kārtīgu. Raksta turpinājumā piedāvājam dažus vienkāršus soļus, kas ātri vien palīdzēs tikt pie sakārtotiem skapīšiem!

1. Sāc ar virtuves skapīšu atbrīvošanu

Tas ir pirmais solis, lai tiktu pie sakārtotiem virtuves skapīšiem. Sāc ar to iztukšošanu, visus priekšmetus novietojot trīs atsevišķās kaudzēs – ārā mešanai, pārdošanai vai ziedošanai un atstāšanai. Kad visi plaukti un skapji ir tukši, sāc ar atbrīvošanos no nevajadzīgajām mantām, un tikai tad pievērsies lietām, ko grasies paturēt. Tādā veidā Tev būs vieglāk orientēties un saprast, cik daudz vietas būs nepieciešams atvēlēt atstājamajiem priekšmetiem.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs trešdienas rītā ieradies darbā Latvijas Bankā, apstiprināja centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Latvijas Bankas prezidents ir ieradies darbā,» teica Silakalns, piebilstot, ka tuvākās stundas ir plānotas darba sarunas un sanāksmes par otrdien, 26.februārī, neskaidrajiem jautājumiem, tostarp par darba organizāciju.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) otrdien, 26.februārī, paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Aprīlī Jūrmalā, Aizputes ielā 1a, sāks Lielupes pamatskolas ēkas pārbūvi un sporta zāles būvniecību, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līgumu par Lielupes pamatskolas ēku kompleksa izbūvi pašvaldība noslēgusi 22.martā ar iepirkumu konkursa kārtībā izraudzīto būvuzņēmēju - piegādātāju apvienību "Litana&Torensberg", projekta īstenošanas termiņš ir 14 mēneši no būvniecības darbu uzsākšanas.

Lielupes pamatskolas ēkas pārbūvēs, veidojot vienotu skolas ēku kompleksu ar diviem mācību korpusiem trīs stāvos un piebūvi sporta zālei ar sporta laukumu. Risinājumā paredzēts izveidot mūsdienīgu, ergonomisku skolu līdz 500 audzēkņiem. Jaunā skola būs viena no modernākajām izglītības iestādēm Jūrmalā. Jaunajās ēkās atradīsies Jūrmalas Aspazijas pamatskola, kas izveidota, apvienojot Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolu ar Jūrmalas Alternatīvo skolu.

Ieguldot 11,25 miljonus eiro, Jūrmalā, Aizputes ielā 1a, sākta Lielupes pamatskolas ēkas pārbūve un jaunas sporta zāles būvniecība.

Plānots, ka 2022. gadā durvis vērs jauna, moderna mācību iestāde. Līdztekus skolas ēku kompleksam tiek veikti apjomīgi ielu pārbūves darbi, tostarp izbūvētas papildu autostāvvietas, paplašināti gājēju celiņi.

Lielupes pamatskolas pašreizējās ēkas pārbūvēs, veidojot vienotu skolas ēku kompleksu ar diviem mācību korpusiem un piebūvi sporta zālei ar sporta laukumu. Būvdarbi notiek 3,9 hektāru platībā, gandrīz 4000 kvadrātmetru paredzēti skolas ēkas korpusiem un 2000 kvadrātmetru – sporta zāles piebūvei.

Viens no ēku korpusiem paredzēts sākumskolas skolēniem un otrs – pamatskolas audzēkņiem. Abām skolēnu plūsmām būs atsevišķas ieejas, ēkas un telpas tiks vizuāli atdalītas, izmantojot arhitektonisko risinājumu, apgaismojumu un citus dizaina elementus. Skolas telpās plānotas divas zāles – aktu zāle pamatskolai un daudzfunkcionāla zāle ar skatuvi dažādiem pasākumiem sākumskolai, skolas bibliotēka, plaši mācību kabineti, ģērbtuves ar drēbju žāvētājiem, virtuves bloks un citas telpas. Sporta zāle tiks izbūvēta kā jauna piebūve, un tā būs savienota ar abiem mācību ēku korpusiem.