Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.

Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas.

Kā teikts tiesas paziņojumā, tiesa apmierina Avena un Fridmana lūgumus un atceļ gan sākotnējos aktus, gan aktus par saglabāšanu sankciju sarakstos laikposmā no 2022.gada 28.februāra līdz 2023.gada 15.martam.

Tiesa uzskata, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka Avena un Fridmana iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.

Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi", kā arī nodibinājums "Aven Foundation" augusta beigās nomaksājuši nodokļu parādu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savukārt "Klauģu muiža RE" īpašnieka SIA "Klauģu muiža" nodokļu parāds 29.augustā bija 12 765,34 eiro, liecina VID informācija.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 16.jūlijā bija samazinājies līdz 123 153 eiro, "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 16.jūlijā bija 86 952 eiro, "Klauģu muiža" nodokļu parāds 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro, bet "Aven Foundation" parāds bija 2731,94 eiro.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Neformāli Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek uzturēts atsevišķs "pelēkais saraksts" ar gaisa kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem tiek mēģināts apiet noteiktās sankcijas, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Sankciju koordinācijas padomē lemto.

Šajā saraksta iekļauti gaisa kuģi no dažādām reģistrācijas valstīm, taču atrašanās šajā "pelēkajā sarakstā" neliedz tiem veikt lidojumus. Atsevišķu padomes locekļu ieskatā būtu nepieciešams ierosināt dalībvalstīm noteikt tiesības atteikt lidojumu "pelēkajā sarakstā" esošam gaisa kuģim, ja konstatējama sankciju apiešana.

Padomes sēdē pērn decembrī vairāki padomes locekļi vērsa uzmanību arī uz citām problēmām, kad nav iespējams izpildīt noteiktās sankcijas vai ir pamats aizdomām par sankciju apiešanu, bet nav iespējas rīkoties. Tika norādīts uz problēmām saistībā ar "Telegram" platformu, ar kuras starpniecību tiek pārkāpti ES un Latvijas noteiktie ierobežojumi, jo platformā izplatīto audiovizuālo saturu nav iespējams uzraudzīt.

Šobrīd vienkāršāk būtu apturēt tirdzniecību ar Krieviju pilnībā un tad lemt par izņēmumiem, nevis pieņemt jaunas un jaunas sankciju paketes, intervijā sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

"Es zinu, ka cilvēki varētu domāt, ka tas ir pārāk ekstrēms solis. Bet šobrīd mēs esam nonākuši līdz tam, ka ir tik daudz ierobežojumu, ka patiesībā visvieglāk ir pateikt, ka ir tikai viens ierobežojums, proti, nav tirdzniecības. Un tad ir kaut kādi izņēmumi, piemēram, medikamenti, kurus drīkst vest pāri robežai. Tas būs daudz vienkāršāk nekā tagad, kad jāpārbauda viss," sacīja eksperts.

Viņš arī pauda viedokli, ka sankciju izstrādātājiem acīmredzami trūkst ideju un risks ir tajā, ka svarīga kļūst sankciju pakete kā forma, nevis tās saturs. Tādēļ Eiropas Savienības (ES) politiķiem tik daudz nevajadzētu domāt par jaunām sankciju paketēm, bet gan būtu jāpievēršas jau ieviestajām sankcijām un tam, vai tās patiešām tiek īstenotas efektīvi."Iespējams, runāt par sankcijām šobrīd pat nav lietderīgi. Mums būtu jārunā par eksporta kontroli. Ja mēs sankciju sarakstā iekļausim vēl kādu Krievijas ģenerāli vai kādu citu - labi, lai būtu, bet mums ir jākoncentrējas uz tirdzniecību un vēlreiz tirdzniecību, uz precēm, kuras saņem Krievija. Patiesajiem ES varoņiem tagad ir jābūt muitas darbiniekiem, jo viņi ir tie, kuriem ir jānodrošina, lai Krievijas militārajiem spēkiem nepieciešamās lietas nenokļūst Krievijā," uzsvēra Lielbritānijas domnīcas Finanšu noziegumu un drošības centra direktors.

Krievijas miljardieriem Mihailam Fridmanam, Andrejam Kosogovam un Pjotram Avenam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "ABH Holdings" varētu sūdzēt tiesā Kipru, jo tās Finanšu ministrija nav devusi atļauju un tādēļ "ABH Holdings" nav varējis pārdot tam piederošo Krievijas banku "Alfa-bank", ziņo Kipras portāls "Jevropa Kipr".

Pēc "ABH Holdings" vadītāja Pāvela Nazarjana teiktā Krievijas biznesa laikrakstam "Vedomosti", "ABH Holdings" vaino Kipras Finanšu ministriju bezdarbībā, jo tā vairāk nekā 15 mēnešus nav devusi atļauju "ABH Holdings" Kipras meitasuzņēmumam "ABH Financial" pārdot tam piederošo "Alfa-bank" mātesuzņēmumu "AB Holding".

"ABH Holding" noslēdzis līgumu par "AB Holding" akciju pārdošanu 2023.gada februārī.

Jau ziņots, ka Maskavas apgabala arbitrāžas tiesa maijā apmierināja Krievijas Finanšu ministrijas prasību apturēt "ABH Financial" korporatīvās tiesības attiecībā uz Krievijas bankas "Alfa-bank" mātesuzņēmumu "AB Holding".

Pēc Nazarjana teiktā, "mūsu netieši piederošie Krievijas aktīvi ir zaudēti neatgriezeniski un, visticamāk, bez pienācīgas kompensācijas".

Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.

Mihailu Fridmanu prasībā pret Luksemburgu par miljardu dolāru lielu kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu Eiropas Savienības (ES) sankciju dēļ pārstāvēs viena no Lielbritānijas pazīstamākajām advokātēm, bijušā premjerministra Tonija Blēra sieva Šerija Blēra, ziņo “The Telegraph”.

Mihails Fridmans otrdien, 13.augustā, iesniedzis 16 miljardus ASV dolāru prasību pret Luksemburgu par tās lēmumu iesaldēt viņa aktīvus pēc tam, kad viņš tika iekļauts ES sankciju sarakstā. Viņa advokātu skaitā ir arī Šerija Blēra, kas Apvienotajā karalistē saņēmusi balva par mūža ieguldījumu par ieguldījumu un darbu jurista profesijā un dzimumu līdztiesības veicināšanā, un viņas vadītais juridiskais birojs “Omnia Strategy” *.

Juridiskais strīds tiks izskatīts Honkongas Starptautiskajā arbitrāžas centrā.

Tiesai iesniegtajos dokumentos teikts, ka Krievijas un Izraēlas uzņēmējs Fridmans cietis pastāvīgus zaudējumus pēc tam, kad Luksemburga pret viņu ieviesa nepatiesas un nepamatotas ES sankcijas. Kā norāda viņu pārstāvošie advokāti, ES sankcijas tika piemērotas bez pienācīga procesa un viņa aktīvi joprojām ir iesaldēti, liedzot viņam tos pārvaldīt vai gūt no tiem labumu. Luksemburgai tiek prasīts izmaksāt “kompensāciju, pamatojoties uz viņa ieguldījumu patieso tirgus vērtību”, kas “saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm paredzama ne mazāka kā 16 miljardi ASV dolāru”.

Īstenojot pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, Latvijā pašlaik ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Tostarp ir iesaldēti 102 nekustamie īpašumi un 80 transportlīdzekļu, kas tieši vai netieši Latvijā pieder sankcijām pakļautām personām. Savukārt banku kontos ir iesaldēti 53,3 miljoni eiro, kā arī akcijas.

Iļjenkovs atzina, ka akciju vērtība ir svārstīga, bet pašlaik tiek lēsts, ka bankās iesaldēto aktīvu kopējā vērtība - gan līdzekļi kontos, gan vērtspapīri - pārsniedz 80 miljonus eiro.

Viņš uzsvēra, ka FID no aprīļa kā nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos ir pārbaudījusi pilnīgi visus aktīvus, kas Latvijā bija iesaldēti.

"Mums ir skaidrs, kas katram sankciju subjektam Latvijā pieder, caur kādām īpašumtiesību struktūrām un vai kāds sankciju subjekts kontrolē kādu juridisko personu Latvijā, kuras aktīvi tad attiecīgi arī tiek iesaldēti. Šī informācija ir publiski pieejama mūsu mājaslapā," sacīja FID priekšnieka vietnieks.

Miljardieris Pjotrs Avens, kurš ir arī Latvijas pilsonis, kategoriski noliedz sociālajos tīklos izplatītos apgalvojumus par viņa līdzdalību darījumā, kurā miljardieris Īlons Masks pirms diviem gadiem iegādājās sociālās saziņas platformu "Twitter", kas tagad ir pazīstama kā "X".

Arī ASV riska kapitāla fonda 8VC vadošais partneris Džo Lonsdeils paziņojis, ka vēstījumi par Krievijas oligarhu Avena un Vladimira Moškoviča līdzdalību darījumā ir viltus ziņas. Šajā fondā, kam pieder mazāk nekā 1% "X" akciju, nesot ieguldīts neviens dolārs Avena vai Moškoviča līdzekļu.

LETA jau ziņoja, ka fondā 8VC strādā Avena un Moškoviča dēli, kas absolvējuši prestižas ASV augstskolas. 8VC iegulda līdzekļus dažādās nozarēs, arī aizsardzības uzņēmumos.

To vidū ir tehnoloģiju uzņēmumi "Palantir", kura līdzdibinātājs ir Lonsdeils, un "Anduril", kam ir miljardus dolāru vērti līgumi ar Pentagonu, jaunuzņēmumi "Saronic" un "Epirus", kas ražo jūras dronus un izstrādā pretdronu sistēmas. Turklāt 8VC kopā ar NATO Inovāciju fondu ieguldījis līdzekļus Lielbritānijas moderno kompozītmateriālu ražotājā iCOMAT.

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

“ABH Holdings S.A.” (ABHH), kura viens no mazākuma akcionāriem ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, bez atbilstošas kompensācijas ir zaudējis savus galvenos finanšu aktīvus, tostarp “Alfa-Bank Russia”.

Bankas vērtība pārsniedz 7 miljardus ASV dolāru un zaudējumi radušies Kipras un Eiropas regulatoru bezdarbības dēļ. ABHH apsver iespēju vērsties pret Kipru tiesā, paziņojusi kompānija.

Pēc tam, kad Maskavas apgabala šķīrējtiesa 13.maijā apmierināja Krievijas Finanšu ministrijas prasības apturēt Kiprā bāzēto “ABH Financial Limited” un “Alfastrakhovanie Holdings Limited” korporatīvās tiesības attiecībā uz “Alfa Bank” un “Alfa Insurance”, Pēteri Avenu vairs nevar uzskatīt par ietekmīgu Krievijas uzņēmēju. Viņa īpašums šajā valstī faktiski ir konfiscēts. Kā Krievijas biznesa laikrakstam “Vedomosti” norādījis ABHH vadītājsPāvels Nazarjans, holdingam netieši piederošie Krievijas aktīvi ir neatgriezeniski zaudēti, visticamāk, bez pienācīgas kompensācijas.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.

Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.

"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Mazumtirgotāji joprojām izturas nevienlīdzīgi pret pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājiem un piegādātājiem, veicot tirgus uzraudzības atkārtotu novērtējumu, konstatējusi Konkurences padome (KP).

KP norāda, ka mazumtirgotāji tikai daļēji ir ņēmuši vērā KP ieteikumus, kas saistīti ar netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu piegādātājiem.

Ņemot vērā mazumtirgotāju un to piegādātāju nevienlīdzīgās attiecības, KP aicina politikas veidotājus paredzēt aizliegtas tirdzniecības prakses detalizētākus noteikumus, lai samazinātu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumu riskus no iepircēju, tostarp mazumtirgotāju, puses.

KP norāda, ka 2022.gadā veiktajā tirgus uzraudzībā "Par mazumtirgotāju sankcijām pret piegādātājiem par līguma noteikumu pārkāpumiem" KP konstatēja astoņus riskus, aicinot mazumtirgotājus tos novērst ikdienas sadarbībā ar piegādātājiem. Lai pārliecinātos par atsevišķu mazumtirgotāju NTPAL noteikumu ievērošanu sankciju piemērošanā, KP veica atkārtotu tirgus uzraudzību.

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

Riski, kas Latvijā bija pirms vairākiem gadiem un bija saistīti ar lieliem nerezidentu noguldījumiem un transakcijām caur Latviju, ir maksimāli mazināti un šobrīd ir uzskatāmi par minimāliem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Pašlaik Latvijas finanšu sistēmas galvenais fokuss ir sankciju piemērošana Krievijai un Baltkrievijai un ar to saistītās finanšu plūsmas, skaidroja Pirgaile, norādot, ka finanšu sektors iekšējās kontroles sistēmās ir ieviesis sankciju uzraudzības un kontrolēšanas mehānismus, un atbildīgajām iestādēm tiek ziņots par potenciāliem sankciju apiešanas mēģinājumiem.

Purgailes ieskatā finanšu sektors ar šo pašu lielāko risku tiek galā ļoti labi.

Jautāta, kāda veida sankciju apiešanas mēģinājumi pārsvarā ir redzami finanšu sektorā, Purgaile skaidroja, ka galvenais ir naudas un maksājumu plūsma uz paaugstināta riska jurisdikcijām, kas savā ziņā ir uzskatāmas par tādām kā Krievijas satelītvalstīm un uz kurām notiek arī paaugstināta aktivitāte preču plūsmās.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) Lietuvā reģistrētajam virtuālo valūtu operatoram "Payeer" noteicis gandrīz 9,3 miljonu eiro naudassodu.

Sods 8,23 miljonu eiro apmērā piemērots par starptautisko sankciju pārkāpumiem, bet vairāk nekā 1,06 miljonu eiro sods - par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem, trešdien informēja FNTT.

Lietuvā tas ir rekordliels naudas sods, kas piemērots par starptautisko sankciju pārkāpumiem, norādīja FNTT.

FNTT konstatēja, ka "Payeer" Lietuvā tika reģistrēts 2022.gada 20.oktobrī, bet faktiski darbojās kopš 2023.gada 17.janvāra, kad tā priekštecim - Igaunijas uzņēmumam "Payeer" - tika anulēta virtuālās valūtas maiņas operatora licence.

Saskaņā ar FNTT sniegto informāciju uzņēmums, iespējams, tika izveidots Lietuvā, lai turpinātu Igaunijas uzņēmuma darbību, tādējādi pārkāpjot starptautiskās sankcijas.

Šķīrējtiesa Latvijas tiesību sistēmā vienmēr ir bijis kā kaimiņu huligāns, kurš būtībā ir labs puisis, bet līdz galam nevar uzticēties, jo laiku pa laikam mēdz sastrādāt muļķības, palaidnības, kas balansē uz kāda bargāka soda saņemšanu.

Līdz šim ir bijuši vairāki mēģinājumi reformēt un restartēt šķīrējtiesas institūtu Latvijā. Ir pieņemts atsevišķs Šķīrējtiesu likums, paredzētas stingrākas prasības šķīrējtiesu dibināšanai un darbībai, arī veikti grozījumi kārtībā, kādā saņemt izpildu rakstu uz šķīrējtiesas nolēmuma pamata. Tomēr jāsecina, ka līdz galam šķīrējtiesu problēmjautājumi nav tikuši atrisināti. Līdz pat šim brīdim Latvijā ir 56 reģistrētas šķīrējtiesas un uzticēšanās šim institūtam ir vērtējama kā zema. Tāpat no šī lielā šķīrējtiesu skaita nav izgaismojusies šķīrējtiesas institūcija, kura būtu ieguvusi starptautisku uzticības kredītu.

Līdz šim Latvija ir gājusi ceļu, kas neļāva apstrīdēt šķīrējtiesas pieņemtu nolēmumu, bet gan paredzēja, ka tiesa kontroli par šķīrējtiesas pieņemtiem nolēmumiem realizē nolēmuma izpildes stadijā. Tas ir, vien brīdī, kad tiesai tiek lūgts izsniegt izpildu rakstu nolēmuma piespiedu izpildei. Ar šādu pieeju Latvija ir unikāla, jo šāda kārtība praktiski nekur Eiropā nepastāv. Izteikts vairākums valstu ir gājušas šķīrējtiesas nolēmuma apstrīdēšanas/atcelšanas ceļu. Šāda sistēma ir tādēļ, ka šķīrējtiesas nolēmuma atcelšana ir uzskatāms par efektīvāku un pilnīgāku tiesas kontroles mehānisms pār šķīrējtiesas procesu.

Latvijas pilsonis, miljardieris Pjotrs Avens šobrīd neveic sarunas par kompensācijas pieprasīšanu no Luksemburgas saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī, apstiprināja viņa advokāts Jānis Kārkliņš.

Par to, kādi ir Avena plāni nākotnē šajā jautājumā, viņš nebija informēts, norādot, ka šobrīd turpinās klienta tiesību aizstāvēšana dažādās Eiropas Savienības tiesu instancēs, kas saistītas ar Eiropas Savienības sankciju noteikšanu.

Jau ziņots, ka Krievijas miljardieris Mihails Fridmans ar savu pārstāvju starpniecību ierosinājis Luksemburgas varasiestādēm sākt sarunas, lai viņam izmaksātu 15,8 miljardu ASV dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vēstī Krievijas laikraksts "Vedomosti".Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Fridmana advokāti šo prasību jau nosūtījuši februārī, taču atbilde vēl neesot saņemta.

Tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības labklājībai ir būtiskas gan investīcijas, gan eksports, gan arī inovācijas, piektdien Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes atklāšanā sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa akcentēja, ka ārvalstu investīcijas Latvijā ir ļoti gaidītas - ne tikai jaunas investīcijas, bet arī tās, kas jau ir Latvijā.

Ministru prezidente uzrunā pateicās FICIL un visiem, kas ir iesaistījušies daudzu ekonomikai svarīgu jautājumu risināšanā, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšanas virzībā uz priekšu.

Drīzumā valdībā paredzēts skatīt projektu nekustamā īpašuma jomā, kas samazinās būvniecības termiņus, regulējuma izmaiņas, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu termiņus. Siliņa norādīja, ka šādas izmaiņas ir svarīgas katram investoram un biznesam.

Ceturtdien, 26.septembrī, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") paziņoja par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu. Siliņa uzrunā norādīja, ka šis 2018.gada lēmums radīja smagas sekas Latvijas reputācijai, tāpēc lēmums par sankciju atcelšanu uzlabos investīciju vidi un starptautisko reputāciju attiecībā uz Latviju.