Jaunākais izdevums

Neskatoties uz Eiropas Savienības (ES) sankcijām, Krievijas un Latvijas dubultpilsoņa, miljardiera Pjotra Avena turība šā gada laikā pieaugusi par 1,42 miljardiem ASV dolāru (1,36 miljardi eiro) līdz 7,38 miljardiem dolāru, liecina pasaules bagātāko cilvēku saraksts "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss").

Caur Luksemburgā bāzēto holdingkompāniju "LetterOne" Avens ir līdzīpašnieks Eiropas naftas un gāzes kompānijā "Wintershall Dea", starptautiskajā mobilo telefonu kompānijā "Veon", Turcijas lielākajā mobilo telefonu uzņēmumā "Turkcell" un citos uzņēmumos veselības un tehnoloģiju jomā.

Avena turība ir balstīta 2013.gada darījumā, kad astoņi Krievijas miljardieri un Londonā bāzētā enerģijas kompānija BP Krievijas lielākajai naftas kompānijai "Rosņeftj" pārdeva kopuzņēmuma TNK-BP akcijas. Avens darījumā ieguva 1,9 miljardus ASV dolāru papildus nepilniem 1,3 miljardiem dolāru, ko viņš 2004.-2012.gadā saņēma dividendēs no uzņēmuma.

"Bloomberg Billionaires Index" Avens pašlaik ir 395.vietā. 500 pasaules turīgāko cilvēku pirmo trijnieku veido tehnoloģiju uzņēmēji Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs.

Avenam ir arī Latvijas pilsonība un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada viņš ar ģimeni dzīvo Latvijā.

Avenam noteiktas ES, ASV, Lielbritānijas un citu valstu sankcijas, jo šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā.

Tomēr Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēlusi ES Padomes lēmumu par Avenam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām. Tiesa uzskata, ka, lai gan ar ES Padomes izvirzītajiem argumentiem var pierādīt Avena sava veida saistību ar Putinu vai viņam pietuvinātajām personām, tie neļauj konstatēt, ka viņš būtu atbalstījis darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņš būtu sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju.

Tiesvedībā sankciju lietā gan vēl turpinās.

1955.gadā padomju datorinženierijas profesora ģimenē Maskavā dzimušais Avens ieguvis doktora grādu ekonomikā Maskavas Valsts universitātē. 1989.gadā viņš pārcēlās uz Austriju, bet 1991.gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma atgriezās Krievijā un kļuva par ārējo ekonomisko attiecību ministru. 1992.gadā viņš aizgāja no darba valdībā un vēl pēc gada izveidoja konsultāciju uzņēmumu, kā arī sāka partnerību ar Mihaila Fridmana, Germanu Hana un Alekseja Kuzmičova veidotajā "Alfa Bank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Avens: Apgalvojumi par līdzdalību Twitter pirkumā ir nepatiesi

LETA,26.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieris Pjotrs Avens, kurš ir arī Latvijas pilsonis, kategoriski noliedz sociālajos tīklos izplatītos apgalvojumus par viņa līdzdalību darījumā, kurā miljardieris Īlons Masks pirms diviem gadiem iegādājās sociālās saziņas platformu "Twitter", kas tagad ir pazīstama kā "X".

Arī ASV riska kapitāla fonda 8VC vadošais partneris Džo Lonsdeils paziņojis, ka vēstījumi par Krievijas oligarhu Avena un Vladimira Moškoviča līdzdalību darījumā ir viltus ziņas. Šajā fondā, kam pieder mazāk nekā 1% "X" akciju, nesot ieguldīts neviens dolārs Avena vai Moškoviča līdzekļu.

LETA jau ziņoja, ka fondā 8VC strādā Avena un Moškoviča dēli, kas absolvējuši prestižas ASV augstskolas. 8VC iegulda līdzekļus dažādās nozarēs, arī aizsardzības uzņēmumos.

To vidū ir tehnoloģiju uzņēmumi "Palantir", kura līdzdibinātājs ir Lonsdeils, un "Anduril", kam ir miljardus dolāru vērti līgumi ar Pentagonu, jaunuzņēmumi "Saronic" un "Epirus", kas ražo jūras dronus un izstrādā pretdronu sistēmas. Turklāt 8VC kopā ar NATO Inovāciju fondu ieguldījis līdzekļus Lielbritānijas moderno kompozītmateriālu ražotājā iCOMAT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fridmans prasa 16 miljardu dolāru kompensāciju par viņa aktīvu iesaldēšanu

LETA--POLITICO,15.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris Mihails Fridmans tiesā iesniedzis prasību pret Luksemburgu, lai viņam izmaksātu 16 miljardu dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām.

Tiesā iesniegtajos dokumentos Fridmanu pārstāvošie advokāti apgalvo, ka ES sankcijas tika piemērotas bez pienācīga procesa un ka viņa aktīvi joprojām ir iesaldēti, liedzot viņam tos pārvaldīt vai gūt no tiem labumu, un pieprasa Luksemburgai izmaksāt "kompensāciju, pamatojoties uz viņa investīciju patieso tirgus vērtību, kas saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm varētu būt ne mazāka par 16 miljardiem dolāru".

Fridmans uzskata, ka Luksemburga, iesaldējot aktīvus, ir pārkāpusi divpusējo investīciju līgumu, kas 1989.gadā tika noslēgts starp Beļģiju un Luksemburgu, no vienas puses, un Padomju Savienību, no otras puses.

Viņš ir vērsies šķīrējtiesā saskaņā ar ANO starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, lūdzot lietu izskatīt Honkongā.

Komentāri

Pievienot komentāru