Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.
Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, apelācijas sūdzības Tiesai iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Tās pamatojas uz to, ka Vispārējā tiesa nav bijusi kompetenta, pārkāpusi reglamentu, nelabvēlīgi ietekmējot apelācijas iesniedzēja intereses, kā arī pārkāpusi Savienības tiesību aktus. Proti, apelācijas sūdzības iesniedzējs var apstrīdēt tikai Vispārējās tiesas sprieduma likumību.
Lūgts komentēt, kādas ir Latvijas izredzes panākt ES Vispārējās tiesas sprieduma atcelšanu, sankciju eksperts, “Ellex Kļaviņš” zvērināta advokāta palīgs Kristers Toms Losāns portālam la.lv skaidro, ka tas ir atkarīgs no apelācijas satura, tā cik labi tajā ietvertie punkti ir argumentēti. Tomēr vienlaikus eksperts norāda, ja no Eiropas institūcijām ir rekomendācija to nedarīt, tad, iespējams, tiek paredzēts, ka izredzes nebūs labas. “Ir liela iespēja, ka tas spriedums, kas jau tika pieņemts, arī paliks spēkā,” uzskata jurists.
“Tā sāls tajā visā [ES Vispārējās tiesas spriedumā] bija, ka Eiropas Savienības Padomei, iekļaujot personu sankciju sarakstā, vajag iekļaut konkrētāku pamatojumu, kāpēc šī persona tikusi sankcionēta. Verdikts bija, ka pēc būtības nepietiek ar to, ka tiek ietvertas kaut kādas vispārīgas norādes, ka šī persona ir oligarhs vai saistīta ar oligarhu”. Kristers Toms Losāns portālam la.lv arī norāda, ja jau Eiropas Vispārējā tiesa šādi ir secinājusi, tad varētu uzskatīt, ka viņa pamatoti to ir izvērtējusi, un Eiropas Savienības Tiesa diezin vai izlems citādi.Viņš arī uzsver, ja ES Padome arī tālāk iekļauj P.Avenu sankciju sarakstos, tai, ņemot vērā ES Vispārējās tiesas spriedumā minēto, būtu vairāk jāpiestrādā pie sankciju piemērošanas pamatojuma.
Arī zvērinātu advokātu biroja “Lazdiņš Gavars” partneris, zvērināts advokāts Andris Lazdiņš portālam la.lv atklāj, ka Eiropas Savienības Padome turpmāk darīs visu, lai ES Vispārējās tiesas norādītos trūkumus nākamos lēmumos novērstu. Savukārt uz jautājumu, kādas ir Latvijas izredzes panākt labvēlīgu spriedumu Eiropas Savienības Tiesā, advokāts atbild, ka neņemas spriest, cik Latvijas iesniegtā apelācijas sūdzība ir pamatota vai nepamatota, jo nav redzējis Latvijas iesniegtos argumentus. Tomēr, ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, ka ES Padomes Juridiskais dienests nerekomendē Padomei spriedumu pārsūdzēt, sekmīgas apelācijas iespējas nav augstas. Tomēr pēc advokāta domām Vispārējās tiesas spriedumā ietverti arī vairāki neviennozīmīgi vērtējami secinājumi.
Andris Lazdiņš portālam uzsver, ka ES Padomei ir ļoti spēcīgs juridiskais departaments tieši no Eiropas Savienības tiesību viedokļa un, kā noprotams no publiskā telpā spriestā, “šī apelācija savā ziņā ir arī žests, un sūdzība iesniegta, lai uzturētu Latvijas kopējo pozīciju sankciju un Ukrainas atbalsta jautājumos.”
Tieslietu ministrija iepriekš pamatoja, ka Latvija turpina paust stingru atbalstu Ukrainai, nosodot Krievijas agresiju un uzsākto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, līdz ar to pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos iesniegšot apelācijas sūdzības Avena un Fridmana lietās.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Reglamentu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Latvija apelācijas lietu zaudēs, tai būs jāatlīdzina P.Avena un M.Fridmana izdevumi par advokātu pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka P.Avenu un M.Fridmanu Eiropas Savienības tiesā pārstāvēs arī ārvalstu advokāti, visticamāk, šī summa varētu būt ļoti iespaidīga.
Pagaidām nav zināms, vai P.Avens un M.Fridmans vērsīsies tiesā ar prasību kompensēt viņiem sankciju rezultātā radušos zaudējumus. Kā iepriekš skaidroja P.Avena advokāts Jānis Kārkliņš: “Ja paliks secinājums, ka Eiropas Savienības Padome nepamatoti pakļāvusi personu sankcijām, tad skaidri un nepārprotami būs noteikts, ka laika posmā no 2022.gada marta līdz 2023.gada vidum Avena kungs sankcijās bijis nepamatoti. Tas nozīmē, ka šī rīcība ir bijusi prettiesiska un Eiropas Savienībai jāatlīdzina nodarītie zaudējumi. Un tie ir milzīgi, jo tieši pirmajā gadā notika vislielākais viņa aktīvu vērtības kritums.”
Jāatgādina, ka šī gada maijā Mihails Fridmans ar savu pārstāvju starpniecību jau ierosinājis Luksemburgas varasiestādēm sākt sarunas, lai viņam izmaksātu 15,8 miljardu ASV dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši ES sankcijām.
Spriedumu par Latvijas apelācijas sūdzību par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam var nākties gaidīt ilgi. Kā liecina Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē pieejamā informācija, apelācijas sūdzību vidējais izskatīšanas laiks ir 13,9 mēneši. 2023.gadā apelācijas sūdzības veidoja 25,94% no visām EST lietām un no 201 apelācijas sūdzības, kas tika izbeigtas 2023. gadā, 37 gadījumos Vispārējās tiesas lēmums tika atcelts, un tikai 10 gadījumos lieta tika nodota atpakaļ ES Vispārējai tiesai.