Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru
Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur – augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.
Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.
Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?
Dinair Filton darbību Latvijā sāka 2006. gadā, kad Olainē tika izveidots uzņēmums jeb filtru ražotne ar toreizējo nosaukumu Filton. Iesākumā bija tikai nedaudz vairāk kā desmit darbinieku – gan ražošanā, gan administrācijā, bet jau drīz uzņēmuma izaugsmes temps bija diezgan ievērojams, un tagad te strādā teju 300 augsti kvalificētu profesionāļu.
Pēc kāda laika Filton īpašnieki visu uzņēmumu, tostarp arī rūpnīcu Olainē, pārdeva Skandināvijas filtru sistēmu ražošanas kompānijai Dinair. Būtībā notika divu nozares uzņēmumu apvienošana, kas turpina darbu ar nosaukumu Dinair Filton – tā ir Skandināvijas uzņēmumu grupa ar vairākām rūpnīcām Skandināvijas valstīs un arī Latvijā. Savukārt 2016. gadā šo grupu iegādājās ASV uzņēmums AAF International (American Air Filters). Šī jau ir globāla mēroga kompānija, kurai ir biroji un rūpnīcas visos kontinentos, tostarp Eiropā – piecas rūpnīcas un vairāk nekā 20 pārdošanas biroju.
Savukārt AAF International mātes uzņēmums ir Japānas industriālā korporācija Daikin Industries, kuras galvenais birojs atrodas Osakā un kuras apgrozījums gadā ir 22 miljardi ASV dolāru. Lai saprastu šīs korporācijas mērogus, apgrozījumu varam salīdzināt ar Latvijas valsts budžetu – būtībā Daikin apgrozījums ir divi Latvijas budžeti.
Esot Daikin paspārnē, cenšamies izmantot to potenciālu, ko sniedz darbošanās šādā lielā uzņēmumu grupā, – gan pieredzi, gan zināšanas, gan iespēju investēt attīstībā. Patlaban mūsu lielais mērķis ir Latvijā izveidot Eiropā lielāko filtru rūpnīcu. Taču ar vārdu “lielāko” es domāju – kvalitatīvāko, vadošo. Būtībā mērķis ir izveidot Daikin grupas kompetenču, zinātnes un inovāciju centru, kurā sakoncentrētie zināšanu, kompetenču un inovāciju risinājumi būs pieejami gan pārējiem Daikin grupas uzņēmumiem, gan nozarei kopumā.
Kāpēc izvēle krita tieši uz Latviju un Olaini?
Atskatoties mūsu vēsturē, jāteic vienkārši – tāds lēmums toreiz tika pieņemts, protams, pirms tam izvērtējot dažādas iespējas un variantus. Beigās īpašnieku izvēle palika pie Olaines. Taču pragmatiski skatoties – globālajām kompānijām patiesībā nav tik būtiski, kur ģeogrāfiski izvietot savu struktūrvienību. Daudz svarīgāks faktors – kur atrodas R&D jeb pētniecības un attīstības centrs, proti, kur notiek izpēte, testēšana, inovāciju process, jaunu projektu, mūsu gadījumā – jauna filtra radīšana. Šodien varu ar lepnumu teikt – mums Olainē jau ir šis R&D centrs, kas arī veido mūsu rūpnīcas un tās darbinieku kompetenci. Tas ir raksturīgi jebkurā nozarē – ja pētniecība iet kopā ar ražošanu, tad tā ir uzvaroša kombinācija. Un tāpēc jau šodien sevi varam uzskatīt par visas mūsu korporācijas Eiropas enkuru.
Pat neskatoties uz nemaz ne tik pievilcīgiem nosacījumiem biznesam Latvijā?
Jau sen pierādījies, ka viegli un labi ir tikai tur, kur mūsu nav. Katrā valstī, katrā reģionā ir savas nianses, un jautājums – ko šīm niansēm pretī liek pats uzņēmējs. Protams, visvieglāk ir vaimanāt un sūdzēties par grūtībām, tostarp Covid-19 negatīvo ietekmi, taču jāsaprot, ka agrāk vai vēlāk ar šādu attieksmi tu nokļūsi pabalsta lūdzēju pusē. Taču, pavērojot situāciju dažādās Eiropas valstīs, jāatzīst, ka tur uzņēmēji mazāk čīkst, bet vairāk pārorientējas uz jauno situāciju un pielāgo savu biznesu jauniem nosacījumiem. Tas pats ir arī ražošanā – jā, nodokļu politika Latvijā varētu būt labāka, energoresursi varētu būt lētāki, bet – ja pretī šīm grūtībām liekam ļoti spēcīgu izpētes komponenti, kas mums veido jaunu tirgu, jaunu produktu un līdz ar to arī palielina realizācijas apjomu, tad tas ir pareizais ceļš, kurp doties, un tas arī notur augstu biznesa līmeni.
Paskatīsimies uz tādām valstīm kā Šveice un Norvēģija! Tur ražošana tomēr nav galīgi izzudusi, aizvien tiek attīstīti un uzlaboti ierastie produkti, reaģējot uz patērētāju vajadzībām. Ja gribam būt līdzīgi Šveicei vai Norvēģijai, tad pētniecība, augstas pievienotās vērtības produktu radīšana un ražošana ir vienīgais ceļš. Un beigu beigās – nav nemaz tā, ka nebūtu vairs iespēju tālāk attīstīt pat tādus diezgan specifiskus produktus kā filtrs, kam pamatā ir filtrējošais materiāls un rāmis vai korpuss tam apkārt. Arī filtrējošo materiālu sastāva izpēte un tālāka attīstība un uzlabošana turpinās ik dienu – mūsu grupas uzņēmumos, tostarp Olainē, tiek izgudroti un radīti aizvien jauni filtrējošo materiālu pārklājumi, filtra šķiedras struktūra, kas rezultātā nodrošina, ka mēs visu laiku esam vienu vai divus soļus priekšā konkurentiem, bet, kā zinām, patērētājs parasti izvēlas vislabāko. Un tas, vai šis filtrs ir ražots pilnīgā nodokļu leiputrijā vai valstī ar sarežģītu nodokļu sistēmu, patiesībā ir otršķirīgi.
Atgriežoties pie jūsu minētā plāna par kompetenču centra radīšanu – vai jūsu iecere guvusi īpašnieku atbalstu?
Mūsu ambīcijas tiešām ir pārliecināt korporācijas vadību investēt kompetences centra izveidē tieši Olainē, un jūtam viennozīmīgu atbalstu mūsu attīstības mērķim. Mums jau šodien ir visas nepieciešamās zināšanas šajā jomā, lai no ražošanas sistēmu viedokļa varētu izveidot Eiropā vadošo Daikin grupas rūpnīcu. Sevišķi nozīmīgi tas ir šajā laikā, kad visi biznesi izjūt grūtības ar preču loģistiku starp kontinentiem, tādēļ katrā kontinentā uzņēmumu grupām jābūt savam enkuram jeb ražotnei, kas ļauj garantēt stabilas piegādes klientiem. Vēl pirms dažiem gadiem izteikts bija globalizācijas virziens, kad visu daudz lētāk un izdevīgāk bija ražot Tālajos Austrumos un atvest, piemēram, uz Eiropas tirgiem. Tagad, pirmkārt, jau loģistikas disbalanss rada problēmas gan ar piegādes laikiem, gan cenām. Bet vēl jo vairāk – produkti kļūst aizvien personificētāki jebkurā nozarē. Turklāt pārbaudīts, ka vienmēr populārāks un atzītāks ir tieši ar vietējo zīmolu ražots produkts, turklāt – esot tuvāk savam klientam, uzņēmējs spēj labāk un ātrāk reaģēt uz klienta pieprasījuma un vajadzību izmaiņām.
Teju visu saražoto produkciju importējat. Vai līdz ar attīstību un ražošanas jaudu pieaugumu šī proporcija varētu mainīties par labu vietējam tirgum?
Es tomēr noteikti gribētu palikt pie tāda paša produkcijas realizācijas proporcijas rādītāja – 99% eksports, 1% vietējā tirgū. Taču tas ir tikai tāpēc, ka mūsu mērķis ir augt un 2025. gadā būt jau divreiz lielākiem nekā šobrīd. Attiecīgi tas nosacītais 1% produkcijas, ko realizēsim Latvijā, absolūtajos skaitļos attiecīgi būs krietni lielāks. Jau ražojam teju piecus miljonus filtru gadā, un tiem visiem Latvijā vienkārši nav vietas.
Starp citu, mūsu rūpnīca ražo filtrus ne tikai Eiropas tirgum, bet arī ASV un citu valstu pasūtītājiem. Mērogu ziņā esam salīdzinoši maza ražotne, taču ar talantīgiem speciālistiem spējam saražot arī salīdzinoši neliela apjoma pasūtījuma partiju pēc specifiskām klienta vēlmēm. Turklāt ne tikai ražojam standarta modeļus, bet arī veidojam filtrus kopā ar sadarbības partneri, ņemot vērā katra pasūtītāja konkrētas tehniskās un citas specifikācijas, kas nepieciešamas kādam gala lietotājam. Šādu servisu nepiedāvā visi filtru ražotāji. Tas ir unikāls pakalpojums OEM (Original Equipment Manufacturer) – īpaša pieejam katram klientam un gadījumam, izpētot vajadzību un radot unikālus produktus. Arī šeit lielāko lomu spēlē mūsu R&D izpētes centra augsti kvalificētie darbinieki ar pamatīgu zināšanu bāzi inženierijā, ķīmijā, mehānikā u.c.
Šķiet, drīz piedzīvosim brīdi, kad tīrs gaiss būs tikpat pašsaprotama prece kā maize veikalā vai tīrs ūdens no krāna... Savukārt uzņēmuma konkurencē par labu darbinieku kā viens no faktoriem būs gaisa filtrēšanas sistēmu esamība vai neesamība darba telpās...
Patiesībā tā tam vajadzētu būt jau šodien, jo ir svarīgi, lai katram no mums būtu iespēja elpot svaigu gaisu, ne tikai aizbraucot uz mežu vai pie jūras, bet lai tīrs gaiss būtu pieejams gan mājās, gan skolā, gan darbā. Protams, te nav runas par “gaisa nodokli”, bet gan maksu par tehnoloģijām, kas ļauj tikpat svaigu gaisu nodrošināt metalurģijas rūpnīcā, skolā, birojā vai valsts iestādē. Starp citu, Skandināvijas valstīs normatīvi jau tagad nosaka, ka visām telpām jābūt aprīkotām ar ventilācijas sistēmām, taču jāatzīst, ka Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, šajā ziņā vēl tāls ceļš līdz tam ir ejams. Tomēr tendences nozarē rāda pozitīvu virzību – aizvien vairāk tiek uzsvērts, ka Skandināvijai līdzīgas prasības attiecībā uz labu gaisa kvalitāti telpās pieaug arī Latvijā. Nu jau daudz biežāk runājam par cilvēku labbūtību, komfortu, ar to saprotot ne tikai telpu iekārtojuma kvalitāti, bet arī iespēju elpot tīru gaisu. Šodien redzam, ka aizvien vairāk “tiek spiests” arī uz politiķiem Eiropas valstīs, ka ir jānodrošina pietiekami tīrs gaiss telpās, uzsverot, ka sevišķi šajā laikā tas ietver gan bioloģisko drošību, gan arī smadzeņu kvalitatīvu darbību.
Ventilācijas sistēma telpās pastāvīgi nodrošina svaigu, tīru, bet siltu gaisu – ir laba gaisa kvalitāte un vienlaikus energoefektīvs resursu patēriņš. Mūsu produkts ir īpašs ar to, ka filtrs jau pats par sevi – vai tas ir auto, mājā vai putekļu sūcējā – nav dārgs, bet enerģija, ko tērējat, lai nodrošinātu gaisa plūsmu caur filtru, ir lielākās izmaksas. Un, ja šo enerģiju tērējat pārāk daudz, tad gada laikā izmaksas var veidot vairāku filtru vērtību.
Bet, atbildot uz jūsu jautājumu, vai un kā iegūs tie uzņēmēji, kuri savos uzņēmumos aizvien vairāk sāks rūpēties par tīru gaisu, atbildēt ir diezgan vienkārši – šodien Eiropa iet tā saukto zaļo kursu un visas šīs lietas, tostarp tīrs gaiss, pamazām kļūst aizvien pieprasītākas. Protams, izmaksas ir gan par ieviešanu, gan lietošanu, kam nepieciešami energoresursi (un mēs zinām, kas notiek ar energoresursu cenām). Manuprāt, tie uzņēmumi, kuri veidos energoefektīvas ēkas – būvēs jaunas vai renovēs vecās –, maksās mazāk par tīru gaisu telpās nākotnē, un tad viņi arī būs līderi. Šo niansi apzīmē ar jau daudz lietoto vārdu – ilgtspēja. Savukārt mūsu pārstāvētā korporācija nodrošina cilvēkiem visā pasaulē iespēju elpot tīru gaisu!
https://dinair.lv/
https://www.facebook.com/dinairlatvia
https://lv.linkedin.com/showcase/dinair-filton-sia-latvia
