Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Foto: www.autarco.com

Pirms veicat izvēli par to, vai jūsu īpašumam nepieciešami saules paneļi, ir svarīgi apzināt to plusus un mīnusus. Lai palīdzētu pieņem Jums lēmumu, esam apkopojuši dažus no tiem.

Priekšrocības:

1. Samaziniet elektrības rēķinu izmaksas

Visplašāk zināmā saules paneļu priekšrocība ir tā, ka tie samazinās jūsu elektrības rēķinu izmaksas. Ražojot savu enerģiju caur sauli, jūs galu galā iegādāsieties mazāk enerģijas no tīkla. Tā kā saules enerģija ir atjaunojama un bez maksas, tas nozīmē, ka jums nebūs jāmaksā par enerģiju, ko saražojat, izmantojot saules paneļus.

2. Palieliniet sava īpašuma vērtību

Saules paneļu uzstādīšana savā īpašumā palielinās tā vērtību. Īpašumi, kuriem ir saules paneļi, būs vērtīgāki par tie, kuriem nav. Tas ir tāpēc, ka viens īpašums ir pilnībā atkarīgs no tīkla, bet otrs pats spēj ražot enerģiju. Saules paneļiem ir augstas sākotnējās izmaksas un tos var uzskatīt par lielisku ieguldījumu līdzekli.

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Nesen Latviju piemeklēja spēcīgs negaiss, kura laikā daudzviet tika pārtraukta elektroenerģijas piegāde. Šādas situācijas atgādina mums par nepieciešamību pēc uzticamas un nepārtrauktas elektroapgādes. Svarīgi pieminēt to, ka 2025. gada sākumā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka, kas šobrīd Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno vienotā elektrotīklā ar Baltkrieviju un Krieviju. Šis atslēgšanās process būs sarežģīts un var būtiski ietekmēt elektrības cenas, tāpēc svarīgi jau laicīgi aspvērt akumulatoru iegādi.

Kāpēc izvēlēties saules paneļus kopā ar akumulatoriem?

Nepārtraukta elektroenerģijas padeve: Saules paneļu sistēmas, kas ir aprīkotas ar akumulatoriem, nodrošina nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi pat tad, kad ir tīkla atslēgumi. Akumulatoros tiek uzkrāta pa dienu saražotā saules paneļu enerģija un nakts stundās nav jāpērk elektrība no tīkla un tiek izmantota pašu saražotā. Turpretī, ziemas laikā, kad saules paneļi ražo mazāk, akumulatorus var uzlādēt no tīkla tajās stundās, kad elektrības cena ir zema, un lietot elektrību no akumulatora, kad tā ir augsta. Un šo procesu var automatizēt, lai nav manuāli jāseko līdzi elektrības cenu svārstībām. Savukārt, uzņēmumi, kas izskata lielāka apjoma akumulatoru iegādi, pēc to uzstādīšanas var piedalīties tīkla balansēšanas pakalpojumu sniegšanā, kas paver vēl lielāku ekonomisko ieguvumu.

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Foto: rawpixel.com

Lēmums, savai mājai vai uzņēmumam, iegādāties saules paneļus ir lieliska investīcija, taču prasa diezgan lielus sākotnējos ieguldījumus. Tāpat arī internetā ir pieejama daudz un plaša informācija par saules paneļu sistēmām, to priekšrocībām un trūkumiem un par to kā tās darbojas. Tieši tāpēc ir pilnīgi saprotami, ka šī lēmuma pieņemšana var šķist apgrūtinoša un rodas vēlme to atlikt uz vēlāku laiku.

Šī iemesla dēļ esam sagatavojuši dažus iemeslus, kāpēc tagad ir labākais laiks, lai pieņemtu lēmumu par labu saules paneļu iegādei savai mājai vai uzņēmumam un sāktu izmantot saules enerģiju:

1. Saules paneļu cenas ir zemākas nekā agrāk

Pēdējos gados saules paneļu cenas ir kritušas un tagad ir salīdzinoši zemākas nekā agrāk. Tas padara saules enerģiju par salīdzinoši izdevīgu enerģijas avotu, un ar to saistītie ieguldījumi var atgriezties ātrāk.

Šovasar Latvijas Banka sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēdza darbu pie vēl viena saules paneļu parka īstenošanas.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 384 saules paneļi ar kopējo jaudu 142 kilovati (kW), kas ik gadu saražos gandrīz 126 660 kilovatstundas (kWh) zaļās elektroenerģijas. Uzstādot šos saules paneļus, atmosfērā gadā nonāks par 49,71 tonnu mazāk CO2 emisiju ‒ tas ir līdzvērtīgi 2260 iestādītiem kokiem .

Plānots, ka šīs saules paneļu elektrostacijas saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 8% no Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas elektroenerģijas gada patēriņa. Kopējās investīcijas projektā ir 124 154 eiro, un uzstādītā saules paneļu sistēma atmaksāsies aptuveni četros gados (pie pašreizējām elektroenerģijas cenām).

“Saules enerģijas plašāka izmantošana ir viens no pasākumiem, kurus Latvijas Banka īsteno ilgtspējas, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Pirmais saules enerģijas projekts tika realizēts jau 2018. gadā, kad alternatīvu enerģijas avotu ieviešana korporatīvajā sektorā vēl bija “bērna autiņos” un elektroenerģijas cenas bija salīdzinoši zemas. Gan jaunie, globālie izaicinājumi klimata jomā, gan it īpaši Krievijas uzbrukums Ukrainai, kā rezultātā ir būtiski kāpušas energoresursu cenas, ir mainījuši sabiedrības izpratni par atjaunīgo un videi draudzīgo energoresursu lomu, iespējām un izdevīgumu. Neapstāsimies pie sasniegtā, bet turpināsim darbu klimata jomā – gan mainot savus ikdienas paradumus, gan ieviešot tehnoloģiski komplicētus, bet videi draudzīgus risinājumus, gan veicinot kopumā finanšu sektora pārkārtošanos klimatneitralitātes virzienā,” saka Latvijas Bankas eksperts klimata pārmaiņu jomā, Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Dzintars Jaunzems.

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

SIA “Baltijas Elektro sabiedrības” ir starptautisks elektromateriālu vairumtirdzniecības uzņēmums ar 28 gadu pieredzi šajā nozarē un jau 23 gadus ir Würth grupas uzņēmums. Uzticams uzņēmums ar labu reputāciju. “Baltijas Elektro Sabiedrība” seko līdzi veidiem, kā efektīvāk iegūt zaļo enerģiju, tāpēc paplašinot piedāvājumu klāstu, izveidota saules paneļu nodaļa. Tā piedāvā jaunās paaudzes saules paneļus Trina Solar Vertex S 395W, nodrošinot pilnu atbalstu no projekta izstrādei līdz nodošanai.

No idejas līdz realizācijai

Baltijas Elektro Sabiedrība, kuru aktivitātēm var sekot līdzi arī Facebook platformā, piedāvā saules paneļu sistēmas gan vasarnīcām, gan privātmājām, gan uzņēmumiem. Saules paneļu nodaļas speciālisti veic individuāla risinājuma nodrošināšanu katram klientam. Procesu, kā notiek sadarbība starp klientu un uzņēmumu, skaidro saules paneļu nodaļas vadītājs Jānis Lācis: “Pirmais solis ir sava elektrības patēriņa sagatavošana gada, mēneša griezumā. Ja tā ir jaunbūve, tad jāinformē, ka mājsaimniecībai būs, piemēram, siltumsūknis vai kāds cits liels elektroenerģijas patērētājs. Tālāk mēs veicam aprēķinus, cik jaudīga saules paneļu sistēma būtu nepieciešama, lai saražotā elektrība pēc iespējas vairāk tiktu izmantota mājsaimniecības patēriņam.”

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" noslēdzis līgumus ar 12 vēja un saules elektrostaciju attīstītājiem par vairāk nekā 1100 megavatu lieljaudas atjaunīgo (AER) projektu pieslēgšanu pārvades tīklam.

Tas par vairāk nekā 150 % pārsniedz esošo Latvijā uzstādīto saules un vēja elektrostaciju jaudu*. Līdz gada beigām plānots noslēgt pieslēguma līgumus ar vēl astoņu AER elektrostaciju attīstītājiem ar kopējo jaudu 796 megavati.

"Šobrīd lielāko elektroenerģijas apjomu Latvijā veido hidroelektrostaciju saražotā enerģija, vienlaikus ir liels vēja un saules enerģijas potenciāls. Pārvades tīklā rezervēto jaudu apjoms AER projektiem ir 6 GW (gigavati), arvien vairāk tiek slēgti pieslēguma līgumi, stacijas tiek būvētas. Prognozējam, ka līdz 2025. gada beigām varētu tikt pieslēgtas vairākas saules elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu virs 500 megavatiem (MW). Tāpēc saules enerģijas un arī vēja enerģijas jomā Latvijā sagaidām uzrāvienu pavisam drīz," norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir 350 000 eiro.

Projekta ietvaros uz kokapstrādes ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1050 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 425 kW, kas ik gadu saražos gandrīz 386 MWh zaļas elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs 25% no ražotnes ceha elektroenerģijas pašpatēriņa, vasaras mēnešos saules enerģija spēs nodrošināt pat vairāk nekā 70% no ražotnes ceha dienas patēriņa.

Zaļā elektroenerģija tiks izmantota kokapstrādes ražotnes vajadzībām, galvenokārt, lai nodrošinātu koka ēvelēšanas un termoapstrādes procesus termokaltē. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 116,6 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs 12 braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

“Saules saražotā enerģija rada drošības spilvenu, nodrošinot gan pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, gan elektroeneatkarību brīžos, kad elektroenerģijas cenas ir īpaši augstas, kā tas bija atsevišķos mēnešos pērn. Tādējādi iespējams plānot uzņēmuma izmaksas, kas ir nozīmīga konkurences priekšrocība. Ne mazāk svarīgi ir fakts, ka, ražojot zaļo enerģiju, mēs ievērojami samazinām CO2 izmešu apjomu. Kļūstot videi draudzīgāki, mēs vienlaikus kļūstam draudzīgāki arī dažādām instancēm, tostarp, uzlabojas uzņēmuma kredītprocenti bankā,” novērtē Ošukalns ražošanas tehniskais direktors Mārcis Lukaševičs.

Jēkabpils novada Salas pagasta kokapstrādes uzņēmums “Kontekss”, turpinot sadarbību ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, šovasar noslēdzis energoefektivitātes uzlabošanas projekta otro kārtu. Esošais 223 kW saules paneļu parks ir papildināts ar 170 kW, sasniedzot kopējo jaudu 393 kW.

3000m2 platībā uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos ap 340 000 kWh elektroenerģijas, tādējādi nosedzot vairāk nekā 15% no uzņēmuma kopējā gada elektroenerģijas patēriņa.

Latvijas kokapstrādes uzņēmums SIA “Kontekss” nodarbojas ar līmētu koka logu un durvju sagatavju, kā arī plātņu materiālu izstrādi. Ražošanas procesā tiek veikts pilns kokmateriālu pārstrādes cikls – sākot ar baļķu sazāģēšanu, beidzot ar ražošanas procesa atlikumu pārstrādi apkures granulās.

“Saules elektrostacijas pirmo kārtu realizējām 2022. gadā tieši pirms energokrīzes iestāšanās, tā palīdzot uzņēmumam pārdzīvot 2022. gada rudens/ziemas izaicinošo periodu. Novērtējot pirmajā kārtā uzstādīto saules paneļu ieguvumu, pieņēmām lēmumu jaudu palielināt. Ikmēneša elektrības rēķini ir viens no galvenajiem apliecinājumiem tam, ka investīcijas saules parka izveidē bija pareizs lēmums,” komentē SIA “Kontekss” līdzīpašnieks Mārtiņš Gailis.

Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.

Tas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, ko galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, liecina energouzņēmuma "Enefit" apkopotie dati.

Paredzams, ka nupat Saeimā apstiprinātie enerģijas "mājražotājiem" labvēlīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo jau šobrīd interesi par saules enerģiju ir paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku, norāda uzņēmumā.

Pēc AS "Sadales tīkla" datiem, pērn reģistrēti 694 mikroģeneratoru pieslēgumi, un absolūti lielākajā daļā no tiem enerģija tiek iegūta, izmantojot atjaunīgos energoresursus jeb no saules enerģijas. Turklāt 2020. gada janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka jau 70% privātmāju īpašnieku Latvijā plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus, kā galvenos argumentus minot tūlītēju elektrības izmaksu samazinājumu, ilgtermiņa investīcijas nākotnē un izvēli par labu modernam, ilgtspējīgam risinājumam.

Atjaunīgas enerģijas ražotājs Enefit Green ienāk Latvijas saules elektroenerģijas tirgū, apstiprinot investīcijas divu saules elektrostaciju būvniecībai valsts rietumu daļā Ādažu novadā, Kadagas un Carnikavas pagastos.

Kopējais investīciju apjoms šo projektu īstenošanā sasniedz aptuveni 9 miljonus eiro.

Šie būs pirmie Enefit Green Latvijā izveidotie saules enerģijas parki ar kopējo jaudu 17 megavati - seši megavati saules parkā Austrumi PV Ādažu novada Kadagas pagastā un 11 megavati saules parkā Dzērves PV Ādažu novada Carnikavas pagastā. Šobrīd Latvijā Enefit Green pārvalda arī koģenerācijas staciju Valkā un granulu ražotni Brocēnos.

Kā norāda Enefit Green vadītājs Latvijā Juris Antužs, ienākšana Latvijas saules enerģijas tirgū ir būtiska daļa no uzņēmuma attīstības stratēģijas. "Enefit Green pašlaik darbojas un būvē saules elektrostacijas Igaunijā un Polijā. Jaunu saules enerģijas parku izveide Latvijā ne tikai palielinās uzņēmuma enerģijas ražošanas portfeli, bet arī palīdzēs to diversificēt," komentē Antužs.

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais fonds Solar Core Plus ir vienojušies par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā.

Nākamo trīs gadu laikā ir plānots izbūvēt saules enerģijas parkus 30 MW apmērā, tādā veidā stiprinot arī enerģētisko neatkarību Baltijā. Projekts ir radīts ar mērķi, lai nodrošinātu lielu, ražojošu uzņēmumu enerģijas pašpatēriņu, izmantojot saules enerģiju. Plāns paredz arī projektu paplašināšanos visā Baltijas reģionā un saules elektrostaciju jaudu palielināšanu līdz pat 100 MW.

Konkrēts investīciju apjoms netiek atklāts, taču aptuvenās investīcijas 100 MW saules parku izbūvei svārstās no 60 līdz 65 milj. EUR. Jāņem vērā, ka šajos tirgus apstākļos izmaksas var būt mainīgas izejmateriālu cenu svārstību dēļ.

“Šīs investīcijas veicinās gan Latvijas enerģētisko neatkarību, gan ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Zaļā enerģija ir mūsu nākotne, kas ir ne tikai videi draudzīga saimniekošana, bet tai ir arī reāls ekonomisks pamats,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto” piesaistījusi “BluOr Bank” finansējumu 1 116 000 eiro apmērā, kas tiks izlietots saules paneļu uzstādīšanai 22 uzņēmuma pārvaldītajos objektos – biznesa parkos un citos komercobjektos visā Latvijā.

Vērienīgā zaļās enerģijas projekta realizācijas kopējās izmaksas sasniedz teju 1,58 miljonus eiro. Uzņēmums investīcijas plāno atgūt jau tuvāko 6-7 gadu laikā.

“Realto” irnekustamo īpašumu uzņēmumu grupa Latvijā, kuras biznesa parku un centru kopējā iznomājamā platība ir ap 300 000 m2. Tā nomnieki ir vairāk nekā 850 dažādu nozaru uzņēmumi, to vidū gan elektronisku sakaru un metālapstrādes, gan pārtikas ražošanas, poligrāfijas un farmācijas kompānijas.

Projekta ietvaros uz “Realto” biznesa centru un citu komercplatību ēku jumtiem kopumā tiks uzstādīti 4949 saules paneļi.

Uzņēmums biznesa parku un komercplatību ēku jumtus aprīkos - Rīgā, Siguldā, Kuldīgā, Skrundā, Bauskā, Ventspilī, Iecavā un Druvā. Pirmie saules paneļi jau uzstādīti objektos Rīgā, Liepājā un Vecumniekos. Projektu pilnā apmērā plānots īstenot gada laikā - līdz 2023.gada vidum.

Telekomunikāciju uzņēmums Tet attīsta “zaļās enerģijas” risinājumus un sāk piedāvāt saules paneļus.

Šobrīd vidējais saules paneļu investīciju atmaksāšanas periods mājsaimniecībām ir ap 9 gadiem, bet, pateicoties valsts subsīdijām, kas pēc prognozēm segs līdz pat 50% no paneļu iegādes cenas, šis periods varētu samazināties uz pusi.

“Pēdējā laika enerģijas tirgus attīstības tendences skaidri parāda, ka ir nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi, kas palielina Latvijas enerģētisko neatkarību, vienlaicīgi ļaujot sasniegt kopējos Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķus. Saules paneļi ir tikai pirmais solis Tet gudrās enerģijas un “zaļā kursa” risinājumu izveidē, lai mēs visi kopīgi veicinātu atjaunojamo energoresursu lietošanu Latvijā,” komentē Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.

Valmieras novads pievienojas tām nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper praktiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību.

Valmieras novada Būvvalde šī gada 4. aprīlī izsniedza atļauju Brenguļu SES izveidošanai autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, 2 kilometru attālumā no Brenguļiem un 8 kilometru attālumā no Valmieras centra. Maija otrajā pusē tiks uzsākta 8,7 hektāru teritorijas sagatavošana, kam sekos spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Vasaras laikā SES teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 700 saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Brenguļu elektrostacija gadā saražos vairāk nekā 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi desmit saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji nodibinājuši asociāciju "Saules enerģija Latvijai", informē asociācijas izpilddirektors Gatis Macāns.

Asociācijas dalībnieki ir apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, kā arī aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus, par virsmērķi izvirzot iesaistīšanos Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanas procesā.

Tāpat saules enerģijas industrijas uzņēmumi ir apņēmušies veidot vienotu nozares redzējumu un pārstāvēt to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs un "European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka šī brīža Latvijas politikas veidotāji saredz saules enerģijas potenciālu enerģētikas problēmu risināšanā, tomēr iztrūkst vienotas attīstības stratēģijas nacionālā līmenī. Tās izveidē īpaši nozīmīgs ir arī pašu saules enerģijas parku attīstītāju viedoklis.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šī gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā.

Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.

Elektrībai ir viena nepatīkama īpašība – to ir sarežģīti uzglabāt, tāpēc izdevīgākais risinājums ir to patērēt uzreiz. Šobrīd aktuālā neto uzskaites sistēma faktiski darbojas kā virtuālā baterija, kur mājsaimniecības saules paneļu saražotais pārpalikums tiek ievadīts tīklā un uzskaitīts, lai atdotu to atpakaļ brīžos, kad saule nespīd. Skan pēc vienkāršas un izdevīgas spēles – galvenais uzdevums ir pavasara un vasaras mēnešos saražot pēc iespējas lielāku enerģijas pārpalikumu ziemas sezonai. Par to arī galvenie saules paneļu lietotāju iebildumi, jo jaunā neto norēķinu sistēma paredz papildus pašpatēriņam saražoto elektrību pārdot atvērtajā tirgū un nopelnīto naudu uzreiz izmantot rēķinu segšanai.