Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.
Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.
Vistkopis pērk aitas
„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.
Aitu kļūst mazāk
„Aitai nepatīk saule, bet saules paneļi rada ēnu, tāpēc šis mājdzīvnieks saules paneļu parka ganībās jutīsies labi, vienlaikus saules parks ir apjozts ar žogu, kas aitas pasargā no plēsējiem, kas cita veida ganībās rada problēmas,” aitu un saules paneļu parku sinerģiju rādīja ZS Bitāni īpašnieks Egīls Rušiņš. Viņš kā būtisku minēja ūdeni, kas aitām nepieciešams slāpju veldzēšanai. Viena iespēja ir dzeramo ūdeni regulāri vest, bet otra - ierīkot spici solāro ganību vietā. „Aita spēj apēst pietiekami lielu daudzumu zāles, un vidēji uz vienu hektāru būti nepieciešamas 10 aitas,” tā E. Rušiņš. T. Auškāps atzina, ka pāraugušu zāli aitas vairs ēst lāgā nevēlas.„Saules ganības Latvijā ir novitāte, bet tā ir ikdiena Kanādā un ASV, vienlaikus, lai iespējamā aitkopības un enerģētikas nozaru sinerģija radītu labus rezultātus, ir un būs vajadzīga ne tikai abu nozaru uzņēmēju sadarbība un ieinteresētība šādā sadarbībā, bet arī valstī esošā normatīvā regulējuma izmaiņas,” skaidroja Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs.
Viņš norādīja, ka kopējais aitu māšu ganāmpulks Latvijā sarūk, jo pērn tas bijis apmēram 90 000, bet šogad - nedaudz vairāk par 70 000. „Saules paneļu parku un aitkopju sadarbība varētu būt viena no aitu ganāmpulka palielināšanas iespējām,” uzsvēra D. Bortņikovs. Viņaprāt, labāks risinājums būtu, kad aitkopji sniegtu pakalpojumu saules paneļu parku īpašniekiem, nevis saules paneļu parku saimnieki iegādātos aitas un mēģinātu kļūt arī par aitkopjiem. „Nākotnē vislabākais sadarbības modelis — aitu ganāmpulki sniedz ārpakalpojumu saules paneļu parku īpašniekiem,” tā D. Bortņikovs.
Savukārt E. Rušiņš kā vienu no problēmām redz faktu, ka ne vienmēr tur, kur ir (būs) izveidoti saules paneļu parki, netālu būs aitkopības saimniecības. „Saimniekam savs ganāmpulks ir jāuzrauga, un līdz ar to liels attālums var būt par šķērsli sadarbībai,” piemetināja E. Rušiņš. D. Bortņikovs cer, ka saules paneļu parku attīstītāji būs atvērti sarunām ar aitkopjiem. „Tas nenozīmē, ka vienmēr visos gadījumos var būt pozitīvs rezultāts,” uz potenciālajiem riskiem norādīja D. Bortņikovs. Viņaprāt, saules paneļu parku atvērtība varētu piesaistīt aitkopībai jaunpienācējus, kuri redzētu biznesa iespējas, jo, noganot saules paneļu parku platības, vairs nav nepieciešamas pašiem savas būtiskas zemes platības aitu ganībām. Tiesa, gan lai šādu modeli būtu ieinteresēti izmantot aitkopji, ir nepieciešamas izmaiņas attiecībā uz subsīdijām. Proti, pēc E. Rušiņa sacītā, pašlaik saules paneļu parki ir izņemti no lauksaimniecības zemju blokiem un par to noganīšanu subsīdijas netiek piešķirtas. Jāņem vērā, ka, apganot saules paneļu parkus, tās platības, kuras iepriekš tika izmantotas kā ganības aitām, var tikt izmantotas citas lauksaimniecības produkcijas audzēšanai (ražošanai).
Ūdens jautājums
„Saules paneļu parku īpašniekiem, attīstītājiem saules ganību tēma ir un būs ļoti aktuāla,” norādīja enerģētikas uzņēmumu grupas AJ Power pārstāvis Kristaps Dīriņš. Viņš atzina, ka Latvijā pirmais lielais saules paneļu parks, kurā ganās aitas, ir Balticovo, un tajā arī varēs iegūt praktisko pieredzi. „Konstrukcijas ir pietiekami noturīgas un rēķinātas, lai tās kalpotu 30 gadus, tāpēc, visticamāk, šis dzīvnieciņš nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar,” tā K. Dīriņš. Viņš gan piemetina, ka aitu uzņemšanai saules paneļu parkos kā šķērslis var tikt uzskatīts ūdens trūkums, jo, tos būvējot, nav ierīkotas spices, tādējādi ūdens regulāri ir jāpieved. „Aitu saimniecībai būtu jāatrodas maksimums 20 km attālumā no saules paneļu parka,” uz ekonomiski optimālo attālumu starp aitu ganāmpulka un saules paneļu parka dislokāciju norāda K. Dīriņš. Tāpat lielāko saules paneļu parku situācijā ir jānorobežo aitu ganīšanas vieta, jo tās palaist lielā platībā, piemēram, 10 ha, nav lietderīgi. „Pašlaik savos saules paneļu parkos zāli pļaujam ar pašu spēkiem, pērn vēlējāmies sadarbību ar aitkopi, diemžēl nesekmīgi, taču ceram, ka šogad pēc šīs diskusijas sadarbības partneri vai partnerus atradīsim,” tā K. Dīriņš.
Lielas platības, gari līgumi
Asociācijas Saules enerģija Latvijai un SIA European Energy Latvia pārstāvis Edmunds Garančs atzina, ka mātes kompānijai Dānijā piederošajos saules paneļu parkos zāli apēd aitas. „Mums nav vēlmes sākt darboties aitkopībā, bet Kurzemes reģionā, kur tiks izveidoti kompānijas saules parki 115 ha platībā, būtu nepieciešams apmēram 1000 aitu ganāmpulks, taču aitkopju optimisms, izdzirdot šos skaitļus, saruka,” tā E. Garančs. Viņš atzīst, ka latvieši vēlas sākt ar kaut ko nelielu un īsti nevēlas (vai baidās) uzreiz sākt ar kaut ko lielu. „Pašlaik vienā projektā vēl neesam zaudējuši cerību atrast aitu ganāmpulku saimniekus, ar kuriem vienoties, bet otrā projektā diemžēl ir skaidrs, ka būs nepieciešams zāli pļaut,” pašreizējo situāciju atklāja E. Garančs. Viņš arī atzina, ka, jau projektējot saules paneļu parku, ir jāparedz ūdens ņemšanas vieta, kuras izveide brīdī, kad attiecīgais objekts jau ir uzbūvēts, ir ļoti ķēpīga nodarbe. „Dānijā tas ir darījums starp saules paneļu parka īpašnieku un aitkopi uz 20 gadiem, turklāt aitām šajos parkos ir novietnes, un labprāt līdzīgu sadarbību uz 20 - 30 gadiem mēs arī slēgtu Latvijā,” tā E. Garančs.
Ieguvumi arī videi un valstij
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norāda, ka jēra gaļa ir viens no augstvērtīgākajiem produktiem, kuru Latvijā nepamatoti nenovērtē. „Tieši šobrīd politiskajā dienaskārtībā ir jautājums, ko darīt ar saules paneļu parkiem - vai ļaut vispār lauksaimniecības zemēs, kurās mēs ražojam pārtiku, uzstādīt saules paneļus? Viedokļi par šo ļoti kardināli atšķiras, jo vieni uzskata, ka lauksaimniecības zemēs jānodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas audzēšanu un nekādi saules paneļu vai vēja parki tajās nav izvietojami, otru ieskatā – mans īpašums, ko vēlos, to arī daru. Minēto radikālo viedokļu savdabīgs kompromiss varētu būt saules ganības, kur apvienota īpašnieka vēlme un vajadzība nopelnīt, diversificēt riskus un ražot elektrību, būt neatkarīgam un turpināt nodarboties ar lauksaimniecību,” skaidroja G. Gūtmanis. Viņš steidza piemetināt, ka arī vides organizācijas, kuras bieži ir pretējās pozīcijās lauksaimniekiem, atzīst — saules paneļu parkus ar aitām vajag: ja uz zemes platības nodarbojas ar aitkopību, tad šajās teritorijās tiek saglabāta laba vides daudzveidība, jo, ja ir aitas, tad nav pesticīdu, ir dabiskas pļavas, savukārt lauksaimniekiem ir svarīga zālāju platību (kuras noteiktas no ES puses) saglabāšana, un kādiem zemniekiem pašlaik uzartās platības nenāksies atgriezt zālājiem.
„Lai šī iniciatīva attīstītos, nepieciešams sakārtot arī valsts atbalsta maksājumu saules paneļu teritorijās, kur ganīsies aitas,” uzsver G. Gūtmanis. Viņš arī aitas redz kā lielisku iespēju cīņai ar latvāņiem, attiecīgās teritorijas vienkārši noganot. „Tā kā Baticovo darbojas pārtikas ražošanā, tad ceru uz jaunu nišu — jēra gaļu, tās popularizēšanu, bet Latvijā kopumā solārās ganības ir viena no iespējām atjaunot aitu populāciju Latvijā, kāda tā bija pirmās brīvvalsts laikā - 2 miljonu līmenī,” norādīja G. Gūtmanis. Savukārt T. Auškāps atzina, ka pašlaik vēl nevarot konkrēti atbildēt par aitu segmentu nākotnē. „Laiks rādīs,” tā uz jautājumu, vai Balticovo laika gaitā varētu pievērsties arī jēra gaļas un tās produkcijas ražošanai, atbild T. Auškāps.
