«Man no sākuma bija šoks, adaptācijas šoks, jo tomēr piecus gadus pavadīju Anglijā, kas nav īss periods,» tā sarunā ar Dienu stāsta Aleksejs Čepuļskis, viens no sešiem jauniešiem, kuri patlaban strādā kādā no valsts institūcijām jauniešu reemigrācijas programmas ietvaros. Šo iespēju atgriezties Latvijā izmantojis arī Emīls Ķīlis, kurš Anglijā pavadījis septiņus gadus un ieguvis tur ļoti labu izglītību. Abi jaunieši ir apmierināti un redz sev izaicinājumus arī Latvijā, tostarp uzlabot valsts pārvaldi kopumā.
Emīls uz Lielbritāniju prestižākas izglītības meklējumos - vismaz tā viņš toreiz uzskatīja - devās 2007. gadā uzreiz pēc vidusskolas beigām. Vietu viņš sev atradis Lenkasteras Universitātes Socioloģijas nodaļā, kurā specializējies jautājumos, kas skar zinātnes un tehnoloģijas ietekmi uz sabiedrību un tās attīstību. Tur ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādu, un tūlīt pabeigta būs arī doktorantūra. Ar iegūto izglītību viņš ir ļoti apmierināts, bet toreiz nav bijusi izpratne, kā izmērīt augstskolu kvalitāti. Tagad Emīls ir pārliecināts, ka arī Latvijā viņam būtu bijuši ļoti kompetenti pasniedzēji. Pieredze ārzemēs gan devusi neatkarību, jo, palicis Latvijā, puisis, visticamāk, būtu turpinājis dzīvot pie vecākiem. Ārzemēs kopumā pavadīti aptuveni septiņi gadi.
Pēc prestižas izglītības tiecies arī Aleksejs, tāpēc 18 gadu vecumā devies studēt uz Jorkas Universitāti Lielbritānijā. Viņam tolaik bijis nepieciešams izaicinājums. Par savu jomu viņš izvēlējies ekonomiku un finanses, un šajā laikā iegūts ne tikai bakalaura, bet arī maģistra grāds grāmatvedībā un finanšu menedžmentā. Puisis studējis arī Londonā. Darbu atradis kompānijā, kurā strādāts ar finanšu informāciju.
Abi puiši par programmu uzzinājuši no draugu un radu ieteikumiem. Emīls gan atzīst, ka pirmajā brīdī, pētot konkursa nosacījumus, domājis, ka diez vai viņam ir ko piedāvāt, taču rezultāts izrādījies labs. Savukārt Aleksejs uzskatīja, ka Latvijā valsts pārvaldē lieti noderētu speciālisti ar ļoti labām valodu zināšanām. Rezultātā abi puiši izturējuši atlasi un nu pilnībā atgriezušies Latvijā. Emīls ieguvis darbu Fiskālās disciplīnas padomē, savukārt Aleksejs strādā Lauku atbalsta dienestā. Turklāt puišiem darbs tiešām patīkot, tas izrādījies pat interesantāks, nekā sākumā domāts. Aleksejs gan atzīst, ka sākumā bijis nedaudz apmulsis. Viņa izglītība vairāk saistīta ar grāmatvedību un finanšu menedžmentu, bet strādāt vajadzējis audita departamentā. «Pirmās dienas es nezināju, kur es varu izmantot savas zināšanas, bet pēc kādas nedēļas, pirmkārt, sapratu, ka darbs ir ļoti interesants un daudzpusīgs, un, otrkārt, sapratu, ka man ir ko dot,» stāsta puisis. Patlaban Aleksejs ir atbildīgs par lauksaimniecības politikas ieviešanu un kontrolē to, lai šī politika tiktu realizēta efektīvi, paralēli domājot, kā to uzlabot.
Tikmēr Emīls Fiskālās disciplīnas padomē nodarbojas ar informācijas un dažādu datu analīzi, lai septembrī varētu izdot uzraudzības ziņojumu, - principā tā ir pētniecība. Šo gandrīz divu mēnešu laikā darbs aizvien vairāk iepatīkoties. Puiši gan atzīmē, ka abas darba vietas īsti salīdzināt nevar - Alekseja kolēģu loks sasniedz pat astoņus simtus, savukārt Emīls strādā trīs cilvēku komandā.
Par darbu jaunieši, protams, saņem arī algu, un tās apmēru viņi zināja jau pirms pieteikšanās. Valsts kanceleja, izsludinot konkursu, jau pašā sākumā uzsvēra - 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Visu rakstu Jaunieši izaicinājumus redz arī Latvijā lasiet pirmdienas, 27. jūlija, laikrakstā Diena (6.-7. lpp.)!