Ar prieku dalāmies ar mūsu iedvesmojošo ceļojumu Erasmus+ aktivitātē “Present Pulse”, kas notika gleznainajā Pano Arodes, Kiprā, no 2024. gada 5. līdz 11. aprīlim. Šis jaunatnes darbinieku mobilitātes projekts tika radīts, lai uzlabotu jaunatnes darbinieku garīgo veselību un kopējo izturību, sniedzot praktiskus rīkus un metodes, lai labāk atbalstītu jauniešus savās kopienās.

Galvenie “Present Pulse” mērķi bija uzlabot jaunatnes darbinieku garīgo veselību un labklājību, radīt atbalstošu vidi personīgajai izaugsmei un veicināt apzinātības un stresa pārvaldības tehnikas. Projekts centās nodrošināt jaunatnes darbiniekus ar prasmēm, lai šīs prakses ieviestu savās organizācijās, tādējādi veicinot veselīgāku un atbalstošāku vidi jauniešiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, mēs izmantojām dažādas neformālās izglītības metodes, tostarp:

• Apzinātības darbnīcas: Dalībnieki katru dienu piedalījās apzinātības praksēs un darbnīcās, ko vadīja pieredzējuši treneri, koncentrējoties uz tehnikām, lai pārvaldītu stresu un veicinātu garīgo labklājību.

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Lai arī skolotāji sevis izvēlēto karjeras ceļu atzīst par prestižu un patiesi mīl strādāt ar bērniem un jauniešiem, statistika rāda, ka Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju.

Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu. Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās.

Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, secināja eksperti 29. aprīlī notikušajā diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs”.

Modernizējot komerctelpu segmentu, “Nordspace” Latvijā investē teju 20 miljonus eiro jauna koncepta biznesa parku attīstībā.

Uzsākot Latvijā attīstīt kompaktu platību biznesa parkus, mūsdienīga, daudzfunkcionāla un ērta uzņēmējdarbības vide kļūst pieejamāka arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sekmē kopējo reģiona attīstību.

Pirmos divus “Nordspace” parkus plānots nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām. Parkos paredzēts izveidot 96 kompaktu platību, funkcionāli daudzpusīgu telpu biznesam. Pirmie divi parki ar kopējo platību 5 500 m2 atradīsies Jūrkalnes ielā Rīgā un Jūrmalas ielā Piņķos.

“Nordspace” parkos būs pieejamas kompaktas telpas 44 līdz 102 m² platībā, apvienojot noliktavu, biroju un mazās ražošanas vai tirdzniecības funkcijas. Funkcionāli daudzpusīgās telpas jeb “boksi” būs pielāgojami dažādu biznesu vai hobiju vajadzībām. Galvenā parku unikalitāte ir telpu kompaktās platības, viedo ēku iespējas, augstie drošības standarti un ērta administrēšana.

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Šodien Rīgā norisinās Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #UzdrīkstiesUzvarēt, pulcējot rekordlielu skaitu – 7500 jauniešus no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji un pazīstamas radošo jomu personības dalīsies saviem stāstiem par drosmi un panākumiem biznesā, iedvesmojot skolu jauniešus un studentus īstenot savas idejas un projektus.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir laba komanda, domā Kārlis Apalups, ZEVS Security Consulting vadītājs.

Uzņēmējam var būt vislabākā ideja, taču, ja viņam līdzās nebūs cilvēku, ar kuriem kopā to īstenot, tā, visticamāk, izgāzīsies, spriež K. Apalups, uzsverot, ka Latvija ir laba vieta, kur sākt savu biznesu. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka vietējiem uzņēmējiem ir jāskatās plašāk un jāmēģina atrast iespējas darboties arī globāli. Domāju, ka mums būtu jāseko jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra teiktajam – Brauciet, latvji, jūriņā, zeltu krājiet pūriņā! Tas gan neattiecas tikai uz kuģošanu, bet visu šodienas uzņēmējdarbības vidi kopumā, spriež ZEVS Security Consulting vadītājs.

Smeļas zināšanas

Bērnībā sapņoju kļūt par policijas speciālo uzdevumu bataljona komandieri, stāsta K. Apalups. “Tolaik skatījos daudz filmu un multfilmu, kas bija saistītas ar policijas darbu, tāpēc šī profesija man šķita aizraujoša. Protams, tajā vecumā vēl īsti nesapratu, ko šis darbs nozīmē, taču kino man radīja priekšstatu, ka tas ir kaut kas ļoti interesants. Ar lepnumu varu teikt, ka esmu uzaudzis un skolas gaitas sācis Vecpiebalgā. Visu dzīvi esmu bijis saistīts ar jaunsardzi - vidusskolas noslēgumā piedalījos arī jaunsardzes ceturtā līmeņa nometnē, pēc kuras labākajiem, arī man, tika piedāvāts izmēģināt spēkus Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pēc ilgām pārdomām es gan sapratu, ka dienests armijā nebūs mana dzīves izvēle, tā vietā piemērotāka opcija šķita karjeras veidošana drošības nozarē,” atzīmē K. Apalups. “Domājot par tālāko izglītības ceļu, atbilstošākā izvēle šķita Biznesa augstskola Turība, jo tā bija vienīgā, kas piedāvāja apgūt organizācijas drošības studijas. Studējot Turībā, uz četriem mēnešiem devos arī Erasmus+ apmaiņas programmā uz Somiju, kur ieguvu padziļinātas zināšanas drošības nozarē, bet pēc bakalaura grāda iegūšanas izvēlējos mācības turpināt un iestājos Banku augstskolā, kur studēju kiberdrošības pārvaldību,” stāsta K. Apalups, kurš, papildus tam, apguvis arī pedagoģijas tālākizglītības kursus, kas ļauj strādāt arī par skolotāju.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa “Ideju kauss 2024” 12 laureātiem apbalvošanas ceremonijā tika sadalīts vairāk nekā 40 000 eiro lielais balvu fonds inovatīvu biznesa ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju šogad tika atzīts unikālais reverberācijas efektu pedālis “MONK Reverb”, saņemot 10 000 eiro godalgu tālākai darbības virzībai.

Matīsa Tazāna pieteiktais produkts ir aprīkots ar pilnīgi no jauna izstrādātu kontroles sistēmu un digitālās signāla apstrādes algoritmu, tas paredzēts dažādiem mūzikas instrumentiem un dažādām auditorijām – profesionāliem un hobija līmeņa mūziķiem, skaņu inženieriem u.c. Efektu pedāli sākotnēji iecerēts piedāvāt potenciālajiem klientiem ASV, Kanādas un Rietumeiropas valstu tirgos.

“Ko šī pirmā vieta nozīmē mums? Tas noteikti ir apstiprinājums, ka iesākto ideju vajag īstenot līdz galam. Naudas balva palīdzēs segt aktuālās izstrādes izmaksas, un mūsu darbs šobrīd ir vērsts uz produkta – dažāda stila mūziķiem paredzēta ģitāras efektu pedāļa – pabeigšanu. Darāmā joprojām ir ļoti daudz, mūsu darba temps ir intensīvs, un jau pavasarī mērķējam uz pirmajiem pārdošanas darījumiem,” pēc apbalvošanas sacīja uzvarējušā uzņēmuma “TTT Audio” pārstāvis Toms Lazdovskis.

Nojumes pagalmos, dārzos un citās dzīves telpās ir zināmas un izmantotas jau sen, taču pēdējos gados no jauna ir atdzimusi pergolu popularitāte. Pergolas arvien biežāk kļūst par neatņemamu terases, iekšpagalma un citu brīvdabas atpūtas zonu sastāvdaļu. Kādēļ tā? Visdrīzāk tā ir cilvēku vēlēšanās būt dabā, tajā pat laikā, neatsakoties no savas ierastās komforta vides. Pirmajā mirklī tas varētu šķist nesavienojami, taču pergolas apvieno abas šīs vēlmes, un vienlaikus ir gan praktisks, gan izsmalcināta āra dizaina un estētikas elements.

Pergola ir ideāla un moderna izvēle ikvienam namam un tā saimniekam. Šī minimālisma stila konstrukcija apvieno funkcionālitāti ar greznību. Tā veidota no tīrām līnijām, rada plašuma un viegluma sajūtu, bet pāri visam – regulē āra telpas gaismu un ēnojumu, kā arī aizsargā no dažādiem laikapstākļiem.

Pergolu lielākās priekšrocības:

• Estētika - piešķir dārzam vai terasei elegantu un pievilcīgu izskatu;

• Nodrošina aizsardzību no saules stariem un mērenu aizsardzību no lietus;

Jau trešo gadu pēc kārtas Baltijas nekustamā īpašuma līderi balso par labākajiem projektiem, attīstītājiem un zaļajām iniciatīvām publiskā balsojumā un profesionālas žūrijas balsojumā.

Vairāk nekā 2000 ekspertu publiskajā balsojumā un profesionāla žūrija vērtēja Latvijas nekustamā īpašuma projektus: šogad 24 nominanti sacentās 4 kategorijās.

Šogad 24 nominanti sacentās 4 kategorijās:

1. Gada attīstītājs

2. Gada projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

4. Labākā zaļā iniciatīva

BREL Forum Awards 2024 gada balvu ieguvēju saraksts:

1. Gada attīstītājs

Žūrijas balsojums

Pillar

Publiskais balsojums

Novira Capital

2. Gada projekts

Žūrijas balsojums

Novira Plaza, Novira Capital projekts

Publiskais balsojums

Verde II, Capitalica Asset

Management projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

Žūrijas balsojums

Raiņa nams, One Development projekts

Pēdējo 10 gadu laikā apdrošināto bērnu skaits pieaudzis par 35%. Apdrošināto skolēnu skaits šajā periodā audzis pat par 93%, liecina Apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotie dati.

Jauna mācību gada sākums vairākos tūkstošos Latvijas ģimeņu ienesis ievērojamas izmaiņas ierastajā dienu ritējumā - bērns pirmoreiz apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai uzsācis skolas gaitas. Lai arī par mazāko klašu skolēnu drošību pedagogi gādā pastiprināti, aizrautīga rotaļāšanās vai sportošana ar citiem bērniem neiepazītā vidē mēdz novest pie dažādiem starpgadījumiem. Liela daļa vecāku to ir sapratuši vai pat personīgi piedzīvojuši bērnu neuzmanības sekas, tādēļ pret bērnu drošību izturas atbildīgi.

Vecāku piesardzībai ir pamats. Pēdējos piecos gados vien BTA kompensējusi vairāk nekā 4800 bērnu ārstēšanas izdevumus, izmaksājot vidēji 115 eiro katram. Lielākoties traumas gūtas sadzīviskās situācijās mājās vai skolā, sporta treniņos un ceļā uz mācību iestādi vai interešu izglītības nodarbībām.

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

Finanšu ministrija (FM) dzelzceļa "Rail Baltica" projektā iesaistās savas kompetences robežās, trešdien dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komisija trešdien iztaujāja Ašeradenu par FM iesaisti "Rail Baltica" projektā, kā arī par to, kādēļ pēc FM Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes ziņojuma, kurā pērn augustā tika secināts, ka līdz šim nav izstrādāts visaptverošs plāns projekta finansēšanai un citas problēmas, nesekoja FM rīcība.

Ašeradens sacīja, ka galvenokārt tie bija priekšlikumi Satiksmes ministrijai (SM), kā arī, ja SM kaut ko nevarēja īstenot, tai bija jāvēršas pie FM. "Katra ministrija realizē projektus savas kompetences ietvaros. Nav nepieciešama paralēla pārvaldība, kad viena ministrija pārvalda otru," sacīja Ašeradens.

Ministrs sacīja, ka tā ir likumdošanas hierarhija, jo SM uzrauga projektus transporta un platjoslas infrastruktūras jomā, piebilstot, ka, grozot likumu, ir iespējams mainīt šo pārvaldību.

Pērn izveidotā valsts SIA "Valsts aizsardzības korporācija" šobrīd gatavojas tam, lai 2025.gadā varētu sākt jaunās modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu, intervijā saka SIA "Valsts aizsardzības korporācija" valdes locekle Ingrīda Ķirse.

"Munīcijas ražošanas projekts šobrīd ir pirmajā praktiskās īstenošanas fāzē. Nulles fāzi esam jau pabeiguši, kas nozīmē, ka visi saistošie līgumi ir parakstīti. Esam konsorcijs, piecas valstis un pieci dažādi uzņēmumi, un katrs sākam īstenošanas posmu savā valstī," teica Ķirse.

Viņa sacīja, ka patlaban "Valsts aizsardzības korporācija" veic praktiskos soļus, lai sāktu būvniecību, jo pēc projekta plāna 2026.gada trešajā ceturksnī ir jāsāk strādāt modulāro lādiņu rūpnīcai. Ķirse paskaidroja, ka šis projekts ir sākts no nulles, un šobrīd "Valsts aizsardzības korporācija" gatavojas tam, lai 2025.gadā var sākt būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" "no sliedēm nogāja" 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, tas izriet no "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.

Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacīja, ka tās viens no galvenajiem mērķiem bija atrast mirkli, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm".

Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014.gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificējā 2017.gadā, skaidroja politiķis.

"Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad, vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro," viņš skaidroja.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” organizētā CBYE (Central Baltic Young Entrepreneurs) projekta ietvaros 90 skolēni no Latvijas, Somijas un Igaunijas piedalās starptautiskā ēnošanas pieredzē, kurā viņi apmeklē vadošos Latvijas uzņēmumus, piemēram, izdevniecību "Rīgas Viļņi", "Swedbank Latvija" un "Accenture".

No Latvijas šajā programmā piedalās piecas skolas, kuru skolēniem būs iespēja doties arī uz Somiju un Igauniju, lai ēnotu uzņēmumus šajās valstīs.

"Mūsdienās jauniešiem ir nepieciešama vairāk nekā tikai teorētiskā izglītība. Šis projekts sniedz viņiem iespēju pašiem redzēt, kā funkcionē biznesa pasaule, attīstot prasmes, kas noderēs nākotnē – gan uzņēmējdarbībā, gan personīgajā izaugsmē," uzsver “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Jauniešiem bija iespēja apmeklēt vairāk nekā 15 uzņēmumus, tostarp arī tādus kā Sakret, Dailes teātris, Draugiem Group uzņēmumus DeskTime un Vendon, Rīgas Tehnisko universitāti. Projekta dalībniekiem bija iespēja ēnot profesionāļus dažādās nozarēs – no IT līdz kultūrai un izglītībai, tādējādi iegūstot plašu ieskatu dažādos karjeras virzienos.

Iespējams, ka tieši četru universitāšu biznesa inkubatorā UniLab dzims uzņēmums, kas kļūs par Latvijas otro vienradzi vai varbūt trešo. Tā cer biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis.

Par uzņēmēja ceļu, padomiem un to, kādēļ biznesa eņģeļi šobrīd spieto ap UniLab kā bites ap medu, arī Dienas Biznesa jautājumi V. Brēdiķim.

Fragments no intervijas

Esat sācis savu darbību biznesā no profesionālajiem pakalpojumiem, turpinot ar uzņēmumu ieguldījumu un aktīvu pārvaldi, iesaistījies nekustamo īpašumu biznesā, esat International School of Innovations līdzdibinātājs. Kopš 2015. gada esat biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs. Pastāstiet īsumā par savu uzņēmēja pieredzi!

Tiesa, esmu dibinājis virkni uzņēmumu kopš 2003. gada, primāri pakalpojumu jomā, profesionālo pakalpojumu nozarē, aktīvu pārvaldē un izglītībā. Uzņēmējdarbība man ir dzīvesveids. Jau skolas laikā ar klasesbiedriem ik pa laikam izdomājām kaut kādus vienkāršus tirdziņus. Atceros, kā iemācījāmies, piemēram, tiražēt ārzemju filmu fotokartītes vai tirgojām limonādi. 2000-šo gadu sākumā, kad dibināju pirmo uzņēmumu, bija jāspēj izdzīvot jau no pirmās dienas. Tad nebija nekādu atbalsta programmu vai biznesa eņģeļu. Bija vienkārši jākustas, ja gribējās ēst. Izdzīvoja tie, kam bija dabiskais uzņēmējdarbībai nepieciešamo īpašību komplekts – zinātkāre, radošums, apķērība un neatlaidība.