Pērn izveidotā valsts SIA "Valsts aizsardzības korporācija" šobrīd gatavojas tam, lai 2025.gadā varētu sākt jaunās modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu, intervijā saka SIA "Valsts aizsardzības korporācija" valdes locekle Ingrīda Ķirse.
"Munīcijas ražošanas projekts šobrīd ir pirmajā praktiskās īstenošanas fāzē. Nulles fāzi esam jau pabeiguši, kas nozīmē, ka visi saistošie līgumi ir parakstīti. Esam konsorcijs, piecas valstis un pieci dažādi uzņēmumi, un katrs sākam īstenošanas posmu savā valstī," teica Ķirse.
Viņa sacīja, ka patlaban "Valsts aizsardzības korporācija" veic praktiskos soļus, lai sāktu būvniecību, jo pēc projekta plāna 2026.gada trešajā ceturksnī ir jāsāk strādāt modulāro lādiņu rūpnīcai. Ķirse paskaidroja, ka šis projekts ir sākts no nulles, un šobrīd "Valsts aizsardzības korporācija" gatavojas tam, lai 2025.gadā var sākt būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu.
Jautāta, vai būvniecības iepirkums jau ir sagatavots un izsludināts, Ķirse skaidroja, ka "Valsts aizsardzības korporācija" šobrīd strādā pie visiem posmiem vienlaicīgi. Aizsardzības ministrija arī savā pusē strādā pie dokumentiem, jo nepieciešams Ministru kabineta lēmums. Ķirse apgalvoja, ka plāns ir ļoti skaidrs un detalizēti salikts uz laika ass, un pauda pārliecību, ka tas tiks atbilstoši īstenots.
Kopā ar ministriju "Valsts aizsardzības korporācija" ir ciešā un regulārā saziņā ar Bauskas pašvaldību, informēja Ķirse, norādot, ka būs nepieciešami arī saskaņojumi ar pašvaldību.
Ķirse stāstīja, ka "Valsts aizsardzības korporācijai" ir akcionāra gaidu vēstule - uzņēmuma ceļa karte, kurā ir noteikti mērķi, tostarp sadaļa, kas attiecas uz to, kā "Valsts aizsardzības korporācija" finansē savu darbību. Tur ļoti skaidri pateikts, ka sākumā uzņēmums izmantos valsts budžeta līdzekļus, kas ir Aizsardzības ministrijas iezīmētā budžeta daļa, bet savā darbībā nākotnē "Valsts aizsardzības korporācija" nedrīkst būt atkarīgi tikai no budžeta vien.
Ķirse skaidroja, ka "Valsts aizsardzības korporācijai" ir jāskatās, kā uzņēmums var savus projektus finansēt no citiem līdzekļiem, piemēram, Eiropas fondiem, NATO līdzekļiem.
"Tāpat mēs arī ļoti optimistiski skatāmies uz finanšu tirgiem gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Protams, projektiem īstenojoties, ar laiku mums pašiem būs savi ieņēmumi un tad attiecīgi varēsim no tiem finansēt nākamos projektus," teica Ķirse.
Runājot par munīcijas ražošanas projektu, Ķirse skaidroja, ka ir nepieciešama nacionālā finansējuma daļa, un tiek strādāts pie tā, lai to saņemtu. Būs nepieciešami gan kapitālieguldījumi, kas ir būve un ar to saistītā infrastruktūra, gan finansējums sākotnēji apgrozāmajiem līdzekļiem, pirms uzņēmuma darbībā parādīsies plānotie ieņēmumi.
Jautāta, kāds ir kopējais finansējums, Ķirse sacīja, ka 11 miljoni eiro ir paredzēti būvei un apmēram 15 miljoni eiro apgrozāmajiem līdzekļiem. Apgrozāmie līdzekļi nepieciešami izejvielu savlaicīgai pasūtīšanai, izejvielu noliktavas uzturēšanai, ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanai.
Ķirse stāstīja, ka šis Eiropas projekts domāts tam, lai novērstu izteiktos pudeles kaklus munīcijas ražošanā, sākot no izejmateriāliem līdz pat gatavai produkcijai. Konsorcijs kopumā risina gan vienu, gan otru problēmu.
"Man jārespektē konfidencialitāte, līdz ar to es nevaru atklāt to, kādu sadaļu katrs partneris šajā projektā īsteno. Taču varu teikt, ka katrs projekta dalībnieks risina kādu no šīm problēmām. Visi projekta dalībnieki strādā, lai projekta rezultātā mēs iegūtu modulāros lādiņus," teica Ķirse.
Viņa piebilda, ka munīcijas rūpnīcas projektu "Valsts aizsardzības korporācija" īstenos pati un arī pati komplektēs produktu - modulāros pulvera lādiņus. Kompānijas stratēģiskais mērķis ir, ka nākotnē tā kļūst par holdinga kompāniju. Līdz ar to Ķirse skaidroja, ka nākotnē tiks vērtēts, vai munīcijas ražošanai ir lietderīgi kļūt par meitasuzņēmumu, bet šobrīd konkrētu plānu nav.
Vaicāta, vai jau ir apzināts, kam lādiņus varētu pārdot, Ķirse sacīja, ka jebkurš "Valsts aizsardzības korporācijas" projekts būs saistīts ar ražošanu, un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) vienmēr jābūt uzņēmuma primārajam klientam.
"Tā tas būs arī šajā projektā, bet, protams, tāpēc tas arī ir Eiropas projekts, kurā mēs esam pieci partneri, līdz ar to mēs nerisinām tikai NBS vajadzības. Modulāro pulvera lādiņu ražošanas apjomi ir plānoti tādi, lai nodrošinātu arī citus partnerus. Plānotais ražošanas apjoms ir 50 000 lādiņu gadā," sacīja Ķirse.
Viņa piebilda, ka, pirmkārt, projekts ir drošības garants, ka NBS munīcija būs nepieciešamā apjomā. Tāpat munīcijas ražošanas sektorā ir sīva konkurence, un šis projekts ir "Valsts aizsardzības korporācijas" ieejas biļete iekļūšanai ārvalstu ražotāju piegāžu ķēdēs.
"Tātad ar šo projektu varam ielikt kāju durvīs. Tāpēc esam priecīgi, ka mums ir starptautiskie partneri, kuri ir lieli ražotāji, ražotāji ar vārdu, ar savu klientūru. Mēs ar šī projekta partneriem strādājam arī pie citu iespējamu nākotnes sadarbības projektu izvērtēšanas," teica Ķirse.
