Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?
Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.
Subsīdijas, naudas pabalsti, cenu griesti, peļņas nodokļi – Eiropas vadītāji ķeras pie risinājumiem, kas jau labu laiku tikuši uzskatīti par sliktu politiku, cenšoties novērst politisko, sociālo un ekonomisko sabrukumu. Milzīgas naudas summas tiek ieguldītas enerģētikas krīzes risināšanai, jo Krievijas – Ukrainas karš un dabasgāzes deficīts, nav atstājis lielas izvēles iespējas valstu vadītājiem. 2023. gada ziema arī Latvijas jaunajai valdībai nāks ar stindzinošiem izaicinājumiem, lai saglabātu sabiedrības atbalstu, turot stingru pozīciju valsts drošības jomā un paralēli strādājot pie adekvātas sabiedrības veselības politikas, jo pandēmija vēl diemžēl negrasās atkāpties.
Turpmāk uzskaitītas ministrijas, kuras, mūsuprāt, saņems mantojumā lielākos izaicinājumus nākamajam gadam un to prioritātes.
Finanšu ministrs
Latvija no Eiropas Komisijas nupat saņēma Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā. EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija esot izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, piemēram, “pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai u.c..”
Taču, lai saņemtu nākamo 438 miljonu eiro apmērā, Latvijai jau būšot jāsasniedz 49 mērķu izpilde. Nākamajam finanšu ministram būs jāturpina nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu mājokļu pieejamība reģionos, lai nodrošinātu adekvātu reģionu izaugsmi.
Prioritātes būs sabalansēt enerģētikas neatkarību, kas šajos krīzes apstākļos būs izaicinošs uzdevums, ar klimata mērķu sasniegšanu, vienlaikus īstenojot Latvijas digitalizācijas stratēģijas, kā arī veicot ieguldījumus veselības nozares projektos. Turklāt svarīgi saglabāt vēsu prātu un spēt pieņemt racionālus lēmumus, kad tiek virzītas tik jūtīgas tēmas kā PVN samazinājums medikamentiem – populisms, vai reāla nepieciešamība?
FM kandidātam šobrīd jāspēj saglabāt attiecības ar EK, spējot būt uz viena diplomātijas viļņa ar ES lēmumu pieņēmējiem, vienlaikus pārstāvot visas Latvijas sabiedrības intereses. Tieši vispusīgums un spēja sabalansēt dažādu nozaru prioritātes ir īpašības, kurām jāpiemīt nākamajam finanšu ministram.
Ekonomikas ministrs
No jaunā ekonomikas ministra mēs pieprasām enerģiju. No viņa paša izturētspējas būs atkarīga enerģētikas politika un tarifi. Tas, kā mēs sildīsimies vai salsim, kā un ko ražosim, pārvietosimies. Šādam mērogam vajadzīgas ne tikai zināšanas par gāzi, oglēm un citiem kurināmā veidiem. Te, pirmkārt, vajadzīgas aknas un mugurkauls.
Jaunajam ekonomikas ministram arī jāspēj domāt daudzās dimensijās. Ne sētas līmenī. Bet globāli, pat kosmosa un kibertelpas apmērā. Ne vienas industrijas rāmī. Pie durvīm klauvē metaverss. Mākslīgais intelekts ir ikdiena. Par strauju pavērsienu ekonomikā nupat paziņoja EK. Pirms nedēļas Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums paziņoja, ka ir atlasīti seši objekti, kuros tiks izvietoti pirmie Eiropas kvantu datori. Šie objekti atrodas Čehijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un Polijā. Ne Latvijā. Lietojumu klāsts ir plašs, tiem ir rūpnieciska, zinātniska un sociāla nozīme Eiropā, jo šie datori ļaus daudz ātrāk un efektīvāk izstrādāt jaunas zāles, izveidojot cilvēka ķermeņa “digitālo dvīni”, uz kura, piemēram, veikt virtuālus zāļu izmēģinājumus, risināt sarežģītas loģistikas un plānošanas problēmas, lai palīdzētu uzņēmumiem ietaupīt laiku un degvielu, virtuālā vidē izstrādāt un testēt tādus jaunus materiālus kā polimēri lidmašīnām, automobiļu katalītiskie neitralizatori, saules elementi vai tādi supravadītāji istabas temperatūrā, kas enerģiju varētu uzglabāt nenoteiktu laiku.
Protams, ekonomikas ministram jāspēj risināt daudzus citus izaicinājumus – atbilstoši Eurostat datiem, laikā no 2010. līdz šim brīdim īres cenas ES ir kāpušas par 18%, bet mājokļu cenas – par 48%. Latvija ir viena no valstīm, kur kopā ar Luksemburgu, Austriju, Igauniju mājokļu cenas ir dubultojušās. Kas jaunajam ministram būs sakāms būvniecības un saistīto nozaru jomā?
Kā jaunais ministrs domās inovāciju kontekstā? Piesaistīs kripto investorus ar Bitkoina ieleju kā Hondurasa? Veicinās unikālu lietu ražošanu no atkritumiem? Sekmēs aprites ekonomiku?
Pasaules Ekonomikas foruma globālo risku 2022.gada ziņojums tapa vēl pirms Ukrainas kara. Un jau tad vien 3.7% no aptaujāto ekspertu bija pozitīvi par ekonomikas situāciju pasaulē, bet vairāk nekā 84% - satraukti un norūpējušies par turbulencēm globālajā ekonomikā.
Izdevums Time kontekstā ar 2022. gada riskiem to dēvē par “tehnopolāru pasauli”, kur “nav nulles kovida” un kur speram “divus zaļus soļus uz priekšu, vienu atpakaļ”, bet “korporācijas zaudē kultūras karos”, jo patērētāji un darbinieki, “cancel kultūras” spēcināti ar sociālo mediju palīdzību radīs korporācijām un to regulējošām valdībām jaunas prasības.
Tas nozīmē, ka ekonomikas ministram jāsaprot - katram eiro, ko finanšu ministrs ir atnesis no ES, ir jārada investīciju atdeve. Tāpēc jaunajam ministram jāspēj klausīties cilvēkos, kas veido ekonomiku. Un analizēt.
Veselības ministrs
Iepriekšējā ministra radītās politikas un pieņemto lēmumu sekas saistībā ar Covid-19 nāksies likvidēt jaunajam ministram vai ministrei. Visticamāk, Valsts kontrolei ātrāk vai vēlāk tiks lūgts vērtēt miljonu vērtos iepirkumus, kuros iegādātas nelietderīgi daudz vakcīnas. Kā arī visas infrastruktūras izveide un uzturēšana prasa rūpīgu analīzi, ņemot vērā, ka iepriekš šo nozari vadīja un lēmumus steidzamības kārtā pieņēma cilvēks bez profesionālas izpratnes par tēmu, iespējams, balstoties vairāk uz intuīciju, nevis pieredzes un pragmatiskas vīzijas.
Nākamajam veselības ministram būs jāspēj tikt galā ar Latvijas veselības nozari brīdī, kas Latvijai ir jābūt vienlaikus gatavai provokācijām (iespējams, pat militāram konfliktam), kā arī jāspēj ātri reaģēt Covid nākamā viļņa iespējamajam uzliesmojumam šajā ziemā. Turklāt tas jāpaveic, neaizmirstot, ka valstī ir vēl daudz citu prioritāšu veselības jomā, piemēram, bērnu mazkustīgums, kas veicina aptaukošanos, atkarības, diabēts, vēža saslimstība, sirds un asinsvadu slimības, medikamentu pieejamība un citas problēmas, kuras pēdējā gada laikā īpaši aktualizētas un nedrīkst atstāt novārtā.
Turklāt, kā norādījis sabiedrībā zināmais ārsts Pēteris Apinis, šīm prioritātēm būs jāpievēršas, ievērojot arī konceptu – veselība visās politikās. Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka šī pieeja nozīmē sinerģiju starp dažādām jomām, kuras mūsdienās ir grūti atraujamas viena no otras - pilsētplānošana, reģionālā attīstība un lauksaimniecība, transports, vides politika, izglītība, finanšu (tai skaitā nodokļu jautājumi). Tagad arī militārā sagatavotība un rezervju uzkrājumi nevar tikt skatīti atrauti no veselības nozares. Ilgtspējīgus lēmumus veselības jomā iespējams pieņemt tikai spējot saredzēt kopsakarības un izprast to, kā izmaiņas vienā politikas jomā iespaido kādu citu.
Arī viena no ES prioritātēm šajā plānošanas periodā ir sabiedrības veselība – programmai EU4Health atvēlēts 5,3 miljardu eiro budžets 2021.-27. gadam. Tās ietvaros ir četri vispārēji mērķi. 1. Uzlabot un veicināt veselību; 2. Cilvēku aizsardzība (piemēram, profilakse, sagatavotība un reaģēšana uz pārrobežu veselības apdraudējumiem; valsts krājumu papildināšana ar krīzes situācijām svarīgiem būtiskiem produktiem; medicīnas, veselības aprūpes un atbalsta personāla rezerves izveide); 3. Piekļuve zālēm, medicīnas ierīcēm un ar krīzi saistītiem produktiem (turklāt nodrošināt pieņemamu cenu); 4.Stiprināt veselības aprūpes sistēmas.
Varam vien pasapņot, pie cik no šiem mērķiem Latvija iedziļinoties sākusi strādāt iepriekšējo pāris gadu laikā. Diemžēl tēma par medicīnas rezervēm tika izcelta saulītē tikai šī gada vasarā, kad pēkšņi tika konstatēts, ka medicīnas rezerves Latvijai pietiek vien trim mēnešiem un gan slimnīcas, gan loģistika un kopējā infrastruktūra nav gatavas krīzes situācijām.
Piekļuve zālēm – diemžēl iepriekšējās VM vadības laikā iesākts darbs pie pretējā, cenšoties manīt aptieku izvietojuma kritērijus tā, lai pārdalītu tirgu starp spēlētājiem, nevis rūpējoties par to, lai medikamenti būtu pieejami visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgi visā Latvijā. Finansējums vēža slimniekiem, profilaktiskie pasākumi un veselības aprūpes sistēmas stiprināšana – šo mērķu sasniegšana atstāta VM pēctecim – glābt, kas glābjams ar tām budžeta atliekām, kas pāri palikušas pēc šķērdēšanās ar vakcīnu iepirkumiem. Kurš ministru kandidāts tiks galā ar situāciju, kad mantojumā līdz ar troni tiek nodoti aptaukojušies un mazaktīvi skolas vecuma bērni, atkarību nomocīta sabiedrība, bardaks ar slimnīcu budžetiem, pārtēriņš vakcīnu iepirkumos, medikamentu uzkrājumu neesamība un infrastruktūras nesagatavotība? Lai nenotiek tā, ka veselības ministrs (e) jaunā e-veselības iepirkumā uzvar kāds bijušais vīrs vai cita pietuvināta persona, par sabiedrības maksātajiem nodokļiem liderīgi nopērkot nelietojamus “e-mēslus”.
Aizsardzības ministrs
Nez, vai jaunajam aizsardzības ministram izdosies gūt tādu cieņu no savas armijas kā nelaiķei Lielbritānijas karalienei Elizabetei II. Jaunībā viņa pati bija britu armijas palīgdienestā, armijas disciplīna visas dzīves gaitā bija viņas vadmotīvs. Ne velti viens no lielākajiem pazemojumiem, kas varēja notikt pašas dēlam un mazdēlam – aizliegt uzvilkt uniformu. Mūsu ministram jāprot soļot. Soļot parādē un izsoļot cauri daudzajiem iepirkumiem, kas gaidāmi saistībā ar valsts militarizāciju. Stingra stāja un spēks, spēja izdzīvot apstākļos, kad vairāk par lidināšanos biznesa klasē pa gudrām konferencēm nepieciešama spēja “tvert lauku”. Mežā. Purvā. Gaisā. Tam jābūt cilvēkam, kas nevis spoguļojas un daudz runā, bet gan iedvesmo ar savu spēku. Mēs redzējām, kas notiek, ja armijas rūdījumu neguvušiem vīriešiem Krievijā paziņoja par mobilizāciju. Viņi bēga. Lai tā nenotiktu, cilvēkus ir jāiedvesmo ar savu piemēru būt dzimtenes patriotam. Tirliņš šajā amatā nederēs. Mums vajag ministru, kas nebaidās mesties uz zemes un nosmērēties ar dubļiem. Arī ar virtuālajiem mēsliem, ko metīs virsū prokrieviskā opozīcija. Un galvenais – kam nevar iestāstīt, ka veci dzelži vien ir vajadzīgi. Lūk, piemērs no tās pašas Lielbritānijas – vasarā Aizsardzības zinātnes un tehnoloģijas laboratorija izsludināja 1.5 miljonu mārciņu finansējumu jaunām idejām par to, kā ar bioloģijas spēku risināt aizsardzības izaicinājumus.
Paskaidrojums tiem aizsardzības ministrijas ierēdņiem, kam, cerams, neizdosies grozīt jauno ministru, kā vien iegribas - sintētiskā bioloģija ir dabiskajā pasaulē neeksistējošu biokomponentu un sistēmu radīšana reālās pasaules vajadzībām, piemēram, jauna veida bateriju komponentēm, iepakojumam, elektrības avotiem, vieglākiem materiāliem, acu aizsardzībai, modernai kamuflāžai un sensoru tehnoloģijām.
Tomēr pats pirmais uzdevums šim ministram būs saglabāt mieru. Mieru, kas pārējiem ministriem ļauj gādāt par savu nozari un virzīt sabiedrību uz tiem racionālajiem NAP mērķiem, kas tika izstrādāti vēl pirms pandēmijas un kara.