Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.
Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.
Šim nolūkam valsts tēla veidošana notiks, izmantojot misiju pieeju, kurā var apvienoties visa nācija. Šī pieeja Latviju pozicionē kā nozīmīgu vietu Eiropā. Tas paredz, ka Latvija attīsta procesu un veido starptautisku platformu, kas aicina risināt Eiropas un pasaules līmeņa izaicinājumus, kā, piemēram, klimata pārmaiņas, gudras un ekoloģiskas pilsētas un citus, kas aktuāli arī Latvijas mērogā, liekot citiem runāt par Latviju kā valsti, kas spēj radoši un elastīgi rīkoties.
Plānots, ka misiju orientēta pieejas rezultāti būs misijas - veiksmes stāsti, bet pati pieeja un sadarbības veidošanas process - inovatīvs valsts tēls.
Tikmēr LIAA Komunikācijas un informācijas departamenta direktors Jānis Nīgals norādīja, ka Latvijai kā valstij pašreiz nav tēla. "Ja par tēlu runājam kā par pozīciju citu galvās, tad tas mums nav spēcīgs. Mums nav vienota stāsta ārpus Latvijas. Ir personīgas attiecības, ir skaidrs, no kurienes nākam, kur ir mūsu vieta uz kartes, bet tēla nav. Un tas ir tas, ko mēs gribam darīt - mēs vēlamies to radīt," sacīja Nīgals.
Viņš skaidroja, ka valsts tēls veidojas no konkrētām lietām, salīdzinot valsti ar teātra izrādi, bet valsts tēlu ar uzveduma scenāriju. "Bez scenārija aktieri izpildītu katrs savu izrādi un tas, iespējams, būtu interesanti kādā absurda teātrī vai avangarda izrādē, bet patīkamāk tomēr ir, ja ietvars eksistē," stāstīja LIAA pārstāvis.
Nīgals arī uzsvēra, ka LIAA nav "saimnieks valsts tēlam" - iestādei ir piešķirta koordinējošā funkcija, bet LIAA veido ietvaru, kā sadarboties. "Varētu teikt, ka valsts tēla definēšanu mēs kaut kādā veidā atdodam cilvēkiem, sabiedrībai, speciālistiem. Esmu pārliecināts, ka tās būs abpusēji izdevīgas attiecības, kurās mēs ieraudzīsim, kas mums ir svarīgi kopā," viņš teica.
Šajā valsts tēla veidošanas posmā ikviens ir aicināts piedalīties diskusijās, kuru mērķis ir identificēt svarīgākos sabiedrības izaicinājumus. Nīgals aicināja interesentus pieteikties iedzīvotājus valsts tēla veidošanas kustībai, līdz 10.februārim aizpildot pieteikumu mājaslapā "missionlatvia.com".
Kopā tiks izvēlēti 100 cilvēki, kuri tiks sagrupēti 10 dizaina domāšanas darbnīcās, sniedzot digitālu iespēju satikt savus līdzpilsoņus un kopējās sarunās vienoties par izaicinājumiem, kas šobrīd skar Latvijas valsti.
Tāpat Nīgals uzsvēra - lai arī pašreiz šāda misiju pieeja, iespējams, izklausās abstrakti, tā tas neesot. "Tas ir konkrēts darbs, konkrēts koncepts, kas prasa lielu darbu, sadarbību dažādos līmeņos," teica Nīgals.
Šogad valsts tēla satura izstrādei un komunikācijai atvēlētais budžets ir 1,3 miljoni eiro. No šogad paredzētajiem līdzekļiem aptuveni 200 tūkstoši eiro paredzēti zīmola un grafiskās identitātes izstrādei, kā arī sākotnējo komunikācijas materiālu sagatavošanai, 100 tūkstoši eiro ieplānoti Latvijas sabiedrības uzrunāšanai, 400 tūkstoši eiro tiek plānoti investīciju piesaistes aktivitātēm, bet atlikusī budžeta daļa tiks izlietota starptautiskajai komunikācijai, piemēram, starptautiskajā izstādē "Expo 2020", kuru 1.oktobrī atklās Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijā..
Savu dalību valsts tēla atbalsta grupā apstiprinājuši Valsts prezidents Egils Levits, Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos Daiga Holma, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds, Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs.
Tāpat atbalsta grupā būs arī SIA "Latvijas mobilais telefons" viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis, uzņēmuma "Corporate Public Management Consulting" valdes loceklis Ivo Rollis, reklāmas un komunikācijas eksperts Gatis Mūrnieks, stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna, LIAA direktors Kaspars Rožkalns, Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto, Valsts kontroles padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, Latvijas Universitātes profesore Žanete Ozoliņa, kā arī Džona Kabota Universitātes Romā docente Ieva Jākobsone Bellomi.
Jau vēstīts, ka valsts tēla izstrādē un mārketinga kampaņās trīs gadu periodā kopumā plānots ieguldīt apmēram četrus miljonus eiro. Par šiem līdzekļiem tiks stiprināta valsts loma starptautiskajā diplomātijā, kā arī celta uzņēmumu konkurētspēja un pievilcība starptautisko investīciju piesaistes jomā.
Pēc LIAA vēstītā, nākamie soļi paredz attīstīt konceptu "Misija - Latvija", kas ietvers kompleksus problēmu risinājumus, kalpojot Latvijas, Eiropas Savienības (ES) un globālajiem izaicinājumiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību publiskās diplomātijas, kultūras, vēstures, sporta un ekonomikas jomā.
Valsts tēla saturs balstīts atziņās no 116 viedokļu līderu dizaina domāšanas procesa darba, kurā definētas Latvijas vērtības. Definētās Latvijas vērtības apvieno misiju pieeja (mission oriented approach), kas paredz attīstīt procesu, kurā inovatīvā veidā tiek veidots īpašs Latvijas ietvars Eiropas un pasaules līmeņa problēmu risināšanai.
LIAA norādīja, ka misiju orientētā pieeja ir ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) virzīts modelis, kas sniedz iespēju kompleksi risināt šā brīža lielākos globālos izaicinājumus, piemēram, ienākumu nevienlīdzību, apkārtējās vides kvalitāti, pieejamu veselības aprūpi. "Latvijas priekšrocība ir tā, ka mēs ātri varam ieviest jaunos modeļus praksē, kļūstot par izmēģinājumu un inovāciju platformu, kur satiekas zināšanas ar pasaules labāko pieredzi. Tikai atbalstot inovācijas un piedāvājot savus risinājumus spēsim pilnvērtīgi sasniegt ekonomiskos, ārpolitiskos, drošības, kultūras un citus mērķus," minēja LIAA.
Pēc LIAA vēstītā, februārī un martā turpināsies darbs dizaina domāšanas darbnīcās, kurās piedalīsies vairāk nekā 200 profesionāļu, sabiedrības pārstāvju un ārvalstīs dzīvojošie latvieši, kā arī tiks strādāts ar OECD, ES un citām ieinteresētajām pusēm.
Ciešā sadarbībā ar Latvijas reklāmas asociācijas un citiem nozares profesionāļiem tiek strādāts pie atklāta konkursa par tēla noformējumu, kas tiks izsludināts martā. Konkursa uzvarētājam būs jāizstrādā zīmolu un tēla komunikācijas vadlīnijas.
Savukārt pirmais lielais pasākums, kurā plānots sākt komunikāciju ar jauno pieeju, būs starptautiskā izstāde "EXPO 2020", kuru 1.oktobrī atklās Apvienotajos Arābu Emirātos.
2020.gada septembra beigās valdība apstiprināja informatīvo ziņojumu par vienota valsts tēla izstrādi, kas sagatavots, pamatojoties uz 2019.gada 7.maijā apstiprināto valdības deklarāciju. Atbilstoši valdības lēmumam vienotā valsts tēla izstrādes koordinācija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām un sociālajiem partneriem uzticēta LIAA.
