Zīmols Burberry turpina apgūt Baltijas tirgu, atverot jaunu veikalu Rīgā.

315 kvadrātmetru plašais veikals atvērts Elizabetes ielā.

Burberry veikala dizains veidots pēc Burberry radošā direktora Kristofera Beilija (Christopher Bailey) koncepta, izmantojot britiem raksturīgos elementus.Veikalā nopērkamas tādas kolekcijas kā Burberry London, Burberry Brit, Burberry Accessories.

Zīmolam Burberry pašlaik ir veikals Tallinā, Igaunijā, un plānots atvērt arī trešo veikalu Baltijas valstīs. Zīmola veikalus vada Apranga Group uz franšīzes līguma pamata.

Grupas akcijas ir iekļautas Baltijas akciju sarakstā OMX Baltic 10 index, kas tiek kotētas NASDAQ QMX Viļņas biržā (NASDAQ QMX Vilnius Stock Exchange).

Britu modes zīmols Burberry pagājušajā gadā iznīcinājis nepārdoto apģērbu, aksesuārus un smaržas 28,6 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu vērtībā (31,46 miljoni eiro), ziņo BBC.

Tas darīts, lai aizsargātu zīmolu.

Iznīcināto preču vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, augusi par 6 %.

Modes zīmoli, ieskaitot Burberry, iznīcina nenopirktās preces, lai novērstu to nozagšanu vai pārdošanu par zemākām cenām.

Burberry paziņojis, ka enerģija, kas tiek saražota, dedzinot produkciju, tiek pārveidota, lai tā kļūtu videi draudzīga.

Pēdējo gadu laikā Burberry ir smagi strādājis, lai atkal padarītu zīmolu ekskluzīvu pēc tam, kad tā pārdzīvojusi posmu, kad preču viltotāji Burberry rakstu printēja uz visām precēm, kurām vien spēja, skaidro modes eksperte Marija Malone. Un nevajadzīgo preču iznīcināšana ir daļa no procesa, viņa piebildusi.

Šobrīd luksusa preču nozarē, kas vēsturiski bijusi diezgan noturīga pret ekonomiskajām grūtībām, vērojama lejupslīde patērētāju pieprasījuma un pārdošanas apjoma samazināšanās dēļ, kas tradicionāli liecina par agrīnu recesijas sākumu.

Pat patērētāji ar augstiem ienākumiem samazina tēriņus, reaģējot uz nedrošo ekonomisko situāciju, ko pēdējos gados raksturo augsta inflācija, pieaugošas procentu likmes un vispārējā globālā nenoteiktība. Pēdējā laikā daudzi ekonomiskie dati norāda uz patērētāju uzvedības maiņu, samazinot brīvos izdevumus luksusa precēm un pievēršoties pirmās nepieciešamības precēm.

Āzijas reģions, kas ir pasaulē lielākais luksusa preču tirgus, ievērojami iedragāja lielāko daļu luksusa preču uzņēmumu. Piemēram, Richemont pārdošanas apjomi gada 1. ceturksnī kopumā palikuši nemainīgi, kamēr Āzijas reģionā tie samazinājušies par 19%, no kuriem 27% samazinājums bija vērojams Ķīnā. Savukārt Swatch grupai klājies daudz grūtāk, ar 14% kopējo pārdošanas apjoma kritumu pirmajā pusgadā. Burberry veikalu pārdošanas apjomi šī gada pirmajā kvartālā samazinājās par 21%, Āzijā – par 23%. Šādi rezultāti nevarēja neietekmēt uzņēmumu akciju cenas: Burberry akciju cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 70,3%, Hugo Boss – par 46,6%, Dior – par 18,7%, un Swatch – par 32,8%.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Modes preču tirdzniecības uzņēmuma Burberry vadītāja Eindžela Erenda (Angela Ahrendts) turpmāk strādās tehnoloģiju uzņēmumā Apple, vēsta The Telegraph.

Kompānijā Apple viņa pildīs mazumtirdzniecības un tiešsaistes tirdzniecības viceprezidentes amata pienākumus.

E. Erenda Burberry nostrādājusi astoņus gadus, un viņas vadībā kompānijas preču tirdzniecība iekarojusi arī digitālo pasauli, vēsta medijs. Viņa norāda, ka pamet Burberry «izcilā formā».

Viņas vietā Burberry vadītāja amatā turpmāk darbosies Kristofers Beilijs (Christopher Bailey), kas modes uzņēmumā strādā no 2001. gada, un pēdējos sešus gadus darbojies radošā vadītāja (chief creative officer) amatā.

Jaunu zīmolu ienākšana un lielāki tirdzniecības apjomi – šā gada raksturīgais mazumtirdzniecībā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pa mēnešiem pret iepriekšējo gadu audzis visa gada garumā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tirgotāji arī nākamgad redz pozitīvu pakāpenisku attīstību pie nosacījuma, ja ekonomika turpinās attīstīties.

Lielākie pārtikas mazumtirgotāji šogad turpināja jaunu veikalu atvēršanu un esošo modernizēšanu. Maxima Latvija vadība novērojusi, ka kopumā valstī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies pavisam nedaudz. Tomēr Maxima Latvija sasniegusi apgrozījuma pieaugumu par 11 % 2012.gada pirmajā pusgadā, kas lielā mērā panākts uz veikalu tīkla paplašināšanās rēķina, stāsta kompānijas preses sekretārs Ivars Andiņš. Kopumā 2012.gada darbības rezultātus kompānijas vadība vērtē pozitīvi, lai gan sasniegtais ir panākts ar lielām pūlēm, būtiski investējot attīstībā un modernizācijā. Maxima veikalu skaits Latvijā sasniedzis 141 veikalu.

Burberry griež mēteli uz otru pusi; modes industrijas netīro noslēpumu paslaucīt zem paklāja kļūst aizvien grūtāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Luksusa preču ražotājs Burberry visai ātri – apmēram mēneša laikā – ir reaģējis uz sabiedrības sašutumu pēc jūlija beigās plašsaziņā apspriestajiem datiem par iznīcinātās produkcijas apjomu iepriekšējā finanšu gadā. Kompānijas ziņojumā bija teikts, ka ir tikušas sadedzinātas tirdzniecībai nepiemērotas preces 37 miljonu USD vērtībā, no kā vairāk nekā trešā daļa bijušas smaržas.

Ražotājs skaidrojis, ka tā rīcība konkrētajā pozīcijā saistīta ar licences laušanu ar ASV ražotāju Coty, un modes industrijas līderiem ir argumentu arsenāls par labu biznesam apgrūtinošo uzkrājumu iznīcināšanai, tomēr tas nav attaisnojums turpinoši postošajai ietekmei uz vidi, kurā sava daļa ir arī novecojušo kolekciju iznīcināšanai.

Galvenais iemesls, kādēļ sociālais tīkls Facebook lielākajai daļai zīmolu nebūs vislabākā mārketinga rīka izvēle un Facebook lapas izveidošana automātiski nenodrošinās cilvēku uzmanīgu klausīšanos kompānijas teiktajā, ir senā patiesība, ka cilvēkus daudz vairāk interesē viņi paši, nevis Tu, forbes.com raksta publicists Robs Esgars (Rob Asgar).

Publicitātes un mārketinga jomā dominē trīs «patiesības», uz kurām savu darbu balsta gan veterāni, gan iesācēji.

1. Ja jūs rīkosiet noslēguma pasākumu, tajā ieradīsies daudz cilvēku, jo visiem patīk ballītes.

2. Ja sarīkosiet preses konferenci, atnāks daudz mediju pārstāvju, jo viņiem tā vajadzētu darīt.

3. Ja izveidosiet Facebook lapu, cilvēki no dažādām pasaules malām klausīsies tajā, kas jums sakāms.

Nav jādomā ļoti ilgi, lai saprastu, ka pirmais punkts nav patiess, forbes.com raksta R. Esgars. Viņš skaidro, ka cilvēki parasti ir gana aizņemti un, rīkojot dažādus pasākumus pārāk bieži un bez būtiska iemesla, uzaicinātie atradīs pieklājīgus aizbildinājumus, lai neierastos.

Vēl pirms nepilna gada daudzi lieli multinacionāli zīmoli uz Baltijas tirgu noraudzījās nicīgi, teikdami, ka te nu tiem neatmaksājas vērt vaļā savas pārstāvniecības. Tagad situācija mainījusies par 180 grādiem.

Izmantojot tirgus pārkārtošanos, cits pēc cita zīmoli paziņo par ienākšanu Baltijā. Vieni beidzot sagaidījuši iespēju atvērt veikalu atbilstošā vietā, citus franšīzes ceļā atveduši savu biznesu paplašināt alkstoši uzņēmēji.

Šī gada sākumā par veikalu atvēršanu Latvijā paziņojuši vairāki plaši pazīstami zīmoli, piemēram, spāņu Massimo Dutti, britu Burberry, poļu CCC, bet, iespējams, vispārsteidzošākais jaunpienācējs Latvijas apģērbu tirgū būs zviedru Hennes & Mauritz (H&M), kas vēl pagājušajā vasarā LD sacīja, ka mūsu tirgus šīs kompānijas tuvākajos ekspansijas plānos neietilpst. Saistībā ar plānu maiņu H&M runasvīrs atbildē LD ir lakonisks: «Mums vienmēr ir svarīgi atrasties labākajā iespējamajā vietā, un tagad, kad esam atraduši piemērotu atrašanās vietu, esam izlēmuši atvērt savu pirmo veikalu Rīgā.»

Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Baltijas apģērbu mazumtirgotājs Apranga Group luksusa veikalu segmentā investējis aptuveni 20 miljonus Lietuvas litu (vairāk nekā 4 miljonus latu), liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Uzņēmums šonedēļ atvēris dažādu luksusa zīmolu veikalu Tallinā. Veikalā pārstāvēti tādi zīmoli kā Gucci, Dolce & Gabbana, DSquared2 un Ralph Lauren. Investīcijas veikalā sasniedz 0,5 miljonus eiro, un kopējais veikala lielums ir 350 kvadrātmetri.

Patlaban attīstība luksusa segmentā ir viens no Apranga Group stratēģiskiem mērķiem. Kopumā šogad ir atvēri vai atjaunoti seši veikali – Burberry veikals Tallinā, Rīgā, pēdējā koncepta veikals Emporio Armani un Ermenegildo Zegna Rīgā, kā arī Nude Tallinā un Rīgā.

Kopējais investīciju apjoms šajos projektos sasniedz 3,2 miljonus eiro.

Tāpat šajā nedēļā Apranga Group ir sākusi luksusa veikalu reorganizāciju Viļņas rātslaukumā. Līdz nākamā gada beigām tajā tiks atvērti Burberry, Emporio Armani, Ermenegildo Zegna un Hugo Boss, kā arī Mados Linija veikali. Šajā projektā investīcijas veido 2,9 miljonus eiro.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Britu modes nams Burberry sācis tirgot jauno kolekciju uzreiz pēc skates Londonas modes nedēļā, turpinot zīmolu Tom Ford un Tommy Hilfiger Ņujorkā aizsākto tendenci.

Modes industrijā ierasts, ka kolekcija pārdošanā nonāk vairākus mēnešus pēc izrādīšanas modes nedēļā. Taču interneta laikmetā, kad fotogrāfijas no skates uzreiz nonāk atklātībā un «ātrās modes» zīmoli tērpus nokopē vēl pirms oriģinālu parādīšanās veikalu plauktos, parastā kārtība tiek mainīta.

«Man patīk tradicionāla, skaista, lēni tapusi amatniecība, bet mēs dzīvojam laikā, kad viss mainās. Ātrums ir ļoti nozīmīgs,» norāda Burberry radošais direktors Kristofers Beilijs. «Mēs mainām veidu, kādā strādājam, domājam un dzīvojam.»

Londonas un Ņujorkas modes nedēļās vērstas uz modes biznesa veicināšanu, kamēr Milānā un Parīzē lielākais uzsvars likts uz māksliniecisko izpaušanos. Tādi luksusa zīmoli kā Dior un Chanel uzstāj, ka acumirklīga kolekcijas nonākšana pārdošanā varētu izjaukt radošo procesu.

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild veikalu ķēdes top! līdzīpašnieks Edvīns Bergmanis. top! veikalu ķēde ir 3. lielākā pārtikas veikalu ķēde Latvijā. 2/3 no visa veikalu tīkla top! apgrozījuma veido Latvijas ražotāju produkcija.

Ar preču zīmi top! Latvijā šobrīd darbojas 203 pārtikas veikali, no tiem 106 top! un 97 mini top! veikali, kuri pieder 17 vietējiem uzņēmumiem. SIA Iepirkuma grupa ir pārtikas veikalu tīklu top! pārstāvošais uzņēmums, kurš veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes.

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Baltijas lielākais apģērbu tirgotājs Apranga šogad plāno divreiz lielākas investīcijas veikalu tīkla attīstībā, tostarp atverot jaunus apavu veikalus

Lielākais izaicinājums Apranga grupai patlaban ir noturēt līderpozīcijas Lietuvas, Latvijas tirgū, un kļūt par pirmā numura spēlētāju arī Igaunijā, neslēpj Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), Apranga grupas ģenerāldirektors.

Ārvalstnieki atzinīgi vērtē to, kā Baltijas valstis ir pārdzīvojuši krīzi, novērtē pašreizējos pozitīvos attīstības rādītājus. Par reģionu tieši tāpēc šobrīd vērojams otrs intereses vilnis, saka R. Pervenecks.

«Pašlaik ir pastiprināta interese no dienvidu reģioniem – Itālijas, Spānijas, kur šobrīd vietējā tirgū kompānijām ir grūti audzēt apjomus, tāpēc attīstības iespējas tiek meklētas ārpusē. Pēdējā laikā par Baltiju ir interesējušies tirgus spēlētāji no Anglijas, kuri pirms krīzes ļoti skeptiski raudzījās uz šo reģionu. Tagad tie meklē vietējos partnerus.

Kaut arī pagaidām izziņota divu veikalu atklāšana, Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijai Hennes and Mauritz (H&M) tāda izmēra pilsētā kā Rīga trīs veikali būtu minimums.

To šodien Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotajā diskusijā par zīmola ienākšanu Rīgā atzina asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, BPT Asset Management vadītājs Andžejs Neguliners un Retail Baltic eksperts Zulfukars Tosuns.

Neguliners uzsvēra, ka Rīgā vēsturiski izveidojušies trīs lielākie tirdzniecības centri - Galerija Centrs, kas tendēta uz galvaspilsētas tūristu plūsmu, Alfa un Spice, ko iecienījuši attiecīgi abu Daugavas pušu iedzīvotāji.

«Veikala atvēršana Spicē būtu nākamais loģiskais solis,» sacīja Tosuns.

Neguliners uzskata, ka H&M ienākšanas dēļ konkurentu bankroti nav gaidāmi, jo Rīga uzskatāma par miljonu pilsētu, taču, visticamāk, tiktu samazināta atsevišķu veikalu klientu plūsma, piemēram, Vecrīgā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.