Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros jau trešo gadu tiek turpināta tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

M&A un riska kapitāla gada darījumus izvēlējās vērtēšanas komiteja, kuras sastāvā bija tirgus dalībnieki un eksperti: Kristiina Vassilkova (Igaunijas Riska kapitāla asociācija), Kristo Oidermaa (LHV), Edgars Pīgoznis (Latvijas Riska kapitāla asociācija), Jānis Maršāns (Dienas Bizness), Dr. Asta Klimavičienė (ISM Vadības un ekonomikas universitāte) un Valērijs Judins (Summa Advisers).

Lai noteiktu balvas saņēmēju, tika vērtēti kritēriji: darījuma vērtība un stratēģiskā nozīme Baltijas reģionā, sarežģītība, inovācija un finanšu struktūra.

Sekojošajā sarakstā nejaušā secībā sarindoti trīs, pēc ekspertu domām, ievērojamākie darījumi. Katras kategorijas uzvarētājs tiks paziņots Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, 27. oktobra vakarā.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Šajā nedēļā saviem lasītājiem piedāvājam aplūkot tirdzniecības veikalu tīkla top! zīmola tip top biezpiena ražošanas procesu uzņēmumā Tukuma piens.

Vietējais pārtikas veikalu tīkls top! 2012. gada vidū sāka darbu pie savas privātās preču zīmes izstrādes - tip top produktiem, kuru mērķis ir nodrošināt pircējiem kvalitatīvu ikdienas produktu piedāvājumu par konkurētspējīgu cenu, stāsta veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša.

Ilgus gadus kā alternatīva privātās preču zīmes produktiem top! tīklā bija projekts Bumbiņcenas – ikdienas produkti par lētāko cenu, ko veidoja ražotāju zīmolu produkti. 2012. gadā, uzsākot privātās preču zīmes projektu, pieprasītākos, Bumbiņcenu produktus uzņēmums pārcēla uz tip top projektu. Sākām ar piena produktiem, saldējumu, maizi. Privātās preču zīmes grozu veidojam palēnām, rūpīgi izvērtējot katra produkta ieviešanas nepieciešamību. Arī pēc produkta ieviešanas sekojam līdzi produkta kvalitātei, pārdošanas datiem un veicam uzlabojumus, ja tādi ir nepieciešami. Veicam pircēju aptaujas, lai novērtētu, vai esam pareizi izvēlējušies produktus, vai pircējus apmierina kvalitāte un cena, kā arī, lai uzzinātu pircēju vēlmes par to, kādi vēl produkti ir jāiekļauj šajā preču grupā.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan spodrināt tēlu, gan piesaistīt potenciālos darbiniekus

Dažādos TOP nokļuvušie uzņēmumi uzsver, ka uzvarēt nav to pašmērķis, tai pat laikā nenoliedz, ka gozēšanās uzvarētāju pulciņā ir patīkama. Un tas ir saprotami, jo atzinība, kas vainagojas ar nokļūšanu kādā labāko sarakstā, būtībā ir smagā darba augļi. Un kuram tad nepatīk iekosties saldā, sulīgā ābolā un uz mirkli sajust laimes pielietu brīdi? Tiesa, ar gozēšanos vien ir par maz, jo pēc iekļūšanas kādā no TOP tas ir prasmīgi jāpasniedz plašākai sabiedrībai, bet PR speciālisti mudina pārāk neiekarst, jo pārlieku liela lielīšanās var radīt arī negatīvas emocijas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem maziem un jauniem uzņēmumiem ir iegūt autoritāti. Laba pozīcija nozares TOP vai konkursā sūta skaidru ziņu, ka uzņēmums ir vērā ņemams spēlētājs un eksperts savā jomā. TOP un konkursi palīdz izcelties starp citiem nozares spēlētājiem, vairo uzticamību uzņēmuma kompetencei un pakalpojumu kvalitātei. «Tie var būt vērtīgs mārketinga instruments, taču ar nosacījumu, ka ir atpazīstami, respektēti un uzņēmums pats māk izmantot šos TOP sevis virzīšanai. Arī Deep White pirmsākumos nozares konkursi bija pozicionēšanās instruments un platforma, kur par mūsu pieeju kampaņu veidošanai uzzināja mūsu nākotnes klienti. Paši esam izjutuši, kā auga uzticība mūsu idejām, kad konsekventi ar savām kampaņām ieguvām labas pozīcijas gan vietējos, gan starptautiskos TOP,» uzsver komunikācijas aģentūras Deep White dibinātāja Egle Klekere. Laikā, kad cīņa par talantiem uzņēmumu vidū ir ļoti intensīva, vēl viens būtisks ieguvums no atzinības ir iespēja celt darbinieku pašapziņu un vēlēšanos piederēt uzvarētāju komandai. Tas arī ļauj uzņēmuma darbiniekiem apliecināt savas kā profesionāļu spējas. Tāpat laba pozīcija TOP vai uzvara konkursā var būt atgādinājums arī esošajiem klientiem, ka uzņēmums tiecas pēc izcilības, kas īpaši nozīmīgi var būt B2B (bizness biznesam) jomā. Turklāt atzinība pakalpojuma sniedzējam, piemēram arhitektu birojam, būvniekam, reklāmas aģentūrai utt., pozitīvi atsaucas arī uz pasūtītāju, kura objekts vai kampaņa ir tikusi izcelta, viņa turpina.

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Pēc ēkas rekonstrukcijas Mālpilī atvērts otrs vietējais veikals «top!». Veikto remontdarbu rezultātā tirdzniecības zāles platība ir 276 m2, izbūvēta telpa maiznīcai 20 m2 platībā, kā arī iegādātas jaunas tirdzniecības iekārtas. Kopumā plānotas 14 darba vietas, no kurām trīs maizes ceptuvē.

«Iepriekš šajā ēkā arī atradās pārtikas veikals, kura tirdzniecības zāli paplašinājām, pielāgojot darbinieku un pircēju ērtībām. Jaunizbūvētā maizes ceptuve darbu sāks, tiklīdz būsim atraduši kvalificētus darbiniekus. Gandarījums par paveikto šogad – šis ir 28. veikals «top!», ko esam atvēruši. Turklāt prieks, ka tiekam arī novērtēti, kas motivē turpināt darboties un attīstīties. Nupat novembra sākumā saņēmām apbalvojumu nominācijā «Lielākais nodokļu maksātājs Smiltenes novada pašvaldības budžetā 2016.gadā»,» komentē SIA «Firma Madara 89» mazumtirdzniecības direktors Sandis Muižarājs, norādot, ka šogad valsts svētku laikā plānots vēl atvērt veikalu Cēsīs.

Pirmo reizi nu jau atpazīstamais saldējums ar polāro lāci uz iepakojuma Latvijā parādījās pirms 60 gadiem. Tā ražošanu uzsāka Rīgas piena kombināts (RPK). Taču savu pašreizējo nosaukums Pols saldējums ieguva 1971. gadā.

Šodien saldējuma Pols ražotājs RPK ietilpst Food Union grupā, kas saldējumu eksportē uz vairāk nekā desmit dažādām pasaules valstīm. Saldējuma Pols eksporta prioritātes ir Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēgija, Krievija, Lielbritānija, Rumānija un arī Ķīna, uz kuru Food Union eksportē produkciju kopš 2015. gada.

Kopumā uzņēmumā tiek saražots ap septiņiem tūkstošiem tonnu saldējuma ik gadu, no kurām 30% tiek novirzīti eksportam.

Raksta galerijā skaties, kā top saldējums!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Ceturtdien Ventspils uzņēmums AS «Diāna» atvēra renovēto veikalu «top!» Andreja ielā 5, Ventspilī, 569 kvadrātmetru platībā, kura izveidē investēts gandrīz pusmiljons eiro, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Kopumā veikalā tiks nodrošinātas 15 darba vietas. Cieši sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem, veikalā būs pieejams paplašināts novada ražotāju piedāvātais sortiments.

«Veikals pirmo reizi durvis vēra apmeklētājiem 2002.gada 13.jūnijā, pēc 16 nostrādātiem gadiem, šī gada jūnijā veicām veikala fasādes atjaunošanas darbus un septembra beigās uzsākām iekšdarbu renovācijas darbus, izremontējot un pielāgojot tirdzniecības zāli apmeklētāju ērtībām, kā arī iegādājoties jaunas tirdzniecības iekārtas, kases galdus, vitrīnas un plauktus,» sacīja AS «Diāna» valdes priekšsēdētājs Edvīns Bergmanis, norādot, ka šis ir jau otrais renovētais veikals «top!» šogad.

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Investējot 130 tūkstošus īpašuma iegādē, Jelgavā atvērts sestais veikalu tīkla «top!» veikals. Tā tirdzniecības zāles platība ir 284 kvadrātmetri, un plānotas 12 darba vietas, informē «top!» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte.

AS «LPB» tirdzniecības direktore Vineta Priedniece norāda, ka uzņēmums attiecīgo tirdzniecības vietu iegādājas izsolē, pirms veikala atklāšanas veikts kosmētiskais remonts, bet tuvākajā nākotnē noteikti plānoti lielāki rekonstrukcijas darbi, pielāgojot veikalu gan pircējiem, gan darbiniekiem.

AS «LPB» ir viens no veiklu tīkla «top!» 20 partneriem, no kuriem Jelgavā darbojas AS «LPB» un SIA «Mārksmens», kopumā nodrošinot vairāk nekā 100 darbavietu. Jaunatvērtais veikals atrodas Kristapa Helmaņa ielā 1, un ir jau sestais veikals Jelgavā ar «top!» zīmolu.

I. Priedīte stāsta, ka šogad veikalu tīklā «top!» ir atvērti 39 veikali visā Latvijā, kas kopskaitā nu jau ir 267.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

#Vairāki uzņēmumi topā dala vienu vietu.

Darba portāla CV Market aptaujā par iekārojamāko darba devēju Latvijā līderi ir diezgan nemainīgi, taču topu pametuši tādi uzņēmumi kā mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvija, būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Depo DIY, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, telekomunikāciju uzņēmumi SIA Bite Latvija un SIA Tele2, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, VAS Latvijas dzelzceļš un kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Tikmēr TOP 10 jaunpienācēji 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Coca-Cola HBC Latvia un farmācijas uzņēmums AS Grindeks.

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties 3wind knots somu izgatavošanas procesā.

Zīmols 3 wind knots dibināts pirms septiņiem gadiem. Tā dibinātāja Sigita Trukšāne nesen Ņujorkā ir uzsākusi sadarbību ar franču izcelsmes dizaineru Bernardu Aidanu, kurš no Parīzes uz dzīvi Ņujorkā pārcēlās 1983.gadā un izveidoja pasaulē pazīstamu zīmolu Catherine Malandrino, stāsta S. Trukšāne. Viņi kopā izveidojuši zīmolu LFA New York (Love x Fashion x Art).

Papildus S. Trukšāne šā gada vasarā izveidoja materiālu no avīzēm, žurnāliem, kurš ir izturīgs un ūdensnoturīgs. No materiāla jau tiek veidotas somas un interjera priekšmeti. LFA zīmola ietvaros Sigita iecerējusi veidot izturīgas papīra somas no mākslas preses izdevumiem.

S. Trukšāne stāsta, ka somu izgatavošanā svarīgākais ir avīžu/žurnālu materiāla izgatavošana un pārklāšana ar aizsargkārtu, lai tās būtu izturīgas, ūdens noturīgas un necaurlaidīgas.

Biznesa portāls db.lv viesojas kafijas grauzdētavā un kafejnīcā «Rocket Bean Roastery», lai iepazītos ar Latvijas Nacionālās kafijas tapšanas procesu.

Specialty kafijas būtība ir augsta kvalitāte un pilna kontrole pār ražošanas procesu, sākot no kafijas audzēšanas un beidzot ar tās pareizu grauzdēšanu. Kafijas pupiņas «Rocket Bean Roastery» iepērk no plantācijām Centrālamerikā, Latīņamerikā, Āfrikā un Indonēzijā, kā arī citām eksotiskām vietām, kuras paši grauzdētavas saimnieki regulāri apciemo jaunu kafijas garšu meklējumos.

Specialty kafijas ražošanai ir iespējams sekot līdzi no paša pirmā brīža. Ap 80% kafijas tiek audzēta nelielās audzētavās, divu līdz piecu hektāru platībā. Kafijas ražošanā netiek izmantota dabu piesārņojoša ķīmija un vidi noplicinošas tehnoloģijas. Kafijas ķirši tiek vākti ar rokām, pareizajā brīdī izvēloties pilnīgākās gatavības ogas. Tad tās tiek tīrītas, šķirotas un apstrādātas. «Rocket Bean Roastery» iepērk zaļas kafijas pupiņas un grauzdē tās tepat, Miera ielā, pēc savām receptēm. Dažādām kafijas šķirnēm un pat valstīm, kurās kafija aug, ir atšķirīga garšu buķete, stāsta Ancis Romanovskis, «Rocket Bean Roastery» grauzdētavas vadītājs.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) konstatējusi, ka pēdējo pāris mēnešu laikā mazumtirdzniecības tīkla SIA Iepirkumu grupa veikalos Top notikusi strauja sortimenta maiņa, vietējo piena produktu vietā parādoties importa produktiem, kuru izcelsme turklāt ne vienmēr esot viegli noskaidrojama.

Kā sacīja LPCS pārstāvji, organizācija ilgstoši veic piena produkcijas monitoringu Latvijas veikalos, pēdējā laikā konstatējot strauju iepirkumu politikas maiņu Top tīklā. Vietējo piena produktu plauktos ir aizvien mazāk, jauni pasūtījumi praktiski vairs netiek veikti, līdz ar to pārstrādes uzņēmumi jūt līdzšinējā produkcijas apjoma pieauguma krasu samazināšanos, kas neizbēgami atsauksies uz finanšu rādītājiem.

Tādēļ pienrūpnieki vērsušies pie Top vadības ar aicinājumu pārskatīt produkcijas iepirkuma politiku un negaidīto attieksmes maiņu pret vietējiem ražotājiem.

«Ja vēl salīdzinoši nesen LPCS biedri Top tīklu izcēla kā pozitīvi domājošu un konstruktīvu sadarbības partneri, patlaban situācija ir pretēja. Tā kā tīkls reklāmās sevi pozicionē kā vietējo tirgotāju, kas priekšroku dod Latvijā ražotajam, stratēģijas maiņa nav saprotama. Aicinām apsvērt attieksmi pret vietējo ražotāju, ņemot vērā arī to, ka abi pārējie lielākie mazumtirdzniecības tīkli līdz decembrim apņēmušies sasniegt vismaz 80% vietējās izcelsmes produktu apjomu piena kategorijā,» teikts vēstulē, ko LPCS nosūtījis Iepirkumu grupai.