Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā «Taste Caps!».

Uzņēmums «Taste Caps!» ir dibināts 2010. gadā. Tas ražo šokolādes trifeles un mandeļu mežģīņu cepumus. Zīmola nosaukums ir saīsinājums no aicinājuma «Izbaudi notvertos mirkļus!» («Taste captured moments!»). Šobrīd uzņēmuma sortimentā ir 25 trifeļu veidi, kā arī mandeļu mežģīņu cepumi. Viss ir roku darbs un tiek ražots no dabīgām izejvielām.

Skaties arī citus ražošanas stāstus, klikšķinot šeit!

Uzņēmuma galvenie klienti Latvijā ir uzņēmumi, taču tā produkcija nopērkama arī veikalos «Stockmann», «Sky», «Rimi» stendā «Klēts» u.c. «Skatoties pēc apgrozījuma rādītājiem, mēs vairāk pārdodam konfektes, jo mūsu galvenā niša ir korporatīvās dāvanas. Šajā ziņā konfektes pārspēj cepumus,» saka Ilze Garanča, SIA «Taste Caps!» īpašniece.

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām telpām Rīgā, Jaunajā Teikā, kur apvienots gan veikals ar kafejnīcu, gan ražotne.

«Uzņēmuma izdzīvošanas likums prasa regulāri palielināt apgrozījumu. Pērn tas bija aptuveni 160 tūkstoši eiro liels, turklāt sasniegts vēl iepriekšējās 60 m2 telpās. Mums pēc iespējas ātrāk jāsasniedz 500 tūkstošu eiro apgrozījums. Būtu ideāli tam tuvoties šī gada laikā. Ja ne, tad nākamgad vajag apgrozīt jau 700 tūkstošus eiro. Mums priekšā ir labs biznesa izaicinājums. Jaunās telpas mūsu rokās ir ielikušas daudz labu instrumentu, lai to visu sasniegtu,» saka Ilze Garanča, SIA Taste Caps! īpašniece. Pērn uzņēmums «sarullēja» 251 tūkstoti konfekšu jeb trīs tonnas, kopā ar cepumiem – piecas tonnas saldumu. «Vēlamies šo apjomu daudzkāršot,» apņēmīgi norāda uzņēmēja.

Latvijas kosmētikas ražotājs "GMT beauty" sadarbībā ar saldumu ražotāju SIA "Taste Caps" radījis šokolādes konfektes ar kolagēnu.

Šāda ideja kosmētikas ražotājam radusies jau vasarā. "Pētījam kolagēna līnijai kosmētiskās izstrādes, un izdomājām, ka klientiem jālieto kolagēns arī iekšķīgi. Tad nu izpētījām šādu piedāvājumu veidus un secinājām - vajag piedāvāt ko interesantāku par tirgū esošo. Nolēmām piedāvāt kolagēnu kā "garšīgu skaistumu". Konsultējoties ar ārstiem un uztura speciālistiem sapratām, ka konfektes ir ideāli tam piemērotas," stāsta "GMT beauty" ražošanas vadītājs Jānis Graudiņš. Uzņēmums norāda, ka nekas līdzīgs mūsu tirgū netika piedāvāts, tāpēc tā bija brīva niša interesantam piedāvājumam.

Cilvēki pērk sajūtas 

Saldumu ražotājs "CAPS! Chocolate" savu sortimentu papildina ar meistarklasēm....

Kā norāda kosmētikas ražotājs, tad kolagēns cilvēka organismā sāk samazināties no 25 gadu vecuma, tāpēc šokolādes konfektes ar kolagēnu piemērotas visiem, kas vēlas saglabāt jauneklīgu izskatu un gaitu.

"Formula ir vienkārša un grezna vienlaikus. Izvēlējāmies šokolādes konfekšu ražotāju, kam kvalitāte ir pirmajā vietā + augstvērtīgi ingredienti + 100% roku darbs + gardums savienots ar hidrolizēta jūras kolagēna dienas devu 2.5grami," stāsta J.Graudiņš. Konfektes ražo saldumu ražotājs "Taste Caps".

Sekojot idejai: Taste Caps! izveido savu veikalu 

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām...

Vaicāts, vai konfektes tiek eksportētas J.Graudiņš stāsta: "Jāsaka, ka šim produktam izmaksas ir ļoti augstas, mēs viņu nosaucām par "greznu nepieciešamību", jo rūpes par sevi ir nepieciešamas, bet ar šādu izstrādājumu tas ir grezni. Mums jau ir izmēģinājuma pasūtījumi uz ārzemēm, jāskatās, kā tirgus šajā laikā uz šo piedāvājumu noreaģēs."

Kā top? Taste Caps mandeļu mežģīņu cepumi 

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā...

Kosmētikas ražotāja nākotnes plānos ir turpināt attīstību. "Šo gadu esam daudz darījuši zīmola atpazīstamībā, un arī jau nākamā gada sākumā startēsim ar trīs pilnveidotām produktu līnijām: "The Essence" ikdienas sejas un ķermeņa kopšanas produkti, "Active& Sport" produkti fiziski aktīviem cilvēkiem, un jā, būs arī produkti matiem, jo arī tie veido mūsu izskata koptēlu. Tā kā esam lepni par paveikto, un savos plānos esam ambiciozi," pauž J.Graudiņš.

Saldumu ražotājs "CAPS! Chocolate" savu sortimentu papildina ar meistarklasēm.

"Esam attīstījušies visās jomās - gan ražošanas apjomos, gan produktu piedāvājumā. Labi pieprasītas ir meistarklases. Domāju, ka šī niša - "nopirkt" sajūtas - ir šī brīža tendence tirgū," spriež Ilze Garanča, SIA "CAPS! Chocolate" īpašniece. Uzņēmums piedāvā šokolādes meistarklases, kuras izvēršas kā interesantas komandu sarunas. "Tāds ir meistarklašu mērķis - iepazīt vienam otru mājīgā, garšīgā kopā būšanā," tā viņa.

Pērn uzņēmums pārcēlās uz jaunām telpām Jaunajā teikā, kur šobrīd "CAPS! Chocolate" jau ir iedzīvojies. "Ražošanu var redzēt garāmgājēji - esam saņēmuši daudz komplimentus no vietējiem. Īpaši bērni labprāt stāv pie logiem un vēro. Manuprāt ražošana iedveš dzīvīgumu "rajonā", kā tas Teikā bijis izsenis," viņa saka.

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Dzērienu ražotājs "Dabas dots" atvēris pārtikas internetveikalu "Food24.lv", kur tirgo arī citu vietējo ražotāju produktus.

Līdz ārkārtas situācijai uzņēmējs Rolands Briņķis ar "visām četrām" bija "Dabas dots" biznesā - ražoja tējas dzērienus "Divine Tea". Taču, līdz ar krīzes iestāšanos, pēkšņi vienā dienā būtiski apstājās eksports un klienti neziņas dēļ iepauzēja sadarbību.

"Produkcijas apjomi, kas pamet noliktavu, ir kritušies, tāpat "nobruka" vairāki pasūtījumi no jauniem eksporta tirgiem, bet es gribētu ticēt, ka šie darījumi atrodas pauzes stāvoklī, nevis ir pavisam apturēti. Tāpēc sākām skatīties, kā pašiem vieglāk pārdzīvot šos mēnešus. Aktivizējām savu e-komerciju paši savā mājaslapā. Pēc pāris nedēļām redzējām, ka, piestrādājot pie reklāmas un klientu informēšanas, ir labi rezultāti un cilvēki labprāt pērk internetā arī šādu produktu. Tā radās ideja izveidot platformu, kura palīdzētu pārvarēt šo kritumu tradicionālajā tirdzniecībā un piedāvāt šo pakalpojumu arī citiem līdzīgi domājošiem vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju piedāvāt internetā," stāsta R. Briņķis.

Turpinot pērn aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, SEB banka ir izsludinājusi pieteikumu pieņemšanu programmas trešajam ciklam, kas notiks no marta līdz jūnijam.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 15 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Uzņēmumu izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta Latvija.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Ir daudzi uzņēmumi, kuri ir jau sasnieguši labus biznesa apjomus, vēlas augt tālāk, taču nezina, kā to izdarīt. Izaugsmes programmas uzņēmumiem galvenais uzdevums ir palīdzēt atrast savu ceļu. Pēc pirmajos divos ciklos iegūtās pieredzes esam pilnveidojuši programmas saturu, tādēļ esmu pārliecināts, ka trešā cikla dalībnieki saņems labāko iespējamo atbalstu, lai sagatavotos sava biznesa lēcienam uz nākamo līmeni!»

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka», «Rewe», «Globus» un «Dennree» un šobrīd uzņēmuma produkcija ir nopērkama 48 Vācijas veikalos.

No septembra tā būs pieejama jau 300 veikalos visā Vācijā, bet 2020. gadā plānots sasniegt 500 līdz 600 veikalus Vācijā. «Esam spēruši ļoti lielu soli un sākuši eksportu uz Vāciju. Lielu uzmanību un resursus veltām eksporta attīstībai un ļoti strādājam, lai iesāktā sadarbība būtu veiksmīga. Pagaidām Vācija ir vienīgā eksporta valsts, taču, kā zināms, tā ir bagātākā ekonomika Eiropā un viena no lielākajām nācijām, tādēļ tur ir ļoti daudz, ko darīt,» norāda Rolands Briņķis, SIA «Dabas dots» īpašnieks.

Uzņēmums nesen kā veicis produkta zīmola maiņu un tagad strādā ar nosaukumu «D’Tea». «Zīmola maiņa prasa ļoti lielu uzmanību, līdzekļus un darbu, lai informētu klientu par veiktajām izmaiņām,» saka R. Briņķis. Viņš norāda, ka zīmola maiņa bija nepieciešama divu nozīmīgu faktoru dēļ. Pirmkārt, liela daļa Latvijas pircēju iepriekšējo iepakojumu asociēja ar piena produktu. Gaišais dizains un nosaukums «Dzeramais» bija iemesls, kādēļ produkts tika pārprasts. Otrkārt, jau sākotnēji stratēģiski svarīgākais bija produkcijas eksports ārpus Latvijas, tādēļ tika nolemts mainīt zīmolu un palikt tikai pie starptautiski «nolasāma» dizaina. Iepakojumu izstrādāja «Diena pirms Jāņu nakts» un «Inovāciju aģentūra» iepakojuma dizaineri.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Dabas dots" ražotnē, lai redzētu, kā top tējas dzērieni "D’Tea" ar aronijām un pelašķi.

"Visu ražojam dabīgu, neizmantojam konservantus, sīrupus, ekstraktus, un tā ir mūsu lielākā kvalitātes un arī garšas atšķirība. Visu gatavojam no svaigām lietām – svaigi spiestas sulas un svaigi vārītas tējas, produktam pievienojot dabīgus saldinātājus – medu vai fruktozes sīrupu," stāsta SIA "Dabas dots īpašnieks" Rolands Briņķis.

Sākotnēji uzņēmums pirmās partijas ražoja tikai no Latvijas izejvielām, bet, sākot eksportēt, novēroja, ka Latvijas piegādātāji nevar nodrošināt nepieciešamo apjomu.

"Ja mums piedāvā dažus kilogramus, tad tas mums neder. Tēja ir lielais izaicinājums, kāpēc mums to nākas iepirkt no kaimiņiem. Vienu gadu pelašķu tēju pasūtījām Latvijā, taču laikapstākļi bija nelabvēlīgi un mēs neieguvām tik daudz, cik bijām paredzējuši. Mēs nevaram uz to paļauties, jo tad mums nebūs, no kā ražot," norādīja R. Briņķis.

Liepājnieki Līga un Agris Saules savā saimniecībā Medzes pagasta Vīnkalnos nodarbojas ar bluķu dravniecību, no medus ražo dažādus produktus un gaida ciemos tūristus. Atvasinot no uzvārda, zīmolam dots nosaukums Saules medus.

Ģimene Vīnkalnu saimniecību iegādājās 2013. gada rudenī. «Mēs esam pilsētnieki, kam patīk, ka viņus sauc par jaunajiem lauciniekiem,» ar smaidu saka Agris. «Nopirkām meža biezokni – desmit gadus mājā neviens nebija dzīvojis.» Vēl labu laiku pirms lauku īpašuma iegādes viņš sev bija definējis, ka vēlas nodarboties ar biškopību. Tagad šāda iespēja radās. Sāka nodarboties ar bluķu dravniecību. «Tā kā paši atgriežamies pie saknēm – laukos, pie dabas –, to pašu mēģinām ierādīt bitēm – kur tām ir jāatgriežas,» pamato Agris. Bluķu dravniecība paredz, ka cilvēks procesos iejaucas pavisam minimāli – bites traucē tikai tik, lai reizi gadā paņemtu medu. Ar slimībām, kaitēkļiem un citiem dabas sagādātiem izaicinājumiem tās cīnās pašas. Tieši tādēļ arī saimju skaits ir mainīgs. Saules sāka ar trim saimēm, pagājušajā gadā bija 25, šogad ieziemoja 13.«Modernā biškopība ir aizgājusi citu ceļu – intensīvi liek ievākt vairāk medus. Mums tā stropos ir mazāk, bet, ņemot vērā tehnoloģiju, tas ir interesantāks un vērtīgāks,» pauž Agris. «Milzīga rūpniecība mūs neinteresē.»

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Līdz pat 200 metru – tik daudz auklas nepieciešams, lai izgatavotu zīmola Pinu šūpoles un šūpoļkrēslus.

Baibai Tēraudai vienlīdz labi patīk pīt Jāņu vainagus un ligzdiņšūpoles. Viņai piemīt izdoma un dabas dots ķēriens, kas ļāvis pārtrumpot šādu šūpoļu masveida ražotājus. Baiba un Tālis Tēraudi pirms četriem gadiem iegādājās lauku īpašumu Vecumnieku novadā, tālu prom no lielceļiem un burzmas, kur īsteno sapni par savu šūpoļu ražotni.

Biškope un grāmatvedis

Vienā no senās sētas brašajiem ozoliem iekārtas Tēraudu radītās šūpoles. Vājeiku jaunie saimnieki šeit mitinās aptuveni četrus gadus. Ozolu plašo vainagu sargātajā pagalmā ir saglabājusies vēsturiska koka ēka un liels angārs, kas pats mēmi brēc pēc rosības. «Kad pirmo reizi atbraucām, šī vieta uzreiz ļoti iepatikās, lai arī te viss bija aizaudzis,» atceras Baiba. Viņa nāk no Līgatnes, Tālis – no Saldus. Abi satikās Rīgā, kur sāka kopdzīvi, tomēr ar laiku saprata, ka Rīga nav «priekš mums». Tāpēc Baiba un Tālis sāka meklēt veselīgāku dzīves vidi. Sākumā Tālis katru darbdienu mēroja ceļu uz darbu Rīgā, tomēr drīz no darba aizgāja, lai pilnībā pievērstos ligzdšūpoļu biznesa izveidošanai un attīstīšanai. Radīt prieku sev un citiem – to kā galveno mērķi Tēraudi ierakstījuši Pinu Facebook lapā.

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Strauji augošais Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” būvēs villu rajonu Portugālē, vēsturiskās galvaspilsētas Silves apkaimē. Projekta kopējās izmaksas būs 120 miljoni eiro, informēja “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi.

Projekta, kam dots nosaukums “Silves Hills”, sagatavošanas darbi ilga vairāk nekā trīs gadus, publiskā tirdzniecība sākās vasarā, un infrastruktūras izbūvi plānots sākt tuvāko 4-6 mēnešu laikā. Projekta pirmās divas kārtas tiks pabeigtas 2026. gada otrajā pusē.

“Mūsu komandai ir zināšanas par pārdošanu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, un, kas ir vēl svarīgāk šāda mēroga projektam, mums ir spēcīgs vietējās pašvaldības atbalsts,” apliecina Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Visas villas ir projektētas un tiks būvētas dzīvošanai visu gadu, tāpēc tām būs gan dzesēšanas, gan apkures sistēmas. Katrai villai būs sava plaša terase un apsildāms peldbaseins. "Pirmajā pārdošanas kārtā trīsistabu villu var iegādāties par mazāk kā 500 000 eiro, savukārt dārgākās villas maksā nedaudz zem viena miljona eiro," teic Kristjans-Tūrs Vahi, atsevišķi norādot, ka Eiropas Savienības pilsoņiem Portugālē ir ērta kredīta vide – ar pirmo iemaksu 20% bankas procentu likme ir tikai 0,75% un plus Euribor likme. "Esam paveikuši labu sagatavošanās darbu, un tagad noteikti varam palīdzēt cilvēkiem ar visām nepieciešamajām procedūrām," turpina Kristjans-Tūrs Vahi.

Rotu zīmols «Anita Sondore» 2015. un 2016. gadā konkursā «A' Design Award & Competition» ieguva prestižās «A’Design» balvas un tagad dizainere pati kļuvusi par šī konkursa žūrijas locekli.

«Tas ir liels pagodinājums, liela atbildība un arī unikāla pieredze, īpaši tad, ja pats esi bijis otrā – vērtējamā – pusē. Konkursa rezultāti tiek paziņoti katru gadu 15. aprīlī, bet pirms tam katrs no tūkstošiem pieteikumu tiek rūpīgi un atbildīgi izvērtēts, vadoties pēc noteiktiem, iepriekš izstrādātiem kritērijiem. Rezultātā šogad ir nominēti 1964 uzvarētāji no 99 pasaules valstīm 98 dažādās dizaina kategorijās. Man bija prieks redzēt, ka tiek radīti aizvien jauni un jauni lieliski darbi. Kāds pārsteidz ar savu idejas šķietamo vienkāršību, cits ar meistarīgu smalku detaļu apvienojumu vienotā kompozīcijā, kāds ir atklājis jaunu pielietojumu jau daudzkārt izmantotiem materiāliem. Esmu pateicīga organizatoriem, kas organizē šo konkursu gadu no gada, dodot iespēju māksliniekiem prezentēt savus darbus un idejas, veicinot tieksmi uz izcilību,» saka A. Sondore.

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Piesātinātajā garšvielu tirgū ilgdzīvotāju nebūt nav tik daudz, turēties virs ūdens un peldēt garu distanci veikalam Avokado palīdz augstu paceltā kvalitātes latiņa

Specializētais garšvielu veikals Avokado ir ģimenei piederoša tirgotava, kura darbojas jau 23 gadus. «No konkurentiem atšķiramies ar to, ka mūsu ģimenei garšvielu bizness ir ne tikai peļņas avots, bet arī dzīvesstils un hobijs,» teic veikala Avokado īpašnieks, SIA Avokado MS un SIA Garšvielas valdes loceklis Mārcis Strautiņš. Plašais sortiments un augsti kvalitātes standarti ļāvuši Avokado piecas reizes gūt Latvijas Tirgotāju asociācijas balvu kā gada labākajam tirgotājam specializēto veikalu kategorijā.

Savi produkti

90. gadu sākumā garšvielu veikalu izveidoja M. Strautiņa tēvs Raits Strautiņš, bet šobrīd viņš tajā saimnieko kopā ar sievu Intu Rubenkovu. Avokado Tērbatas ielā, Rīgā, atrodas astoņus gadus, iepriekš 15 gadus tas darbojās Ģertrūdes ielā. Pirms vairākiem gadiem Avokado īpašnieki izmēģināja savus spēkus garšvielu biznesā arī ārpus Rīgas – Saldū, Liepājā, Ķekavā un Daugavpilī, kā arī deviņus mēnešus Avokado bija atrodams tirdzniecības centrā Alfa, taču šobrīd garšvielu karaļvalsts bāzējas telpās Rīgas centrā. «Kad sākām, cilvēki maz ko zināja par garšvielām, pārsvarā iztika ar sāli un pipariem. Arī mums pašiem bija daudz, ko mācīties, tāpēc sākām padziļināti par tām interesēties. Pamazām sākām saprast atšķirību, kāda ir, ja zupai ir pielikti četri nederīgi piparu graudi vai viens, bet īsts,» atceras M. Strautiņš.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Ekspluatācijā nodota Kosmosa izziņas centra ēka Cēsīs, Cīrulīšu ielā 63, informē pašvaldībā.

Jauno ēku pašvaldība raksturo kā ilgtspējīgu un enerģētiski pašpietiekamu būvi, kurā patlaban notiek aktīvs darbs pie izziņas centra ekspozīciju izbūves un iekārtošanas. Plānots, ka apmeklētājiem centrs būs pieejams jau šī gada jūlijā.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) norāda, ka Kosmosa izziņas centrs būs reģionāls izglītības centrs, kas ieinteresēs skolēnus par dabaszinātņu un tehnoloģiju priekšmetiem. Savukārt pedagogiem tajā būs iespēja apgūt jaunas mācīšanas metodes, bet ģimenēm - jēgpilni pavadīt laiku kopā. Pašvaldība plāno, ka gada laikā centru apmeklēs vairāk nekā 100 000 tūristu.

Par vairāk nekā 11 miljoniem eiro topošā Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrē kapsulu  

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās...

Ēka projektēta ar zemu enerģijas patēriņu, proti, 15 kilotvatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, un galvenais siltumnesējs ir siltumsūknis ar kopējo jaudu 70 kilovati (kW). Siltā ūdens ražošanai uzstādīti divi granulu apkures katli ar kopējo jaudu 120 kW. Blakus būvei izbūvētas pazemes tvertnes, kurās attīrīs uz ēkas jumta sakrāto lietus ūdeni, lai pēc tam to padotu otrreizējai izmantošanai ēkā uz sanitārajiem mezgliem.

Uz jumta uzstādīti arī saules paneļi, kas nodrošinās pietiekamu daudzumu elektrības visām izziņas centra vajadzībām. Ēkā darbojas viedās vadības un kontroles risinājumi gan elektroenerģijai, gan siltumenerģijai.

Pie izziņas centra izveidota autostāvvieta ar 53 vietām, kā arī ierīkotas četras abpusējās ātrās elektroautomobiļu uzlādes stacijas - astoņām automašīnām un vienam autobusam.

Kosmosa izziņas centra galvenais un lielākais eksponāts būs Starptautiskās kosmosa stacijas replika divu stāvu augstumā, un tai dots nosaukums "Auseklis". Pirmajā kosmosa stacijas stāvā varēs iepazīties ar astronautu ikdienu, uzturoties misijās kosmosā, bet kosmosa stacijas otrais stāvs būs sasaistīts ar misijas vadības centru - apmeklētājiem pāros būs iespēja pašiem izspēlēt vairākas kosmosa misijas.

Kosmosa izziņas centra pirmā stāva ekspozīcijas saturs būs orientēts uz vizuālu pieredzi. Ienākot centrā, apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt, kā tiek saražota enerģija, staigājot pa Eiropā lielāko kinētisko grīdu.

Tālāk apmeklētāji varēs iziet cauri cilvēces izpētes vēstures tunelim, lai, sākot no aizvēstures, gūtu priekšstatu, kā attīstījusies zinātne, inženierzinātne un interese par kosmosu. Pirmajā stāvā varēs apskatīt arī dažādus ar kosmosu saistītu objektu modeļus: raķetes, robotus, roverus, satelītus, raķešu dzinējus, un citus. Apmeklētāju ērtībām izziņas centrā būs arī kafejnīca un suvenīru veikals.

Otrā stāva saturs - interaktīvs un balstīts uz dažādu uzdevumu veikšanu - paredzēts dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmai. Daļa no otrā stāva ekspozīcijas būs par Marsa kolonizāciju. Pašu gatavotie eksponāti apmeklētājam parādīs, kā organisko atkritumu attīrīšana var nodrošināt svarīgus resursus ilgtermiņa izdzīvošanai, kā saražot elektrību, skābekli un degvielu, atrodoties uz citas planētas, vienlaikus izvairoties no radiācijas un citiem ierobežojošiem faktoriem.

Trešais stāvs paredzēts aktīvākām nodarbēm - būs iespēja pieredzēt, kā trenējas astronauti, būs rotaļu stūrītis jaunākajiem apmeklētājiem un kosmosa objektu galerija.

Kā vēstīts, kosmosa stacijas eksponātus Cēsu Kosmosa izziņas centram projektē un izgatavo igauņu uzņēmums "Motor" par 128 900 eiro.

Projektu par ēkas celtniecību Cēsu novada pašvaldība īsteno ar Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta (EKII) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 11 354 188 eiro, no tām projekta attiecināmās izmaksas ir 10 065 642 eiro, no tām EKII līdzekļi ir ne vairāk kā 49,67% no attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 5 000 000 eiro.

Topošā Kosmosa izziņas centra saturs savukārt tiek veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" projekta "Inovācijas centra izveidošana Cēsīs" atbalstu. Šī projekta kopējās izmaksas ir 2,15 miljoni eiro, no kurām 1,64 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums, 289 825 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu, bet 214 684 eiro - Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums.

Būvniecības ierosinātājs ir Cēsu novada pašvaldība, meta autors "Lauder Architects & ALPS" ainavu darbnīca, būvprojekta izstrādātājs un autoruzraugs inženieru birojs "CMB", projektu īsteno RERE Grupa pēc apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma, būvuzraudzību nodrošina "Firma L4".

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?