Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Jūs mežu nozarē darbojaties 25 gadus. Kādas ir pēdējo gadu tendences cirsmu un meža īpašumu tirgū?

Darījumu intensitāte ir svārstīga, taču tie notiek nepārtraukti. Ar ko atšķiras pēdējie jeb kovida gadi? Īpašnieki ir kļuvuši uzmanīgāki, vērīgāki, viņi vēlas būt informēti par notiekošo – termiņiem, izmaksām, riskiem. Arī valsts un uzraugošo iestāžu darbs kļuvis rūpīgāks. No institūciju puses ir pieaugušas prasības pret mežu īpašniekiem – īsāki termiņi un stingrāka normatīvu izpildes kontrole. Mežs ir lielisks īpašums un laba investīcija, bet ar noteikumu, ka tam rūpīgi tiek sekots līdzi un tas tiek uzturēts labā kārtībā.

Bet kā tas tieši ir atspoguļojies darījumos ar meža īpašumiem?

Šis apstāklis ir arī pavēris jaunu tirgu – agrāk meža īpašumi tika pārdoti aiz finansiāliem apsvērumiem kādas neatliekamas vajadzības risināšanai, savukārt tagad starp mūsu klientiem ir ekonomiski nobrieduši klienti, kas to dara tāpēc, ka apsaimniekošana kļuvusi sarežģītāka un viņiem tā ir sveša joma. Klienti grib atbrīvot līdzekļus citiem investīciju instrumentiem, kurus viņi pārvalda un iegulda veiksmīgāk ar mazākām galvassāpēm. Šis ir biežākais meža īpašumu pārdošanas iemesls – cilvēki jūtas daudz kompetentāki, piemēram, dzīvokļa, nevis meža apsaimniekošanā, tāpēc meža aktīvus pārvērš cita nekustamā īpašuma aktīvā.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

• Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā aprīlī uzsākta sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība - tā būs apstādījumiem bagātīga teritorija ar aktīvās atpūtas elementiem, informē pašvaldībā.

Sporta un aktīvās atpūtas parks "Mežs" tiks izbūvēts 11152 m2 lielā platībā bijušā skeitparka, kā arī turpat blakus esošā nožogotā bērnu rotaļu laukuma vietā. Parkā būs atsevišķas zonas skeitparkam un velo trasei. Daudzfunkcionālai izmantošanai piemērotais vairāku līmeņu 1096 m2 lielais skeitparks ar cieto segumu būs piemērots dažādu līmeņu braucējiem un atradīsies tuvāk Rīgas ielai esošajā teritorijas daļā. Velotrase projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, vitrāžām, platformām.

Pulcēšanās vietu un skatītāju tribīnes ir paredzēts izvietot nogāzē gar veloveikala "Eži" un Vidzemes džudo skolas "Valmiera" ēku. Aptuveni 200m2 lielā pulcēšanās laukuma ar tribīnēm pamatfunkcija būs strītbols. Laukums pielāgojams dažādām vajadzībām, piemēram, publisku pasākumu organizēšanai. Turpat netālu paredzēta atsevišķa moduļu tipa tualetes ēkas izbūve.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā pabeigta aprīlī sāktā sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība.

Parks ekspluatācijā nodots novembrī.

Vairāku līmeņu 1096 m2 plašais betona seguma skeitparks ir piemērots dažādu līmeņu braucējiem. Savukārt tiem, kuriem tuvāka braukšana ar skrejriteni, skrituļslidām, skeitbordu vai velosipēdu, saistoša šķitīs 170m garā velo trase.

Nogāzē gar veloveikalu “Eži” un Vidzemes džudo skolas “Valmiera” ēku ir izveidotas tribīnes un aptuveni 200m2 liels laukums, kas izmantojams strītbola spēlēm un citām norisēm.

Mazākajiem parka apmeklētājiem patiks rotaļu laukumi – dažāda veida šūpoles, pakāpieni līdzsvara trenēšanai, rāpšanās tīkls, slidkalniņš, batuts un vēl citi elementi. Laukums bērniem vēl tiks papildināts ar vairākiem rotaļu elementiem. Turpat ir fitnesa zona un āra trenažieri, dodot iespēju vecākiem nodarboties ar sportu, vienlaikus pieskatot mazuļus rotaļājamies, vai ģimenei sportojot kopā.

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Mežizstrādes uzņēmums SIA "PK mežs", piesaistot bankas "Citadele" aizdevumu, investēs divus miljonus eiro jaunu mežu iegādē un tehnikas atjaunošanā, informē bankā.

Plānots, ka 1,5 miljonus eiro uzņēmums tuvākajā laikā ieguldīs, paplašinot meža īpašumu portfeli Bauskas, Aizkraukles un Neretas teritorijās, savukārt atlikušie 500 000 eiro tiks novirzīti, lai iegādātos divas traktortehnikas vienības, kas paredzēta mežaudžu retināšanai.

"Iegādājoties mežu īpašumus, pievēršam uzmanību tiem, kas ir mūsu zemēm pieguļošajās teritorijās. Tas palīdz vēlāk būt pēc iespējas produktīvākiem apsaimniekošanas procesā. Lai arī mūsu īpašumā ir zemes ar jaunaudzēm, biežāk mēdzam iegādāties mežus, kas ir zāģējami salīdzinoši drīz, nevis pēc vairākiem gadiem," min "PK mežs" līdzīpašnieks Edgars Keičs.

Viņš arī norāda, ka jaunā mežizstrādes tehnika palīdzēs apstrādāt un apkopt salīdzinoši mazākas mežaudzes, ko sarežģītāk paveikt ar lielajām tehnikas vienībām, kas parasti izmantojamas plašās kailcirtēs.

Mežu apsaimniekošana Latvijā jau ilgāku laiku raisa diskusijas par to, vai mežu mūsu valstī kļūst vairāk vai mazāk. No vienas puses izskan viedoklis, ka meži tiek pārlieku izcirsti, no otras – ka meža zemes platība Latvijā pieaug.

Tomēr visas diskusijā iesaistītās puses ir vienisprātis: mežs ir vērtība un ilgtermiņa ieguldījums. Tāpēc rakstā vēlos koncentrēties uz meža ieaudzēšanu platībās, kur tas nav audzis līdz šim jeb apmežošanu.

Latvijas mežainums palielinās

Valsts meža dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka meži Latvijā klāj 3,08 miljonus hektāru jeb 52% no teritorijas. Salīdzinot – aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados meži aptvēra 23% no valsts kopplatības. Tas nozīmē, ka simts gadu laikā mežu platība ir dubultojusies. Latvijas zaļās rotas tagad ir vairāk, ja salīdzinām arī ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, 1994. gadā meži aizņēma 2,82 miljonus hektāru valsts teritorijas. Kopš tā laika meža platības ir pieaugušas par aptuveni 600 tūkstošiem hektāru, kas ir visnotaļ iespaidīgs skaitlis. Šāds kopējais pieaugums pārsvarā tiek skaidrots ar plašu lauksaimniecībai nerentablo zemju apmežošanu, kas tika īstenota 20. gadsimta 60.–70. gados. Otrs procesu veicinošais faktors bija agrārā reforma pēc neatkarības atgūšanas un tai sekojošā lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Tiek prognozēts, ka nākotnē mežu platības turpinās pieaugt, jo lauksaimniecībā neizmantotā teritorija aizaug dabiskā ceļā vai arī tā tiek apmežota mākslīgi.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds Baltic Green Fund, kuru pārvalda I Asset Management fonds, ir iegādājies 2,5 tūkstošus hektāru meža zemes Latgales reģionā.

Kopumā Baltic Green Fund Baltijas valstīs pieder vairāk nekā 6,5 tūkstoši hektāru meža zemes - vairāk nekā 5 tūkstoši ha Latvijā un 1,5 tūkstoši ha Lietuvā.

Baltic Green Fund šajā darījumā pārstāvēja advokātu biroji Diligentia un AAA Law. Viss sarunu process darījuma pabeigšanai prasīja trīs mēnešus. Arī turpmāk plānots attīstīties Latvijā un Igaunijā. Darījuma summa netiek izpausta konfidencialitātes dēļ.

Citadele aizdod 4,25 miljonus eiro meža zemes iegādei Lietuvā un Latvijā 

Banka Citadele izsniegusi finansējumu 4,25 miljonu eiro apmērā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības...

"Darījums Latvijā ir nozīmīgs stratēģisks solis fondam, lai turpinātu attīstīt un konsolidēt ieguldījumus ilgtspējīgā mežsaimniecībā. Attiecībā uz neseno meža portfeļa iegādi - mēs esam izvēlējušies mežu, kura vecums nodrošina vislielāko bioloģiskās izaugsmes potenciālu. Latvijā mēs apsaimniekojam jau vairāk nekā piecus tūkstošus ha meža zemes un pastāvīgi izzinām jaunas iegādes iespējas Latvijā un Igaunijā,“ saka Dzintars Salavs.

Līdz 2022. gadam fonds plāno konsolidēt līdz 9 tūkstošiem ha meža zemes Baltijā, bet ilgtermiņa mērķis ir 20 tūkstoši ha apsaimniekoto mežu platība. Plānots, ka ieguldījumu perioda beigās fonds sasniegs 60-70 miljonus eiro.

"Visa jau iegūtā un iegādājamā meža zeme tiek un tiks uzturēta un sertificēta saskaņā ar starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem FSC (Forest Stewardship Council). Lai saglabātu šo sertifikātu, jāveic obligāta ikgadēja mežsaimniecības darbību revīzija," saka D. Salavs.

I Asset Management valdes loceklis un Baltic Green Fund ieguldījumu direktors Simonas Jurgionis piebilst, ka fonda stratēģija tika izstrādāta, ņemot vērā visaugstākos ilgtspējības standartus un vides prasības. Fonda stratēģijas būtība ir mežu audzēšana un stādīšana, kā arī bioloģiskās izaugsmes potenciāla izmantošana.

"Mūsu stratēģija ir labs piemērs tam, ka ilgtspējīga un atbildīga darbība var arī nodrošināt stabilu un pievilcīgu ieguldījumu atdevi. Arvien vairāk pieaug to investoru skaits, kuri vērtē ne tikai stabilu investīciju atdevi, bet arī ietekmi uz vidi, ko rada investīcijas mežsaimniecībā. Lielākajai daļai fonda ieguldītāju ilgtspējīga stratēģija bija galvenais kritērijs, lemjot par ieguldījumiem tieši šajā aktīvu klasē, jo mežs ar visaugstāko bioloģisko potenciālu augšanas laikā absorbē arī lielāko oglekļa dioksīda daudzumu. Tādā veidā mēs varam ne tikai radīt pievienoto vērtību mūsu investoriem, bet arī sniegt nozīmīgu ieguldījumu vides uzlabošanas mērķu sasniegšanā un veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību Baltijas valstīs," saka S. Jurgionis.

"Mēs jau esam ieguvuši institucionālo investoru uzticību un piesaistījuši ievērojamu kapitāla daudzumu. Tas ļauj mums sasniegt savus stratēģiskos mērķus daudz ātrāk nekā fonda darbības sākumā. Mēs investējam piesaistīto kapitālu, iegādājoties atsevišķus mazos zemes gabalus (20-100 ha) un jau konsolidētos portfeļus, ja tie atbilst fonda stratēģijai un, pats galvenais, sagaidāmajai gada atdevei ir vismaz 8-9% potenciāls," piebilst S. Jurgionis.

Fonds plāno septiņu gadu laikā konsolidēt iespējami lielāku mežu portfeli visās trīs Baltijas valstīs un tad pārdot to finanšu vai industriālajam investoram, lai pēc fonda slēgšanas tiktu turpināta ilgtspējīga mežsaimniecība. Fonda darbības laiks ir astoņi gadi ar iespēju to pagarināt vēl uz diviem gadiem. Baltic Green Fund darbojas no 2019. gada.

Lai panāktu ieguldījumu mērķi, fonds izvēlējies konservatīvu aizņēmumu stratēģiju. Aizņemtais kapitāls nedrīkst pārsniegt 50% pārvaldāmo aktīvu kopējās vērtības. Šāda pieeja pat krīzes laikā neprasa veikt fonda stratēģijas maiņu. Fonda izvēlētais finanšu partneris Lietuvā un Latvijā ir banka Citadele.

Būt uzņēmējam nereti nozīmē izvēlēties apzinātu risku, lai gūtu priekšroku pār konkurentiem vai iekarotu jaunus tirgus segmentus.

Tomēr pēdējā laikā nākas pamatoti domāt, ka būt uzņēmējam Latvijā ir tikpat riskanti kā nodarboties ar azartspēlēm. Lai gan pat tad, kad sēdies pie spēles galda, noteikumi ir skaidri visiem dalībniekiem. Latvijas uzņēmējdarbības vidē spēles noteikumi negaidīti var mainīties gājiena vidū, turklāt bez paskaidrojumiem, ko darīt tālāk.

Uzskatāms piemērs tam ir Satversmes tiesas lēmums atcelt noteikumus par jaunāku koku ciršanu, faktiski uzņemoties likumdevēja pilnvaras un regulējot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu Ministru kabinets, 2022. gadā pieņemot noteikumus par jaunāku koku ciršanu, nav pietiekami izvērtējis lēmuma sekas. Proti, neesot ievērots Satversmē iekļautais ilgtspējas princips, kas paredz, ka lēmumiem jābūt vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Nedaudz vienkāršojot – tiesa lēma, ka valdības pieņemtie noteikumi ir brāķis. Tomēr vai ir ņemts vērā, ka, balstoties uz šo “brāķi”, jau ir pieņemti lēmumi, veiktas investīcijas un, jā, uz spēles liktas gan cilvēku dzīves, gan biznesa plāni? Kur paliek ilgtspējas princips, tiesai pieņemot lēmumus?

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.