Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.
Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.
Mežs aug ātrāk
Mežkopībā ir attīstījušās tehnoloģijas, attīstījusies arī meža nozare kopumā – esam iemācījušies saimniekot gudrāk. Piemēram, ja paskatāmies uz kokaudzi, tās aprites cikls kļūst arvien īsāks. Tas ir tāpēc, ka mēs spējam iestādīt stādus, kas aug un gatavību sasniedz aizvien ātrāk. Priede vairs nav jāaudzē 100 gadus. Mēs to varam izaudzēt 80 gados. Taču īpaša rūpe par no jauna iestādītajiem kokiem ir jātur pirmos tā dzīves gadus. Tam jāvelta arī lieli cilvēkresursi.
Latvijā augšanas apstākļi ir ļoti auglīgi gan kokiem, gan to konkurentiem. Piemēram, pirmajos gados lieli koku konkurenti ir lakstaugi. Katra platība, kur aug jaunie koki, mūsu speciālistiem šajā laika periodā vidēji divas līdz trīs reizes ir jānopļauj. Pēc tam šajās platībās sāk augt koki, kas aug visātrāk – bērzi, apses, baltalkšņi – un kļūst par konkurējošajiem kokiem. Tie ir pilnībā jānozāģē, un katrā platībā tas ir jādara aptuveni divas reizes. Līdz koks sasniedz trīs vai četru metru augstumu, mežkopji rūpējas, lai tos neapskādē arī brieži, aļņi, stirnas. Un dzīvnieki nav vienīgie riski. Plānojot saimniecisko darbību, ir jāņem vērā vējš, uguns, kukaiņi, slimības un citi vides riski. Arī šeit jābūt labam tehnoloģiju atbalstam un zināšanām, lai spētu vides riskus paredzēt, plānot darbības, lai tos mazinātu vai novērstu un riska iestāšanās gadījumā, iespējai operatīvi apzināt bojājumus un tos novērst.
Daļu darbu spēj paveikt mašīnas
Šobrīd uzņēmumā “Latvijas valsts meži” mēs esam 172 cilvēku komanda, kas specializējas darbam divos virzienos – vieni plāno un pieņem lēmumus attiecībā uz mežkopības darbiem, otri šo darbu paveic. Tam mums ir ap 700 sadarbības partneru. Darba rokas mežā diemžēl paliek aizvien mazāk, tāpēc mēs esam spiesti identificēt darbus, ko varēs paveikt mašīnas. Tas ir dzinulis domāt par jaunām tehnoloģijām un meklēt risinājumus.
Ja skatāmies uz automatizāciju, tad mežistrāde salīdzinājumā ar mežkopību tajā ir lielu soli priekšā. Mežistrādē ir meža mašīnas, kas zāģē kokus, tos sagarina. Tiek izmantota augsta līmeņa mašīnmācīšanās, mācot iekārtām saprast, kā kokus efektīvi sagarināt. Un tā ir tendence visā pasaulē. Mums, mežkopjiem, vīrus, kas staigā pa platību ar krūmgriezi un zālē atrod kociņus, kam apkārt jānopļauj lakstaugi, pašlaik nevar aizstāt neviena mašīna. Bet mēs soli pa solim meklējam risinājumus. Mežkopībā šobrīd ir mašīnas, kas gan gatavo augsni, gan arī stāda. Lēšam, ka viena mašīna aizstāj trīs cilvēkus.
Risinājumus meklē akcelerācijas programmā
Darbs pie jaunu tehnoloģiju meklēšanas turpinās nepārtraukti. AS “Latvijas valsts meži” īsteno akcelerācijas programmu “SilvaTech”. Tas ir viens no inovāciju un jaunu iespēju meklēšanas ceļiem jebkuram uzņēmumam. Akcelerācijas programma ir iespēja virtuāli sasēsties pie viena galda ar dažādu jomu ekspertiem no visas pasaules, satikties ar jaunuzņēmumiem, un, apvienojot spēkus, radīt un ieviest sarežģītākas inovācijas. Domājam, piemēram, par to, kā tas būtu, ja GPS koordinātas varētu piešķirt katram iestādītajam kokam.
Paredzam, ka mežkopībā nākamajos gados bez mašīnām, tehnoloģijām, informācijas sistēmu risinājumiem un bezpilota gaisa kuģiem iztikt nevarēs, tāpēc jau tagad meklējam robotizētus risinājumus, piemēram, mašīnas, kas varētu kopt egļu un priežu jaunaudzes, atbrīvojot tās no konkurējošiem kokiem, piemēram, bērziem. Tāpat meklējam risinājumus, kā aprīkot motorinstrumentus ar GPS sensoriem. Arī šis risinājums mums palīdzētu taupīt laiku un nedoties uz visām mežu platībām, kur notiek kopšanas darbi – to izpildei mēs varētu sekot līdzi attālināti. Eksperimentējam un izmantojam dažādus sensorus, braucam uz mežu, iegūstam datus, pielāgojam mūsu sistēmas, lai šos datus varētu apstrādāt.
Kā rodas visas šīs augstāk minētās idejas? Visbiežāk idejas rada paši darbinieki, tāpēc akcelerācijas programma ir ļoti labs veids, kā ļaut idejām aizsniegt dzirdīgas ausis. Tā ir arī iespēja darbiniekiem attīstīt savu redzējumu un inovatīvi risināt problēmas, ar kurām saskaramies ikdienas darbos mežā. Esmu gandarīts, ka spējam atrast tehnoloģiskus risinājumus nopietniem mežkopības izaicinājumiem un domāju, ka visi kopā ejam pareizajā virzienā. Mūsdienās ilgtspējīga mežsaimniecība vairs nav iedomājama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas un jau šodien LVM pielieto moderno tehnoloģiju plašās iespējas, risinot gan arvien pieaugošo darbaspēka trūkumu, gan paaugstinot darbu efektivitāti un kvalitāti.