Laikā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību palika nemainīga vai pat palielinājās 98,9% visu Latvijas novadu (izņemot Ķekavas un Varakļānu) sauszemes platības, tieši tāpēc nesaprotama ir ornitologu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā.
Februāra nogalē tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas visietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem - AS Latvijas Finieris - padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa izmisuma pilno viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari. Uldis Biķis : “Visticamāk likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.”
Uldis Biķis vērš uzmanību uz to, ka “vienā no zaļā kursa politikas dokumentiem – Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā – ir uzstādījums līdz 2030. gadam 10% no dalībvalstu sauszemes teritorijas novirzīt stingrai dabas aizsardzībai, šajās platībās apturot jebkāda veida saimniecisko darbību. Vēl 11–30% teritorijas saimnieciskajā darbībā jāienes vides aspekti, kas būtiski ierobežos saimniecisko darbību”.
Turklāt Satversmes tiesa pašlaik izskata Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Pasaules Dabas Fonda prasību, kuru atbalsta biedrība Zaļā Brīvība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, lai aizliegtu saimnieciski izmantot noteiktu dimensiju meža resursus (ciršanu pēc caurmēra). Ja Satversmes tiesa atbalstīs dažu nevalstisko organizāciju biedru tiesības mežos skatīties uz nedaudz tievākiem kokiem, kas atbilst viņu biedru viņu estētiskajam etalonam, tad tas kārtējo reizi samazinās Latvijas mežsaimniecībā pieejamos resursus. No tā izriet, ka “Latvijas gadījumā dabas aizsardzībai paredzēts ļoti strauji novirzīt līdz pat 250 000 ha pieaugušo, līdz šim saimnieciski izmantoto mežu”. Ja šādi plāni īstenosies, tad AS Latvijas Finieris izskata iespēju slēgt kādu no savām rūpnīcām, visticamāk - ražotni Rīgā. Mežsaimniecības un kokrūpniecības apdraudējumam ir divas dimensijas. Viena ir ekonomiskā dimensija, bet otra – ģeopolitiskā dimensija.
Viens no ekonomikas stūrakmeņiem
Meža nozare ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai kopumā. 2022. gadā meža nozares kopējais eksports sasniedza 4,2 miljardus eiro. Mežizstrādē tiek nodarbināti aptuveni 20 000 darbinieku, bet kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā - aptuveni 30 tūkstoši. Turklāt, ņemot vērā nozares vajadzības pēc transporta apkopes un citiem pakalpojumiem, nozares kumulatīvā ietekme uz citām nozarēm ir aptuveni 15% no nozares kopējās radītās vērtības (IKP). Tomēr meža nozares ietekme uz Latvijas novadiem ir atšķirīga. Lielā mērā to nosaka mežu daudzums attiecīgajā novadā. Ventspils, Ropažu, Valkas, Alūksnes un Olaines novadā vairāk nekā 60% visas sauszemes platības klāj meži. Lielāko daļu no novada platības meži pārklāj arī Saulkrastu, Talsu, Aizkraukles, Ķekavas, Cēsu, Kuldīgas, Ādažu, Gulbenes, Limbažu, Smiltenes, Ogres, Madonas, Siguldas un Valmieras novadā. Savukārt Varakļānu novadā mežu platības klāj tikai 22% no visas teritorijas. Mazāk par trešo daļu no visas platības meži klāj arī Līvānu, Preiļu, Dobeles un Jelgavas novadā.
Visu rakstu un grafikus skatiet žurnāla Dienas Bizness 12.marta numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
