Latvijai un visai Eiropas Savienībai ir ļoti ambiciozi plāni pārejai uz zaļo enerģētiku, taču šodien, 2024. gada septembrī, ir skaidrs, ka Latvija (un droši vien ne tikai) šos ambiciozos plānus līdz 2030. gadam, visticamāk, realizēt nespēs.
Tā intervijā Dienas Biznesam atzina PURPLEGREEN grupas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Vigars Kaktinieks. "Kāpēc? Latvijas gadījumā tam noteikti būs vismaz divi iemesli — garā, sarežģītā birokrātiskā procedūra, līdz projekts nonāk būvniecības stadijā, jo īpaši vēja parku kontekstā, naudas trūkums, citiem vārdiem, potenciālo investoru un šo zaļo atjaunojamo energoresursu finansētāju nogaidošā pozīcija, jo būtībā nevienam nav īsti skaidrs nākotnes attīstības scenārijs. Protams, ir ideālais — vēlamais attīstības scenārijs, taču neviens nekādas garantijas par tā īstenošanos sniegt nevar. Manā skatījumā galvenais varbūt nav šos mērķus 100 % izpildīt, bet mērķtiecīgi iet uz tiem un vismaz tuvināties," uzskata V.Kaktinieks.
Lai tas notiktu, viņaprāt, nepieciešama cieša privātā sektora, valsts sektora un sabiedrības sadarbība. "Gan zaļo enerģētikas projektu attīstītājiem, gan potenciālajiem investoriem ir pietiekami augsts biznesa riska līmenis. Gribu uzsvērt, ka tas nebūt nenozīmē, ka nekas netiks izdarīts, jo jau šobrīd ir redzams rezultāts. Tikai pēdējo divu gadu laikā ir būtiski pieaudzis saules paneļu parkos saražotās elektroenerģijas apjoms, un salīdzinoši daudz projektu šajā segmentā ir vēl dažādos tapšanas posmos, tai skaitā arī PURPLEGREEN 500MW parks Balvos un PURPLEGREEN saules parki Jēkabpils un Līvānu novadā. Jāatzīst, ka citāda aina ir ar vēja parku projektiem Latvijā, kuru attīstīšanas ceļš ir garāks un sarežģītāks, taču esmu pārliecināts, ka vismaz kāda daļa no plānotajiem projektiem 2030. gadā būs izbūvēti un ražos elektroenerģiju. Attīstot zaļās elektroenerģijas ražošanas pusi, mēs grupas ietvaros arī analizējam to, kāda aina iezīmēsies patēriņa daļā. Jau šodien var droši apgalvot, ka valstīm un reģioniem, kur būs zaļās elektroenerģijas pārpalikums, ir potenciāls piesaistīt šī resursa patērētājus, t.sk. arī tos, kas izmanto zaļo elektroenerģiju, lai ražotu zaļo ūdeņradi un tā atvasinājuma produktus. Ja zaļās elektroenerģijas brīvās kapacitātes nav, nebūs arī šo produktu ražošanas un investīciju šajā segmentā. Būtībā mēs runājam par jaunā laikmeta naftas produkta tirgu. Var novērot, ka šobrīd globālajā arēnā notiek sacensība starp valstīm, lai radītu labākos apstākļus zaļo projektu attīstībai, un šeit politiskā griba ir ļoti nozīmīga," norāda V.Kaktinieks.
Visa intervija lasāma 10.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
