Mazais bizness

Mana pieredze: Vēlas attīstīt medus konfekšu ražošanas līniju

Ilze Šķietniece, speciāli DB,29.10.2019

Jaunākais izdevums

Liepājnieki Līga un Agris Saules savā saimniecībā Medzes pagasta Vīnkalnos nodarbojas ar bluķu dravniecību, no medus ražo dažādus produktus un gaida ciemos tūristus. Atvasinot no uzvārda, zīmolam dots nosaukums Saules medus.

Ģimene Vīnkalnu saimniecību iegādājās 2013. gada rudenī. «Mēs esam pilsētnieki, kam patīk, ka viņus sauc par jaunajiem lauciniekiem,» ar smaidu saka Agris. «Nopirkām meža biezokni – desmit gadus mājā neviens nebija dzīvojis.» Vēl labu laiku pirms lauku īpašuma iegādes viņš sev bija definējis, ka vēlas nodarboties ar biškopību. Tagad šāda iespēja radās. Sāka nodarboties ar bluķu dravniecību. «Tā kā paši atgriežamies pie saknēm – laukos, pie dabas –, to pašu mēģinām ierādīt bitēm – kur tām ir jāatgriežas,» pamato Agris. Bluķu dravniecība paredz, ka cilvēks procesos iejaucas pavisam minimāli – bites traucē tikai tik, lai reizi gadā paņemtu medu. Ar slimībām, kaitēkļiem un citiem dabas sagādātiem izaicinājumiem tās cīnās pašas. Tieši tādēļ arī saimju skaits ir mainīgs. Saules sāka ar trim saimēm, pagājušajā gadā bija 25, šogad ieziemoja 13.«Modernā biškopība ir aizgājusi citu ceļu – intensīvi liek ievākt vairāk medus. Mums tā stropos ir mazāk, bet, ņemot vērā tehnoloģiju, tas ir interesantāks un vērtīgāks,» pauž Agris. «Milzīga rūpniecība mūs neinteresē.»

Novērtē dabiskumu

Palēnām iekopjot vietu, saimnieki sāka domāt, kāpēc gan neuzaicināt ciemos citus. Līgai un Agrim ir neliela iepriekšēja pieredze tūrisma jomā un tā patīk. Ja patīk, nav jābaidās – izdosies vai ne –, skaidrs, ka ar laiku tam neizbēgami sekos nauda, viņi atklāj savu filozofiju.Tā kā pašiem ir bērni, bija pielāgota teritorija, un nolēma sākt ar skolēniem. Uzrakstīja projektu par biškopju tērpu iegādi mazajiem apmeklētājiem, iesniedza Grobiņas novada domes izsludinātajā konkursā un saņēma atbalstu. Nākamais solis bija mācību stropu iegāde. Pamazām informācija par iespējām viesoties saimniecībā izplatījās no mutes mutē, un ieradās pirmie tūristi no Rīgas. Tā ritenis iegriezās, un interesentu kļuva aizvien vairāk, to vidū arī ārzemnieki. Vīnkalni atrodas pie trešā Eiropā lielākā putnu migrācijas ezera – Tāšu ezera –, tur izveidots dabas liegums. «Mēs Latvijā paši bieži vien pat nenovērtējam, cik tīrā vidē dzīvojam. Savukārt cilvēkam, kas atbraucis, piemēram, no Sanfrancisko, ir ekskluzīvi apsēsties pļavā, sajust, kā viss smaržo, un atšķirībā no daudzām citām pasaules vietām redzēt kukaiņus. Un tad vēl pieiet pie bitēm bluķu stropā, nevis milzīgā dravā, kur ir tonnām bišu,» Agris teic – tieši tas, ko viņi piedāvā.

Visu rakstu lasiet 29. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt biškopībai. Vai Latvijā vēl būs vietējais medus?

Valters Brusbārdis, Latvijas Biškopības Biedrības valdes priekšsēdētājs,29.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bbiškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Vairāku gadu garumā (jau 5 gadi) nozare saskaras ar ekonomisko krīzi, kas būtiski negatīvi ietekmē ražojošos biškopjus.

Ar biškopību pamatā nodarbojas Latvijas laukos dzīvojošie iedzīvotāji. Tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Nereti šiem cilvēkiem biškopība ir vienīgais ienākumu gūšanas avots. Lai saglabātu biškopības uzņēmumus valstī un iedzīvotājus laukos, šobrīd nozarei ir nepieciešams aktīvs atbalsts no valsts. Ir jābūt ātram risinājumam, kā (i) atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušus biškopības uzņēmumus, (ii) aizsargāt medus iekšējo tirgu Latvijā, un (iii) aktivizēt un atbalstīt problēmas risinājumu ES mērogā.

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023. gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medu* nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u.c.). Latvijas biškopji savu saražoto medu realizē kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktu tirgū, un, līdz ar to, saskaras ar vienotām ES tirgus problēmām. ES medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo ES medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina Zemkopības ministriju (ZM) ieviest atbalsta pasākumus vietējo medus ražotāju biznesa aizsardzībai, ņemot vērā arvien pieaugošo zemas kvalitātes medus ievešanu no trešās pasaules valstīm.

Latvijas biškopjus arvien vairāk satrauc tirgū pieejamais nenosakāmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes importētais medus, kas apdraud vietējo biškopības saimniecību pastāvēšanu – saskaņā ar ZM datiem pērn no trešās pasaules valstīm vien Latvijā ievestas vairāk nekā 40 tonnas. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) darbojas lauksaimniecības atbalsta programmas un pastāv noteikumi, kas regulē un uzrauga medus ražošanas tirgu, Latvijas likumdošanā joprojām ir būtiskas nepilnības, kas ļauj tirgot zemas kvalitātes medu un tā izstrādājumus.

“Zemnieku saeima” uzskata, ka Latvijai būtu vērts ņemt piemēru no atbalsta pasākumiem citās ES valstīs. Piemēram, Vācijā importētajam medum ir noteikta augstāka ievedmuita, savukārt Francijas lauksaimniecības organizācijas veiksmīgi aizstāv savus ražotājus, panākot, ka franču biškopji saņem papildu maksājumus par katru bišu saimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada dibinātā kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" gatavojas pārsūdzēt tiesā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu neatmaksāt samaksāto priekšnodokli 11 000 eiro apmērā par medus eksportu, aģentūru LETA informēja "Kurland Honey" pārstāvji.

Kooperatīvā pauda viedokli, ka, atsakot atmaksāt jaundibinātam biškopības kooperatīvam "Kurland Honey" kopumā 11 00 eiro samaksātu priekšnodokli par eksportētajiem 22 419 kilogramiem medus, VID nolēmis iznīcībai kooperāciju biškopībā un darbojas pret ES Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, kā arī Latvijas lauksaimniecības politikas prioritātēm, kas tostarp nosaka stiprināt zemnieku lomu kopējā pārtikas ķēdē, veicinot kooperāciju.

"Kurland Honey" pārstāvji norādīja, ka pērnā gada jūlija vidū trīs kooperatīvā esošās biškopības saimniecības sagatavoja kopīgu kravu eksportam uz Lietuvu, par sadarbības partneri izvēloties uzņēmumu "Lithuanian Bee". Kopsummā darījumā, kas tika veikts 22.jūlijā, tika nosūtīti 21 590 kilogrami medus. Darījuma summa bija 53 975 eiro apmērā. Savukārt, ņemot vērā, ka kooperatīvam līdzekļu priekšnodokļa samaksai nebija, katra saimniecība to nomaksāja pati, atbilstoši pārdotajam medus daudzumam, minēja kooperatīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medus ražotāju kooperācija, mārketings pašmāju un ārvalstu noieta tirgos, skolas medus programma, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešana medum - tādi pasākumi būtu īstenojami, lai spēcinātu nozari Latvijā, jo īpaši, ja ir priekšnoteikumi biškopības attīstībai.

Tā kā Latvijā ar biškopību nodarbojas daudz lauksaimnieku, kur vairums tomēr ir nelieli medus ražotāji, tad viens no labākajiem risinājumiem ir kooperācija. To pierāda gan kooperatīvās sabiedrības Kurland Honey, gan kooperatīvās sabiedrības Medotava, gan arī biškopības kooperatīvās sabiedrības Siguldas Medus darbība. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām vieta ir jaunām kooperatīvajām sabiedrībām. Perspektīvā, lai varētu risināt lielāka mēroga uzdevumus gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, varētu tikt veidotas kooperatīvo sabiedrību apvienības. Tieši kooperatīvās sabiedrības tiek uzskatītas par biškopjus vienojošo spēku gan savas produkcijas popularizēšanā, gan jaunu noieta tirgu apguvē, gan arī savu interešu aizstāvībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopumā septiņām uz universālveikala «Stockmann» jumta dzīvojošajām bišu saimēm šī gada sezonā izdevies iegūt 370 kilogramus medus jeb vidēji gandrīz 53 kilogramus no vienas bišu saimes.

«Ievāktais medus ir augstākās kvalitātes – zeltaini dzidrs un tīrs dabas produkts, ar jūtamu liepziedu medus «raksturu». Šogad pilsētā iegūtais medus ir nedaudz tumšāks kā citus gadus, jo bites ir spējušas ievākt ne tikai ziedu nektāru no liepu ziediem, bet arī medus rasu no lapām, kas veidojas, kad vēsas naktis nomaina izteikti karstas dienas. Atskatoties uz urbānās dravošanas kulmināciju – liepu ziedēšanas laiku, varu tik nobrīnīties, ka divu nedēļu laikā, bites ir spējušas izcili apliecināt sevi kā pilnvērtīgas medus vācējas. Pārsteidzošs ir kukaiņu veikums skaitļos un darbos. Dabā vēl reti kura radība spēj līdzināties bitei tās čaklumā,» teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu dzīvi, izlocīt kājas disku golfa takā.

Lielvārdes novada Stropēnos jau vairāk nekā 45 gadus par savu pusotra miljona bišu ganāmpulku rūpējas biteniece Līga Lūse. Savukārt viņas dēls Jānis ar vedeklu Leldi izdomājuši, kā veselīgajam produktam radīt īpašu pievienoto vērtību. Jānis ir lielvārdietis, bet Lelde ir Lielvārdē ieprecējusies rīdziniece. Abi paši ar savām rokām ir uzbūvējuši māju no salmu ķīpām, nodeldējot ne vienu vien darba cimdu pāri.

Ceļ saulītē

Lelde Lūse sagaida ar siltu pašceptas maizes klaipu, tērpusies skaistā linu kleitā, kas rotāta ar pašas austu Lielvārdes jostu. Viņa aicina plašā un gaišā nojumē, kas uzslieta mājas pagalmā. «Domājot par savu biznesu, apsvērām dažādas iespējas, līdz pēkšņi radās doma attīstīt vīra mātes bioloģisko un veselīgo rūpalu. Medus ir viens no tiem produktiem, kuru gribas popularizēt un celt saulītē,» atzīst L. Lūse, kura kopā ar vīru pirms sešiem gadiem izveidoja uzņēmumu SIA Lūšu drava. Viņa savulaik ir strādājusi algotu darbu, bet, kad viens pēc otra piedzimuši trīs bērni, pievērsusies viņu auklēšanai un audzināšanai. Savukārt J. Lūsis studējis sociālās zinātnes un strādājis žurnālistikā, bet šobrīd aktīvi darbojas arī interešu izglītības centrā Lielvārdi. «Šobrīd katrs ģimenes loceklis dara to, kas tam vislabāk patīk. Vīra māte rūpējas par 30–40 bišu stropiem, es veidoju dažādus medus maisījumus un organizēju pasākumus, bet Jānis vada disku golfa spēles. Mūsu bišu saime nav pārāk liela, lai pilnībā varētu nodrošināt ģimeni, katram tās loceklim vajadzētu simts stropus,» zina stāstīt L. Lūse. Tā kā medus tirgus ir ļoti piesātināts un tajā ielauzties ir ļoti grūti, no Stropēnos ievāktā medus tapuši dažādi maisījumi – medus ar ogām, ingveru, riekstiem u.c. Uzņēmums piesaista arī ar individuāla dizaina etiķešu izveidi un noformēšanu katra pasūtītāja īpašajai vajadzībai – kāzām, svinībām, korporatīvajam pasākumam. Medus tiek pildīts burciņās, uz kurām ir kāds novēlējums, dzejas rindas vai Ziemassvētku pantiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas Citadele gaisa dārza bišu dravā rosās pārdesmit tūkstoši bišu, bet maija beigās to skaits jau pārsniegs 100 tūkstošus.

Citadeles bišu saimēm šī būs otrā sezona, un urbānais bitenieks Uģis Mālnieks atzīst, ka bankas gaisa dārzs bitēm ir ļoti piemērota vieta. "Protams, ir gandarījums par medus ražu, kas pērn bija gana laba, taču biškopja lielākais prieks ir pavasarī – kad, veicot pirmo saimju apskati, ir redzams, ka laižot bites ziemas guļā, tās ir bijušas aprūpētas gan ar mīlestību, gan pēc visiem profesionālās dravniecības kanoniem. Labas ziemošanas jeb bišu labturības noslēpums slēpjas arī vietā, kas gan ziemā, gan agrā pavasarī ir pasargāta no lieliem vējiem. Savukārt vasarā bitēm nedraud pārkaršana, kas veicina saimju ražīgumu,” par ainu Citadeles dravā stāsta bitenieks Uģis Mālnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz universālveikala “Stockmann” jumta izvietotās septiņas bišu saimes šovasar sarūpējušas vairāk nekā 200 kilogramu liepziedu medus, no kā daļu plānots nodot tirdzniecībā, bet daļu – dāvināt klientiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē bites pārvestas uz jaunu mītnes vietu meža masīvā starp Baldoni, Tomi un Vecumniekiem, kur tām paredzēts pārziemot.

Rīgas Latviešu biedrības «jumta bites» ievākušas 65,6 kilogramus medus 

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no...

“Mežs kā bišu pārziemošanas vieta izvēlēta, jo tajā ir klusāka vide, un to miegs netiks tramdīts ar pilsētas troksni, kas nozīmē lielāku iespēju, ka bitēm izdosies veiksmīgi pārziemot, sagaidot nākamo sezonu. Turklāt jau laikus pārvedot bites uz mežu, tām tiek dota iespēja ievākt papildu medu no drīzumā ziedošajiem sila viršiem,” teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Kā atzīmē biškopis, tad uz “Stockmann” jumta mītošās bites ir īpašas pasugas – Rietumeiropas tumšās medus bites, kas Latvijā ir retums.

“Rīgā ir vairākas vietas, kur bišu stropi tiek izvietoti ik sezonu. Par vienu no šādām vietām jau tradicionāli kļuvis arī universālveikala “Stockmann” jumts. Tas ir veids, kā varam iesaistīties dabas daudzveidības saglabāšanā, sniedzot savu pienesumu ilgtspējīgākas un zaļākas vides radīšanā mūsu pilsētniekiem. Turklāt uz “Stockmann” jumta ievākatais medus jau kļuvis par iemīļotu klientu produktu, un no šī gada rudens tas atkal būs pieejams universālveikala sortimentā,” teic universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Bišu stropi uz universālveikala “Stockmann” jumta pirmo reizi tika izvietoti 2019. gada vasarā, un no bitēm iegūtais medus nonāca tirdzniecībā, kā arī kā dāvana tika pasniegts universālveikala darbiniekiem. Plānots, ka bites uz universālveikala jumta mitināsies arī turpmākos gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā sāksies Baltijas pārtikas izstāde "Riga Food 2022", informē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" pārstāve Inese Libere.

Izstāde no 8. līdz 10.septembrim piedāvās starptautisku un pašmāju uzņēmumu un organizāciju ekspozīcijas, meistaru un pārtikas produktu konkursus, jaunumu prezentācijas, izglītojošus seminārus, šovus, meistarklases un degustācijas. "Riga Food 2022" piedalīsies vairāk nekā 400 uzņēmumu no vismaz 25 valstīm.

Lai noskaidrotu labāko Latvijas pavāru un pavārzelli, 9.septembrī plkst.10 notiks konkursi "Latvijas gada pavārs 2022" un "Latvijas gada pavārzellis 2022", kur jaunie talanti cīnīsies par "Reaton Zelta pavārnīcu" un "Reaton Koka pavārnīcu". Konkursā piedalīsies pieci šefpavāri ar saviem pavārzeļļiem.

Izstādes laikā arī apbalvos "Latvijas atzītākais medus 2022" finālistus, kurus noskaidroja Jelgavas "Piena, Maizes un Medus svētkos". Pirmajā vietā ierindojās zemnieku saimniecības "Ārbirzes" biškopju Lilitas un Viļa Medņu dažādu ziedu medus, otrajā - zemnieku saimniecības "Dorītes" biškopja Jāņa Sulutaura liepu ziedu medus no Ķekavas novada, bet trešajā zemnieku saimniecības "Līdumi" biškopes Guntas Somes dažādu ziedu medus no Augšdaugavas novada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu - 330 kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūves izmaksas būs 24,7 miljoni eiro, paredz Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" noslēgtais līgums.

"Līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai, jo tas segs pietiekamu pārvades jaudu un energoapgādes drošumu kopā ar šogad ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā. Projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem, norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Projekts paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni - tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi. Būvniecību plānots uzsākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju no Valmieras uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks uzsākta līnijas no Valmieras uz Tsirgulinu pārbūve. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsludināts konkurss uz LDz Cargo valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu

LETA,09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunajā 330 kV elektropārvades līnijā Valmiera-Tsirgulina uzstādīti putnu novirzītāji

Db.lv,15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mērķē kļūt par vadošo bezglutēna un bezlaktozes ražotāju Baltijā

Monta Šķupele,11.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dabas Dimanti " ir konditoreja, kuras mērķis ir kļūt par vadošo bezglutēna un bezlaktozes ražotāju Baltijas valstīs.

Suntažu pagasta, Ogres novada uzņēmums "DIAMONDS FOOD GROUP" šoruden svinēs savu piekto dzimšanas dienu.

Pirmais gads bija veltīts ražotnes iekārtošanai. "Paralēli tam mūsu kafejnīcas virtuve bija mūsu mazā laboratorija, kurā arī tapa pirmie produktu paraugi. Sākotnēji maksimāli centāmies visu izdarīt ar saviem spēkiem un resursiem. Pirmo ražošanas iekārtu iegādē mēs startējām LEADER projektu konkursā, un ieguvām LAD atbalstu. Lai realizētu projektu, uzrunājām investoru, kurš arī noticēja mūsu idejai un investēja uzņēmuma starta kapitālā," atceras uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Monika Ziemele.

Lēnām ražošanas telpas tika aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām, izstrādāti tehnoloģiskie ražošanas procesi, produktu iepakojums un uzsākta pirmā produktu ražošana. Otrajā uzņēmuma darbības gadā "DIAMONDS FOOD GROUP" sadarbībai uzrunāja veikalu tīklus. Tāpat tika iegūti uzņēmumam divi svarīgi Eiropas kvalitātes un pārtikas drošības sertifikāti: AOECS Gluten free un ISO 22 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: KPMG Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana

Lelde Petrāne,26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā darbību sācis pirmais neatkarīgais bankomātu tīkls «Medus», otrdien paziņoja tā operators «Worldline Lietuva».

Tīklam jau pievienojušās bankas «Šiauliu bankas» un «Citadele».

«Worldline Lietuva» norādīja, ka cilvēki arvien mazāk izmanto skaidru naudu, tādēļ samazinās pieprasījums pēc bankomātiem.

«Mēs esam radījuši jaunu bankomātu tīklu «Medus», kas nav atkarīgs no bankām, tādējādi cilvēki var izmantot nākotnes bankomātu tehnoloģijas jau šodien,» paziņoja kompānijas vadītāja Zanda Brīvule.

Pirmie «Medus» bankomāti izvietoti Lietuvas lielākajās pilsētās Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Panevēžā un Šauļos. Kompānija plāno savu tīklu paplašināt visā Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota jaunā "Laimas" ražotne Ādažos, kuras izveidē un zīmola turpmākā attīstībā investēti 20 miljoni eiro.

Ražotni veido piecas būves - divstāvu ražotnes ēkas un vairākām būvēm tehniskām vajadzībām ar kopējo platību 7 820m2.

Tās būvniecībā izvēlēti un izmantoti augstākās kvalitātes materiāli, lai realizētu pasūtītāja uzstādīto mērķi - uzbūvēt pēc augstākajiem kvalitātes standartiem energoefektīvu un drošu ražotni. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem projektā bija inženiersistēmu izbūve. Tās ir ļoti apjomīgas, darbietilpīgas un pielāgotas četriem dažādiem temperatūras un mitruma režīmiem, kas nepieciešami konfekšu ražošanas procesam. Lai gan no ārpuses ēka var šķist vienkārša, tās infrastruktūra ir komplicēta un maksimāli digitalizēta. Ražotnei piešķirta arī A energoefektivitātes klase," stāsta "Merks" projektu vadītājs Mihails Peščinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot 40 miljonus eiro, AmberBirch plāno dubultot finiera ražošanas jaudas

Db.lv,22.02.2024

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis (no kreisās) un "AmberBirch" valdes loceklis Kārlis Kavass.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils novadā strādājošais uzņēmums AmberBirch līdz 2025. gada vidum investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai dubultotu bērza finiera ražošanas jaudas, uzsāktu augstākas kvalitātes finiera produkcijas ražošanu un dažādotu tā klāstu.

Plānots, ka jau 2025. gada otrajā pusē AmberBirch, SIA spēs saražot līdz pat 90 000 kubikmetrus finiera gadā. Ražošanas jaudas kāpināšana un jaunu tehnoloģiju uzstādīšana nozīmē arī papildu darba vietu izveidi, palielinot darbinieku skaitu ražotnē no 85 līdz 130.

Investīcijas AmberBirch, SIA ražotnē plānots segt gan no uzņēmuma pašu līdzekļiem, gan piesaistot ārējo finansējumu.

Uzsākot ieguldījumu projektu, šā gada 20. februārī AmberBirch parakstīja 20 miljonu eiro vērtu līgumu ar Somijas uzņēmumu Raute Corporation par tehnoloģijas piegādi ar īpaši augstu ražošanas cikla automatizāciju. Raute Corporation tehnoloģiju pasūtījums ietver visas galvenās finiera ražošanas procesu līnijas: apaļkoku padeves līniju, finiera lobīšanas līniju un finiera žāvēšanas un šķirošanas līniju, vizuālo defektu un mitruma satura analizatorus un MillSIGHTS MIS-programmatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru