Bbiškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Vairāku gadu garumā (jau 5 gadi) nozare saskaras ar ekonomisko krīzi, kas būtiski negatīvi ietekmē ražojošos biškopjus.

Ar biškopību pamatā nodarbojas Latvijas laukos dzīvojošie iedzīvotāji. Tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Nereti šiem cilvēkiem biškopība ir vienīgais ienākumu gūšanas avots. Lai saglabātu biškopības uzņēmumus valstī un iedzīvotājus laukos, šobrīd nozarei ir nepieciešams aktīvs atbalsts no valsts. Ir jābūt ātram risinājumam, kā (i) atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušus biškopības uzņēmumus, (ii) aizsargāt medus iekšējo tirgu Latvijā, un (iii) aktivizēt un atbalstīt problēmas risinājumu ES mērogā.

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023. gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medu* nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u.c.). Latvijas biškopji savu saražoto medu realizē kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktu tirgū, un, līdz ar to, saskaras ar vienotām ES tirgus problēmām. ES medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo ES medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību:

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Pašā Jelgavas centrā top pirmais Latvijas urbānais jumta bišu dārzs ārpus Rīgas, par ko vienojusies Jelgavas poliklīnika ar Latvijas Biškopības biedrību.

Sadarbības ietvaros mediķi un biškopji vienojušies pievērst sabiedrības uzmanību ekoloģijas nozīmei cilvēku veselības saglabāšanā un bišu svarīgajai lomai pārtikas ražošanas nodrošināšanā, apputeksnējot vairāk nekā 80% pārtikas kultūraugu. Sākoties liepziedu nektāra ievākšanas sezonai, uz Jelgavas poliklīnikas jumta izvietotas pirmās trīs bišu saimes, kas nākotnē pāraugs veselā bišu dārzā. Ikdienas rūpes par bišu saimēm uzņēmies Jelgavas novada Vircavas biškopis Nauris Bērziņš.

“Iedvesmojamies no bišu nemitīgā čakluma, kas raksturīgs arī mediķiem, kā arī vēlamies pievērst jelgavnieku uzmanību tīrajai videi mūsu pilsētā, jo bites ir izvēlīgas dāmas. Tīra vide ir nozīmīga arī mūsu veselībai. Turklāt, urbānā biškopība ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai “ienākt” pilsētā un pilsētai – dabā. Tādējādi neviļus savu darbinieku saimi esam palielinājuši par aptuveni 100 tūkstošiem čaklu darbinieču, bet esam noskaņoti bišu saimju skaitu vēl palielināt, kad pabeigsim realizēt poliklīnikas nākamās attīstības ieceri – saules paneļu uzstādīšanu, lai ražotu elektrību pašu vajadzībām,” stāsta Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle.

Uz universālveikala “Stockmann” jumta izvietotās septiņas bišu saimes šovasar sarūpējušas vairāk nekā 200 kilogramu liepziedu medus, no kā daļu plānots nodot tirdzniecībā, bet daļu – dāvināt klientiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē bites pārvestas uz jaunu mītnes vietu meža masīvā starp Baldoni, Tomi un Vecumniekiem, kur tām paredzēts pārziemot.

Rīgas Latviešu biedrības «jumta bites» ievākušas 65,6 kilogramus medus 

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no...

“Mežs kā bišu pārziemošanas vieta izvēlēta, jo tajā ir klusāka vide, un to miegs netiks tramdīts ar pilsētas troksni, kas nozīmē lielāku iespēju, ka bitēm izdosies veiksmīgi pārziemot, sagaidot nākamo sezonu. Turklāt jau laikus pārvedot bites uz mežu, tām tiek dota iespēja ievākt papildu medu no drīzumā ziedošajiem sila viršiem,” teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Kā atzīmē biškopis, tad uz “Stockmann” jumta mītošās bites ir īpašas pasugas – Rietumeiropas tumšās medus bites, kas Latvijā ir retums.

“Rīgā ir vairākas vietas, kur bišu stropi tiek izvietoti ik sezonu. Par vienu no šādām vietām jau tradicionāli kļuvis arī universālveikala “Stockmann” jumts. Tas ir veids, kā varam iesaistīties dabas daudzveidības saglabāšanā, sniedzot savu pienesumu ilgtspējīgākas un zaļākas vides radīšanā mūsu pilsētniekiem. Turklāt uz “Stockmann” jumta ievākatais medus jau kļuvis par iemīļotu klientu produktu, un no šī gada rudens tas atkal būs pieejams universālveikala sortimentā,” teic universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Bišu stropi uz universālveikala “Stockmann” jumta pirmo reizi tika izvietoti 2019. gada vasarā, un no bitēm iegūtais medus nonāca tirdzniecībā, kā arī kā dāvana tika pasniegts universālveikala darbiniekiem. Plānots, ka bites uz universālveikala jumta mitināsies arī turpmākos gadus.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina Zemkopības ministriju (ZM) ieviest atbalsta pasākumus vietējo medus ražotāju biznesa aizsardzībai, ņemot vērā arvien pieaugošo zemas kvalitātes medus ievešanu no trešās pasaules valstīm.

Latvijas biškopjus arvien vairāk satrauc tirgū pieejamais nenosakāmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes importētais medus, kas apdraud vietējo biškopības saimniecību pastāvēšanu – saskaņā ar ZM datiem pērn no trešās pasaules valstīm vien Latvijā ievestas vairāk nekā 40 tonnas. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) darbojas lauksaimniecības atbalsta programmas un pastāv noteikumi, kas regulē un uzrauga medus ražošanas tirgu, Latvijas likumdošanā joprojām ir būtiskas nepilnības, kas ļauj tirgot zemas kvalitātes medu un tā izstrādājumus.

“Zemnieku saeima” uzskata, ka Latvijai būtu vērts ņemt piemēru no atbalsta pasākumiem citās ES valstīs. Piemēram, Vācijā importētajam medum ir noteikta augstāka ievedmuita, savukārt Francijas lauksaimniecības organizācijas veiksmīgi aizstāv savus ražotājus, panākot, ka franču biškopji saņem papildu maksājumus par katru bišu saimi.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Bankas Citadele gaisa dārza bišu dravā rosās pārdesmit tūkstoši bišu, bet maija beigās to skaits jau pārsniegs 100 tūkstošus.

Citadeles bišu saimēm šī būs otrā sezona, un urbānais bitenieks Uģis Mālnieks atzīst, ka bankas gaisa dārzs bitēm ir ļoti piemērota vieta. "Protams, ir gandarījums par medus ražu, kas pērn bija gana laba, taču biškopja lielākais prieks ir pavasarī – kad, veicot pirmo saimju apskati, ir redzams, ka laižot bites ziemas guļā, tās ir bijušas aprūpētas gan ar mīlestību, gan pēc visiem profesionālās dravniecības kanoniem. Labas ziemošanas jeb bišu labturības noslēpums slēpjas arī vietā, kas gan ziemā, gan agrā pavasarī ir pasargāta no lieliem vējiem. Savukārt vasarā bitēm nedraud pārkaršana, kas veicina saimju ražīgumu,” par ainu Citadeles dravā stāsta bitenieks Uģis Mālnieks.

Baltijas telekomunikāciju un mediju uzņēmums “Bite grupa” par jauno grupas vadītāju iecēlis Pranas Kuisis (Pranas Kuisys), kurš stājas jaunajā amatā 1.jūnijā.

Pranas Kuisis pievienojās “Bite grupai” 2010. gadā, bet 2020. gadā tika paaugstināts par tās meitasuzņēmuma “Bitė Lietuva” izpilddirektoru. Kusis turpinās vadīt gan “Bitė Lietuva”, gan “Bites grupas” uzņēmumus.

“Bite grupas” valdes priekšsēdētājs Tonijs Bols ziņo, ka bijušais izpilddirektors Ņikita Sergijenko tiks iecelts par priekšsēdētāja vietnieku un pievienosies “Bites grupas” valdei. Bola kungs pateicas Ņikitam par veiksmīgo grupas uzņēmumu vadību pēdējo sešu gadu laikā.

ASV investīciju fonds “Providence Equity Partners” ir globāls privātā kapitāla uzņēmums, kas pārņēma “Bite grupu” 2015. gadā. To galvenais mērķis ir investīcijas medijos, komunikācijās, izglītībā un tehnoloģijās.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

1. jūlijā ir noslēgusies divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošanās, un visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpina sniegt “Bite Latvija”.

“Bite Latvija” savā īpašumā iegūst plašo optiskā interneta tīklu, kas jau šobrīd ir pieejams vairāk nekā 400 000 mājsaimniecībām visā Latvijā. Tas dod iespēju “Bite Latvija” fiziskajām personām un biznesa klientiem vienuviet piedāvāt tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūst par numur viens mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā ir ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Latvijā ir ļoti daudz iespēju, kā audzēt kopējo valsts ekonomiku, un visa pamatā jābūt eksportam, pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Tikšanās tika rīkota, lai pārrunātu nesen amatā ieceltā LDDK vadītāja redzējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Pēc A. Bites domām nevajadzētu dalīt uzņēmumus pēc to eksportspējas, bet gan jāveicina jebkāda veida eksporta attīstība, jo “tikai ar laiku tas var veidoties par eksportu ar augstu pievienoto vērtību”.

Tikšanās laikā tika runāts arī par Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Valsts prezidents atzīmēja, ka valstiskā līmenī nepieciešams domāt par kredītiestāžu savstarpējās konkurences celšanu, lai tādējādi arī veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sarunas gaitā LDDK prezidents informēja E. Levitu par esošajiem izaicinājumiem īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piesaistot papildu finansējumu no kredītiestādēm. Tāpat A. Bite aktualizēja arī jautājumu par nodokļu politikas pielāgošanu MVU un lielajiem uzņēmumiem pēc to specifikas.

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā SIA "Karavela", liecina "Firmas.lv" informācija.

"Karavela" īpašniekos izmaiņas pēdējo divu mēnešu laikā veiktas divas reizes.

Oktobrī Andris Bite samazināja savu daļu īpatsvaru no 80% līdz 41,43%. Viņa daļas tika pārdalītas Pēterim Bitem (28,29%) un Jānim Bitem (10,29%).

Jāņa Endeles daļa uzņēmumā palika nemainīta - 20%.

Savukārt decembrī Andris Bite savu dalību uzņēmumā samazināja līdz 12,86%. Viņa daļas, kopā ar Pēterim un Jānim Bitēm piederošajām daļām tika pārdalītas jaundibinātajai AS "Strops investīcijas". Kompānijai pieder vairākums, jeb 67,14% "Karavela" īpašumdaļu.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 18.decembrī.

"Strops investīcijas" reģistrēta 2023.gada 30.novembrī. Tās pamatkapitāls ir 39,234 miljoni eiro. Kompānijai "Strops investīcijas" pieder 70% SIA "MB Invest", 67,14% SIA "Karavela", 77,37% SIA "Kaija Seafood" un 50% SIA "Atlantijas metāla serviss". "Strops investīciju" patiesie labuma guvēji ir Jānis, Pēteris un Andris Bites.

Iespējams, ka tieši četru universitāšu biznesa inkubatorā UniLab dzims uzņēmums, kas kļūs par Latvijas otro vienradzi vai varbūt trešo. Tā cer biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis.

Par uzņēmēja ceļu, padomiem un to, kādēļ biznesa eņģeļi šobrīd spieto ap UniLab kā bites ap medu, arī Dienas Biznesa jautājumi V. Brēdiķim.

Fragments no intervijas

Esat sācis savu darbību biznesā no profesionālajiem pakalpojumiem, turpinot ar uzņēmumu ieguldījumu un aktīvu pārvaldi, iesaistījies nekustamo īpašumu biznesā, esat International School of Innovations līdzdibinātājs. Kopš 2015. gada esat biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs. Pastāstiet īsumā par savu uzņēmēja pieredzi!

Tiesa, esmu dibinājis virkni uzņēmumu kopš 2003. gada, primāri pakalpojumu jomā, profesionālo pakalpojumu nozarē, aktīvu pārvaldē un izglītībā. Uzņēmējdarbība man ir dzīvesveids. Jau skolas laikā ar klasesbiedriem ik pa laikam izdomājām kaut kādus vienkāršus tirdziņus. Atceros, kā iemācījāmies, piemēram, tiražēt ārzemju filmu fotokartītes vai tirgojām limonādi. 2000-šo gadu sākumā, kad dibināju pirmo uzņēmumu, bija jāspēj izdzīvot jau no pirmās dienas. Tad nebija nekādu atbalsta programmu vai biznesa eņģeļu. Bija vienkārši jākustas, ja gribējās ēst. Izdzīvoja tie, kam bija dabiskais uzņēmējdarbībai nepieciešamo īpašību komplekts – zinātkāre, radošums, apķērība un neatlaidība.

Uz šī gada noslēdzošo Eiropas virtuālo tikšanos 16.decembrī aicināts pulcēties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs, kuru interesē gūt noderīgas, praktiskas zināšanas, uzklausīt īstus pieredzes stāstus un dibināt kontaktus ar iespējamiem sadarbības partneriem un jauniem klientiem.

Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tīklošanās notiks jau piekto reizi, un arī šoreiz aicināti piedalīties gan diasporas, gan Latvijas uzņēmēji vai tie, kuri tikai vēl prāto par savu ideju iespējamu realizāciju un vēlas gūt zināšanas un iedrošinājumu.

Decembra pasākuma galvenā lekcija būs par tēmu “Autentiska līderība”.

Virtuāli klātesošajiem būs iespēja uzzināt, kā pilnveidot līderības prasmes; kā izvēlēties piemērotākos darbības virzienus un veidot izcilu komandu; kā ietekmīgi komunicēt, lai sadzird darbinieki un sadarbības partneri.

Meistarklasi par šiem jautājumiem vadīs Inga Ezera, starptautiski pieredzējusi biznesa, līderības un personības attīstības trenere ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi augsta līmeņa amatos. Ierasta un dalībnieku iecienīta sadaļa uzņēmēju tīklošanās pasākumos ir praktiskie pieredzes stāsti. Šoreiz ar to dalīsies Šveicē mītošā Liene Poriete. Viņa nesen sākusi realizēt savu radošās uzņēmējdarbības ideju, projektu “fine art plate”, apvienojot divas lielās aizraušanās – vizuālo un kulinārijas mākslu. Ceļš līdz savam sapnim bijis garš un interesants, un tajā gūtas atziņas un pieredze, kas var noderēt arī citiem diasporā dzīvojošajiem, kas vēl tikai prāto par savu ideju realizēšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” aizvadīto 12 mēnešu laikā atbalsta programmās darbiniekiem investējis aptuveni 1,75 miljonus eiro.

Visvairāk ieguldīts lojalitātes programmā darbiniekiem, viņu ģimenēm un draugiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite” Klimata kontroles vadītāja, mūsdienās darbinieku motivācijas un lojalitātes stiprināšanai vairs nepietiek ar atbilstošu atalgojumu un standartizētiem ieguvumiem, tāpēc uzņēmums regulāri meklē arī alternatīvus risinājumus.

Būtiskas investīcijas novirzītas darbinieku profesionālās izaugsmes veicināšanā, nodrošinot apmācību iespējas vai līdzmaksājumu dažādiem kursiem kvalifikācijas celšanai, valodu apguvei, kā arī seminārus par tādām tēmām kā naudas pārvaldība, stresa vadīšana u.c. Tāpat ieguldījumi veikti komandu saliedēšanas pasākumos un darbinieku aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas ikdienas darba veikšanai.

Apple iPhone 15 ir pieejams jau kādu laiku. Un šobrīd iPhone 15. sērijas tālruņi ir jaunākie un labākie pieejamie Apple tālruņi tirgū. Tie piedāvā vairākas jaunas funkcijas un uzlabojumus salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi, tostarp pārveidotu dizainu, ātrāku procesoru un labāku kameru sistēmu.

Bet vai tiešām katru gadu ir nepieciešams atjaunināt savu iPhone uz jaunāku modeli, vai arī iPhone 14 joprojām ir pietiekami labs? Noskaidrosim, ko piedāvā Apple iPhone 15, un salīdzināsim šo jauno tehnoloģisko brīnumu ar savu priekšteci – iPhone 14.

Iepazīsties ar Apple jaunākajiem modeļiem

Tāpat kā katru gadu, Apple neaprobežojas tikai ar vienu jaunu tālruņa izlaidumu; tā vietā iPhone 15 sērija piedāvā vairākus jaunus tālruņu modeļus. Šī pieeja nodrošina, ka cilvēkiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko ierīci, kas lieliski atbilst viņu vajadzībām un vēlmēm.

Šobrīd mobilo datu patēriņš ir tikpat augsts kā ārkārtējās situācijas laikā, liecina mobilo sakaru operatora "BITE" tīkla dati.

Arī kopumā mobilo datu patēriņš šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par teju 50%, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn.

Šogad viens mobilā interneta lietotājs mēnesī vidēji patērē 14,2 GB mobilo datu. Taču vienlaikus ir mainījušies mobilo aplikāciju lietošanas paradumi – piemēram, pēc ārkārtējās situācijas ir strauji krities saziņas platformas "Zoom" lietojums, bet būtiski audzis sociālo mediju, piemēram, "TikTok" lietojums.

"Ārkārtējā situācija strauji pieprasīja pāriet uz attālinātu darbu, mācīšanos un uzņēmējdarbības procesu vadību, kas veicināja mobilā interneta izmantošanas apjomus. Neraugoties uz to, ka vasaras sākumā tika izbeigta ārkārtējā situācija valstī, noslēdzās attālinātās mācības, daļa cilvēku atgriezās darbā birojos, datu patēriņš saglabājās līdzvērtīgs tam, kāds tas bija ārkārtējas situācijas laikā. Šo datu patēriņu lielā mērā ietekmē arī tas, ka daudzi aizvien aktīvāk izmanto mobilos rūterus, dodoties brīvdienās uz lauku mājām vai atpūtas namos. Tāpat interneta patēriņš mobilajās ierīcēs pieaug, jo cilvēki ir kustībā, ceļojot pa Latviju," saka "BITES" Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola.

Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsoļu noteikumiem savulaik aizliedzot mobilo sakaru operatoram “Bite Latvija” piedalīties 5G attīstīšanai nepieciešamajās 3,6 GHz frekvenču izsolēs, uzņēmums iesniedzis sūdzību SPRK ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus.

Nemainot esošo situāciju, “Bite Latvija” prognozē krīzi telekomunikāciju tirgū, kas būtiski ierobežos konkurenci, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas tehnoloģisko izaugsmi.

“Bite Latvija” pieder elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs “Unistars”, kuram lietošanā ir vēsturiski, pirms 20 gadiem no valsts iegūta radiofrekvenču spektra josla 3600 MHz jeb 3,6 GHz diapazonā. Šī iemesla dēļ SPRK izsoļu noteikumi liedza “Bite Latvija” piedalīties 2017. un 2018. gada 5G frekvenču izsolēs, un tajās izsolītās 3,6 GHz frekvenču joslas nonāca pārējo divu tirgus spēlētāju lietošanā.

Proti, SPRK izsoļu noteikumi paredzēja, ka, ja uzņēmuma vai tam piederošu uzņēmumu rīcībā jau ir frekvences konkrētajā diapazonā vismaz 100 MHz apjomā, uzņēmums izsolē piedalīties nedrīkst. Šobrīd, lai “Bite Latvija” varētu kopīgi izmantot jau “BITE Grupā” esošās 5G tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamās frekvences 3,6 GHz diapazonā, tai ir jāsaņem SPRK atļauja.

Lai privātpersonām un biznesa klientiem Latvijā vienuviet nodrošinātu tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu, uzsākta divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošana.

Tā tiks pabeigta šī gada vasarā, un, noslēdzoties apvienošanās procesam, visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpinās sniegt IKT uzņēmums “Bite Latvija”. “Baltcom” klientiem šobrīd nekas nav jādara – ne cenas, ne pakalpojumu klāsts nemainās.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūs par vienīgo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā būs ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

“Abu uzņēmumu apvienošana ir solis tuvāk mūsu ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt “Bite” pozīcijas elektronisko sakaru pakalpojumu un IKT tirgū, klientiem piedāvājot maksimāli plašāko pakalpojumu portfeli. Pēc apvienošanās pabeigšanas galvenie ieguvēji būs mūsu esošie un topošie klienti, kuri vienuviet varēs iegādāties gan interneta pakalpojumus mājām un birojam, izmantojot optisko vai 5G tīklu, tirgū iecienīto “Go3” televīziju, balss pakalpojumus, dažādus IoT un IKT risinājumus biznesam, gan plašu ierīču klāstu “Bite” salonos, interneta veikalā un zvanu centrā,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulcē piektdien par LDDK prezidentu ievēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite, sociālajā vietnē "Twitter" informē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Bite nomainīs Vitāliju Gavrilovu, kurš LDDK prezidenta amatā bija kopš 1998.gada.

Kariņš izsaka pateicību Gavrilovam par līdzšinējo sadarbību un ieguldījumu sociālā dialoga sekmēšanā un Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai LETA sacīja, ka prezidenta vēlēšanās bija divi kandidāti - Gavrilovs un Bite, un Bite saņēmis vairāk balsu.

Meņģelsone stāstīja, ka Bites redzējums par veicamajiem uzdevumiem LDDK prezidenta amatā saskan ar LDDK vidējā termiņa un ilgtermiņa virzienu, kura galvenais mērķis patlaban ir novērst kara Ukrainā un energoresursu cenu krīzes ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem, kā arī novērst traucējumus, kurus rada pārrāvumi piegāžu ķēdēs.