Cilvēkiem vairāk ceļojot, paplašinās viņu redzesloks un, arī mājas atbraucot, rodas vēlme izmantot kādu no ārzemēs pamēģinātajām garšvielām.

«Visu laiku veikalā ir jauni produkti un sortiments mainās, lai pircējiem būtu jaunas garšvielas, ko izmēģināt un arī man pašai būtu interesanti strādāt. Daudziem cilvēkiem, ienākot veikalā, pirmais jautājums ir par to, kas jauns. Tāpēc visi šīs ziemas jaunumi ir atsevišķā stendā. Piemēram, šosezon klientiem patīk garšvielas ar lakšiem. Tas ir savvaļas ķiploks, un tam nav «klasiskās» ķiploka smaržas, kas daudziem nepatīk. Tas ir daudz maigāks un līdz ar to ļoti interesants. Tāpat šoziem pircējiem ir patikuši baltie citronpipari, kur pamatā specifiskie baltie pipari kopā ar cidoniju sulu, citronzāli un dabīgu citroniņu,» stāsta Sandra Valdmane, specializētā garšvielu veikala SpiceHouse (SIA Silantro) īpašniece. Veikals darbojas septiņus gadus; lai gan šobrīd tas jau ir kļuvis mazliet par šauru, uzņēmējai ļoti patīk Upīša pasāža, kur tas atrodas, un arī klienti jau ir iestaigājuši taciņu uz to. Tāpēc viņa turas pie šīs vietas un meklē radošus risinājumus, kā visas garšvielas izvietot veikalā.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Latvijas degvielas uzpildes staciju ēdiena piedāvājumā plāno ielauzties ar olu kulteni.

Jau dažus mēnešus Latvijā parādījies jauns ātrais ēdiens - bioloģisku olu kultenis, kas līdzi paņemamā krūzītē tiek pagatavots 15 sekunžu laikā. Tas ir iespējams, pateicoties pirms gada Vācijā radītai iekārtai «Scraegg», kura savu nosaukums ieguvusi no angļu valodas scrambbled eggs - olu kulteņa.

Pagaidām svaigās omletes var iegādāties piecās «Kool» degvielas uzpildes stacijās, un drīzumā tās būs pieejamas plašākā mērogā.

«Scraegg» iekārta pirmo reizi plašākai publikai prezentēta pirms gada un kopš tā laika sākusi iekarot Eiropas tirgu. Latvijā to izīrēt privātpersonām un uzņēmumiem kopš šā gada marta piedāvā uzņēmums SIA «Affuo».

Uzņēmuma pārstāvis Jānis Luņģis biznesa portālam db.lv stāsta, ka, tā kā līdz šim SIA «Affuo» jau esot piedāvājusi olu produktus, uzņēmums seko jaunumiem nozarē un «Scraegg» uzlūkojis kā inovatīvu produktu.

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Pēc ilgstošas darba pieredzes restorānu nozarē, Edgars Zaķis Rīgā izveidojis divus virtuālos restorānus, kurā ēdienu var saņemt tikai, pasūtot attālināti.

Restorāns "Spārni un Astes" izveidots šā gada jūlijā, bet "Humosa bļoda" oktobra sākumā.

Ideja radīt savu uzņēmumu E.Zaķim radās, vēl tad, kad viņš apguva restorāna vadītāja profesiju. "Tajā laikā man bija tikai maza teorijas bāze, bet nekādas praktiskās zināšanas. Vajadzēja paiet gadiem, manā gadījumā vairāk nekā 20, strādājot dažāda līmeņa restorānos gan šeit Latvijā, gan arī dzīvojot 16 gadus Īrijā, līdz mana ideja varēja materializēties. Doma par to, kāds būs mans uzņēmums, radās mana pēdējā algotā atvaļinājuma laikā, lidojot uz Budapeštu. Tas bija brīdis, kad man pilnībā bija skaidrs, ka ir pienācis laiks iemēģināt roku, strādājot pašam sev," stāsta E.Zaķis.

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Uzņēmums "Gemoss" atvēris savu veikalu Valmierā, kas ir nu jau uzņēmuma sestais bāru, restorānu un kulinārijas preču veikals-noliktava Baltijā, informē uzņēmums.

Visa projekta realizācija no ēkas ieraudzīšanas līdz veikala atklāšanai ir aizņēmusi septiņus mēnešus. Rekonstruētā 1890. gadā celtā senā noliktavas ēka, saglabājot ēkas īpašo auru, ieguvusi atjaunotu veidolu un nterjera dizainu ar daudz nestandarta mēbelēm no paletēm un kokmateriāliem ar vēsturi.

Jaunajā veikalā tiek gaidītas gan juridiskas personas - bāri, restorāni, konditorejas, gan ikviens kulinārijas entuziasts un gardēdis.

Līdzīgi kā veikalos Rīgā, Liepājā un Tallinā, arī Valmierā būs nopērkami rieksti, žāvēti augļi, garšvielas, trauki, virtuves un konditorejas piederumi, kā arī vienreizlietojamie trauki. Darbosies arī "Gemoss" kafejnīca, kur varēs iegādāties "Andrito" kafiju līdzņemšanai.

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%).

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu Čipsu kartupeļu čipsu ražošanā ir pārgājis uz saulespuķu eļļas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija līdz 2021. gadam paredz pakāpenisku visu Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu uz saulespuķu eļļu.

«Jau kopš 2015. gada esam veikuši pakāpenisku pāreju ražošanā no palmu eļļas uz saulespuķu eļļu. 2018. gada pirmajā pusē vēl turpinājām izpētes procesu, meklējot alternatīvas un pielāgojot receptūras, lai produktu garša un kvalitāte saglabātos nemainīga, kas ir svarīgākais aspekts mūsu produkcijas cienītājiem. Tas ir bijis patiess izaicinājums, jo procesā mainījām ne tikai eļļu, kurā gatavojam kartupeļu čipsus, bet arī garšvielas, kuru sastāvā bija palmu eļļa,» stāsta uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša, Orkla Confectionery & Snacks Latvija.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Patlaban Lido restorānus ik dienu apmeklē 30 tūkstoši cilvēku, taču līdz ar robotizāciju nākotnē mēs varēsim apkalpot 300 tūkstošus cilvēku dienā, stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, piebilstot, ka 30 gadus uzņēmums bijis līderos savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt.

Cik restorānu patlaban kopumā atvēris Lido, un kā vērtējat darbību aizvadītajā gadā?

Pagājušo gadu vērtēju kā labu, taču vienmēr ir, kur tiekties. Jaunatvērtie objekti strādā veiksmīgi un mums nesuši jaunas zinības par to, kas mums ir tālāk jādara, par laimi, attīstībā neesam apstājušies. Lido tīklā Latvijā ir 13 restorāni un 3 veikali un aprīlī atkal atvērsim LIDO vasaras terasi Jūrmalā. Tallinā turpina strādāt trīs restorāni, Berlīnē – pašlaik viens. Kopumā uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā pieauga par 5% un kopumā bija 54 miljoni.

Vai ir darbi, ko vēl nepaspējāt paveikt?

Tiesa gan, vienu svarīgu darbu mums pērn neizdevās īstenot – ieviest jaunu atalgojumu sistēmu. Pērn algas vēlējāmies izlīdzināt ar Eiropas vidējo darba samaksu, taču tas vēl ir procesā, un tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais no tiem – aug izejvielu cenas, un tas mums traucē. Darām visu, lai izejvielu cenas noturētos esošajā līmenī, jo, saprotiet – tautai šodien nav lielāki ienākumi, un mums ir jārēķinās arī ar cilvēkiem. Daudzi vēlas nopelnīt uzreiz un kļūt bagāti jau šodien, taču kādreiz ir jāsavelk jostas. Ir periodi, kad nepelni un strādā, lai nākotnē varētu pelnīt, un mēs to darām, bet daudzi to nesaprot un saka – nē, man vajag šodien.

Ēdiena gatavošana mājās ir lielisks veids, kā sekot līdzi savai veselībai un fiziskajai formai, gatavojot tādu ēdienu, kas atbilst tieši Tavām vēlmēm un vajadzībām. Pie tam, vakariņu taisīšana darba dienas beigās var būt ļoti relaksējošs process. Protams, tas ir relaksējoši vienīgi tad, kad virtuvē valda kārtība. Daudzi no jums noteikti būs saskārušies ar situāciju, kad plaukti ir piekrauti ar dažādām garšvielām, traukiem un inventāru, līdz vienā brīdī kļūst neiespējami tajos orientēties.

Virtuves iekārtas ir paredzētas tam, lai ēst gatavošana būtu ērta un patīkama, tāpēc svarīgi virtuves vidi uzturēt tīru un kārtīgu. Raksta turpinājumā piedāvājam dažus vienkāršus soļus, kas ātri vien palīdzēs tikt pie sakārtotiem skapīšiem!

1. Sāc ar virtuves skapīšu atbrīvošanu

Tas ir pirmais solis, lai tiktu pie sakārtotiem virtuves skapīšiem. Sāc ar to iztukšošanu, visus priekšmetus novietojot trīs atsevišķās kaudzēs – ārā mešanai, pārdošanai vai ziedošanai un atstāšanai. Kad visi plaukti un skapji ir tukši, sāc ar atbrīvošanos no nevajadzīgajām mantām, un tikai tad pievērsies lietām, ko grasies paturēt. Tādā veidā Tev būs vieglāk orientēties un saprast, cik daudz vietas būs nepieciešams atvēlēt atstājamajiem priekšmetiem.

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA Gemoss šonedēļ Rīgā plāno atvērt pop-up veikalu - noliktavu bāriem un restorāniem, informē uzņēmumā.

Tā kā pop up vietām raksturīgi atvērties uz noteiktu laiku, Gemoss veikals Brīvības ielā. Veikals 250 kvadrātmetru platībā apmeklētājiem būs pieejams vismaz gadu.

«Gemoss pop up veikals ir mūsu radošuma izpausme. Māja, kurai tuvākajos gados paredzēta nojaukšana, tiek iedzīvināta ar vai nu vecām, aizmirstībā nonākušām, vai tieši otrādi - speciāli šai vietai radītām mēbelēm. Ar jauno veikalu mēs nedaudz izaicinām, bet vienlaikus arī meklējam interesantākus veidus, kā uzrunāt klientus, pietuvoties jaunai, modernai paaudzei. Klienti, kuriem ir tuvas zero waste vērtības, ir laipni aicināti, jo riekstu, žāvētu augļu, sēkliņu, graudaugu, kā arī BIO produkcijas klāsts šeit būs gana plašs. Tomēr jāatzīmē, ka šis nav zero waste koncepta veikals, jo šeit būs pieejama arī fasēta produkcija,» pastāstīja Gemoss vadītāja Ieva Treija.

Starptautiskais pārtikas un dzērienu uzņēmums "Paulig" atstās Krievijas tirgu, informē uzņēmumā.

"Paulig" ieņēmumi Krievijā veido apmēram 5% no kopējiem uzņēmuma ieņēmumiem.

Apmēram 170 kilometrus no Maskavas - Tverā atrodas viena no "Paulig" kafijas grauzdētavām, kurā saražotā produkcija galvenokārt tiek pārdota Krievijā. Ražotnē nodarbināti apmēram 200 darbinieku.

Pašlaik notiek tirgus pamešanas procesam nepieciešamo darbību grafika izveide, lai process tiktu īstenots atbilstoši ar darbiniekiem noslēgtajiem līgumiem, kā arī ar klientiem Krievijā noslēgtajiem līgumiem un atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, informē kompānijā.

"Paulig" tirgo pārtiku un dzērienus, tostarp kafiju, "Tex Mex" un garšvielas, uzkodas un augu izcelsmes produktus. Uzņēmuma zīmoli ir "Paulig", "Santa Maria", "Risenta", "Gold&Green", "Poco Loco" un "Liven". "Paulig" pārdošanas apmēri 2020.gadā sasniedza 920 miljonus eiro. Uzņēmumam ir 2400 darbinieku 14 valstīs.

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Garšvielu uzņēmums «Manas garšas» nāk klajā ar jaunu produktu līniju – barības piedevu lolojumdzīvniekiem

«Manas garšas» īpašniece Baiba Grīnberga stāsta, ka ideju par šādu produktu veicināja veterināro produktu veikala «Barf'us» saimniece Diāna Kontakeviča, kura janvārī ar viņu sazinājās un ieteica izstrādāt produktus, kas domāti lolojumdzīvniekiem. «Pirmajā brīdī biju pārsteigta par šādu ideju, bet, jo tālāk to pētīju, jo vairāk aizrāvos ar to. Lai gan es pēc izglītības esmu uztura speciāliste un dzīvnieku un cilvēku fizioloģe, pati neriskēju veidot receptes. Diāna ieteica dzīvnieku dietoloģi Ilzi Pētersoni, kura ilgus laikus pētījusi dzīvnieku uzturu un ir viens no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā. Trīs mēnešu laikā viņa izstrādāja trīs receptes – strādāja kā aptiekā, pa gramiem kombinējot visādus labumus,» saka B. Grīnberga.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Arī Jāņu vainagos dzīvesstila uzņēmēja Lolita Duge pin izturīgāko šķirņu piparmētras, kas izaudzētas viņas aptuveni pushektāra plašajā kultūrauga laukā

Lielajā zemnieku saimniecībā Terēņi 1200 hektāros aug ziemas kvieši, lopbarības pupas un rapsis. Tā ir stabila aizmugure saimnieces Lolitas Duges mazajam nišas uzņēmumam un riskam ļauties savai biznesa improvizācijai. Tā 2012. gadā sākās viņas pašas izlolots piparmētru stāsts ar pirmo veiksmīgi uzrakstīto projektu LEADER programmas līdzfinansējumam. Nu jau īstenoti vairāki un iegādāts žāvēšanas skapis, katls vārīšanai, 30 krēsli, lielais mikseris u.c. Darbs ar projektiem arī pirms tam L. Dugei nebija nekas svešs. Pirms piparmētru stāsta viņa strādāja valsts darbā, bet to sabalansēt ar saimniekošanu kļuva aizvien grūtāk. Visbeidzot, nespējot atteikties no vilinājuma vēl piedevām darīt kaut ko savu, saimniece nonāca svarīgas izvēles priekšā. Un to nebūt nenožēlo.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Beziepakojuma preču tirdzniecības idejas pamatā ir radīt mazāk atkritumu, tādējādi rūpējoties par vidi, kurā paši dzīvojam. Ražotāji to atbalsta aizvien vairāk

Viens no jaunākajiem beziepakojuma koncepcijas veikaliem Ber un sver atrodas Jelgavā. Tā īpašniece Līga Rulle nepagurusi cilvēkus informē par tīrāku un zaļāku dzīvesveidu, kam pati pievērsās strauji un «līdz kaulam». Viņa ļaudīm stāsta, ka atkritumi ne vienmēr ir uzreiz pamanāmi. Tie slēpjas pārtikas produktos ar pesticīdiem vai ir kā transporta līdzekļu izplūdes gāzes, tāpēc veikalā piedāvā ne vien beziepakojuma preces, bet arī tiek piedomāts pie produkta kvalitātes, sastāva un piegādes veida.

Produktu klāsts ar odziņu

Sortimentā atbilstoši nosaukumam pamatā ir beramas lietas – milti, rīsi, griķi, žāvēti augļi, garšvielas, tēja, kafija. Ir arī lejamas preces – sadzīves tīrīšanas līdzekļi, šampūni, personīgās higiēnas lietas –, un arī tādas, kas ikdienā palīdz izvairīties no plastmasas vai aizstāj to – bambusa zobu birstes, dabīgo materiālu dušas švammes, dezodoranti kartona iepakojumā u.c. Jāteic, klāsts ir visai daudzveidīgs, un tā saturam piemīt «garšīga odziņa». Tiesa, pircēji nāk arī ar saviem plastmasas maisiņiem un trauciņiem, taču ieguvums jau ir tas, ka tie tiek izmantoti atkārtoti. L. Rulle apzināti centusies izveidot sadarbību ar iespējami vairāk tuvumā esošajiem ražotājiem. Tā piedāvātas tiek Positive Foods dabīgas augu un dārzeņu konfektes, Zeldaru dārzeņu čipsi, veselīgā uzkoda Pupuchi, Rūķīšu tējas, Ezervannas ziepju darbnīcas šedevri u.c. Protams, daudzas preces mērojušas arī tālāku ceļu, taču galvenais, ka Latvijā ir, ar ko lepoties. Piemēram, piedāvājumā ir dažādi milti (bioloģiski audzēta produkcija) no zemnieku saimniecības Kaņepītes, Baudi produkti – sauso zupu un graudaugu maisījumi no dabīgām izejvielām u.c. L. Rulle uzsver, ka daudzi mazie ražotāji ir pateicīgi par iespēju izdevīgāk piedāvāt savu produktu, nevis katru, piemēram, batoniņu iepakot, kas ir vērā ņemams roku darbs.

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.