Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.
Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.
Sausā likuma bērns
Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.
Tikai 1% biocietes paliek Latvijā
Visvairāk Alojas biokartupeļu cieti patērē ASV (maijā turp tiek izsūtīts konteiners cietes ik nedēļu), kā arī Vācija, Francija un Itālija. Pērn abas cietes saražotas līdzīgā apjomā. Lielākā daļa no biocietes pārdota kā izejviela citiem bioloģiskās pārtikas produktu ražotājiem 25 kilogramu maisos. Latvijā tiek pārdots mazāk nekā viens procents saražotās bioloģiskās cietes. Kopumā no visas uzņēmumā saražotās produkcijas tikai 12% paliek Latvijā. Parastā ciete gan arī netiek ražota no konvencionāli audzētiem kartupeļiem, izmantoti tiek vienīgi integrēti audzēti, kas nozīmē mērenāku lauksaimniecības ķimikāliju lietošanu. Cieti no šiem kartupeļiem galvenokārt pārdod safasētu mazajos iepakojumos kā galaproduktu vai arī izmanto to cepamā pulvera ražošanā. Piemēram, Zviedrijā Aloja Starkelsen ražotais cepamais pulveris bundžiņās aizņem pat 90% tirgus. Labi panākumi ir arī citās Skandināvijas zemēs, bet pašmāju tirgū uzņēmums pašlaik cenšas ienākt ar bioloģisko cepamo pulveri. Veikalu plauktus tas varētu sasniegt šovasar, ir plāns Baltijas tirgū palaist arī bioloģisko ķīseli. Alojas zīmols ir pazīstams tikai Baltijā, citviet produkciju pārdod zem dažādu mazumtirdzniecības tīklu zīmoliem, piemēram, ICA.
Ne Igaunijā, ne Lietuvā cietes rūpnīcas neizdzīvoja, savukārt Aloja Starkelsen spēja elastīgi sadalīt ražošanu, tajā ieviešot dažādus plaša patēriņa produktus. Tagad ceturto daļu biznesa veido jaunu pārtikas produktu izstrāde citiem pārtikas ražotājiem. Šeit top uzkodu garšvielas, majonēzes, kečupi, piena produkti, bezglutēna maizes maisījumi.
Visu rakstu lasiet 22. maija laikrakstā Dienas Biznesa pielikumā Biznesa Plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!