Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Arvien vairāk pašnodarbināto izvēlas izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb SDI kontu, kas ļauj viņiem pilnībā koncentrēties uz sava biznesa attīstību un aizmirst par nodokļu aprēķiniem un deklarācijām, informē Industra Bank AS.

SDI konts Latvijā pieejams jau pusotru gadu, taču aizvien daļai mazo uzņēmēju ir uzskats, ka tas ir sarežģīti. Tāpēc banka sniedz īsu ieskatu par to, kas ir SDI konts un kā tas darbojas. Apkopoti arī spilgtākie mīti par SDI kontu.

SDI konts ir īpašs konts vienkāršotai nodokļa nomaksai, šobrīd pieejams tikai Industra Bank, kura šo risinājumu izstrādāja sadarbībā ar VID. To var izmantot saimnieciskās darbības veicēji – pašnodarbinātas personas un individuālie komersanti, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Tā darbības princips ir vienkāršs – banka saziņā ar VID no katras SDI kontā ienākošās summas ietur un pārskaita uz valsts kasi 25% nodokli, un kontā paliek tie līdzekļi, kas ir brīvi pieejami uzņēmējam. Līdz ar to atkrīt arī pienākums pildīt ik ceturkšņa deklarācijas. Vienīgais SDI konta turētāja uzdevums ir ieskaitīt visus savus ieņēmumus SDI kontā, viss pārējais notiek automātiski.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Kļuvis zināms, ka Eiropas Komisijas (EK) konkurences tiesību ģenerāldirektorāts oktobra sākumā ir veicis tā saukto «rītausmas reidu» virknē banku un to asociācijās vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Publiski pieejamas informācijas par šo pārbaudi ir salīdzinoši maz, tomēr zināms, ka izmeklēšana uzsākta, jo EK radušās aizdomas, ka bankas un to asociācijas varētu būt rīkojušās ar mērķi ierobežot FinTech uzņēmumu radīto konkurenci bankām. Proti, bankas esot liegušas inovatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi klientu kontu datiem, neskatoties uz pašu klientu sniegto piekrišanu.

Visticamāk, uzsāktās izmeklēšanas centrā ir tā sauktie maksājumu iniciēšanas un kontu informācijas pakalpojumi, kuri saistīti ar screen scraping – banku klienti nodod FinTech uzņēmumiem savus autentifikācijas datus, un FinTech uzņēmumi, izmantojot attiecīgus tehnoloģiskos risinājumus, piekļūst klienta bankas kontam, iegūst tajā atspoguļoto informāciju, kura tiek replicēta FinTech uzņēmuma paša radītajā mobilajā aplikācijā vai interneta vietnē. Rezultātā klients var veikt darbības ar savu bankas kontu, izmantojot sev ērtāko un pievilcīgāko FinTech uzņēmuma radīto mobilo aplikāciju vai interneta vietni.

Rītausmas reids pēc savas būtības ir līdzīgs kratīšanai - tā mērķis ir pārsteigt iespējamos konkurences tiesību pārkāpējus nesagatavotus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk pierādījumu par to veiktajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tomēr, ņemot vērā aizvien pieaugošo spriedzi banku un FinTech attiecībās, nozares ekspertu vidū jau sen nebija jautājumu par to, vai EK spers šādu soli, drīzāk jautājums bija – kad šāds solis tiks sperts?

Lai gan ASV dolāra kurss pret latu un eiro ir pamatīgi krities, valūtas mijēji dolāru pirkšanas vai pārdošanas bumu šobrīd nenovēro.

Dolāram nesekmējas

«Kopējais noskaņojums attiecībā uz ASV dolāra vērtību joprojām saglabājas negatīvs, tāpēc neteiktu, ka šobrīd būtu vērojamas izteiktas valūtu spekulācijas, sagaidot ASV dolāra kursa kāpumu. Negatīvā noskaņojuma dēļ nav izslēgta tālāka dolāra krišanās. Latviju tas īpaši neietekmē, jo lats ir piesaistīts eiro, nevis valūtu grozam, kā tas bija pāris gadu atpakaļ. ASV dolāru aprite Latvijā pēdējos gados ir mazinājusies, un galvenās valūtas loma ir eiro,» tā SEB Unibankas Dīlinga nodaļas vadītājs Andrejs Greivulis.

Spekulē nepārtraukti

Dolāra uzvedība pēdējās pāris dienās liecina, ka pasaule "nezina, kur doties". Eksperti paredz risku un līdz ar to cenu pieaugumu. Šīs nedēļas pirmdiena finanšu pasaulē iezīmējās ar strauju dolāra vērtības kritumu attiecībā pret eiro vienas dienas laikā - dolārs vidēji palētinājās par 2.94 centiem, turklāt dienas laikā sasniedza svārstības 4.29 dolāra centu apjomā.

ASV investīciju bankas Lehman Brothers viceprezidents Jānis Vītols atzina, ka arī šobrīd grūti izskaidrot tik lielas dolāra kursa svārstības, bet neizslēdza, ka tas varētu liecināt par to, ka "tirgus nezina, kur īsti iet". Tāpat viņš atcerējās kāda liela investora pārdomas par tirgiem, kurās atzina, ka "neviens nezina, kas notiks tālāk". Tirgus neziņu kā iemeslu šādām dolāra kursa svārstībām neizslēdza arī citi finanšu speciālisti. No speciālistu teiktā izriet, ka EUR/USD kursu attiecība šādus notikumus iepriekš nekad nav piedzīvojusi. "Bet arī nav bijis, ka katru dienu tādas finanšu ziņas nāk no tirgiem. Kamēr tādas ziņas būs, būs arī tādas svārstības (volaritāte)," sprieda Swedbank ekonomists Jurijs Māsāns. SEB Bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds domā, ka tuvāko nedēļu laikā varētu saglabāties palielas svārstības, jo pagaidām centrālo banku centieni pasaules tirgiem palīdz īslaicīgi, bet problēmas paliek un to risināšanai būs nepieciešams ilgāks laiks. A. Lāriņš atgādināja, ka iepriekš dolārs dienas laikā gāja vienā virzienā un dolāra kurss svārstījās ilgākā termiņā, piem., jūlijā EUR/USD kurss bija 1.60, 11. septembrī bija pie 1.39 atzīmes, bet tagad - 1.47 dolāri par eiro.

Eiropas Savienības rezidentiem būs iespēja atvērt pamatkontu jebkurā ES valstī un salīdzināt iekasētās komisijas maksas, raksta bbc.co.uk.

Patlaban Eiropas Komisija strādā pie priekšlikumu sagatavošanas, kā atvieglot klientiem iespēju mainīt banku un salīdzināt izmaksas, jo pašlaik daudzi banku klienti saskaras ar grūtībām atvērt kontus citās ES valstīs.

Ar šo plānu EK iecerējusi samazināt to cilvēku skaitu, kuriem nav sava bankas konta – pēc ES aplēsēm, patlaban aptuveni 58 miljoniem iedzīvotāju virs 15 gadiem visā ES nav sava norēķinu konta.

Komisija arī plāno ieviest nosacījumu bankām nosūtīt klientiem informāciju par izplatītāko pakalpojumu komisijas maksām, kā arī pēdējo 12 mēnešu laikā ieviestajām komisijas maksām. Tāpat plānots noteikt, ka kontu 15 dienu laikā var pārcelt no vienas bankas uz citu vienā valstī, kā arī 30 dienu laikā starp ES valstu bankām.

Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Naftas cenas krišanās, kā arī lokālās neskaidrības biodegvielas nozarē nes zaudējumus Latvijas biodegvielas ražotājiem.

Naftas cenas lielais kritums pasaulē būtiski ietekmējis biodegvielas, tai skaitā rapšu eļļas ražošanas rentabilitāti. Klāt nāk vēl lokālā ar biodegvielu saistītā problemātika, neskaidrības, kad tiks ieviests ES noteiktais obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilai degvielai, iepriekš paredzētā valsts atbalsta ražotājiem «izstiepšana» par vairākiem gadiem un ieilgušais konflikts par to, kam dodama priekšroka- biodegvielas importam, eksportam vai pašpatēriņam. Šiem problēmjautājumiem šodien, 27.01.2009., atkārtoti pievērsīsies arī Saeimas Enerģētikas apakškomisija. «Biodegvielas ražotājiem pašlaik valstī ir 2 atbalsta mehānismi - akcīzes nodokļa atlaides un subsīdijas par saražoto biodegvielu. Pašlaik tiek diskutēts, ka akcīzes nodokļa atlaidi varētu piemērot ne tikai Latvijā saražotajai biodegvielai, bet arī tai, ko ievedīs no ārpuses. Tad mūsu vietējai biodegvielas ražošanai vairs nav jēgas, par to arī runāsim komisijas sēdē,» Db norādīja apakškomisijas sekretārs Andis Kāposts.

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) līdz 2018.gada 1.janvārim būs jāizveido banku maksājumu kontu tarifu salīdzinošu lapu vai rīku, liecina pirmdien Ministru kabineta komitejas izskatītais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina patērētājiem valsts mērogā bezmaksas pieeju vismaz vienai tīmekļa vietnei, kas salīdzina tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji noteikuši pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu konta apkalpošanu.

To mērķis būtu iekļaut iespējami plašāko piedāvājumu klāstu, lai sniegtu reprezentatīvu pārskatu, vienlaicīgi aptverot būtisku tirgus daļu.

Latvijā šobrīd nepastāv direktīvas noteiktajam standartam atbilstoša ar maksājumu kontu saistīto tarifu salīdzināšanas tīmekļa vietne. Populārākās vispārējās salīdzināšanas tīmekļa vietnes Latvijā ir salidzini.lv, kurpirkt.lv, cenuinfo.lv un gudriem.lv. Finanšu sektorā tirgus piedāvā tiešsaistē salīdzināt tikai apdrošināšanas produktu veidus un tarifus, ātro kredītu tarifu un patērētāju kreditēšanas tarifu salīdzināšanu. Vienīgi tīmekļa vietne gudriem.lv piedāvā salīdzināt arī maksājumu karšu tarifus un depozītu kontu noguldījumu procentu likmes. Tomēr šajā tīmekļa vietnē ir brīdinājums, ka lapas informācija ir pagaidu versijā un netiek regulāri atjaunota, skaidro FM.

Bankas piedāvā dažādus uzkrājumu veidus – depozītus, krājkontus, ieguldījumu fondus. Katram no tiem ir savas priekšrocības. Lai uzkrājumu veidošanu padarītu vēl ērtāku, Parex banka ir radījusi jaunu produktu – Maxi kontu., kas sniedz iespēju ne tikai izdevīgi uzkrāt, bet arī 24 stundu pieeju uzkrātajiem līdzekļiem. Sīkāk par jauno produktu stāsta Parex bankas Noguldījumu produktu nodaļas vadītāja Daina Sidere.

Kas ir Maxi konts?

Maxi konts ir izdevīgs un elastīgs naudas uzkrāšanas veids, kas apvieno krājkonta īpašības un maksājumu kartes lietošanas ērtības. Ar Maxi kontu var veidot uzkrājumus, neierobežoti tos papildinot, un vienlaicīgi arī saglabāt pieeju saviem uzkrātajiem līdzekļiem neparedzētos gadījumos. Turklāt Maxi konts piedāvā augstus peļņas procentus – 6% gadā.

Kā nauda kontā pelna naudu?

Par Maxi kontā uzkrāto naudu Parex banka maksā saliktos procentus – tas nozīmē, ka "procenti pelna procentus". Procenti tiek aprēķināti par katru dienu un par ikvienu latu, kas atrodas kontā. Tie tiek pieskaitīti konta pamatsummai mēneša beigās, un nākamajā mēnesī procenti tiek aprēķināti arī par kontā ieskaitītajiem procentiem.

Pēc 2014.gada 1. janvāra, kad Latvijā latu nomainīs eiro Latvijas iekšzemes maksājumi bankās faktiski izzudīs. Tā vietu aizņems maksājumi eiro un pārskaitījumi uz citu banku Latvijā vai kadā no eirozonas valstīm izmaksās vienādi – tie būs vien 0,3 – 0,4 eiro.

Maksājumi (internetbankā) vienas bankas ietvaros, tāpat kā līdz šim, vairumā banku būs bez maksas arī pēc eiro ieviešanas, liecina Db.lv aptaujāto banku teiktais. Tādējādi lielākais ietaupījums būs uz maksājumiem, kas šobrīd skaitās kā eiro valūtas maksājumi uz citu banku Latvijā vai uz eirozonas valstīm – cenas katrai bankai atšķiras arī atkarībā no tā, vai tas ir ekonomiskais, standarta vai steidzamais maksājums un var svārstīties no četriem (5,69 eiro) līdz pat 35 latiem (50 eiro).

«Pēc 1. janvāra iekšzemes maksājumu komisijas būs tādas pašas, kā līdz šim. Papildu ieguvums klientiem būs tāds, ka arī pārrobežu maksājumi EUR uz ES dalībvalstīm maksas tikpat. Piemēram, ja privātpersona nākamgad veiks maksājumu kādam no ģimenes locekļiem uz kontu citā Latvijas bankā, komisija par šo darījumu būs 0,36 eiro jeb, konvertējot pēc Latvijas Bankas (LB) noteiktā kursa, 0,25 Ls,» tā Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Pēc viņas teiktā, šāda komisija - 0,36 eiro apjomā - būs maksājumiem no banka konta Latvijā uz kādas bankas kontu, piemēram, Vācijā.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas lielākajās komercbankās šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, būtiski pieaudzis zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu skaits par privātpersonu kontu bloķēšanu vai ierobežošanu, kam pamatā ir tiesas lēmums saistībā ar parādu piedziņu. 2015. gadā Swedbank 81 178 privātpersonām ir tiesas noteikti ierobežojumi kontu lietošanā vai arī bloķēti konti, bet SEB bankā tādu privātpersonu ir 60 000, trešdien raksta laikraksts Diena.

Saskaņā ar Swedbank informāciju, ja salīdzina 2014. gada 4. ceturksni ar šā gada 1. ceturksni, tad saņemto rīkojumu no zvērinātiem tiesu izpildītājiem par kontu bloķēšanu vai ierobežošanu pieaugums ir nepilni 30%. Ja salīdzina 2014. gada 1. ceturksni ar šā gada 1. ceturksni, tad saņemto rīkojumu skaits gandrīz divkāršojies. Līdzīga situācija ir SEB bankā – 2014. gada 1. ceturksnī tika saņemti vidēji 10–11 tūkstoši rīkojumu mēnesī, šā gada 1. ceturksnī tie ir jau aptuveni 20 tūkstoši.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore stāsta, ka vairums šo rīkojumu attiecas uz tādiem privātpersonu parādiem, kas jau pirms vairākiem gadiem ar tiesas lēmumu nonākuši pie tiesu izpildītājiem. «Mēs nevaram apgalvot, ka šā gada rīkojumu skaita par kontu bloķēšanu pieaugums būtu radies jaunu tiesas lēmumu rezultātā. Tie ir senāki parādi, saistībā ar kuriem tikai tagad zvērināti tiesu izpildītāji devuši rīkojumu par kontu bloķēšanu. Šāds rīkojumu skaita pieaugums liecina, ka tiesu izpildītāji sākuši aktīvāk strādāt. Jāuzsver, ka parādiem, kas nonākuši pie zvērināta tiesu izpildītāja, nav noilguma, un tie pāriet arī pie mantiniekiem,» skaidro A. Spore.