Lai gan ASV dolāra kurss pret latu un eiro ir pamatīgi krities, valūtas mijēji dolāru pirkšanas vai pārdošanas bumu šobrīd nenovēro.
Dolāram nesekmējas
«Kopējais noskaņojums attiecībā uz ASV dolāra vērtību joprojām saglabājas negatīvs, tāpēc neteiktu, ka šobrīd būtu vērojamas izteiktas valūtu spekulācijas, sagaidot ASV dolāra kursa kāpumu. Negatīvā noskaņojuma dēļ nav izslēgta tālāka dolāra krišanās. Latviju tas īpaši neietekmē, jo lats ir piesaistīts eiro, nevis valūtu grozam, kā tas bija pāris gadu atpakaļ. ASV dolāru aprite Latvijā pēdējos gados ir mazinājusies, un galvenās valūtas loma ir eiro,» tā SEB Unibankas Dīlinga nodaļas vadītājs Andrejs Greivulis.
Spekulē nepārtraukti
Nordea bankas speciālists Andris Lāriņš minēja, ka ar dolāru spekulēts tiek nepārtraukti (vispār pasaulē valūtu tirgū lielākā daļa darījumu ir spekulatīvi). «Pagaidām ziņas un dati no ASV nav iepriecinoši, kas dolāra pārdošanu padara par ienesīgu spekulāciju. Tuvāko trīs mēnešu laikā eiro cena var sasniegt 1.45 dolāru atzīmi, jo gaidāmais dolāra procentu likmju pazeminājums turpinās samazināt dolāra procentu likmju pārsvaru pār eiro, padarot dolāru mazāk pievilcīgu investīcijām,» lēsa A. Lāriņš. Pēc viņa lēstā, pagaidām izskatās, ka eiro cena gada laikā var atgriezties atpakaļ pie 1.35 dolāru atzīmes. «Šāds scenārijs būtu vēlamāks eiro zonas (arī Latvijas) ražotājiem. Bet, ja kredītu un mājokļu tirgus krīze ASV saasināsies, iespējama arī eiro cenas došanās augstākos līmeņos un par došanos 1.35 dolāru virzienā nāksies uz kādu laiku aizmirst, lai cik sāpīgi tas būtu eiro zonas ražotājiem. Latvijā dolāra cena nākamo trīs mēnešu laikā var noslīdēt līdz 48.5 santīmu atzīmei (tas aptuveni atbilstu eiro cenai 1.45 dolāri),» lēsa speciālists. Valūtas maiņas punktu Marika valūtas dīleris Boriss Koniks, jautāts par ASV dolāra pirkšanas novērojumiem, atzina, ka praktiski nekas nav mainījies un nemainās.
Bija sastingums
«Vienīgi pirms dolāra kursa krišanas zem 50 santīmu robežas vienā momentā visi it kā «sastinga», bet pēc tam darījumi turpinājās kā bija,» atzina dīleris. Viņš lēsa, ka, ja turpmākā informācija būs negatīva, dolāra kurss turpinās kristies, bet, ja pozitīvs, ? ir iespējamas korekcijas uz augšu. Marika dīleris arī zināja stāstīt par dzirdēto, ka ASV dolāra kursa krišanās dēļ straukušies ir cilvēki Krievijā. Cita valūtas maiņas punkta SIA Tavex filiāles vadītājs Romāns Losmans (Roman Lossman) atzina, ka šobrīd ir nedaudz lielāka interese pārdot ASV dolārus (aptuveni par 20 % vairāk nekā parasti), taču nevarētu teikt, ka tas būtu saistīts ar dol��ra kursa krišanos. «Situācijas, kad cilvēki vairāk pārdod ASV dolārus, nekā pērk tos ,vai otrādi, novērojamas visa gada laikā, un nekādu dolāru pirkšanas vai pārdošanas «bumu» šobrīd nevar novērot,» tā viņš. Tāda pati situācija novērojama firmas filālēs Igaunijā. «Prognozēt ASV dolāra kursa svārstības ir ļoti grūti, un, ja kāds zinātu, kā tieši mainīsies dolāra kurss nākotnē, viņš sen jau atpūstos, piem., Havaju salās!» tā viņš.?
Amerikas Savienoto Valstu krīzes ietekme var atnākt arī līdz Latvijai
Tālās ASV krīze var nebūt tikai ASV vai Eiropas problēma. Eksperti lēš, ka krīzes ietekme var būt jūtama arī Latvijā. ASV iesākusies riskanto kredītu krīze jūtami ietekmē globālo ekonomiku, tā kā finanšu tirgū valsts robežu novilkt faktiski nav iespējams.
Sarūk eksports
Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš skaidro, ka globālās ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās samazina patēriņu, kam seko importa/eksporta un ražošanas apjomu samazināšanās ar darba vietu samazināšanos un bezdarba pieaugšanu. Eiro zonā eksports šogad ir bijis viens no ekonomikas izaugsmes barotājiem. Kopumā pusgadā eksports ES valstīs pieauga, izņemot eksportu ar ASV, kas samazinājās par 2% jeb par 4.9 mljrd. eiro, kā liecina Eurostat dati. «Problēmas ASV ekonomikā un dolāra cenas krišana negatīvi ietekmē eiro zonas eksportu. ASV ekonomikas problēmas samazina patēriņu un pieprasījumu pēc precēm, bet dolāra cenas krišana liek eiro zonas ražotājiem ASV tirgū celt cenas, lai kompensētu zaudējumus. Cenu celšana nozīmē zaudēt konkurences karā ar ASV ražotājiem. Eiro zonai rezultātā jāmeklē alternatīvi tirgi savas produkcijas realizēšanai. Par laimi, Āzijā un Eiropā pieprasījums ļauj kopējai eiro zonas eksporta izaugsmei noturēties labā līmenī. Tomēr, ja eiro zonas ražotāji/eksportētāji nolems ASV problēmu un lētā dolāra dēļ samazināt eksportu uz ASV, tad tuvākā alternatīva būs Eiropa, kas Latvijas eksportētājiem sola konkurences pieaugšanu. ��emot vērā norises Latvijas ekonomikā, mēs varam zaudēt cīņā ar eiro zonas ražotājiem,» norāda A. Lāriņš.
Konkurence pieaug
Sakarā ar ASV problēmām atsevišķos sektoros konkurences pieaugums kopš vasaras ir jūtams. Par galveno piemēru, kā patēriņa samazinājums var ietekmēt Latviju, eksperts min ASV mājokļu sektoru. «Jau ilgāku laiku novērojama māju pārdošanas apjomu samazināšanās, kam seko būvniecības apjomu samazināšanās. Būvniecības apjomu samazināšanās ASV samazina pieprasījumu pēc kokmateriāliem,» skaidro A.Lāriņš. Tas likumsakarīgi samazina Eiropas koku importu un arī vienu no Latvijas eksporta galvenajām preču grupām - kokiem. Kokrūpniecība ir tikai kā viens no piemēriem, norāda eksperts. «Protams, ja ASV problēmas ātri neatrisināsies, cietīs globālā ekonomika un tajā skaitā eiro zonas ekonomika, kas nozīmē jau patēriņa un pieprasījuma samazināšanos pašā eiro zonā. Tad problēmas Latvijas eksportētājus var skart daudz tiešāk. Cerams, ka tā nenotiks, jo patēriņš eiro zonā šogad pieaug un pieaugums sagaidāms arī 2008. gadā,» tā Andris Lāriņš.