ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.
Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.
"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.
Izejvielu imports lētāks
Sekojot eiro/dolāra attiecībām, dolāra vērtība latos kopš marta sākuma nu ir zaudējusi ap 2.4 santīmus jeb 4.5 %, pietuvojoties 2004. gada nogalē sasniegtajiem zemākajiem līmeņiem. "Tuvākajā laikā dolāra cenai pastāv risks nokļūt zem 51 santīma atzīmes, uzstādot jaunus pēdējo gadu antirekordus. Šajā gadījumā nākamais mērķis būs 1995. gada pavasara dolāra cenas līmeņi (tad dolāra cena uz brīdi noslīdēja zem 50 santīmu atzīmes)," prognozē A.Lāriņš.
"Ņemot vērā Latvijas ekonomikas orientāciju uz eiro zonu, dolāra svārstības skar arvien mazāku ekonomikas daļu. Protams, izejvielu cenas pasaulē tiek noteiktas dolāros, un dolāra cenas pavājināšanās teorētiski pazemina izejvielu (nafta, metāls, papīrs) cenas, bet izejvielu cenu svārstības procentuāli ir vairākas reizes lielākas nekā dolāra cenas svārstības, un dolāra cenas krišanas efekts uz izejvielu gala cenu ir niecīgs. Tām firmām, kurām ieņēmumi ir dolāros, tirgus situācija rada zaudējumus, kamēr precēm un pakalpojumiem, kuri tiek importēti no dolāra zonas, būtu jākļūst lētākiem," secina A. Lāriņš.
Runājot par energoresursu un izejvielu cenošanu dolāros, Hansabankas Finanšu tirgus daļas vadītājs Renārs Rūsis norāda, ka dolāra vājums var atspoguļoties augstākās cenās. "Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka, paliekot lētākam dolāram, ieguvēji ir degvielas tirgotāji vai importētāji. Tā kā naftas cenu ir iespējams nodot tālāk gala patērētājam, tad ieguvēju/zaudētāju kopējā bilance ir sadalīta starp importētājiem, vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem, gala patērētājiem," skaidro R.Rūsis.
Mārciņa stiprinās
Dolārs ir cietis zaudējumus arī attiecībās ar Lielbritānijas mārciņu (kuru tāpat kā eiro arī atbalsta procentlikmju paaugstinājuma izredzes), pagājšnedēļ mārciņas kursam pret dolāru pārvarot kā psiholoģiski nozīmīgo 2.00 GBP/USD atzīmi (pēdējoreiz novērota 1992. gadā), tā arī sasniedzot 1981. gadā pēdējoreiz novērotās virsotnes (virs 2.01 dolāra par mārciņu). Arī lata attiecībās ar mārciņu svarīgu lomu spēlē lata piesaiste eiro, kā rezultātā toni šajā valūtu pārī nosaka eiro/mārciņas attiecības. "Neskatoties uz to, ka mārciņa pret dolāru pagājšnedēļ sasniedza 2.01 līmeni, pret latu mārciņas kurss nav uzkāpis, bet ir pat drusku nokritis, jo eiro kāpums pret dolāru bija nedaudz straujāks. Ja gada sākumā GBP/LVL kurss pat aizsniedza atzīmi 1.0650, tad pašlaik tas ir apmēram 1.0270, kas ir tuvu šī gada zemākajam līmenim," norāda SEB Unibankas Dīlinga nodaļas vadītājs Andrejs Greivulis. "Tā kā mārciņa pret latu nav uzkāpusi, tad papildu ieguvums eksportētājiem neveidojas," secina A.Greivulis.
Salīdzinoši maz ieguvēju
ASV dolāra pavājināšanās šprotu ražotājiem samazina ieņēmumus, bet ir labs atspaids tiem, kuri par izejvielām norēķinās dolāros un par ražojumiem samaksu saņem eiro.
Tomēr vienlaicīgi uzņēmēji norāda, ka valūtas kurss ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē uzņēmējus, daudz būtiskāk ir tas, kāda ir situācija konkrēto preču sortimentu tirgū.
Sit pa kabatu
ASV dolāra vērtības kritums sit pa kabatu zivrūpniekiem, lielākoties šprotu ražotājiem. Kā Db atzina zivju pārstrādes SIA Karavela līdzīpašnieks un ražošanas direktors Andris Bite, vislielākie cietēji no dolāra kursa svārstībām ir šprotu ražotāji, kas izejvielu, kā arī iepakojumu iepērk vietējā tirgū, taču eksporta tirgos norēķini ir ASV dolāros. "Tikai kursa svārstību dēļ šprotu ražotāji saņem gandrīz par vienu santīmu mazākus ieņēmumus uz katru saražoto šprotu kārbu. Tas ir būtisks cipars, jo attiecīgi sarūk arī peļņa," tā A. Bite. Arī Karavelu valūtas svārstības ietekmē, taču nedaudz mazāk kā šprotu ražotājus, jo uzņēmums norēķinus ASV dolāros veic, gan iepērkot izejvielu, gan eksportējot produkciju.
Mencu fileju ražotāja SIA Baltijas zivs prokūrists Jurijs Kalijevs norādīja, ka ASV dolāra kursa svārstības kompāniju būtiski neietekmē, jo visi norēķini esot eiro. Savukārt SIA Baltijas zivs' 97 valdes priekšsēdētāja Antoņina Moisejenko teica, ka pagaidām grūti prognozēt ietekmi. Lai arī kompānija slēdzot ilgtermiņa līgumus ar sadarbības partneriem, cenas katrai kravai tiekot saskaņotas atsevišķi. Jāpiebilst, ka Krievija un NVS valstis zivrūpniekiem joprojām ir lielākais noieta tirgus.
Iegūst pērkot par $
Ieguvēji šādā situācijā varētu būt tie uzņēmēji, kuri iegādājas izejvielas vai to daļu, norēķinoties ASV dolāros, bet saražotās preces realizē, saņemot no pircējiem eiro un britu sterliņu mārciņas. Lai arī tiek minēts, ka ieguvēji varētu būt Latvijas uzņēmēji, kuri izejvielas iepērk Krievijā, tomēr daļa uzņēmēju atzina, ka norēķini ar partneriem Krievijā notiekot eiro un dolāra vājums vai stiprums neko neietekmējot.
Pavājina pozīcijas
Zāģmateriālu ražotāja SIA Cord direktors Ivo Šneiders atzīst, ka ASV dolāra vājums un sterliņu mārciņas vērtības pieaugums ir pat pavājinājis Latvijas vairāku zāģmateriālu sortimentu pozīcijas Lielbritānijā, jo šādā valūtas situācijā ir grūti konkurēt ar Kanādas zāģmateriālu piegādātājiem. "Lielbritānijas tirgū vairāku zāģmateriālu sortimentu cenas ir palikušas nemainīgas vai pat kritušās," atzīst I. Šneiders.
"Tirgus Lielbritānijā ir draņķīgs, un to nevar atsvērt sterliņu mārciņas vērtības pieaugums, turklāt attiecībā pret latiem tas īsti pat nav neko daudz kāpis," atzīst mēbeļu ražotāja SIA Malteks valdes loceklis Ai-vars Einauss. Viņš norāda, ka pēdējā pusgada laikā Latvijā ļoti strauji pieaugušas visas izmaksas, kas piespieda paaugstināt realizācijas cenas, kā rezultātā pēc kāda brīža saruks realizācijas apjomi.
Ietekmē citi faktori
Ne jau tikai un vienīgi valūtas vērtība nosaka konkrēta tirgus pievilcību, bet to ietekmē arī daudz dažādu citu apstākļu, kas pašreizējā brīdī gan Lielbritānijā nav tie paši labākie, uzsver Latvijas lielākā zāģmateriālu ražotāja un viena no lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers. Viņš atzīst, ka Lielbritānijas tirgus īpatsvars ir ap 8% no kopējā realizācijas apjoma un tāpēc tam nav dominējošas lomas uzņēmuma saražotās produkcijas realizācijā un līdz ar to arī ienākumos.