Latvijā Covid-19 pandēmijas krīze tiek vadīta viduvēji vai vāji, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Krīze tiek vadīta viduvēji vai pat vāji," sacīja Rostovskis.

Viņš atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī gada sākumā bija zināma neziņa vai šoks, taču jau maijā pasaulē tika runāts par pandēmijas uzliesmojuma otro vilni rudenī, tādējādi bija nepieciešams izstrādāt stratēģiju sadzīvošanai ar pandēmiju un tās radītās krīzes pārvarēšanai. "Šobrīd mēs redzam, ka pavasara, vasaras periods ir izlaists un tagad turpinās haotiska darbība. (..) Taču ir arī aizmetņi, ka augstākajā līmenī tas šobrīd ir saprasts," teica Rostovskis.Viņš arī mi

nēja, ka valstij būtu jāatbalsta visi uzņēmēji, kuri turpina strādāt. "Uzņēmējiem dīkstāves pabalsts kā rīks ne visai patīk, jo tas saka, ja tev ir krities apgrozījums, tev jāsēž mājās un tu nedrīksti strādāt, bet mēs sakām, ka ir jāatbalsta visi tie, kas rosās," sacīja LTRK prezidents.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu dzīvi, izlocīt kājas disku golfa takā.

Lielvārdes novada Stropēnos jau vairāk nekā 45 gadus par savu pusotra miljona bišu ganāmpulku rūpējas biteniece Līga Lūse. Savukārt viņas dēls Jānis ar vedeklu Leldi izdomājuši, kā veselīgajam produktam radīt īpašu pievienoto vērtību. Jānis ir lielvārdietis, bet Lelde ir Lielvārdē ieprecējusies rīdziniece. Abi paši ar savām rokām ir uzbūvējuši māju no salmu ķīpām, nodeldējot ne vienu vien darba cimdu pāri.

Ceļ saulītē

Lelde Lūse sagaida ar siltu pašceptas maizes klaipu, tērpusies skaistā linu kleitā, kas rotāta ar pašas austu Lielvārdes jostu. Viņa aicina plašā un gaišā nojumē, kas uzslieta mājas pagalmā. «Domājot par savu biznesu, apsvērām dažādas iespējas, līdz pēkšņi radās doma attīstīt vīra mātes bioloģisko un veselīgo rūpalu. Medus ir viens no tiem produktiem, kuru gribas popularizēt un celt saulītē,» atzīst L. Lūse, kura kopā ar vīru pirms sešiem gadiem izveidoja uzņēmumu SIA Lūšu drava. Viņa savulaik ir strādājusi algotu darbu, bet, kad viens pēc otra piedzimuši trīs bērni, pievērsusies viņu auklēšanai un audzināšanai. Savukārt J. Lūsis studējis sociālās zinātnes un strādājis žurnālistikā, bet šobrīd aktīvi darbojas arī interešu izglītības centrā Lielvārdi. «Šobrīd katrs ģimenes loceklis dara to, kas tam vislabāk patīk. Vīra māte rūpējas par 30–40 bišu stropiem, es veidoju dažādus medus maisījumus un organizēju pasākumus, bet Jānis vada disku golfa spēles. Mūsu bišu saime nav pārāk liela, lai pilnībā varētu nodrošināt ģimeni, katram tās loceklim vajadzētu simts stropus,» zina stāstīt L. Lūse. Tā kā medus tirgus ir ļoti piesātināts un tajā ielauzties ir ļoti grūti, no Stropēnos ievāktā medus tapuši dažādi maisījumi – medus ar ogām, ingveru, riekstiem u.c. Uzņēmums piesaista arī ar individuāla dizaina etiķešu izveidi un noformēšanu katra pasūtītāja īpašajai vajadzībai – kāzām, svinībām, korporatīvajam pasākumam. Medus tiek pildīts burciņās, uz kurām ir kāds novēlējums, dzejas rindas vai Ziemassvētku pantiņš.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Vēršanās pret žurnālistiem un politologiem jeb sev netīkamu jautājumu un viedokļu «noairēšana» - ar to izceļas daudzi jaunie politiķi. Tam spilgts piemērs bija pirms divām dienām Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti uzaicinātais partijas KPV LV pārstāvis Atis Zakatistovs un JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Raidījums bija veltīts valdības veidošanas procesam, un bez diviem minētajiem politiķiem tajā piedalījās partijas Attīstībai/Par! pārstāvis Juris Pūce un NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš vienā brīdī pat paziņoja, ka norobežojas no uzbrukumiem žurnālistiem, kuriem ir tiesības uzdot visādus, arī nepatīkamus, jautājumus. Raidījums jau ir radījis zināmu ironijas pilnu viļņošanos sociālajos tīklos par to, kā politiķi savas neizdarības skaidro ar mediju un politologu sazvērestībām. Diemžēl tas ir dažu jauno partiju, kas sevi pieteikušas kā revolucionārus, niķis - jebkuru kritiku pasludināt par ienaidnieku sazvērestību jeb, Bordāna kunga vārdiem runājot, miglas pūšanu acīs.

Viens no valsts attīstībai izšķiroši svarīgiem jautājumiem, par kuru domāt vēlētājiem, izvēloties, kam atdot savu balsi, ir jautājums par reģionālo attīstību.

Tas sevī ietver vispirms jau pašvaldību skaita pārskatīšanu, jo pašlaik teju pusē novadu iedzīvotāju skaits neatbilst likumā noteiktajam. Tālāk jau loģiski izrietoša ir ceļu tīkla, izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu optimizēšana, šo infrastruktūru piemērojot jaunizveidotajiem lielākajiem novadiem. Tiesa, pašlaik vairums partiju iestājas par status quo saglabāšanu un negrasās stingri pateikt, ka iestājas par pašvaldību skaita samazināšanu. To atklāti ir atbalstījuši vien pāris politisko spēku.

Līdztekus tam politiķiem būtu jāspēj savam elektorātam pateikt, kādu tad viņi redz lauku attīstību. Proti, kam tur būtu jānotiek, kāda veida ekonomiskajām darbībām jāattīstās un kas ir lemts neveiksmei. Taču, kā norāda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, «uz vēlēšanām liela daļa partiju turpina uzturēt mītu, ka varēs naturālās saimniecībās piekopt tradicionālo dzīves veidu». Un tas, lūk, jau ir bezatbildīgi un bīstami. Ja palūkojas uz statistiku, tad Latvijā lauksaimniecībā ir būtiski lielāks nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropas Savienībā, tostarp arī būtiski augstāks nekā, piemēram, Igaunijā. Turklāt tas ir nevis tādēļ, ka Latvijas lauki varētu lepoties ar daudzām spēcīgām saimniecībām.

Britu zīmolu eksperts Eds Vils intervijā laikrakstam Diena stāsta par zīmolu spēku un kā tos var izmantoto valstis, arī Latvija.

Latvijā viesojaties saistībā ar šobrīd notiekošajiem Britu nedēļas pasākumiem. Kā jums šķiet, vai valstīm nepieciešams savs zīmols? Piemēram, Latvija ilgstoši tādu meklē. Par tādu mēģināja kļūt sauklis «Zeme, kas dzied».

Valsts ir ļoti komplekss un sarežģīts veidojums - tā ir daba, cilvēki, kultūras mantojums, tradīcijas, ekonomika. Tā ka valstij ir daudz iespēju radīt savu zīmolu un uzvesties atbilstoši tam. Piemēram, Lielbritānijas iedzīvotāji zina samērā maz par Latviju, ja nu vienīgi kaut ko Eirovīzijas kontekstā. Līdz ar to jums ir lieliska iespēja šo tukšumu aizpildīt ar savu stāstu, savu zīmolu. Radīt īsceļu cilvēkiem, kuriem nav laika iedziļināties, veidot priekšstatu par valsts personību, tās vērtībām, to, par ko tā iestājas.

Nodokļu maksātāju biedrība turpmāk prasīs konkrētu atbildību no Saeimas frakcijām, to pārstāvētajām partijām, kā arī konkrētiem politiķiem par pašreizējo Publiskā iepirkumu likuma redakciju.

Tiek plānots izmantot neparastu metodi, kā pieprasīt no politiķiem atbildību, nevalstiskā organizācija nolēmusi priekšvēlēšanu laikā par politiķiem un viņu pieņemtajiem lēmumiem izplatīt patiesu informāciju publiskajā telpā. Biedrība uzskata, ka jāatgriežas pie sākotnējām Publisko iepirkumu likuma normām, kuras noteica, ka atklāti konkursi valsts un pašvaldību iestādēm jārīko visiem iepirkumiem, kas pārsniedz 10 000 latu slieksni.

Atzinīgu vērtējumu par biedrības izteiktajiem priekšlikumiem ir izteicis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Savukārt Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) uzsver, ka vienas nevalstiskās organizācijas ierosinājums nevar būt par pamatu likumprojekta atvēršanai, tādēļ kā kompromisa variantu piedāvā grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kurus ierosinājusi komisija.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

Nejūtot atbildības nastu, ir uzrakstīts tukšs dokuments, kurā virknējas teikumi, kas ir sasmērējuši papīru, bet nav kustinājuši migrācijas problēmu piemigušo pūķi

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna darbības beigās esam attapušies, ka iztrūkst vēl vienas institūcijas, kam būtu vajadzējis bikstīt aizbraucējus. Plāns, kā tagad atzīst arī paši tā īstenotāji, nespēj nest atbildības smagumu, kas uz tā gulstas.

Tas varbūt izgaismo vienu no lielākajām valstiskajām problēmām, bet ne tuvu nesniedz jēgpilnus risinājumus. Secinājums pēc divu gadu darba, ka «vajadzēja tomēr darīt vairāk», drīzāk izklausās pēc šo gadu laikā notikušas valsts naudas izšķērdēšanas, būtībā – valsts izzagšanas. Nejūtot atbildības nastu, ir uzrakstīts tukšs dokuments, kurā virknējas teikumi, kuri sasmērējuši papīru, bet nav pamodinājuši samilzušo migrācijas problēmu piemi- gušo pūķi. Absurdi, ka nauda ir iztērēta, tomēr neviens nevar pateikt, cik cilvēku plāna ietvaros nepilnu trīs gadu laikā ir atgriezušies Latvijā. Jau plāna pirmajā rindkopā kā no pārpilnības raga lasītājam virsū krīt ministriju virknējums, uz kurām gulstas atbildība par tautiešu sasaukšanu atpakaļ.

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Mēs zinām, ka ziemas saulgrieži ir brīnumu laiks - īstenojas mūsu vēlmes un cerības, piepildās sapņi, notiek dažnedažādi neticami atgadījumi.

To nācās piedzīvot arī man, kad kopā ar pēkšņo aukstumu Latviju beidzot apciemoja pavisam īsta ziema ar spelgoņu, lauska cirtieniem un baltām kupenām. Pūloties iekurināt kamīnu, es pieķēros nodzeltējušu avīžu kaudzei, un manās acīs iekrita brīnumains vēstījums, kuru Ziemassvētku vecītis tālajā 1928. gadā bija sūtījis toreizējiem deputātiem un valdības ierēdņiem. To izlasot, biju satriekts līdz sirds dziļumiem, jo cik aktuāla šī vēsts ir arī mums! It kā laiks Latvijā būtu apstājies, atgādinot Zālamana sakāmos vārdus: «Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules.»

Publicēju šo tekstu nedaudz saīsinātu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc finanšu tehnoloģiju jeb FinTech risinājumiem, kas pēdējos gados strauji transformē tradicionālos biznesa modeļus un pakalpojumu pieeju.

Arī Latvijas finanšu sektorā parādās jaunas alternatīvas, kas konkurē ar banku pieredzi, ieviešot nozarē inovācijas – hibrīdus starp telefona lietotnēm un digitālo maksājumu formām. Tos raksturo personalizētāki produkti, kas nākotnē piedāvās funkcijas, kuras vairs nenodrošinās citi pakalpojumu sniedzēji. Kā izskatās Latvijas FinTech ekosistēma? Un kā stiprināt finanšu tehnoloģiju muskuļus?

FinTech ekosistēma

Viens no galvenajiem FinTech ekosistēmas indikatoriem, kas sniedz priekšrocības inovāciju attīstībai un finanšu tehnoloģijām, ir uzņēmējdarbības vides kvalitāte un konkurētspējīgs normatīvais regulējums. To apzinās Eiropas Savienības pārstāvji, kuri maina likumus, lai panāktu nozares izaugsmi. Tas ir viens no aspektiem, kas palīdz politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem noteikt gan ekosistēmas stiprās, gan vājās puses. Tiesa, Latvijas rādītāji Eiropas Savienības mērogā ir viduvēji. Dalībvalstu sarakstā mēs ierindojamies 17. vietā, kamēr Igaunija ieņem 7. un Lietuva – 3. pozīciju.

Pagājušajā nedēļā OECD publicēja starptautiskā skolēnu novērtējuma programmas apskatu (PISA), kurā tika vērtētas pamatā devītās klases skolēnu prasmes lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs 72 pasaules valstīs.

Latvijas skolēnu prasmes kopumā pasaules līmenī izskatās viduvēji, kas noteikti nav kompliments Latvijas pamatizglītības sistēmai. Diemžēl arī nekādu īpašu progresu neredzam salīdzinājumā ar iepriekšējiem novērtējumiem. Dabas zinātnēs mūsu skolēnu sniegums ir līdzīgs kā vidēji OECD valstīs, bet lasīšanā un matemātikā esam vājāki. Lai gan Latvijas skolēnu rezultāti ir nedaudz labāki nekā Lietuvas, Igaunijas skolēni ir galvas tiesu pārāki – viņi ir starp pasaules līderiem (Singapūra, Japāna, Ķīna, Somija). Prasmes lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs pēc OECD vērtējuma ir nepietiekamas katram desmitajam Latvijas piecpadsmitgadniekam, bet Igaunijā tikai katram divdesmitajam. Savukārt augstākā līmeņa prasmes visās trīs jomās ir tikai 8% Latvijas skolēnu, kas ir ievērojami mazāk nekā Igaunijā (20%) un vidēji OECD valstīs (15%).

«Raugoties šodienas acīm, es nekad nesapratīšu, kāpēc FKTK un Latvijas Banka pieļāva, ka Latvijā izsniedz kredītus eiro valūtā. Nevienā valstī svešā valūtā privātpersonas nevar ņemt kredītus. Krīzē tas pasargāja investorus un nesa zaudējumus tautai,» tā intervijā laikrakstam Diena, jautāts, kādas ir lielākās kļūdas, kas pieļautas Latvijā, sacījis ekspremjers Aigars Kalvītis.

«Aizņēmumu svešā valūtā dēļ mēs nevarējām pielietot klasisko krīzes pārvarēšanas instrumentu - naudas devalvāciju, ko veiksmīgi izmantoja poļi, briti, zviedri. Briti devalvēja mārciņu, un divu gadu laikā tā kļuva tikpat spēcīga, kā bija,» skaidrojis Kalvītis.

«Otra problēma, ka bankas aizņēmās īstermiņa resursus un izmantoja tos nekustamo īpašumu ilgtermiņa kreditēšanā. Un tā rīkojās ne tikai Parex, faktiski visas Latvijas bankas. Es tolaik biju valdības vadītājs, kāds pārmet arī man, bet tā nebija valdības atbildības sfēra. Mūsu fokuss bija uz valsts budžetu. Manas valdības laikā tas bija kārtībā - divus gadus bija atlikums, pēdējā gadā pat 117 miljoni plusā, kas nekad citkārt nav bijis. Un sociālajā budžetā vispār bija uzkrāts miljardu latu liels atlikums. Pa šiem gadiem viss notērēts. Bet tas arī objektīvi, jo nav cilvēku, kas strādā, nav, kas maksā nodokli,» Dienai paudis ekspremjers.

Latvijas politiķiem būtu jāsaņem drosme un tautai jāpasaka, ka tieši ārvalstu investīcijas mūsu ekonomiku notur virs ūdens, tomēr spēcīgi sajūtamas politiķu bailes no ārvalstu investīciju ienākšanas, uzskata nekustamo īpašumu uzņēmuma vadītājs Edgars Šīns.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka Latvijas politikā dominējot ekstrēmisms, kas raksturīgs gan latviešu nacionāliem, gan viņu radikālajiem oponentiem, un tas traucējot tautsaimniecības attīstībai.

Latvijas vēstniecību personāls jūtoties nedrošs, jo baidoties no nacionāļu izrēķināšanās, kas var atstāt negatīvu iespaidu uz turpmāko karjeru, tomēr vajagot ar taisnu muguru un drošu pārliecību investorus uzrunāt, aicinot tos braukt uz Latviju, veidot šeit biznesu, pirkt īpašumus, sacīja E. Šīns.

Bailes esot ne tikai no NVS valstu investoriem, bet arī no Ķīnas investoriem. E. Šīns akcentēja, ka nacionālradikālisms vēršoties arī pret ārvalstu investīcijām no jebkurām citām valstīm.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Maksātnespējīgo fizisko personu skaits turpina pieaugt; politiķiem būs jāizšķiras starp aizdevējiem un vieglprātīgiem kredītņēmējiem - vēlētājiem.

Tā kā arvien aktuālāks kļūs jautājums par iespēju šiem cilvēkiem sākt dzīvi no jauna, politiķiem būs jāizdara salīdzinoši smaga izvēle - nedarīt neko, veikt «kosmētisko remontu» maksātnespējīgo fizisko personu sakarā vai arī atvēzēties uz kādiem kardināliem soļiem, piemēram, parādu dzēšanas termiņa saīsināšanu, šo personu šķirošanu atkarībā no tā, vai tas ir kredītņēmējs vai galvinieks. Tiesa, «piedodot» parādniekiem, jārēķinās, ka būs arī zaudētāji - kredītu aizdevēji bankas, kuras nespēs atgūt aizdoto naudu.

Kā situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, tad politiķiem būs jāizšķiras starp tiem, kuri nespēj samaksāt kredītus, taču var būt svarīgs elektorāta slānis vēlēšanās, vai arī jānostājas kredītu devēju - banku - pozīcijās. Daudziem gan šķiet, ka kardināla izšķiršanās par labu vienai vai otrai pusei nenotiks. Vēl vairāk - parādu piedošanas gadījumā tām fiziskajām personām, kuras būs ar tiesas lēmumu atbrīvotas no atlikušā parāda segšanas, iespējas aizņemties naudu būs apgrūtinātas (ja kāds vispār vēlēsies aizdot), jo Kredītbirojā jau būs dati par nespēju samaksāt iepriekšējo kredītu.

No biroju vides neatkarīgu profesiju pārstāvjiem lētāk un harmoniskāk būtu dzīvot ārpus galvaspilsētas. Savukārt mazpilsētas, piesaistot šādus cilvēkus, atdzīvinātu ekonomiku.

Uzņēmējdarbības un vietējās ekonomikas attīstībai Aizputes jauniešu organizācija NEXT jauniešu mājā IDEA House organizējusi tikšanos ar nosaukumu «Kafija ar politiķiem», lai neformālā gaisotnē izklāstītu jauniešu idejas pilsētas attīstības vīzijai. Jaunieši rosinājuši pašnodarbināto (piemēram, arhitektu, projektu vadītāju, juristu) piesaisti Aizputes novadam, kas sniegtu šiem cilvēkiem salīdzinoši lētus dzīves apstākļus un darbu harmoniskā vidē.

Tūrisma attīstībai jaunieši ir gatavi iesaistīties gidu pakalpojumu nodrošināšanā, piedāvājot novada viesiem ekskursijas dažādās valodās. Pašvaldības pārstāvji apņēmās risināt jautājumu par jauniešu gidu apmācību un sagatavošanu. Diskusijā tika aktualizēts jautājums par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un sabiedrības ekoloģisko izglītību. Tāpat jaunieši izteica atbalstu Misiņkalna estrādes būvniecības projektam un Aizputes vēsturiskā centra atjaunošanai.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Kā teica profesors Preobraženskis Bulgakova Suņa sirdī „Posts sākas galvā, nevis atejās”. Par to arī tā baža. Šodien posts tiek tiražēts it visur - gan medijos, kas atražo eksistenciāla rakstura notikumus, gan politiķu tiešajās runās. Nu piemēram, Dombrovskis saka, ka 2010. gadā vajadzēs celt nodokļus, tad atkal, ka Latvijai iespējams vajadzēs aizņemties vēl vienu miljardu latu, savukārt Šķēle aicina pārdomāt lata devalvāciju...

Jau teju divas nedēļas pagājušas, kopš Latvijā atkal ir jauna valdība. Godmaņpapus rūpju pārņemtā seja jau bija pieradinājusi vai ikkatru no mums dzīvot ar tādu pašu rūpju rievu ja ne sejā, tad vismaz smadzenēs. Tāpēc ir tikai saprotami, ka ar jaunas valdības parādīšanos, sabiedrība gaida vismaz kādu labu ziņu - ko tādu, kas patīkami disonētu ar vispārējo, ikdienas medijos esošo noskaņojumu. Bet, ko tad amatpersonas dara sabiedrības noskaņojuma uzlabošanai?

Nav gan dzirdēts, ka valdības vadītājs būtu paziņojis, ka tagad prioritāte numur viens ir nevis kārtējais sarunu raunds ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet gan Latvijas uzņēmēju ekonomiskās krīzes pievārēšanai sagatavoto priekšlikumu ieviešana dzīvē. Jā, esam tikušies ar uzņēmēju pārstāvjiem, uzklausījuši, augstu vērtējam... bet šobrīd jādomā kā savilkt jostas vēl ciešāk.