Nejūtot atbildības nastu, ir uzrakstīts tukšs dokuments, kurā virknējas teikumi, kas ir sasmērējuši papīru, bet nav kustinājuši migrācijas problēmu piemigušo pūķi
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna darbības beigās esam attapušies, ka iztrūkst vēl vienas institūcijas, kam būtu vajadzējis bikstīt aizbraucējus. Plāns, kā tagad atzīst arī paši tā īstenotāji, nespēj nest atbildības smagumu, kas uz tā gulstas.
Tas varbūt izgaismo vienu no lielākajām valstiskajām problēmām, bet ne tuvu nesniedz jēgpilnus risinājumus. Secinājums pēc divu gadu darba, ka «vajadzēja tomēr darīt vairāk», drīzāk izklausās pēc šo gadu laikā notikušas valsts naudas izšķērdēšanas, būtībā – valsts izzagšanas. Nejūtot atbildības nastu, ir uzrakstīts tukšs dokuments, kurā virknējas teikumi, kuri sasmērējuši papīru, bet nav pamodinājuši samilzušo migrācijas problēmu piemi- gušo pūķi. Absurdi, ka nauda ir iztērēta, tomēr neviens nevar pateikt, cik cilvēku plāna ietvaros nepilnu trīs gadu laikā ir atgriezušies Latvijā. Jau plāna pirmajā rindkopā kā no pārpilnības raga lasītājam virsū krīt ministriju virknējums, uz kurām gulstas atbildība par tautiešu sasaukšanu atpakaļ.
Plāna 20 lapās figurē gandrīz divi duči iestāžu. Šonedēļ Saeimā izskanēja frāze, ka ir pienācis brīdis «šo darbību koordinēt». Patiesi, tikpat labi mēs varētu tagad sākt koordinēt pagājušos dziesmu un deju svētkus. Secināts, ka pa globusu izkaisītie latvieši, pat tie, kuri apsver iespēju atgriezties Latvijā, ir samulsuši, kā noskaidrot informāciju par to, kas viņus te sagaida. Un citādi nemaz nevar būt, ja reiz viņus šeit sagaida pusotru miljonu vērts dižs plāns, bet potenciālajiem krīzes laika repatriantiem no tā ne silts, ne auksts.
Jājautā, vai šāds plāns pēc būtības nav lemts neveiksmei, jo kas gan ir tie sevišķie labumi, kas citzemju algas, lai arī minimālās, saņēmējus varētu kņudināt atgriezies pie dzimtenes saknēm un tās darba tirgus piedāvājumiem. Lai gan kā viens no plāna mērķiem tiek minēts uzdevums noteikt konkrētus atbalsta pasākumus ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem un viņu ģimenēm, kas vēlas atgriezties vai dibināt uzņēmumu tēvzemē, tomēr tieši konkrētības plānā trūkst visvairāk.
Vietnē Latvija.lv, uzmeklējot sadaļu ar savdabīgo nosaukumu «Dzīves notikumi», potenciālie reemigranti var uzzināt par atalgojuma apmēru Latvijā. Jāšaubās, vai tas viņus vilina, ja vien pēc mājām nav sailgojies kāds uz Mozambiku aizbraukušais.
Plāna atbalsta pasākumu vidū atrodami tādi pasākumi kā informācijas «izvietošana un regulāra aktualizēšana» minētajā portālā un ministriju interneta vietnēs. Cerams, šajos būtiskajos pienākumos nostrādinātie ierēdņi par tulznām, ko pirkstiem uzberzusi datora klaviatūra, ir nopelnījuši kādu siltu komandējumu. Tāpat kā tie, kas «apzinājuši un izplatījuši» stāstus par reemigrantu «laimīgo atgriešanos». Tomēr plāna lasīšana ir tikai laika kavēklis, jo tikpat labi šādā manierē var uzrakstīt un finansēt plānu par to, ka rīt jāspīd saulei. Tāpēc tagad jāvērtē, kā plānam pārdzimt jaunā kvalitātē, jo pašlaik problēmu risinājumi ir tajā pašā strupceļā, kur bijuši, plāna darbībai sākoties. Jāņem vērā aizbraukušo atziņa, ka, gadiem ejot, vēlme atgriezties proporcionāli sarūk.