Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Animācijas režisore Signe Baumane, pārciešot krietnus uztraukumus kampaņas pēdējās dienās un zaudējot piecus kilogramus svara, tomēr savākusi finansējumu savai jaunajai pilnmetrāžas animācijas filmai Mans laulību projekts – 30 dienu laikā 1562 atbalstītāji ieskaitījuši filmas kontā 132 773 USD, arī Latvijas palīdzība bijusi ievērojama.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane strādā pie savas otrās pilnmetrāžas filmas Mans laulību projekts / My Love Affair With Marriage, kas atbalstīta arī Nacionālā Kino centra projektu attīstīšanas konkursā, Signei sadarbojoties ar Latvijas filmu studiju Lokomotīve. Filma būs personisks stāsts, kura centrā ir autobiogrāfisks tēls – jauna sieviete Zelma, kura tic, ka mīlestība un laulība ir vissvarīgākās lietas dzīvē, tomēr vienmēr kaut kas «noiet greizi». Šobrīd finansējums nepieciešams filmas skaņu celiņa izveidošanai, komponista un aktieru honorāriem, skaņu ierakstu studijas īrei utt. Platformā Kickstarter nepieciešamā summa bija noteikta 124 670 USD apjomā, vēl nedēļu pirms kampaņas beigām trūka vairāk nekā puse.

Animācijas režisore Signe Baumane, kura ievērību izpelnījusies ar savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu Akmeņi manās kabatās, strādā pie jaunas filmas Mans laulību projekts un finansējumu vāc ar interneta platformas Kickstarter palīdzību, informē Nacionālais Kino centrs.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane platformas Kickstarter palīdzību veiksmīgi izmantoja jau savas pirmās pilnmetrāžas filmas finansēšanai – 2013. gada sākumā mēneša laikā apmēram 800 cilvēku atbalsts topošajai filmai Akmeņi manās kabatās ļāva savākt 50 780 USD, pārsniedzot pašu noteikto summu 42 800 USD. Kickstarter platforma ir tā sauktā «crowd-funding / pūļa finansēšanas» metode – kampaņas autori aicina cilvēkus visā pasaulē atbalstīt topošo filmu, pretī solot dažādas balvas, ieskaitot iespēju tikt iemūžinātam filmas titros, ielūgumus uz pirmizrādi un ekskluzīviem seansiem; Signe Baumane piedāvā arī savu iepriekšējo filmu kopijas, filmu oriģinālzīmējumus utt. 30 dienu laikā ir jāsavāc kampaņas autoru noteiktā summa, bet, ja tas nenotiek, atbalstītāji rezervēto naudu saņem atpakaļ un kampaņa mērķi nesasniedz.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Mobilo sakaru operators «Tele2» šīs vasaras lielākajos brīvdabas festivālos, koncertos un publiskos pasākumos reģistrējis 6,9 terabaitus (TB) klientu patērēto mobilo datu, kas ir par 50% vairāk nekā iepriekšējā gada vasarā, informē uzņēmumā.

Vislielākā lietotāju aktivitāte fiksēta Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncertā Mežaparkā, kad mobilā tīkla un 4G interneta pakalpojumi vienā bāzes stacijā tika izmantoti 1,1 TB apjomā, bet zvanu apjoms viena vakara laikā sasniedza 44 000 zvanu.

«Latvijas simtgades vasara ir mūs īpaši lutinājusi gan ar labvēlīgiem laikapstākļiem, gan iespaidīgiem brīvdabas pasākumiem. Lielā aktivitāte skaidrojama gan ar ievērojamo pasākumu apmeklētāju skaitu, gan ar spilgtajām emocijām, kurās mūsu klienti vēlējušies dalīties ar radiem, draugiem, paziņām – parasti audiovizuālā satura augšupielāžu īpatsvars sastāda 10% no izmantotā datu apjoma, taču šīs vasaras pasākumos tas ir bijis līdz pat 50%. Katru gadu populārākajos liela mēroga pasākumos stacionāro bāzes staciju kapacitāti pastiprinām ar pārvietojamām bāzes stacijām, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu masu pasākumu laikā, » stāsta «Tele2»Tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Ikgadējā akcijā «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» sīvā cīņā par 2013. gada vārda titulu uzvarējusi «pašbilde» - veiksmīgi latviskots apzīmējums ar fotokameru vai viedtālruni iemūžinātam pašportretam, angļu vārdam «selfie».

«Slefie» par 2013. gada vārdu angļu valodas vidē atzinuši Oksfordas Universitātes valodnieki.

2013. gada nevārda gods ticis valodas telpā ražīgi sazēlušajai atvasinājumu kopai «dīli, dīlošana, dīlot», par kuras popularizētāju tiek uzskatīts bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Savukārt par 2013. gada spārnoto teicienu atzīta Latvijas Valsts Prezidenta Andra Bērziņa atziņa: «Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!».

Akcija «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» norisinājās vienpadsmito gadu. Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja interneta žurnāla Satori redaktors Ilmārs Šlāpins, sociolingviste Dace Strelēvica-Ošiņa, Eduards Cauna (LZA TK), LU profesors, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs, valodniece, Dr. philol. Dzintra Paegle, Maija Sinka (RLB VAK), Aldis Lauzis (LZA TK) un literatūrkritiķe, tulkotāja Ieva Kolmane (LRS).

«Kāpēc šī sāpe ir? Ne jau tikai dēļ tiem miskastes maisiem. Miers ar viņiem. Bet Valsts ieņēmumu dienests (VID) joprojām sludina, ka, kamēr problēmas kases aparātu sāgā netiks atrisinātas, uzņēmēji netiks tvarstīti. Mans ieraksts izraisīja popularitāti, jo es pateicu, ka tvarstīti tiek,» uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot ažiotāžu, ko radījis viņa ieraksts vietnē Facebook. Savā ierakstā uzņēmējs atklāja, ka pēc kases aparāta pārbaudes VID to ir izsniedzis sabērtu maisā.

Kossovičs norādīja, ka VID nepilda solījumu «netvarstīt» uzņēmējus, pirms problēmas ar kases aparātiem netiks novērstas. Mēneša laikā VID atņēmuši kases aparātus pieciem viņa veikaliem, turklāt alternatīva, kas varētu aizstāt kases aparātus līdz pārbaudes beigām, nav piedāvāta. «Viņi juridiski pasaka, ka viņi izņem uz pārbaudi. Tas nozīmē uz mēnesi. Ko es varu darīt vietā? Es prasīju, vai es varu rakstīt stingrās uzskaites kvītis. Viņi saka, ka nevaru, jo stingrās uzskaites kvītis var rakstīt tikai tad, ja kases aparāts ir salūzis, bet tev viņš ir paņemts uz pārbaudi,» skaidroja Kossovičs.

Kases aparāti esot atgriezti, tomēr piereģistrēt tos vēlreiz nedrīkstot. «Lai cik tas nebūtu paradoksāli, es viņus nedrīkstu piereģistrēt atpakaļ. Viens kases aparāts manā gadījumā maksā, sākot no 1500 eiro, jo man vajadzīgs hibrīdaparāts, un tad vēl viss ir jāsaslēdz kopā. Kopējā summa apmēram varētu būt 2000. Kopā manam uzņēmumam vajadzīgi 40 aparāti, tas nozīmē – 80 000 eiro,» apgalvoja Kossovičs.

Lai arī nemitīgi skan pozitīvas ziņas par ekonomikas izaugsmi, tomēr šogad deviņos mēnešos likvidēto uzņēmumu skaits lielāks nekā 2013. un 2012. gadā kopā, iemesli milglā tīti, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos divos gados ievērojami audzis likvidēto uzņēmumu skaits. 2013.gadā likvidēti 3949, bet 2014.gadā to skaits audzis jau līdz 6171, taču šogad, neskatoties uz faktu, ka gads vēl nav noslēdzies, likvidēts jau 7 501, liecina SIA Lursoft dati. Šie dati DB aptaujātajiem raisīja izbrīnu un pārsteigumu, jo vismaz informatīvajā telpā nekādi signāli par paaugstinātu uzņēmumu izmiršanu neesot manīti un pašlaik arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vēl neesot sajutuši plānoto izmaiņu ietekmi, lai jau šogad būtu likvidējušies.

Likvidējas piecgadnieki

SIA Lursoft pētījums rāda, ka likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētāju vidū ir arī ārvalstu investori. Interesanti, ka pēdējos gados, lai arī nedaudz, tomēr ārvalstniekiem piederošo likvidēto uzņēmumu īpatsvars ir samazinājies. Lursoft aprēķini rāda, ka, piemēram, 2013.gadā no visiem likvidētajiem uzņēmumiem 14,3% gadījumu vismaz viens no kapitāldaļu turētājiem ir ārvalstnieks, savukārt šogad rādītājs samazinājies jau līdz 13,1%. «Teju 90% no visiem kapitāldaļu turētājiem, kuru uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā likvidēti, ir no Latvijas (89,6%). Savukārt, pētot, kuriem ārvalstniekiem piederējušas daļas likvidētajos uzņēmumos, priekšplānā izvirzījušās tuvējās kaimiņvalstis – Krievija (no visiem likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētājiem 2% nāk no Krievijas), Lietuva (1,5%), Igaunija (1%),» pētījuma datus analizē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa norāda, ka vairāk nekā 27% dalībnieku, kuru uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā likvidēti, ir kļuvuši par jaunu uzņēmumu īpašniekiem. Tas savukārt liecina, ka faktiski šie uzņēmēji nav nolēmuši turpmāk neiesaistīties uzņēmējdarbībā, drīzāk likvidējot uzņēmumu, tie ņēmuši vērā citus apsvērumus. Nenoliedzami šobrīd salīdzinoši vienkāršotais uzņēmumu reģistrācijas process ļauj uzņēmējiem piereģistrēt ātri jaunu uzņēmumu. Vairumā gadījumu likvidētā uzņēmuma īpašniekam patlaban pieder viens uzņēmums (58,9% gadījumu), savukārt vēl 35,9% gadījumu pēc uzņēmuma likvidēšanas uzņēmējs reģistrējis pat 2 – 5 jaunus uzņēmumus. Apskatot 2012.–2015.gada likvidēto uzņēmumu statistiku, redzam, ka vairumā gadījumu tiek likvidēti uzņēmumi, kuri sasnieguši vismaz piecu gadu vecumu. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaita īpatsvaram šajā grupā bijusi tendence pieaugt, palielinoties no 72,93% 2013.gadā līdz 76,51% šogad. Pretēja tendence redzama uzņēmumu grupā vecumā līdz 1 gadam. Pētījuma rezultāti parāda, ka šo uzņēmumu īpatsvars starp visiem likvidētajiem kopš 2012. gada sarucis uz pusi.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Nepērc svešu! - akciju ar šādu nosaukumu ir uzsākusi daļa Latvijas pārtikas ražotāju, darot to ar visnotaļ skaidru mērķi - panākt, lai patērētāji dotu priekšroku vietējā ražojuma produkcijai, nevis tai, kas ievesta no ārvalstīm.

Doma laba un pat pareiza, taču, lai šī akcija tiešām rezultētos ar konkrētiem finansiāliem panākumiem, nevis tikai ar papļāpāšanu un skaļu saukļu skandēšanu publiskajā telpā, būtu jāņem vērā pāris būtiski aspekti.

Pirmkārt, šo Nepērc svešu nenāktu par ļaunu nedaudz papildināt, lai tas skanētu - nepērc svešu, un vietējie nečakarēs tevi! Redz, nav jau nekāds noslēpums, ka arī vietējie ražotāji pēdējo divdesmit gadu laikā ir samācījušies dažādas viltības. Piemēram, tirgot ārzemēs ražotus produktus iepakojumos, ko Latvijas patērētāji pazīst kā vietējo. Tāpat pirms vairākiem gadiem ticis konstatēts, ka nitrātu apjoms divreiz dārgākā vietējā gurķī ir lielāks nekā lētākā analogā no ārzemēm. Respektīvi, patērētājiem, kuri tiešām vēlas iegādāties vietējo produkciju, ir jābūt pārliecībai, ka, pērkot kaut ko, kas rotāts ar vietējo zīmolu, viņi tiešām iegūst pašmāju preci.

Acīmredzot atbildīgajām valsts institūcijām ir «piegriezies» laiku pa laikam konstatēt, ka kārtējais shēmotājs ir pamanījies noreģistrēt uzņēmumu bezpajumtnieku patversmē vai pat ieslodzījuma iestādē, par valdes priekšsēdētāju ieceļot kādu deklasētu elementu.

Proti, lai pret to cīnītos, Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru VID tiek uzdots izveidot sarakstu ar tā dēvētajām riska adresēm.

Pasaulē ir visai plaši izplatīta sistēma, kad, piemēram, kazino administratoriem ir izdalītas fotogrāfijas ar to cilvēku portretiem, kurus pie spēļu galdiem viena vai otra iemesla dēļ laist ir kategoriski aizliegts. Šeit sistēma ir stipri vien līdzīga - protams, dažādi afēristi var doties uz Uzņēmumu reģistru, samaksājot visas iespējamās valsts nodevas, piereģistrēt tur savu SIA, bet, ja uzrādītā firmas adrese sakritīs ar to, kas būs norādīta attiecīgajā VID sarakstā, nevienu darījumu pat formāli veikt neizdosies, jo VID neļaus būt nodokļu maksātājam. Ar šādām SIA, visticamāk, nevēlēsies saistīties arī neviens potenciālais sadarbības partneris, labi saprotot, ka pretējā gadījumā var rasties nopietnas problēmas gan ar jau pieminēto VID, gan arī vēl vienu otru valsts institūciju. Vismaz pirmajā brīdī šāda norma varētu būtiski samazināt fiktīvo uzņēmumu veidošanos, jo shēmotājiem vajadzēs atrast jaunus veidus, kā blēdīties.

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par jaunu uzņēmēju paaudzi Latvijas biznesa vidē, kuri ienāk ar citu skatījumu, bez padomju pieredzes, ar citām vērtībām un vērienu.

Uz šiem uzņēmējiem tiek liktas lielas cerības un no viņiem tiek sagaidīts daudz – ilgtspējīgu uzņēmumu izveide, uzņēmēju tēla uzlabošana, biznesa paradigmu maiņa, eksporta sekmēšana u.tml. Vai tas nav par daudz prasīts, un, vai ir viegli būt jaunam biznesā? Galvenais ir gribasspēks un drosme – tas ir vienlīdz svarīgi kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem.

Katram darbam un amatam ir sava vērtība

SIA «Vikotrans» darbība ir vērsta uz transporta pakalpojumiem un kravas pārvadājumiem. Lai gan esam viens no jaunākajiem uzņēmumiem nozarē, dibināts vien 2010. gadā, raugoties no automašīnu vienību skaita, esam arī viens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem Latvijā, kas veic iekšējos pārvadājumus. Apkalpojam tādus uzņēmumus kā SIA «Maxima Latvija», A/S «Dobeles dzirnavnieks», A/S «Tukuma piens», A/S «Latvijas Maiznieks», kā arī citus Latvijā un arī starptautiskajā vidē labi atpazīstamus uzņēmumus. Šis ir ģimenes uzņēmums, kas viennozīmīgi man sniedz papildus motivāciju strādāt, augt un attīstīties. Paralēli darbam iegūstu augstāko izglītību, studējot uzņēmējdarbību, jo uzskatu, ka izglītībai ir liela nozīme panākumu gūšanā. Šobrīd ieņemu vadošu amatu, taču dzīvē esmu izmēģinājis dažādus darbus, un uzskatu, ka ikvienam darbam ir sava vērtība. Savulaik strādāju par sētnieku, apkopēju, mazgājot grīdas kāpņu telpās - tolaik man bija aptuveni 14 gadi, tāpēc pelnīju kabatas naudu, kā vien spēju.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Var teikt, ka Latvijas valdība ir pabeigusi savu lielāko ikgadējo darbu – izstrādājusi nākamā gada valsts budžetu, salikusi portfelī un nogādājusi Saeimā.

Protams, var piekrist finanšu ministram Andrim Vilkam, ka ar šo budžeta projektu tā īsti nav apmierināts neviens – tā tas ir bijis gandrīz vienmēr. Allaž ir bijušas nozares, kas vēlas lielāku finansējumu, faktiski vienmēr ir palicis kāds neizpildīts solījums, kas noteiktai sabiedrības daļai ir bijis visnotaļ būtisks. Šoreiz spilgtākais piemērs, runājot par politiķu, amatpersonu dotā vārda neturēšanu, ir lēmums pretēji iepriekš solītajam, no 2014. gada nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nodokļa samazināšanas vietā mums tagad ir jauns solījums attiecīgo soli spert gadu vēlāk. Tomēr svarīgākais šā budžeta izstrādes stadijā droši vien ir bijusi ministriju spēja vairāk nekā jebkad iepriekš deomontrēt nespēju domāt par valsti kopumā, priekšroku dodot kādām noteiktām šaurām interesēm.

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos zināju, ka strādāšu mārketingā, kaut gan tad vēl nebija ne jausmas, ko tas īsti nozīmē,” stāsta Latvijas kosmētikas ražotāja Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa ieguvusi bakalaura grādu vadības zinībās un maģistra grādu mārketingā Latvijas Universitātē. Izglītība noteikti ir būtiska daļa no K. Grapmanes karjeras attīstības, īpaši sākuma posmā, ko pēc tam jau turpina pieredze. “Daudz esmu mācījusies no saviem vadītājiem, kolēģiem un darot, daudz darot. Esmu iedvesmojošā un atbalstošā līdere, uzdevums – kopīgi sasniegt jaunu vērtību,” pauž Stendera izpilddirektore.

Viņas pirmā darbavieta mārketingā bija AS Laima, kurā, kā pati stāsta, notvēra ražošanas uzņēmuma burvību, kad ir iespēja izdzīvot visu procesu no idejas līdz produkta ieviešanai, komunikācijai un pircējam. K. Grapmane ātri attīstījās dažādās pozīcijās, kad nāca piedāvājums no SIA Fazer maiznīca kļūt jau pašai par mārketinga vadītāju.

Automobiļu iegādes un uzturēšanas augsto nodokļu dēļ vairāki Latvijas iedzīvotāji labprātāk pērk automašīnas kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, savukārt vietējie ierēdņi nedara neko, lai uzlabotu esošo situāciju, sacīja automobiļu ražošanas kompānijas Toyota dīlera Wess Motors padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

«Cilvēki pērk tur, kur ir lētāk, bet nodokļi - zemāki. Lietuvā un Igaunijā iegādātie un reģistrētie automobiļi joprojām brauc pa Latvijas ceļiem. Tās lielākoties ir dārgas automašīnas, jo tieši tās bieži vien reģistrē kaimiņvalstīs, bet izmanto Latvijā,» norādīja Oskins.

Latvijas autodīleru asociācija jau vairākus gadus mēģina ieskaidrot ierēdņiem, ka viņi grauj vietējo uzņēmējdarbību.

«Latvijā dzīvojošie cilvēki varētu mierīgi nopirkt automobili Lietuvā vai Igaunijā, piereģistrēt to šajās kaimiņvalstīs, samaksāt nodokļus tur un turpat iziet tehnisko pārbaudi, tajā pašā laikā reāli braucot ar šo automobili Latvijā un nemaksājot nekādus nodokļus. Vienīgais pieņemamais risinājums būtu nodokļu bāzes harmonizēšana visās Baltijas valstīs, lai, piemēram, nodokļu likmes automobiļu reģistrācijai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būtu vienādas. Tas ir normāli, it īpaši jo ārzemju investori ļoti reti skatās uz Baltiju kā uz atsevišķām valstīm - viņi uztver mūs kā vienotu tirgu,» sacīja Oskins.

Daudzi autovadītāji ērtības labad sava auto tehnisko pasi mēdz glabāt salonā aiz saulessarga – tā ir ērtāk, ja vienu auto lieto vairāki ģimenes locekļi vai uzņēmuma darbinieki. Taču, ja auto tiek nozagts kopā ar tehnisko pasi, zagļi būtībā iegūst iespēju ar auto droši pārvietoties vai to pārdot, uzsver If Apdrošināšana.

Turpinoties auto zādzību skaita pieaugumam, kļūst vairāk arī tādu zādzību, kad auto tiek nozagts kopā ar tajā glabātu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību jeb tā dēvēto tehnisko pasi. Sabiedrības If Apdrošināšana Atlīdzību daļa šonedēļ ir saņēmusi kāda KASKO polises klienta atlīdzības pieteikumu par nozagtu 2013. gada izlaiduma Toyota Land Cruiser automašīnu. Auto nozagts pa nakti Pierīgā, un tajā bija atstāta reģistrācijas apliecība.

«Teorētiski zagļiem bija iespējams ar nozagto auto naktī šķērsot Latvijas robežu un kādu laiku netraucēti pārvietoties pa visu Eiropas Savienību. Turklāt, kamēr par zādzību nav informēta policija, tiesībsargiem, apturot šādu auto, nerodas aizdomas, ka tas ir zagts, jo vadītājs var uzrādīt reģistrācijas apliecību,» skaidro If Apdrošināšana Transporta atlīdzību nodaļas vadītājs Pāvels Valainis.

Ģimenes uzņēmums no Talsiem SIA "Luula" ražo radošuma attīstību veicinošas bērnu dizaina mēbeles, kas atbilst Montesori pedagoģijas pamatprincipiem.

"Pirmajā acumirklī šķiet, ka bērnu preču jomā ir daudz dažādi interesanti piedāvājumi, bet, kad vēlies kaut ko patiesi funkcionālu, izvēles iespējas strauji sašaurinās. Kad jaunākā meita bija maza, meklējām mēbeles, ko izvietot viņas mazajā istabiņā. Vajadzēja kaut ko ne tikai skaistu, bet arī kompaktu, ietilpīgu, bērna fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu – lai bērns visu laiku neaicinātu mūs palīgā un patstāvīgi varētu izvietot un paņemt savas mantas. Ņemot vērā to, cik atšķirīgi bērns redz vidi no sava skata punkta, gribējās piedāvāt Selīnai savu personīgo pasaulīti, kur glabāt noslēpumus un radīt brīnumus. Mēs visi atceramies savus bērnības sapņus. Un kā katru vakaru vecāki lika tos sagraut – sakārtot mantas... Kā lai bērns izveido sapņu karalisti un vakarā to vienkārši aizver?" tā Inga Sokolova, SIA "Luula" produktu dizaina autore.

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.

Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.

Novembra beigās reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ziemassvētki, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. To izveidojusi liepājniece Irēna Otaņķe, vēsta irliepaja.lv.

Uzņēmums, ko nodibinājusi I. Otaņķe kopā ar meitu, nodarbojas ar mājražotāju produkcijas tirdzniecību.

Ziemassvētku tirdzniecības vieta esot Rīgā, lielveikalā Mols.

Ziemassvētku dibinātāja portālam atzinusi, ka piereģistrēt uzņēmumu ar šādu nosaukumu nav bijis sarežģīti.

Kā liecina komercreģistrs, SIA ar nosaukumu Ziemassvētki izveidota pirmo reizi, joprojām nav reģistrēti uzņēmumi, piemēram, ar nosaukumu Jaunais gads vai Lieldienas, raksta irliepaja.lv.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Šogad Latvijā jau likvidēts vairāk uzņēmumu nekā jebkad iepriekš visa gada garumā, vienlaikus turpina sarukt jaunu uzņēmumu reģistrācija, rezultātā uzņēmumu kopējā bilance ir negatīva.

To liecina pēc Uzņēmumu reģistra ziņām veiktais SIA Lursoft pētījums. Tajā secināts, ka saskaņā ar kopējo tendenci valstī samazinājies no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits. Lursoft dati rāda, ka 2015.gadā likvidēto uzņēmumu skaits audzis par 57,3%, sasniedzot 10 070, turpmāk tam ik gadu pieaugot, līdz visbeidzot pagājušajā gadā to skaits sasniedza jau 16 480 uzņēmumus. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā jaunreģistrēto, un arī pašreizējie dati par situāciju 2018.gadā neliecina par krasām izmaiņām – līdz 15.oktobrim šogad likvidēti jau 16 750 uzņēmumi, kamēr no jauna reģistrēti tikai 8 587.