Citas ziņas

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane

Monta Šķupele,14.05.2021

Jaunākais izdevums

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos zināju, ka strādāšu mārketingā, kaut gan tad vēl nebija ne jausmas, ko tas īsti nozīmē,” stāsta Latvijas kosmētikas ražotāja Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa ieguvusi bakalaura grādu vadības zinībās un maģistra grādu mārketingā Latvijas Universitātē. Izglītība noteikti ir būtiska daļa no K. Grapmanes karjeras attīstības, īpaši sākuma posmā, ko pēc tam jau turpina pieredze. “Daudz esmu mācījusies no saviem vadītājiem, kolēģiem un darot, daudz darot. Esmu iedvesmojošā un atbalstošā līdere, uzdevums – kopīgi sasniegt jaunu vērtību,” pauž Stendera izpilddirektore.

Viņas pirmā darbavieta mārketingā bija AS Laima, kurā, kā pati stāsta, notvēra ražošanas uzņēmuma burvību, kad ir iespēja izdzīvot visu procesu no idejas līdz produkta ieviešanai, komunikācijai un pircējam. K. Grapmane ātri attīstījās dažādās pozīcijās, kad nāca piedāvājums no SIA Fazer maiznīca kļūt jau pašai par mārketinga vadītāju.

“Kristīne ir kompetenta un zinoša vadītāja, apveltīta ar analītisko domāšanu. Viņa ir cilvēks ar pamatotu viedokli un pieredzi daudzos jautājumos. Strādājot Fazer Latvija, Kristīne neapšaubāmi pierādīja sevi kā komandas spēlētāju – viņa uzticas un ieklausās kolēģos, bet tajā pašā laikā pārrauga darba procesu, lai sasniegtu iespējami labākos rezultātus. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka Kristīne nešķiro cilvēkus pēc amatiem vai sasniegumiem – viņa ir taisnīga, godīga un, ja nepieciešams, arī stingra. Vienmēr ir bijis prieks sastrādāties ar Kristīni,” komentē Fazer Latvija iepirkumu un loģistikas vadītājs Baltijā Māris Rodins. Viņš K. Grapmani raksturo kā ļoti daudzpusīgu personību, kam piemīt optimisms un mērķtiecība. Viņaprāt, Kristīne tiecas pēc nepārtrauktas izaugsmes gan kā personība, gan kā vadītāja.

Visu rakstu lasiet 11.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs,08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA,08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 22.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - pandēmija maina svētku garšu.
  • Intervija - Valters Paškausks, AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs.
  • Tēma - alus nozare Covid-19 vētrā.
  • Portrets - Ģirts Kurmis, AS Bigbank Latvija vadītājs.
  • Enerģētika - pēdējais gads enerģētikā aizvadīts vētras apstākļos. Intervija ar Aigaru Kalvīti, AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāju.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Parlaments ANM paredz kā sviru iekļaujošai politikai. Valsts rūpējas par to, lai grāmatvežiem darba kļūtu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB,03.09.2024

Dalies ar šo rakstu

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.septembra numurā lasi:

Statistika

Būvniecības nozarē grūtības turpinās

Tēma

Par skaidras naudas darījumiem zinās vairāk

Aktuāli

Valsts neefektīvi tērē naudu

Transports

Elektroauto bums pierimst

Meža nozare

Kokrūpniekiem krasas peļņas svārstības

Ceļojums

Uzkāpt Olimpa kalnā

Portrets

Rita Maizenberga, SIA BOMA Capital līdzīpašniece un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Arnis Ozols, Aleph reģionālais vadītājs Latvijā

Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,02.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.maija numurā lasi:

Statistika

Mobilo sakaru publiskie iepirkumi kā teātris sabiedrībai

Tēma

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Izglītība

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Aktuāli

Bērnos vairs neredz dzīves piepildījumu

Nodokļi

Nulles maksātāju nodokļos kļūst mazāk

Finanses

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem

Mazumtirdzniecība

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB,16.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs?

"Šis ir laiks, kurā Latvijas ceļu būvētāji var iegūt papildu pasūtījumus, vienlaikus ir risks par to, ka valstij viņus īsti nevajag, taču tādā situācijā krējumu nosmels ārvalstu kompānijas, bet vietējiem paliks tikai vājpiens," intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16. novembra numurā:

  • Vērtējam statistikas datus. Eksporta–importa bilance septembrī sarukusi līdz -188,7 miljoniem, salīdzinot ar augustu, kad tā bija -500,4 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Skatoties pret pērno gadu, eksporta vērtības īpatsvars ārējās tirdzniecības bilancē ir nedaudz krities.
  • Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?
  • Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums, un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem. Pēc Mežaparka estrādes uzbūvēšanas tiesa skata prasību atklāt dokumentus, kurus izpildītājs uzskata par komercnoslēpumu, tomēr līdzīgi var šo prasību pielīdzināt arī dokumentu publiskošanai citos iepirkumos.
  • No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem
  • "Dienas Biznesa" balva "Gazele 2012" pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Nu tā īpašnieki nonākuši finansiālās grūtībās, kurās lielā mērā vaino arī savus kādreizējos sadarbības partnerus. “Pēc būtības tika realizēts reiderisms. Lai mani pilnīgi paralizētu, tika draudēts ar krimināllietu,” intervijā saka kādreizējais uzņēmuma vadītājs Dzintars Odiņš.
  • Dāņi gatavi Latvijā ieguldīt miljardus.
  • Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā. Vai tas izdosies, ņemot vērā Latvijas bēdīgo pieredzi ar līdzīgiem projektiem? Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings ir noskaņots cerīgi.
  • Enerģijas cenu kāpums: tendences, pamatojumi, apgrūtinājumi
  • Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģija periodiski maksāja pat 2,5 reizes dārgāk nekā Igaunijā. Kāpēc tā ir? Cik ilgi tā būs?
  • Portrets - AS Emergn valdes priekšsēdētājs, Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš.
  • Dzimis un audzis Austrālijā, kur ieguvis arī savu pirmo darba pieredzi un izglītību. Pirms diviem gadiem viesojoties Latvijā, saņēmis negaidītu uzaicinājumu uz interviju no Emergn – pāris stundas pirms lidojuma atpakaļ uz Austrāliju. Divas nedēļas vēlāk bijis jau darba piedāvājums, bet jau pēc mēneša kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Latvijā. “Sestdien ielidojām, pirmdien bija mana pirmā darba diena, bet trešdien – tikšanās ar klientu Frankfurtē,” stāsta uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Igaunijā akcijas pērk biežāk nekā Latvijā?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7 % investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16 %. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, kā piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14 % no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20 %, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40 % no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB,01.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina.

Tā intervijā, kas notika vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, saka enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.marta numurā lasi:

Statistika. Nodokļu parāds pieaug, glābj samaksas termiņa pagarinājumi.

Tēma. Kādus speciālistus gatavojam, kad jāmāca attālināti, bez prakses?

Aktuāli. Enerģijas cenas Eiropā turpina augt, februāris sola jaunus rekordus.

Krievijas izdarības Ukrainā atbalsosies Latvijā.

Uzbrukums Ukrainai atkal satricina enerģētikas tirgu.

Tendences. Likmju izmaiņas pārmāc kara haoss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB,21.11.2023

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Eksporta vērtība turpina samazināties straujāk

Ideju mežs

Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Investīcijas

Norvēģu skatījums uz ražošanu un investīcijām Latvijā

Eksports

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB,14.06.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības lielākas, bet ne spēcīgākas Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.jūnija numurā lasi:

Tēma

Citur rīkojas, pie mums vien sola. Valstu rīcība kaitējuma no cenu kāpuma mazināšanai

Finanses

Inflācija turpina bēgt

Vide un bizness

Kā saprotam zaļo marķējumu, un kad sākas zaļmaldināšana?

Tendences

Varbūt sagaidīsim 200 dolārus par barelu

Rūpniecība

Turku investors gaida valdības lēmumu

DB konferences

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB,04.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.oktobra žurnālā lasi:

Statistika

Cerības atliktas uz 2023. gada otro pusi

Tēma

Latvija — Baltijas čempions darbaspēka nodokļu slogā

Ražošana

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB,06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.aprīļa numurā lasi:

  • Spēles noteikumi - izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos
  • Tēma - Latvija pabaro sevi un vēl citu valstu iedzīvotājus
  • Finanšu tirgi - Plaukst un zeļ spekulācijas uz parāda
  • Biznesa ideja - Circeņi kā nākotnes pārtika
  • Portrets - Ivars Beitāns. SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies vadītājs
  • DB konferences - Par jauno atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu
  • Brīvdienu ceļvedis - Ilze Grase-Ķibilde, VW un Audi importētāja vadītāja Baltijas valstīs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv,24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB,10.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.janvāra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu skaits Latvijā turpina sarukt

Tēma

Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Tehnoloģijas

Pastāvošais regulējums iznīcina konkurenci

Investors

Arī šogad līknes liecinās par pārmaiņām

Pasaules ekonomika

Ķīna ASV troni var arī neatņemt

Tendences

Vien uz kreiso pusi

Investoru prognozes

Vētrainās izaugsmes desmitgades nebūs – staigāsim pa plānu ledu

Portrets

Līna Lāsa, Deel paplašināšanās vadītāja Centrālajā un Austrumu Eiropā

Komentāri

Pievienot komentāru