Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.
Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".
Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.
Krietni mazāka interese bijusi par tādām specifiskām prasmēm, kas ir nepieciešamas uzņēmuma vadības, grāmatvedības vai resursu vadības sistēmu lietošanai. Tās apguvuši 7,4% aptaujāto, kamēr 7,2% mācījušies par datu drošību un personas datu aizsardzību.
Mazliet aktīvāki mācībās bijuši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji. Šajā grupā pēdējos divos gados pieprasītākie bijuši dokumentu vadības vai lietvedības sistēmu izmantošanas kursi. Tos apmeklējis 15,1% aptaujāto. 13,2% vadītāju mācījušies lietot biroja programmas un 10,4% apguvuši datu drošības jautājumus. Salīdzinoši augsta interese bijusi arī par uzņēmuma vadības sistēmu un personāla vadības sistēmu lietošanas prasmēm. Tās mācījušies attiecīgi 9,1% un 9% vadītāju.
"Lai arī biznesa vidē dominē uzskats, ka birojos strādājošajiem darbiniekiem piemīt visas nepieciešamās digitālās prasmes, par ko liecina attiecīgu prasību iekļaušana darba sludinājumos, realitātē ne vienmēr zināšanas ir pietiekamas. Bieži vien problēmas cēlonis ir datorsistēmu daudzveidība un nemitīgā attīstība. Ja darbinieks vienā uzņēmumā ir strādājis ar vienu programmu, bet nākamajā saskaras ar kādu citu, ar esošajām zināšanām var nepietikt. Arī atgriežoties profesionālajā vidē pēc ilgāka pārtraukuma, var nākties konstatēt, ka šķietami zināmas sistēmas ir krietni mainījušās. Abos gadījumos darbinieki paši var lūgt darba devējam apmaksāt zināšanu papildināšana atbilstošos kursos vai privātās apmācībās. Arī vadītājiem jāseko līdzi padoto kompetences līmenim, un vajadzības gadījumā operatīvi jāorganizē apmācības," ieteicamo rīcību ieskicē Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.
Pētījums "Vadītāja digitālais portrets 2023" veikts oktobrī-novembrī, aptaujājot 644 Latvijas uzņēmumu darbiniekus, ieskaitot 359 augstākā un vidējā līmeņa vadītājus.