Jūs nestāstiet, kas mums jādara, un mēs neteiksim, cik tālu jūs drīkstat iet... Aptuveni tā būtu raksturojams to energobūvnieku paziņojums publiskajā telpā, kurus Konkurences padome (KP) šovasar ir pieķērusi, praktizējot aizliegtas vienošanās jeb karteli, startējot publisko iepirkumu konkursos.
Proti, neko traku jau pieķertie uzņēmumi neesot darījuši, attiecīgā rīcība bijusi tāda un ne citādāka tāpēc, ka pretējā gadījumā konkrētajiem būvniekiem vispār nekad nekas labs nebūtu iznācis un tamlīdzīgi. Taču galvenais kartelī pieķerto arguments tam, kāpēc viņi nevēlas valstij maksāt nekādu sodu, ir tuvu paradoksam – KP lietu izmeklēšanai bija jāvelta divi gadi, bet šī valsts institūcija nav iekļāvusies termiņos, pārtērējot tai atvēlēto laiku aptuveni par diviem mēnešiem.
Nelāgi, protams – ja reiz likumdošanā ir noteikts termiņš, tas nozīmē, ka jākustas ir tik ātri, lai to tiešām paspētu izdarīt. Pretēja gadījumā arī KP darbs varētu sākt līdzināties Latvijas tiesu sistēmai, kur viena lieta var tikt izskatīta pat piecus un vairāk gadus. Un šeit nekādas nozīmes nav apstāklim, ka KP izmeklēja lietu nozarē, kurā strādājošie uzņēmumi reti kad izpilda pasūtījumu līgumā norādītajos termiņos – parasti jau ir kāda nepārvarama vara, kas ļauj pārlikt darbu izpildes termiņu vēl un vēl... Tomēr interesantākais šeit ir tas, ka pamazām vien publiskajā retorikā, kas skar šo jautājumu, uzsvars pāriet no lietas būtības uz procesuālajām normām. Pasaulē ir valstis, kur noziedznieku var nākties atbrīvot un palaist uz visām četrām debespusēm tāpēc vienm, ka policijas darbinieki aizturēšanas laikā nav pamanījušies noskaitīt konkrētā žuļika tiesības. Līdzīgi notiek arī šeit – arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts nevis tam, kā konkrētais energobūvnieku kartelis radies, kādi pasākumi būtu jāveic, lai vismaz šajā nozarē tas vairs nevarētu atkārtoties un karteļu organizēšana būtu iespējami sarežģītāka, bet gan tam, cik savlaicīgi ir izmeklēta konkrētā lieta.
Protams, jurisdikcijā ir labi zināms tāds jēdziens kā «noilgums», un nav izslēgts, ka, tieši pamatojoties uz šo aspektu, ne vienam vien kartelī iesaistītajam energobūvniekam izdosies izvairīties no KP noteiktā naudas soda maksāšanas. Kā jau minēts, nevis tāpēc, ka nebūtu saķimerējuši karteli, bet gan tādēļ, ka viņu pieķēra nedaudz par vēlu. Ja šāds scenārijs tiešām realizēsies, attiecīgajam KP atklājumam vienalga būs pietiekami liela nozīme. Tas neatstās nekādu iespaidu uz pašu KP, jo tur darbiniekiem algas nemaksā atbilstoši iekasētajam soda naudu apmēram. Īstermiņā par uzvarētājiem varēs uzskatīt energobūvniekus, kuriem, iespējams, būs izdevies tikt vaļā no soda.
Taču visvērtīgākā informācija KP atzinumā par šo karteli būs tām personām, kas nākotnē veiks iepirkumus attiecīgajā nozarē – tās zinās, ar kurām firmām sadarbība ir riskanta, proti, nākotnē var izrādīties – kārtējās aizliegtās vienošanās dēļ par saņemto pakalpojumu ir pārmaksāts.