Speciālisti dodas meklēt labāku dzīvi ārpus Latvijas, un šai tendencei aizvien noteiktāk var sekot arī uzņēmumi
Visai optimistiskās atskārsmes, kuras, runājot par valsts ekonomiku, varējām lietot pirms pāris mēnešiem, kad bija vērojama ekonomikas datu uzlabošanās, piemēram, tirdzniecībā un rūpniecībā, pamazām nomaina atziņas, ka tādu noteiktu uzrāvienu mūsu valsts tautsaimniecībai neizdodas uzrādīt. Par to signalizē arī valsts darba tirgus, kur, noslēdzoties gada pirmajiem sešiem mēnešiem, aizņemto darbavietu skaits salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu iepriekšējā gadā ir sarucis. Tiesa, kritums gada ietvaros nav sevišķi būtisks, sasniedzot 3,2 tūkst. jeb 0,4%, aizņemto darbavietu skaitam samazinoties līdz 891,2 tūkst., liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus ļoti strauji, vairāk nekā trīskārt – līdz 14,5 tūkst. – ir palielinājies brīvo darbavietu skaits, kas, no vienas puses, ir labi darba ņēmējiem, no otras puses – kritiski tautsaimniecībai, jo liecina par speciālistu trūkumu. Samērā kritiska situācija sāk veidoties apstrādes rūpniecībā, kur brīvo darbavietu īpatsvars gada laikā palielinājies no 0,3% līdz 2%, bet skaits no nepilniem trijiem simtiem līdz vairāk nekā diviem tūkstošiem.
Speciālisti dodas meklēt labāku dzīvi ārpus Latvijas, un šajā gadījumā rodas aizvien lielākas bažas, ka šai tendencei aizvien noteiktāk var sekot arī uzņēmumi. Tiesa, diezin vai tas būs saistīts ar atsevišķiem nodokļiem, par ko pēdējā laikā visai bieži ticis runāts, bet gan saistībā ar arvien izteiktāku kvalificēta darbaspēka trūkumu un lobija vietējiem ražojošajiem uzņēmumiem. Tieši ražošana ir viena no tām nozarēm, kas varētu noturēt gan darbavietas, gan kvalificētus strādājošos.
Tāpēc valsts ekonomikas norišu plānošanā nākamajiem gadiem būtu vērts piedomāt par tās saglabāšanu, pretējā gadījumā, ja izzudīs nozares, kas rada pievienoto vērtību, naudas aprite mazināsies, iedzīvotāji kļūs nabadzīgāki, arī budžeta plānošanā vairs nebūs jaunu resursu, ko pārdalīt ministriju un to īstenoto programmu starpā.
Daudzi noteikti uzskata, ka situācija normalizēsies, tiklīdz aktīvāk tiks izmantota struktūrfondu nauda. Šie līdzekļi patiešām varētu sniegt uzrāvienu, taču ir jāņem vērā, ka šī nauda drīz beigsies. Un, ja valsts ekonomiskajos pamatos nekas nemainīsies, tad notiks tieši tas, kas ir vērojams patlaban. Šo gadu varam uzskatīt par piemēru, kas notiks tad, ja ekonomiskā politika un nosacījumi valstī nemainīsies, proti, darba tirgus samazināsies, bet ekonomiskā migrācija turpināsies, kas galu galā faktiski var radīt grūtības mūsu valsts tālākai pastāvēšanai. Tiesa, ja runājam par valsti ekonomikas kontekstā, informācija no darba tirgus sniedz arī pa kādai labai ziņai. Vislielākais aizņemto darbavietu pieaugums bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kur tas gada laikā pieaudzis par solīdiem 7,9% jeb 2,2 tūkst. Tas savukārt rada cerību, ka to, ko valsts tautsaimniecībā nepanāksim ar lielāku cilvēku skaitu, sasniegsim ar augsta ražīguma darbu.