Parādoties pirmajām pozitīvajām vēsmām ekonomikā, mēs redzam, ka maksātspēja uzlabojas un kavētāju kļūst arvien mazāk, žurnālam Lietišķā Diena/Dienas Bizness stāsta SEB līzinga valdes loceklis Raivis Ruskulis.

«Privātpersonām grūtākais periods bija garā ziema, kad cilvēki līdzekļus novirzīja galvenokārt komunālajiem maksājumiem, līzinga maksājumam - pēc tam. Taču vasarā situācija uzlabojās. Ar uzņēmumiem ir līdzīgi. Tur gan situāciju tik ļoti neietekmē ziema, bet ekonomiskā situācija kopumā. Parādoties pirmajām pozitīvajām vēsmām ekonomikā, mēs redzam, ka maksātspēja uzlabojas un kavētāju kļūst arvien mazāk. Protams, lielam optimismam pamata pagaidām nav, bet pēdējos trijos, četros mēnešos redzam tendenci, ka kavētāju skaits mazinās.

Kopējais kavētāju īpatsvars ir ap 12%. Jaunākie dati par hipotekāro kredītu kavētāju īpatsvaru rāda, ka 30 dienu kavētāji samazinās un sasniedz 13%,» tā R. Ruskulis.

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.

Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.

Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?

Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Liepājas metalurga (LM) problēmu risināšanā, pirmkārt, ir svarīga pašu akcionāru rīcība, jo nevar sēdēt un gaidīt, kad valsts visu izdarīs viņu vietā, norāda premjers Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka svarīgi nepieļaut situāciju Parex 2 - kad ar nodokļu maksātāju naudu tiek risinātas multimiljonāru problēmas.

Patlaban LM akcionāri nav gatavi ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmuma glābšanā un arī konkrēta biznesa plāna LM akcionāriem neesot. «Plānam ir jābūt akcionāriem, kuri, pateicoties LM, ir kļuvuši par multimiljonāriem,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Premjers norāda, ka uzņēmumā ir divas problēmas - īstermiņa likviditātes problēmas, kas jārisina steidzīgi, kā arī ilgtermiņa problēmas, kas cita starpā saistītas arī ar uzņēmuma pārāk augstajām pašizmaksām. Premjers atzina, ka savu lomu šajās problēmās spēlē arī nepilnības elektroenerģijas tirgū, taču neattiecas tikai uz LM, bet gan visiem uzņēmumiem. Valdības vadītājs sagaida, ka ar šī jautājuma risinājumu klajā nāks Ekonomikas ministrija.

79% kredītņēmēju uztrauc iespējamā maksātspējas samazināšanās, liecina SEB bankas veiktais pētījums.

Kā nākamais iespējamais risks tiek minēts kredīta likmes iespējamais pieaugums – par to bažījas 67% kredītņēmēji. Savukārt 48% uztrauc nodarbinātība nākotnē.

«Pēc mūsu datiem vidējā kredīta summa veido aptuveni 25 tūkstošus latu un vidējais kredīta atmaksas termiņš ir 15 gadi,» norāda bankas valdes locekle Ieva Tetere. Tas nozīmē, ka uzņemoties ilgtermiņa finanšu saistības, ir svarīgi pievērst uzmanību ne vien personīgās maksātspējas risku mazināšanai, bet arī sociāli ekonomisko risku ietekmei, kurus tiešā veidā ietekmēt nevar.

Pētījuma laikā 55% aptaujāto norādījuši, ka ienākumu samazināšanās dēļ ir saskārušies ar grūtībām kredīta maksāšanas laikā, 42% problēmas radīja kopējais dzīves sadārdzinājums, savukārt 25% - darba maiņa vai tā zaudēšana.

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs.

Piektdien, 20. aprīlī, kodeksam pievienojās un to parakstīja nebanku kreditēšanas nozares tirgus līderi – AS «4finance», SIA «Creamfinance Latvia», kā arī SIA «ExpressCredit».

Labas prakses kodeksu izstrādāja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam, kas paredz profesionālajām biedrībām tiesības izstrādāt nozares kodeksu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai. Parakstot kodeksu, tas kļūst saistošs uzņēmumiem, kas pievienojušies kodeksam.

«Aicinām arī citus nozares uzņēmumus, tai skaitā tos, kuri nav asociācijas biedri, pievienoties šim kodeksam, lai nodrošinātu godīgu komercpraksi, vērtējot klientu maksātspēju,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Celtnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam. Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas Saeimā izstrādās vairākus aprēķinu variantus, kuros plāno parādīt, cik lieli zaudējumi būs valstij, samazinot finansējumu Gaismas pils celtniecībai.

To Dienas biznesam pavēstījis būvnieku apvienības sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Latvijas tenisists Ernests Gulbis pēc Vimbldonas čempionāta jaunākajā ATP rangā, kas publicēts pirmdien, atguvis valsts pirmās raketes godu.

Gulbis jaunākajā rangā veicis kāpumu par 241 vietu un tagad ieņem 348.pozīciju. Tikmēr iepriekšējais Latvijas pirmais numurs Miķelis Lībietis saglabājis 479.vietu.

Vimbldonas čempionātā, kas noslēdzās svētdien, Gulbis ar atzīstamu sniegumu sasniedza trešo kārtu, kur piekāpās vienam no pasaules spēcīgākajiem tenisistiem Novakam Džokovičam no Serbijas. Traumu dēļ viņš rangā bija piedzīvojis ievērojamu kritienu, noslīdot uz 589.vietu, bet Vimbldonā latvietis nopelnīja 90 ATP punktus, kas ir vairāk nekā viņš iespēja 12 iepriekšējos mēnešos kopā.

Šonedēļ Gulbis, izmantojot aizsargāto rangu, sacentīsies Zviedrijā notiekošajā Bostades ATP World Tour 250 sērijas turnīrā, kur pirmajā kārtā viņam pretī stāsies kāds kvalifikāciju pārvarējis tenisists. Uzvarot pirmajā kārtā, latvietim pretī stāsies ar piekto numuru izliktais krievs Karens Hačanovs.

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Autolīzinga darījumu apjoms, salīdzinot ar šo pašu periodu 2007. gadā, ir krities par 30%, taču salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo trešdaļu, tas ir pieaudzis par 36%.

Pēc ļoti straujās izaugsmes 2007. gadā autolīzinga tirgus šogad ir atgriezies pie samērīgas ilgtermiņa izaugsmes. Šobrīd vērojama tendence, ka autolīzinga tirgus atgriežas pie samērīgas ilgtermiņa izaugsmes, auto pircēji pieņem daudz izsvērtākus lēmumus, populārākas kļūst kompaktās un vidējās klases automašīnas. Tāpat pieaudzis autolīzinga maksājuma kavētāju un atsavināto automašīnu skaits, tomēr situācija nav ārkārtēja kā arī tirgū ir pieaudzis mazlietoto un lietoto auto piedāvājums, Db.lv informē Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Smits.

„Lielu daļu autolīzinga sastāda tieši jaunās automašīnas, kuru pārdošanas skaits šogad ir krities par 24%. Salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem 4 mēnešiem, pircēji ievērojami mazāk iegādājas lielās, luksus un sporta klases automašīnas. Šo segmentu pārstāvošo marku pārdošanas apjomi kritušies par 50% līdz pat 80%. Savukārt populārākas kļuvušas kompaktās un vidējās klases automašīnas. Šī segmenta markām apjomu kritums ir mazāks par tirgus vidējo. Vairākas saglabājušas iepriekšējā gada līmeni, bet dažas no markām pat palielinājušas pārdošanas apjomus par 50% un līdz pat 3 reizēm. Nemainīgs īpatsvars saglabājas apvidus klases automašīnām, kas norāda, uz stabilu šīs klases klientu loku,” norāda Šmits.

Stagnācijas dēļ nekustamā īpašuma tirgū izsolēs nepārdotos īpašumus bankas patur sev līdz labākiem laikiem.

Aptaujātās bankas atzīst, ka 2008. gadā pieauga kavēto mājokļu kredītu apjoms, kas ir likumsakarīga parādība ekonomikas lejupslīdes ap­stākļos. Tomēr līdz ar prognozētā bezdarba palielināšanos šādu slikto kredītu apjoms šogad varētu vēl palielināties. Pēdējā laikā pieaudzis arī to kredītņēmēju skaits, ar kuriem neizdodas vienoties par kredīta atmaksu, un īpašumi nonāk līdz izsolei. Tomēr aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū ir ļoti zema, tādējādi izsolē šos īpašumus bankām neizdodas pārdot. Tāpēc bankas tos patur sev un apsaimnieko, tostarp izīrē līdz brīdim, kad situācija uzlabosies. Dažas bankas atzina, ka šos īpašumus turēs savās bilancēs, dažas veidos atsevišķus uzņēmumus vai bankas struktūrvienības.

Lai gan ekonomikas stabilizācijai optimisma mazināšanās bija nepieciešama, strauja ieslīgšana pesimismā atsevišķos ekonomikas sektoros jau pašlaik varētu būt pārspīlēta un izraisītu pārāk strauju un nepamatotu iekšzemes pieprasījuma un tādējādi arī IKP pieauguma tempu kritumu, norādīts Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Latvijas makroekonomikas apskata otrajā numurā.

LKA apskatā prognozē pakāpenisku ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos, cikla zemāko punktu sasniedzot gada beigās/nākamā gada pirmajā pusē. LKA uzskata, ka Latvijas Bankas lēmums samazināt obligāto rezervju normu banku piesaistītajiem līdzekļiem ar termiņu virs 2 gadiem ir svarīgs solis, lai palīdzētu ekonomikai īstenot mīkstās piezemēšanās scenāriju. Šāds lēmums ļauj cerēt uz turpmāku proaktīvu stabilizējošu monetāro politiku, kas ir būtisks drošības signāls arī ārvalstu investoriem.

Darba samaksas pieaugums ir paredzams mērenāks, tas būs atšķirīgs dažādās nozarēs atkarībā no darba ražīguma un iepriekš sasniegtās bāzes. Pārkarsušajās nozarēs (piem., būvniecībā, komercpakalpojumos) darba samaksa kritīsies, ja tā ir bijusi nepamatoti uzpūsta.

Lai gan novērojumi liecina, ka situācija darba tirgū uzlabojas, tomēr tā joprojām ir nestabila, līdz ar to klienti, kas kavē aizdevumu atmaksu, bieži izvēlas risinājumus, kas sniedz īstermiņa atvieglojumus, stāsta banku pārstāvji.

«Par ilgtermiņa risinājumiem klienti domā retāk un bieži tiek izteikts apgalvojums, ka nākotnē situācija noteikti uzlabosies, kaut arī nav skaidrs redzējums, kā rezultātā tas varētu notikt,» norāda Nordea Kredītu departamenta vadītājs Rasmus Pētersons.

Viņš gan uzsver, ka pagājušā gada laikā uzņēmumiem izsniegto kredītu kvalitāte pakāpeniski uzlabojas. Problēmas ar kredītam maksājumu veikšanu lielākoties radās tiem uzņēmumiem, kuri jau iepriekš tika restrukturizēti. Līdz ar to sagaidāms, ka arī šajā gadā situācija turpinās uzlaboties.

Pārstrukturizējot aizdevumus vairumā gadījumu tiek lūgts vienkārši samazināts maksājums nesaucot konkrētu risinājumu. Tāpat bieži klienti vēlas pagarināt esošo risinājumu, norāda R. Pētersons.

Jau šobrīd viens no lielākajiem iemesliem mājokļu kredītu kavējumiem ir bezdarbs un paredzams, ka līdz ar bezdarba pieaugumu, šo kavēto kredītu apjoms turpinās palielināties.

Tā, analizējot šā gada pirmā ceturkšņa datus, secinājusi Nordea banka.

Kopumā šogad pirmajos trīs mēnešos Nordea bankā kredītu maksājumu kavētāju virs 30 dienām skaits pieaudzis par 1.9 procentu punktiem, sasniedzot 8.7 % kopējā kredītportfelī. Tas, pēc bankas aprēķiniem, ir zemāk nekā vidēji tirgū, kur mājokļu kredītu kavētāji veido ap 14.6 %.

Bezdarba līmenis Latvijā 1. ceturksnī bija pieaudzis līdz 10.7 % un banka novērojusi saistību starp bezdarba pieaugumu un kredītu kavējumu dinamiku. Kopumā 70 % no kredītu kavētājiem ir tādi, kuriem grūtības ar kredītu maksājumiem rodas saistībā ar ienākumu samazināšanos, gan tāpēc, ka nepiepildās prognozes par ienākumu palielināšanos. «Vislielākais kavēto maksājumu slogs ir tiem, kas plānojuši veikt darījumus ar nekustamo īpašumu peļņas nolūkos,» atzina Nordea bankas valdes locekle Jana Strogonova. No kopējiem kredītu kavētājiem, kuru skaits ir 800 klienti, 440 ir tādi, kas kredītus kavē virs 90 dienām. Tomēr bankā atzīts, ka vairumā gadījumu banka atrod risinājumu klientiem, kam radušās grūtības kredītu atmaksāt. Tostarp jau 100 klienti izmanto bankas Bezdarbnieku kredīta brīvdienas. Ja līdz šim pilnīgs kredītu maksājuma atlikšanas termiņš bijis mēneši, tad jau aprīlī ir pirmie gadījumi, kad termiņš tiek pagarināts vēl uz 3 mēnešiem, jo bankas klients šajā laikā nav spējis sameklēt darbu. J. Strogonova atzina, ka Somijas piemērs liecinot, ka šādā veidā brīvdienas var tikt atliktas pat uz termiņu līdz vienam gada.

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Iepriekš plaukstošā nekustamā īpašuma nozare sāpīgi atspēlējas bankām, kurām var nākties zaudēt daļu no uzkrātajiem 340 miljoniem latu.

Nekustamā īpašuma nozares uzņēmumi, pateicoties kuriem iepriekšējos gados attīstījās nekustamā īpašuma tirgus un strauji brieda banku kredītportfeļi, šobrīd ir arī lielākie zāģētāji banku biznesam. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka operācijām ar nekustamiem īpašumiem no tautsaimniecības nozarēm pērnā gada nogalē bija izsniegts visvairāk kredītu - 2.5 mljrd. Ls, no kuriem par 25% jeb 618 milj. Ls tika kavēti maksājumi. T.sk. ar kavējumiem no 31 un vairāk dienām kredītu apjoms sasniedzis 361 milj. Ls. Situācija būtiski pasliktinājās 2008.g., jo vēl 2007.g. beigās šīs nozares darboņu kavējumi bija par 39 milj. Ls.

Latvijā aizvien ir daudz kredīta maksājumu kavētāju, un nereti cilvēki nezina, kā krīzes gadījumā runāt ar bankas speciālistiem, lai mainītu kredīta nosacījumus, tādēļ izvairās no sarunas, stāsta SIA Ralum vadošais partneris Reinis Kučers, kurš iepriekš strādājis parādu piedziņas jomā, taču tagad izveidojis uzņēmumu, kas konsultēs parādniekus sarunās ar aizdevēju.

Fragments no intervijas:

Pirms vairākiem gadiem vadījāt Parādu piedziņas uzņēmumu asociāciju? Kādēļ pieņēmāt lēmumu mainīt pievērsties parādnieku pusei?

Iepriekšējā pieredze man ir saistīta ar parādu piedziņas jomu un ilgus gadus vadīju Latvijā vadošo parādu piedziņas uzņēmumu Lindorff (tagad Intrum), tajā pašā laikā vadīju Parādu piedziņas asociāciju. Tajā laikā valdībā sākās iniciatīva par likuma tapšanu, kas regulē piedziņas nozari. Tika izveidota darba grupa ar visām iesaistītajām ministrijām un šī brīža nozares uzraugu – PTAC, kā arī lielākajiem tirgus spēlētājiem. Tas bija gana aizraujošs projekts arī man, jo likuma tapšanā pirms tam nebiju iesaistījies. Tolaik likuma veidošana bija interesanta, sākot no histēriskiem smiekliem līdz pat vēlmei raudāt, jo tas, kā notiek komisiju tikšanās un kā tiek argumentēti aspekti likuma tapšanai, nereti sasniedz absurdu. Protams, saprotu atsevišķu ministriju nostāju, taču dažkārt iesaistīto pušu skats ir ārkārtīgi subjektīvs, un no mūsu dalības faktiski nebija nekāda pienesuma, jo tas bija politiski diktēts uzdevums ar pilnīgi skaidru mērķi – ierobežot nozari. Šobrīd gan jāsaka, ka pieņemtā likuma galarezultāts ir vairāk vai mazāk optimāls un nozares dalībnieki ir adoptējušies uzraugošo iestāžu prasībām. Tāpat palīdzēju apvienot Lindorff Baltijas valstīs vienā uzņēmumā, pārņēmām Latvijas Krājbankas portfeli, kas bija arī interesants izaicinājums, jo faktiski bija jāizveido atsevišķa struktūrvienība ar Bankas funkciju. Kad šis gana sarežģītais projekts bija pabeigts un iegājis izpildes stadijā, nolēmu paņemt pauzi pēc gandrīz 15 gadu gara posma šajā nozarē.

No 2011.gada 1.janvāra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos, kustību sarakstos, kā arī pieturvietu nosaukumos.Sabiedriskā transporta kopējais reisu skaits netiks samazināts, un izmaiņas veiktas, lai sinhronizētu transportlīdzekļu atiešanas un pienākšanas laikus pieturvietās, informē Rīgas satiksme.

Īpaša uzmanība jāpievērš trolejbusu pasažieriem, jo izmaiņas tiks veiktas visu trolejbusu maršrutu darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos. Izmaiņas būs arī sekojošos autobusu maršrutu darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos – 1., 2., 3., 5., 11., 13., 14., 21., 24., 33., 37., 40. un 41. Savukārt 36.autobusu maršrutā tiks veiktas izmaiņas brīvdienu kustības sarakstā vienam atiešanas laikam. Lielākās izmaiņas skars 2. un 24.autobusu maršrutu kustības sarakstus – tie tiks koriģēti atbilstoši pasažieru plūsmai un plānoti tā, lai nebūtu situācijas, kad abi pieminētie maršruti pieturvietā ierodas vienlaikus, jo abi šie maršruti gandrīz pilna maršruta garumā dublē viens otru. Tramvaju maršrutos un kustības sarakstos izmaiņas nav veiktas.

Žurnāls Foreign Direct Investment (Fdi) izveidojis nākotnes pilsētu sarakstu (Cities of the Future).

Lai izveidotu šo sarakstu, Fdi ņem vērā vairāk nekā 75 dažādus pilsētas rādītājus, kas var vai nevar nākotnē piesaistīt investīcijas un kā varētu attīstīties ekonomika.

Pilsēta ar vislielāko potenciālu nākotnē jau vairākus gadus pēc kārtas ir Londona. Londona tuvākajā nākotnē, visticamāk, saglabās savas līderpozīcijas, norāda žurnāls. Londonas IKP 2020. gadā varētu sasniegt 708 miljardus USD, kas būtu par 15% vairāk nekā Parīzei, kas šajā sarakstā ir otrajā vietā.

Sadaļā 10 pilsētas ar vislielāko ekonomisko potenciālu Rīga ieņem devīto vietu. Viļņa ieņem astoto vietu, bet mūsu ziemeļu kaimiņu galvaspilsēta Tallina ieņem otro vietu, piekāpjoties tikai Luksemburgai.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Augusta sākumā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu. Šie noteikumi tika izstrādāti ar mērķi noteikt vienotu kārtību pirmās palīdzības aptieciņu izvietojumam un skaita aprēķināšanai sabiedriskajās un darba vietās, kā arī precizēt pirmās palīdzības aptieciņas saturu.

Šī gada 3. augustā Saeimā tika pieņemti un 7. augustā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu. Savukārt Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr. 669 «Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā» zaudēja spēku šī gada 1. jūlijā, bet Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr.668 «Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu» zaudēja spēku 2010.gada 7. augustā līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos.

2023. gads ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē finanšu sektoram ir bijis izaicinājumiem pilns, bet vienlaikus arī pieredzes un iespējām bagāts periods. Ekonomiku sašūpoja virkne dažādu ārēju faktoru, no nestabilas ģeopolitiskās situācijas un pat karadarbības vairākos reģionos līdz procentu likmju izmaiņām un energoresursu un izejvielu cenu svārstībām.

Šie notikumi prasījuši īstus “dzelzs nervus” katram uzņēmējam, lai spētu nemitīgi pielāgoties, pieņemt nestandarta lēmumus, kā arī meklēt pilnīgi jaunus, unikālus risinājumus savas darbības saglabāšanai un attīstīšanai.

Situācija uzņēmējdarbībā: stabila, bet ar būtiskiem izaicinājumiem

Apgrūtinātas transporta un loģistikas ķēdes, kas ierobežoja noteiktu preču pieejamību un izraisīja papildu cenu kāpumu. Karš, kas lika kāpt energoresursu cenām un attiecīgi ietekmēja arī patēriņa cenu celšanos. Atsevišķu valstu pieaugošie militārie izdevumi, kas lielā mērā tiek finansēti uz parādu rēķina. Apkures cenu pieauguma kompensācijas, pabalsti, piemaksas un algu celšanas – virkne dažādu notikumu, kas stūma inflāciju augstāk kalnā un būtiski sašūpoja ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas ekonomisko situāciju.