Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.
Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.
Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods
Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.
Nav grūti paredzēt, ka lielāki maksātspējas izaicinājumi varētu būt gaidāmi ziemā, kad iedzīvotāju ikmēneša maksājumu sarakstā atgriezīsies lielāki rēķini par gāzi, elektrību, silto ūdeni. Saulainajām dienām sarūkot īsākām, samazināsies arī saules enerģijas atbalsts, ko vasarā izjūt saules paneļu īpašnieki. Tas nozīmē, ka inflācijas un Euribor izraisītā kredītlikmju pieauguma patieso ietekmi sajutīsim tuvāk šī gada beigām un 2024. gada sākumā.
Risinājumi arī ārpus kredītlīguma rāmja; banka kā psiholoģiskā komforta nodrošinātājs
Vēlos ieskicēt izplatītākās iespējas, kuras kredītņēmējiem pieejamas, lai varētu veiksmīgāk pārvarēt šo periodu. Banka var izmainīt kredītmaksājuma atmaksas grafiku, tāpat pieejams t.s. labvēlības periods (kredītbrīvdienas), kas nozīmē, ka uz laiku tiek atlikts kredīta pamatsummas maksājums. Ir iespējams arī kredītmaksājuma atmaksas termiņa pagarinājums, kas ļauj samazināt ikmēneša aizdevuma maksājumu, jo tiek atlikts kredīta beigu termiņš (procentu maksājums paliek nemainīgs). Tomēr papildus šiem tradicionālajiem risinājumiem, banka konsultē klientus arī plašāk, ārpus konkrētā kredītlīguma. Runa ir par ienākumu un izdevumu sabalansēšanu un alternatīvu apskatīšanu – piemēram, ienākumiem sarūkot, kādam var būt nepieciešams savlaicīgi meklēt mazākas platības mājokli, lai varētu saglabāt veselīgu balansu savās finansēs. Šajos laikos banka noteikti pilda arī zināmu emocionālā atbalsta funkciju – cilvēkiem ir svarīgi atjaunot saikni, izrunāt savu stāstu, apzināt iespējas.
Šobrīd saņemam dažādas klientu vēlmes – gan pārskatīt termiņus, gan mainīt izvēlēto Euribor periodu, gan samazināt bankas pievienot likmi. Protams, katru klienta situāciju vērtējam individuāli, tomēr apzinoties izaicinošo laiku, lielākajā daļā gadījumu rodam klientam labvēlīgāku risinājumu, tostarp samazinot pievienoto likmi, lai tā ir pašreizējai tirgus situācijai atbilstoša un konkurētspējīga. Arī nozares dati uzrāda, ka vairāk nekā 800 gadījumos no septembrī izskatītajiem iesniegumiem bankas ir samazinājušas pievienoto likmi. Bankas interesēs ir stabils klients, kas mums uzticas un redz banku kā atvērtu un izprotošu partneri, ar kuru būt kopā dažādos laikos. Pat, ja tie ir tikai psiholoģiskā komforta meklējumi, nevis reālas maksātspējas grūtības. Redzam arī, ka salīdzinoši biežāk bankā vēršas cilvēki, kuri aktīvi seko līdzi ekonomikas norisēm, ir labāk pazīstami ar finanšu tirgu un paši izrāda iniciatīvu, lai noskaidrotu, kādas iespējas banka var piedāvāt. Lielāks izaicinājums bankai ir sasniegt tos klientus, kuri par finanšu pakalpojumiem un tendencēm ikdienā neinteresējas – ja redzam, ka nākotnē viņiem varētu rasties maksātspējas problēmas, uzrunājam proaktīvi. Kopīgi modelējam nākotnes situāciju, ja izdevumi turpinās pieaugt un mēģinām saprast, kādi mājasdarbi būtu jāpaveic jau tagad.
Pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā vairākkārt izskanējis apgalvojums ka cilvēkiem esot radīti teju neiespējami apstākļi, lai ar savu kredītu no vienas bankas pārietu pie citas. SEB bankas gadījumā šobrīd esam atcēluši visas komisijas maksas saistībā ar hipotekārajiem kredītiem – jebkuri līguma grozījumi vai saistību pārnešana uz citu banku šobrīd nemaksā neko. Cita lieta, mainot banku, ir jārēķinās ar valsts nodevām un citiem maksājumiem, piemēram, samaksu notāram un zemesgrāmatas nodevu, kā arī ar to, ka jaunais aizdevējs no jauna vērtēs ienākumus un tikai pēc tam piedāvās aizdevuma nosacījumus. Nedomāju gan, ka mājokļu kredītu tirgū Latvijā eksistē kādi nozīmīgi izņēmumi, kas atšķirtos no citu banku piedāvājuma.
Jaunu kredītu izsniegšana turpinās, klienti krietni apdomīgāki
Ko par cilvēku finansiālo stabilitāti un noskaņojumu liecina jaunu kredītu dinamika? Jūtam, ka pēdējo mēnešu laikā jaunu līgumu skaits ir samazinājies, taču noteikti nevaram teikt, ka, piemēram, hipotekāro aizdevumu plūsma būtu apstājusies. Par to liecina arī nekustamā īpašuma tirgus dati – darījumu skaits jauno projektu segmentā pēdējo mēnešu laikā ir samazinājies, bet pieejamo dzīvokļu skaits krietni pieaudzis. Daudzi pircēji pašlaik nogaida un tas, savukārt, veicina cenu kāpumu īres tirgū (daudzi atliek mājokļa iegādi un turpina īrēt). Jaunus kredītņēmējus raksturo izteikti pārdomāti, izsvērti lēmumi – par nepieciešamo mājokļa platību, par energorisinājumiem un atrašanās vietu, ņemot vērā transporta izdevumus.
Pats būtiskākais, kas jāņem vērā aizņēmējiem – grūtību gadījumā, vai tad, ja ir aizdomas, ka tādas varētu rasties, ir jāsazinās ar savu banku un kopīgi jāmeklē risinājums. Vissliktāk ir tad, ja aizņēmējs neko nesaka un brīdī, kad sakrājusies lielāka nasta, pēkšņi atklājas, ka faktiski ir bezizeja. Ikdienā redzu, ka, savlaicīgi sākot iespējamās problēmas risināt, lielākoties atrodam risinājumus, kas palīdz klientam izvairīties no nopietnākām sekām. Galu galā arī ikviena banka ir ieinteresēta, lai aizņēmējs būtu finansiāli stabils un maksātspējīgs.
Noslēdzot, gribas atgādināt, ka šobrīd liela daļa sabiedrības pirmo reizi praktiski uz savas ādas pieredz tādas procentlikmju svārstības, kuras neprognozēja pat prominenti analītiķi. Teorijas grāmatās raksta par ekonomikas cikliskumu, tomēr daudziem jaunajiem kredītņēmējiem šādas pieredzes nebija. Raugoties perspektīvā, šī pieredze veidos mūsu izpratni ilgus gadus uz priekšu un ar laiku mēs kā sabiedrība kopumā būsim gatavāka tam, ka ekonomikā var būt lielāki kāpumi un kritumi. Jau tagad redzam, ka klienti ir kļuvuši daudz zinošāki un daudz aktīvāk seko līdzi savai finanšu situācijai.