Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.
Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.
Globālais konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu atbilstoši 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem, kas ir sekojoši: institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība, augstākā izglītība un apmācība, produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu tirgu attīstība, tehnoloģiskā gatavība, tirgus lielums, biznesa vides kvalitāte un inovācijas.
Ziņojumu par Globālo konkurētspējas indeksu Latvijā pārstāv SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs, kura direktors un SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka uzsver, ka: «Salīdzinoši visaugstāko novērtējumu Latvijas konkurētspēja 2016.-2017. gadā saņēmusi par pīlāru ‘makroekonomiskā vide’, kas ierindots augstajā 24. vietā. Šī pīlāra augstāk vērtētās komponentes ir ‘valsts budžeta bilance % no IKP’ (34. vieta), ‘valsts parāds % no IKP’ (35. vieta) un ‘valsts kredītreitings’ (38. vieta). Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī 2016.-2017. gadā salīdzinoši labi Latvijai ir klājies arī attiecībā uz ‘darba tirgus efektivitāti’, kur valsts globālajā konkurētspējas indeksā ieņem 34. vietu, kas gan ir kritums no 25. vietas pērn un 17. vietas vēl gadu iepriekš. 34. pozīcijā ierindots arī pīlārs ‘tehnoloģiskā gatavība’, kas pērn bija atrodams vietu augstāk.»
Salīdzinoši augstu 2016.-2017. gadā novērtētas vairākas pīlāra tehnoloģiskā gatavība komponentes, piemēram, ‘Interneta lietotāju proporcija’ - 30. pozīcija, jaunāko tehnoloģiju pieejamība - 39. pozīcija. Savukārt pīlāra ‘arba tirgus efektivitāte komponente algu noteikšanas elastība ir ierindota ļoti augstajā 6. vietā pasaulē, kas gan ir kritums no 2. vietas pērn, bet komponente sieviešu proporcija attiecībā pret vīriešiem darba tirgū šogad ieņem 22. vietu (21. vieta pērn).
Būtisku kritumu šogad piedzīvojusi komponente algas un produktivitātes proporcija, kas salīdzinājumā ar 23. vietu pagājušajā gadā, 2016.-2017. gadā ierindota tikai 49. pozīcijā. A.Sauka uzsver, ka diemžēl virkne pērn ļoti zemu vērtēto indikatoru darba tirgus efektivitātes pīlārā šogad ir novērtēti vēl zemāk: «Piemēram, ‘valsts spēja pievilināt talantus’ noslīdējusi no 110. uz 118. vietu, ‘valsts spēja noturēt talantus’ - no 104. uz 118. vietu, bet ‘nodokļu sistēmas spēja motivēt strādājošos’ - no tikai 107. uz 114. vietu pasaulē. Pat, ja atzīstam, ka pielietotās metodoloģijas dēļ globālais konkurētspējas indekss ne vienmēr objektīvi parāda valstu savstarpējo salīdzinājumu, ir skaidrs, ka Latvijā šie ir lieli problēmjautājumi, kuriem, ņemot verā novērojamo negatīvo tendenci un šo fatoru būtisku ietekmi uz valsts kopējo konkurētspēju, nekavējoties jāpievērš pastiprināta uzmanība!»
Salīdzinoši lielu kritumu 2016.-2017. gadā ir piedzīvojis pīlārs institūcijas, no pērn ieņemtās 48. vietas noslīdot uz 64. pozīciju. No institūciju pīlāra viszemāk novērtētā komponente arī šogad ir tiesiskā regulējuma efektivitāte (tikai 116. vieta, kritums par četrām pozīcijām). A.Sauka uzsver, ka, apstiprinot rezutātus no citiem pētījumiem, arī globālajā konkurētspējas indeksā ļoti zemu tiek vērtēta komponente sabiedrības uzticība politiķiem (95. vieta). Savukārt salīdzinoši pozitīvi novērtēta komponente organizētā noziedzība (27. vieta). Līdzīgi kā iepriekšējos gadus salīdzinoši viszemāk arī šogad Latvijai ir novērtēti tādi pīlāri kā tirgus lielums (96. vieta), inovācijas (64. vieta - kritums no 62. vietas pērn), kā arī biznesa vide (58. vieta salīdzinoši ar 60. vietu pērn). Savukārt pīlāra infrastruktūra vērtējums globālajā konkurētspējas indeksā ieņem 51. pozīciju, kas ir kritums par divām pozīcijām salīdzinoši ar 2015.-2016. gadu.
Pēc A.Saukas teiktā, attiecībā uz pīlāru inovācijas jau tradicionāli vislielākā problēma Latvijā, atbilstoši globālajam konkurētspējas ziņojumam, ir zinātnieku un inženieru pieejamība (tikai 99. vieta pasaulē, kāpums par 2 vietām), augsto tehnoloģiju produktu iepirkums no valsts puses (98. vieta, salīdzinoši ar 100. vietu pērn). Komponente ‘uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā šogad pakāpusies no 81. uz 71 vietu, bet komponente universitāšu un industrijas sadarbība pētniecībā no pērn ieņemtās 63. vietas šogad noslīdzējusi uz 77. pozīciju. Cita pīlāra inovācija komponente - zinātniski pētniecisko institūciju kvalitāte ierindota salīdzinoši zemajā 48. vietā (50. vieta pērn), savukārt patentu pieteikumu skaitā uz miljons iedzīvotājiem Latvija ieņem 32. vietu (30. vieta pagājušajā gadā), kas vērtējams kā salīdzinoši labs rādītājs.
Līdzīgi kā pērn, arī 2015.-2016. gadā pīlārā tirgus lielums, visaugstāk novērtētā komponente ir eksports procentos no IKP, pakāpjoties no 27. vietas uz augsto 21. pozīciju. Kāpumu no 82. uz 78. vietu piedzīvojusi arī komponente starptautisko tirgus lieluma indekss. Pīlāra biznesa vide visaugstāk novērtētā komponente līdzīgi kā pērn ir vietējo piegādātāju kvalitāte (38. vieta), bet viszemāk - vietējo piegādātāju kvantitāte (99. vieta). Savukārt infrastruktūras pīlārā viszemāk novērtēta ceļu kvalitāte (95. vieta - kāpums no 108. vietas pērn). Pārējie pīlāri globālajā konkurētspējas ziņojumā novērtēti sekojoši: augstākā izglītība un apmācība - 39. vieta, veselība un pamatizglītība - 42. vieta, produktu tirgus efektivitāte - 49. vieta, finanšu tirgu attīstība - 52. vieta pasaulē.
Papildus 12 pīlāru novērtējumam, uzņēmēji vērtēja arī faktorus, kas viņuprāt rada vislielākās problēmas biznesa veikšanai Latvijā. A.Sauka skaidro: Galvenie problēmfakori Latvijā, kurus izceļ Latvijas uzņēmēji 2016.-2017. gadā ir (prioritāšu secībā): nodokļu likmes, neefektīva valdības birokrātija un nodokļu regulējums, kam seko pieeja finansējumam, nestabila politikas veidošanas prakse, korupcija un neadekvāti izglītots darbaspēks.
Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuras valstis globālās konkurētspējas ziņojumā ieņem pirmās desmit vietas!