Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.
Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.
Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?
Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.
Tātad kopumā tagad ģimenēm ir vēl vairāk jārēķina?
Izteikti. Diendienā jūtam, ka izdevumi ikdienas vajadzībām sadārdzinās, tostarp komunālie maksājumi, tāpēc jāsāk vairāk domāt, vai ir rezerve.
Ja tagad cilvēkiem sāk pietrūkt naudas, tie tomēr kopumā neiet uzreiz pēc kredīta?
Šobrīd cilvēki septiņas reizes nomēra un vienu reizi nogriež, cilvēki vairāk domā. Faktiski krīze šobrīd lielāka ir cilvēku galvās, nekā ir faktiski. Ja jādomā par to, ka pieaug bezdarbs, samazinās kopprodukta pieaugums, krīt nekustamā īpašuma vērtība, cilvēki nevar samaksāt par hipotekārajiem kredītiem. Jārēķinās, ka bezdarbs pieaug ar divu gadu nobīdi. Šobrīd lielai daļai kredītus esam izsnieguši, ņemot vērā to algu, kāda bija tajā brīdī un tik, cik var atļauties - saistības ir 30-40 % robežās no neto ieņēmumiem. Stresa liela nav, jo algas nesamazinās. Sliktāk, ja cilvēki sadomājas, ka labklājības līmenis augs līdzīgi kā 2006., 2007. gados, ierēķinājuši pieaugumu, kas iepriekš ļāva iziet no situācijas. Ja šobrīd ienākumi paliek nemainīgi, var rasties problēmas. Makroanalīze tāda, ka ekonomikā atkopšanās būs no 2010.gada, bet jautājums, cik dziļi 2009. gadā sajutīsim krīzi. Vai bedrē esam nedaudz vai riktīgi. Fakts ir tāds, ka izniegšanas veids un kā klienti tiek analizēti, kļūst arvien pakārtotāks tam, kas notiek tirgū. Nedosim cilvēkiem to, ko tie nevar atļauties.
Kāds ir tirgus pieaugums šogad, kāds varētu saglabāties?
Šobrīd ir uzskats, ka patēriņa finansēšana ir viss tas, kas nav hipotekārais kredīts. Latvijas Bankas statistikā kredītos patēriņa preču iegādei mājsaimniecībām iekļūst arī daudzi kredīti privātpersonām, kas ir biznesa kredīti. Kopumā patēriņa kredītu tirgus pieaugums ir virs 40 %, bet ierēķinot arī studiju kredītus, kuri šobrīd spēcīgi iespaido patēriņa tirgus ciparus. Nosacīti «masu produkti» veido ap 50 % no datiem, kas pieejami Latvijas Bankā, to pieaugumi nav tik lieli - šobrīd ir zem 30 % (pērn ap 40%). Cilvēki ir savilkuši jostas, bet pagaidām nevar pateikt, cik ļoti. Ja runā par tiem cilvēkiem, kam ar maksāšanu viss kārtībā, tad pieauguma tempi būs 30 % robežās.
Kādas ir tendences, piem., kredītkaršu tirgū?
Par tirgus tendencēm vēl grūti spriest datu trūkuma dēļ. Hansabanka šogad fokusējas uz kredītkaršu pārdošanu. Tā kā no vienas puses jūtam, ka cilvēkiem ir pietiekoši liela interese tikt vaļā no citiem kredītu produktiem, kredītkartes esam pārdevuši vairāk nekā pērn. Šobrīd cilvēki pārliek vērtības no viena kausa otrā - ja iepriekš lielākas naudas atvēlēja konkrētiem lielākiem darbiem, tad šogad domā par to, kas būs vajadzīgs ikdienā, un tad kredītkartes ir ideāls variants.
Kā ir mainījušies kredītu piešķiršanas nosacījumi?
Nosacījumi paliek stingrāki. Esam sākuši klientu izvērtēšanu pēc noteiktiem modeļiem, ņemam vērā kredītu vēsturi. Nav noslēpums, ka šobrīd bankām pieejamas ārējās datubāzes, piem., Creditreform - pēc tām redzam, cik godprātīgi klients maksājis. Tiek ņemts vērā arī vecums, jo statistika liecina, ka jauni cilvēki nepadomā, ko nozīmē uzņemties saistības. Mēs esam uzlikuši daļu ierobežojumu cilvēkiem, par kuriem nav pilna informācija.
Pērn bija sajūta, ka bankas kredītu piedāvājumus met pakaļ. Kāda situācija ir šobrīd — vai klienti paši pieprasa? Vai ir mainījies atteikumu skaits?
Atteikumu līmenis nav pieaudzis, tas svārstās pērnā gada līmenī, jo arī pati banka sekmē interesi par produktu klientiem, kuri atbilst nosacījumiem. Sanāk, ka arī mēs paši virzām, lai paņem kredītus. Tādējādi gandrīz puse ir klientu, kas izmanto bankas sagatavotu piedāvājumu, bet otra puse ir paša izvēle. Patēriņa kredītu nosacījumi būtībā nav mainījušies, vienīgi katrā produktā iecenojam klientam atbilstošu riska līmeni. Cena ir augstāka tiem, kam ir slikta kredītvēsture, ienākumi nav mūsu bankā. Procentu likmes svārstās atkarībā no produktiem - 16-25 %. Ja ir pirktas preces uz nomaksu, tad procentu likme var arī būt lielāka. Piem., pati riskantākā grupa ir mobilie telefoni, kuru pirkšanai uz nomaksu likme būs līdz 30 %. Tomēr telefonu pirkšana uz nomaksu samazinās, jo tirgū pieejami mazcenas telefoni.
Kas no bankas viedokļa ir pats riskantākais produkts?
Risks katram klientam savs. Mēs drīzāk redzam, ko cilvēki vairs neņem uz nomaksu, un tās ir lielās mājas kinozāles, plazmas televizori. Vienlaikus šobrīd ir ļoti liels pieprasījums pēc datortehnikas, arī sadzīves tehnika nav gājusi mazumā.
Kāds Latvijā ir vidējais patēriņa kredītu lielums uz cilvēku, salīdzinot ar Eiropas valstīm?
Aprēķinus par to, kā mēs izskatāmies Eiropas līmenī, veicam katru gadu. Pēc 2007. gada tempiem mēs vidējo Eiropas līmeni varētu sasniegt piecu gadu laikā. Šis gads mūs varētu nedaudz «atmest atpakaļ», lai gan no otras puses arī Eiropā ir krīze, līdz ar to arī tur tempi samazinās. Vidējās darījuma summas, piem., Igaunijā ir par 30 % lielākas. Vidējās aizdevuma summas pieaug un šobrīd ir 300-350 Ls robežās, agrāk tie bija ap 300 Ls. Tāpat pieaug arī termiņi - agrāk vidēji līguma ilgums bija 12 mēneši, bet tagad - 15 mēneši. Tas var nozīmēt, ka klients aizņemas lielākas summas uz lielākiem periodiem, bet šobrīd var novērot arī, ka cilvēki izvēlas garāku periodu, zinot, ka ienāks vairāk naudas, un tādējādi sākumā maksā mazākus mēneša maksājumus, bet pirms termiņa atmaksā.
Kā ir ar maksājumu kavējumiem, vai tie pieaug?
Šobrīd redzam, ka pret 2007. gada beigām kavētāju skaits pieaudzis par 25 %. Domāju, ka tirgū vidēji šis pieaugums ir vēl lielāks.
Tas ir maz vai daudz?
Tas ir pietiekoši nopietni, lai stipri piedomātu, kā strādāsim. Šobrīd viens iemesls, kāpēc nemaksā, ir tas, ka atļāvušies par daudz, netiek galā. Tāpat šobrīd sāk dominēt tas, ka daļa zaudē darbu. Analizējot nemaksātājus, arvien vairāk sāk dominēt atbilde, ka darba devējs aizkavējis algas izmaksu. Šobrīd uzņēmumiem grūtāk nodrošināt naudas plūsmu, lai būtu līdzekļi, ar ko norēķināties ar darbiniekiem - līdz ar to tās ir sāpīgas lietas. Nevaram prognozēt, kā mainīsies. Pieņemu, ka nākamgad bezdarbs būs problēma numur viens.
Tātad kavējumu īpatsvars ir pieaudzis?
Ja skatāmies par kavējumiem līdz 30 dienām, tad cipars varētu būt smuks, bet tie vairāk ir nedisciplinētie maksātāji, bet tie nav ļaunprātīgie. Aina mainās pēc 30 dienām. Kavētāju īpatsvars šobrīd svārstās 2-5 % no kredītiem, kas ir lielāks nekā pērn. Šobrīd sāk kavēt tas klientu segments, kas agrāk mums neradīja nekādas galvas sāpes, proti, kredītkaršu lietotājs ar pietiekami labiem ienākumiem (virs 400-500 Ls).
Kāds ir pieļaujamais kavētāju īpatsvars līdz 30 dienām? Vai līdz tam arī varētu tikt?
Riska līmenis katram produktu veidam ir atšķirīgs. Tas, kas ir pieņemams patēriņa kredītiem, ir nepieņemams hipotekārajiem kredītiem. Mūsu mērķis ir nepieļaut, lai cipari pieaug. Mainām shēmu, kā strādāt ar debitoriem. Veicam aktivitātes attiecībā uz klientiem, kas ir potenciālie nemaksātāji, bet tas notiek paralēli ar pārdošanas procesu. Ar «sliktajiem kredītiem» darbs ir intensīvs un kļūst vēl intensīvāks, tāpēc grandiozi kavēto maksājumu īpatsvaram nevajadzētu pieaugt. Mērķis ir nepārsniegt 5 %. Cīnāmies. Bet secinājumus kopumā varēs izdarīt, kad būs sasniegts bezdarba līmeņa «pīķis».
Ja klients nespēs atdot, ko darīsiet?
Pieaugot bezdarbam, pieaug arī darba meklētāju skaits, samazinās laiks, kad cilvēks dzīvo no bezdarbnieka pabalsta. Arī darba atrašana paliks grūtāka, jo uzņēmumi savilkuši jostas. Mēs savukārt jau laicīgi sākām centralizētu lēmumu pieņemšanu. Mēs klientiem arvien vairāk cenšamies atgādināt, ka kredītvēsturei ar katru dienu pieaug nozīme. Tie, kam tā nelikās, sekas izjūt šobrīd, jo vairāk saņem atteikumus. Tāpēc, ja ir ārējie kavējumi, ieteikums tos apzināt un parādus segt. Ja cilvēks neliekas ne zinis par šiem parādiem, tad jārēķinās, ka arī bankās neko nevarēs saņemt.
Ja ir ieraksts melnajā sarakstā, bet cilvēks saistības dzēsis, banka taču pēc kāda laika tam dod otru iespēju?
Zīmogs nav uz mūžu, bet jautājums, par kādiem periodiem ir runa. Aktuālākais ir tas, kas noticis pēdējos divos gados. Ņemam vērā arī agrāku vēsturi (7, 10 gadi), bet svarīgi, lai saistības ir dzēstas. Tiek ņemtas vērā arī parādsaistības par dažādiem citiem pakalpojumiem, piem., gāzi. Ja nemaksā šiem pakalpojuma sniedzējiem, kāpēc ticēt, ka maksās bankai? Mums ļoti liels ieguvums ir LB kredītreģistrs, kur var redzēt ne tikai sliktās lietas, bet arī redzam bildi par visām saistībām.
Kā vērtējat ainu kredītreģistrā?
Mums grūti uzreiz izdarīt secinājumus, vai cilvēks paņēmis vairāk, nekā var atļauties, jo nezinām visus ienākumus. Tomēr redzam, ka saistību apjoms vienam otram ir nopietns, var būt 30 un vairāk ieraksti uz vienu cilvēku. Tiesa, arī tas vēl nenozīmē, ka ir sliki un var nenozīmēt, ka maksā vairāk, nekā var atļauties. Faktiski mēs kopš jūlija sākām vairāk analizēt informāciju, šobrīd pilnā bilde vēl nav, bet pamazām dati sāk izskatīties pēc tādiem, kas lietojami.
Vai banka nāks pretī problemātiskam klientam?
Tas ir individuāli, jo jautājums, kas ir problēmas būtība. Ja laicīgi paziņo, tad izskatām vairākus variantus, piem., pagarinām atmaksas termiņu, atliekam kādu maksājumu, bet tas atkarīgs no tā, kā klients tur savu solījumu. Savukārt neatbildēt uz telefona zvaniem, mainīt dzīvesvietas adreses - tā ir strausa politika, bet agri vai vēlu kontakts tiks nodibināts, bet tad process būs aizgājis par tālu.
Tad uz tiesu?
Mūsu variantā nav ko atgūt, jo nodrošinājums ir ienākumi. Tomēr pietiek ar to, cilvēki tomēr nedzīvo šodienai, bet vairākus gadus, tad slikta kredītvēsture ir pietiekoši nopietns ierobežojums. Ja bankām jāstrādā pēc puslīdz vienādiem nosacījumiem un ja nav nomaksāts iepriekšējais parāds, tad nedomāju, ka bankas aizdos naudu.
