Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody’s Investors Service» (Moody's) pozitīvi vērtē mājokļu tirgu un hipotekāro kreditēšanu Baltijas valstīs.

Jaunākajā ziņojumā aģentūra secinājusi, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas apstākļi veicina aizņēmēju iespējas veikt hipotekāro kredītu maksājumus, kam ir pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu nodrošinājumu kvalitāti. Baltijas valstīs ir samazinājies neatmaksāto kredītu līmenis, bankām nostiprinot savas parakstīšanas spējas un ierobežojot risku apetīti. "Moody's» viceprezidents un vecākais izpētes analītiķis Gregs Deiviss sacīja, ka finanšu krīzes laikā 2007.-2009.gadā mājokļu cenas Baltijas valstīs saruka uz pusi, bet tagad Igaunijā tās ir pilnībā atguvušās, bet Latvijā un Lietuvā tās ir gandrīz 20% zem augstākā līmeņa.

Tāpat aģentūra norāda, ka pašlaik Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neatmaksātu segto obligāciju, kas lielā mērā saistāms ar to, ka Ziemeļvalstu bankas, kas dominē hipotekāro kredītu sektorā Baltijas valstīs, vēsturiski ir sniegušas lētu finansējumu atzariem Baltijā. Vienlaikus Baltijas valstīs pieaug vēlme ar segtajām obligācijām iegūt papildu finansējumu, piemēram, Igaunija šogad ir pieņēmusi likumu segto obligāciju tirgus izveidei. "Moody's» analītiķi secinājuši, ka hipotekāro kredītu noteikumi un parakstīšanas standarti tagad Baltijā atbilst citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksei. Trīs Baltijas valstis ir ieviesušas makrouzraudzības politikas pasākumus, kas ierobežo hipotekāro kredītu tirgus riskus, kā arī noziegumi hipotekāro kredītu jomā un neatmaksāto kredītu līmenis ir salīdzinoši zems. Aģentūras ziņojumā teikts, ka vairāk nekā 90 dienas hipotekāro kredītu maksājumi Igaunijā kavēti 0,4% gadījumu, bet Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir ap 2%.

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai domātajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, plāno paredzēt arī hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas.

Komisija rosina, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku.

Komisijas priekšlikums paredz, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendārā gada ceturksni nosaka 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas attiecīgā ceturkšņa pirmajā datumā.

Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka līdzekļi, kas tiks iegūti no šīs nodevas nomaksas, paredzēti kredītņēmēju atbalsta programmas finansēšanai - līdzekļi tiks novirzīti, lai segtu nesamērīgo kredīta procentu maksājumu pieaugumu.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Latvijas Bankas padome pieņēmusi grozījumus divos noteikumos , nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai, informē Latvijas Banka.

Grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 6.maijā.

Grozījumi Kredītu reģistra noteikumos un Noteikumos par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku veikti, lai kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai - nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā.

Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids - individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien pirmajam lasījumam skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un trīs saistītajos likumos, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM ir iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Grozījumus paredzēts veikt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā.

EM lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Lielākais skaits no Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistrā iekļautajām spēkā esošajām saistībām ir patēriņa kredītiem un norēķinu karšu kredītiem

Banku pārstāvji akcentē, ka cerība uz aizdevumu ir arī personām, kas pirms daudziem gadiem reģistrētas kā parādnieki, taču savas saistības seguši un pēc tam par esošajām saistībām norēķinājušies regulāri. Kopumā no reģistrā iekļauto personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli saistību pārkāpumi reģistrēti 20,6% no kopējā personu skaita.

Labāk, ja zina

LB Kredītu reģistra dati liecina, ka 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tajā iekļauto personu kopskaits nebija būtiski mainījies. Reģistrā pērnā gada 31. decembrī bija ziņas par 713,1 tūkstoti personu ar spēkā esošām saistībām, tostarp 672,8 tūkstošiem fiziskajām personām rezidentiem, 30,8 tūkstošiem juridiskajām personām rezidentiem, 7,3 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem un 2,2 tūkst. juridiskajām personām nerezidentiem.

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro kredītu dēļ, portālam rus.db.lv žēlojusies kāda lasītāja.

Šāda banku rīcība viņu nepatīkami pārsteigusi: «Es pat nevarēju iedomāties, ka ātro kredītu dēļ man varētu atteikt hipotekāro kredītu. Jo vairāk tāpēc, ka visus kredītus esmu laicīgi atmaksājusi, turklāt tie tika ņemti uz īsu termiņu. Kāpēc gan bankām ir tāda attieksme, ja reiz ātro kredītu bizness Latvijā ir legāls,» neizpratnē ir lasītāja.

Kā portālam paskaidroja Swedbank un SEB bankā, tad ātro aizdevumu ņēmēji patiešām riskē nesaņemt hipotekāro kredītu, īpaši, ja šie aizdevumi ņemti regulāri. Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Latvijā Ainars Balcers skaidro, ka bankā ir bijuši gadījumi, kad hipotekārais kredīts atteikts tāpēc, ka kredītvēsturē figurē ātrie kredīti. Tiesa, ja pagātnē ir tikai viens ātrais aizdevums, tas, iespējams, neko neietekmēs – runa ir par regulāru ātro kredītu aizņemšanos. «Svarīgi ir ne tikai tas, cik bieži tiek ņemti ātrie kredīti, bet arī kādiem mērķiem. Ja redzam, ka šie aizdevumi ņemti bieži, iespējams, pat katru mēnesi, tad rodas jautājums – vai ienākumi un izdevumi vispār ir sabalansēti? Un ja tie ir ātrie kredīti, kas palīdz tos sabalansēt, tad kā aizņēmējs plāno apmaksāt hipotekāro kredītu,» vaicājoši norāda A.Balceris.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu.

Budžeta komisija plāno trešdien, 4.oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos.

Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē skaidroja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Latvijas Bankas padome veikusi pārmaiņas Kredītu reģistra regulējumā, lai veicinātu papildu ziņu saņemšanu personu kredītspējas vērtēšanai un makroekonomiskās analīzes un finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības uzdevumu veikšanai, informē LB.

Apstiprināti «Kredītu reģistra noteikumi», «Informācijas par kredītiestāžu kredītriska darījumiem un tajos iesaistītajām personām sniegšanas noteikumi» un «Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku».

Pārmaiņas veiktas, lai īstenotu Kredītu reģistra likuma grozījumos paredzētās pārmaiņas un nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 18. maija Regulas 2016/867 par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) prasību ieviešanu (t.sk. Analītiskās kredītu datu jeb AnaCredit sistēmas izveidi). Vienlaikus tiek pilnveidots Kredītu reģistrs, lai vienotā sistēmā uzturētu Kredītu reģistra dalībniekiem nepieciešamās ziņas personu kredītspējas vērtēšanai un Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumu veikšanai nepieciešamās papildu ziņas par finanšu pakalpojumiem ar kredītrisku. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Kredītu reģistra dalībnieki ziņas sniegs vienreiz – Kredītu reģistrā –, nevis divām atsevišķām institūcijām.

Ar likumu uz laiku jānosaka samazināti procentu maksājumi hipotekārajiem kredītiem ar mērķi nepieļaut Latvijas lielas daļas iedzīvotāju nonākšanu neapskaužamā finanšu situācijā, sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Politiķis arī sīkāk izklāstīja savus priekšlikumus, aicinot uz diskusiju par tiem iesaistītās puses, tajā skaitā banku pārstāvjus. Budžeta komisijas vadītājs pieļāva, ka attiecīgās izmaiņas varētu noteikt no 2024.gada, reizē apsverot, vai uz ierobežotu termiņu procentmaksājumu samazinājumu attiecināt ar atpakaļejošu spēku.

Reirs skaidroja, ka ir iezīmējušies divi galvenie virzieni jeb risinājuma veidi, kā varētu samazināt hipotekāro kredītu procentu maksājumus. Pirmais variants būtu likumā uz laiku EURIBOR procentu likmes vietā noteikt konkrētu, mazāku likmi, kas varētu būt no pusotra līdz diviem procentiem.

Savukārt saistībā ar otru risinājuma variantu Budžeta komisijas vadītājs skaidroja, ka procentu maksājuma vienu daļu veido EURIBOR likme un otra daļa ir bankas pievienotā procentu likme. Tāpēc otrs risinājums paredzētu uz ierobežotu laiku jeb terminēti noteikt moratoriju uz bankas noteikto likumi.

Iespējamajiem risinājumiem hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam strauju procentu likmju kāpuma situācijā ir jābūt pēc iespējas mērķētiem, pavēstīja Finanšu ministrija (FM) pārstāvji.

Ja ieviestu piedāvāto risinājumu hipotekāro procentu maksājumus iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos, tiktu noteikts attaisnoto izdevumu ierobežojos limits, tādējādi atbalstu limitējot, norāda FM pārstāvji.

Vienlaikus FM pārstāvji uzsver, ka hipotekāro kredītprocentu maksājumu terminēta iekļaušana IIN attaisnotajos izdevumos ir tikai viens no iespējamajiem risinājumiem, lai sniegtu atbalstu tām mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši kredīta maksājumi straujo procentu likmju kāpuma ietekmē.

FM sadarbībā ar citām iestādēm ir izstrādājusi trīs iespējamos atbalsta pasākumus.

Viens no tiem varētu būt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" mērķēta atbalsta programma, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumus, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. Šādi būtu iespējams atbalstīt aptuveni 15 000 aizņēmējus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Saeima 15.februārī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Ministrijā lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Ir pabeigta darījuma pirmā daļa starp banku Citadele un likvidējamo ABLV Bank par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi. Citadeles hipotekāro kredītu portfelis tagad ir papildināts ar vairākiem tūkstošiem hipotekāro kredītu līgumiem vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā.

Noslēdzoties darījuma pirmajai daļai, klienti, kuru kredīti tika nodoti Citadelei, tiks individuāli apzināti un informēti par jauno kārtību esošo hipotekāro saistību izpildē. Līdz gada beigām ir plānots pabeigt otro darījuma daļu, kuras hipotekāro kredītu līgumu apmērs būs aptuveni 50 miljoni eiro.

"Esam cītīgi strādājuši, lai šo apjomīgo darījumu noslēgtu iespējami īsākajā laikā. Būsim gandarīti mūsu jaunajiem klientiem sniegt pieeju modernajiem finanšu pakalpojumiem un produktiem, izcilu klientu servisu un plašo digitālo pakalpojumu klāstu," saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

"Līdz ar lielākās hipotekāro kredītu portfeļa nodošanu bankai Citadele esam noslēguši nozīmīgāko aktīvu atgūšanas projektu un esam akumulējuši naudas līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Esam gandarīti, ka darījuma pirmo daļu noslēdzām salīdzinoši īsos termiņos un turpmāko klientu apkalpošanu veiksmīgi pārņēmusi Citadele. Noslēgumā vēlos pateikties nu jau mūsu bijušajiem hipotekāro kredītu klientiem par līdzšinējo labo sadarbību," piebilda Andris Kovaļčuks, likvidējamās ABLV Bank likvidators.

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem jāatklāj līdz 2024.gada 30.septembrim, atgādina Uzņēmumu reģistrs.

Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija, līdzīgi kā patieso labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums akciju sabiedrībām atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.