Ar mērķi nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, 13.decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumus, informē Ekonomikas ministrija.

Kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem ir liela nozīme hipotekārajā kreditēšanā. Tieši kredīta starpnieks un kredīta starpnieka pārstāvis konsultē patērētāju, sameklē potenciālo kredīta devēju un piedāvā viņa vārdā sagatavot un noslēgt līgumu. Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju loks ir plašs - tie var būt gan finanšu brokeri, gan mākleri, gan privātpersonas, kas attiecīgi vienojušās ar kredīta devēju par hipotekāro kredītu piedāvāšanu patērētājiem.

Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka patērētājiem ir iespēja noskaidrot, vai attiecīgais kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, kā arī vai tas ir tiesīgs nodarboties ar kredīta starpniecības pakalpojumiem.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt ierobežojumus patērētājiem noteiktajās kredīta kopējās izmaksās.

Otrdien komisijas sēdē bija iesniegti vairāki priekšlikumi uz likumprojekta trešo lasījumu par procentlikmju ierobežojumiem, taču komisija tos neatbalstīja. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Latvijas Bankas pārstāvis komisijas sēdē informēja par darba grupā neatbalstītu priekšlikumu, kas paredz, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un noteikt likmi maksimālajām kredīta izmaksām dienā.

Šodien spēkā stājas virkne ar ārkārtējo situāciju saistītu ierobežojumu, tostarp pulcēšanās ierobežojumi un masku valkāšanas prasība iekštelpās.

Otrdien Ministru kabinets lēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu.

Līdz ar to no šodienas visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro "2+2" princips, proti, jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

No šodienas bērnudārzos strādājošajiem visu laiku būs jānēsā maskas.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Savukārt informācijai par pieļaujamo cilvēku skaitu jābūt skaidri redzamai pie ieejas. Mazās telpās apmeklētāji drīkstēs ieiet pa vienam.

Veicot būtiskas izmaiņas šobrīd spēkā esošajā patēriņa kredītu tirgus regulējumā, turpmāk tiks nodrošināta augstāka patērētāju tiesību aizsardzība kreditēšanas darījumos, informē Ekonomikas ministrija.

Ministru kabineta sēdē 25. oktobrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par patērētāja kreditēšanu.

Lai patērētājs varētu izdarīt pamatotu izvēli par kredīta ņemšanu vienā vai otrā kredītiestādē, viņam rūpīgi jāizvērtē kredītiestāžu sniegtie piedāvājumi. Gada procentu likmes norāde un standartizētās informācijas veidlapas ieviešana dod iespēju patērētājiem precīzāk salīdzināt dažādu kredītu devēju piedāvājumus un izvēlēties ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

Jaunajos MK noteikumos noteikta gada procentu likmes aprēķināšanas kārtība arī nekustamā īpašuma iegādes kreditēšanas līgumiem, kā arī līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (hipotekārās kreditēšanas līgums).

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien atbalstīja priekšlikumu ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, tomēr mīkstināja sākotnējo ieceri.

Deputāti vienojās par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, nosakot, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībā.

Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un to publiskot. Iepriekšējā komisijās sēdē deputāti tika informēti, ka šī brīža situācijā šis priekšlikums paredzētu kredīta kopējās izmaksas 0,13% dienā jeb aptuveni 60% gadā. Savukārt otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Igaunijā no šodienas stājas spēkā stingri ierobežojumi, kas noteikti, lai iegrožotu satraucošo jaunā koronavīrusa izplatību un pasargātu no pārslodzes veselības aprūpes sistēmu.

Ierobežojumi būs spēkā vismaz vienu mēnesi - līdz 11.aprīlim.

Šai laikā arī brīvā dabā - parkos, autostāvvietās, bērnu rotaļlaukumos un dabas takās - starp cilvēkiem būs jāievēro vismaz divu metru atstatums un vienkopus nedrīkstēs uzturēties vairāk par diviem cilvēkiem, izņemot vienas ģimenes locekļus. Iepriekš šie noteikumi tika attiecināti tikai uz iekštelpām.

Skolās no 1. līdz 12.klasei mācības notiks tikai attālināti, bet sākumskolas skolēniem izņēmuma kārtā būs atļauts uzturēties skolas telpās un piedalīties nodarbībās, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem. Skolās drīkstēs ierasties arī skolēni, kam vajadzīgas papildu konsultācijas vai praktiskās nodarbības.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, otrdien nolēma komisijas deputāti.

Uz komisijas sēdi otrdien likuma grozījumu trešajam lasījumam deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Ivars Zariņš (S) un Edvards Smiltēns (LRA) katrs bija iesnieguši pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ierobežot patērētāju kreditēšanas reklāmu, tādēļ komisijas deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi 25.septembrī tiek sagatavota viena priekšlikuma redakcija, balstoties uz deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu.

Zariņa priekšlikums šā brīža redakcijā paredz aizliegt patērētāju kreditēšanas reklāmu televīzijā, radio, izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm, uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka), uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos, kā arī vides reklāmās. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt reklamēt kreditēšanas pakalpojumus bērnu izklaides un sporta pasākumos, izņemot pasākuma sponsora nosaukumu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.

Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.

Saeima 15.februārī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Ministrijā lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien pirmajam lasījumam skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un trīs saistītajos likumos, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM ir iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Grozījumus paredzēts veikt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā.

EM lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu.

Saeimas sēdē deputāti nepiekrita Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedoklim un noraidīja tās atbalstīto priekšlikumu, paliekot pie stingrākiem ierobežojumiem, kas iepriekš guva atbalstu arī otrajā lasījumā. Līdz ar to šodien atbalstītās likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Līdzšinējā regulējumā par neatbilstošām noteiktas kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz 14.kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas jeb kopumā aptuveni 180% gadā. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz atmaksāt kredītu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēnešadarba algas apmēra, šādu Finanšu ministrijas priekšlikumu grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā otrdien atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šis noteikums gan neattiektos uz kredīta līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildību ierobežos tikai ar ieķīlāto lietu.

Atbilstoši atbalstītajam priekšlikumam, kredīta atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Šis noteikums neattieksies, piedāvājot tādu maksājuma grafiku, saskaņā ar kuru kredīta pamatsumma jāatmaksā pa daļām.

Sēdē deputāti arī atbalstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka (V) priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu kredīta devējiem ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu izvērtējuma veikšanai pietiekamā apjomā.

Līdz ar aizvadītajā nedēļā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) darbību, iespējams, pārtrauks vairākas nebanku aizdevēju kompānijas un valstij garām aizies iepriekš šo kompāniju maksātie nodokļi. Šo kļūdu vēl ir iespēja labot Valsts prezidentam, atgriežot grozījumus otrreizējai izskatīšanai.

Priekšvēlēšanu populisma rezultātā pieņemot lēmumus, aizvadītajā nedēļā Saeimā tika apstiprināti grozījumi PTAL, kas paredz drastiskus ierobežojumus patēriņa kreditēšanas jomai. Nozarē strādājošie uzņēmumi atzīst – ja pārējos grozījumus vēl kaut cik var ieviest, tad likmes ierobežojums līdz 0,07% dienā pieliek punktu nozares tālākai attīstībai un daudzu uzņēmumu darbībai. Arī Ekonomikas ministrija (EM) pauž viedokli, ka šis likmes ierobežojums ir pārlieku liels. Ņemot vērā, ka grozījumi atbalstīti Saeimas galīgajā lasījumā, izšķirošais vārds vēl ir Valsts prezidentam, kurš var vai nu tos izsludināt, vai arī atgriezt otrreizējai izskatīšanai, uz ko cer nebanku nozarē strādājošie uzņēmumi.

Stājušies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".

Bankām kā nodevas maksātājiem turpmāk būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.