Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Vērotājam no malas biroju tirgus attīstība Latvijā un Rīgā varētu likties šaubīga un investīcijas riskantas, jo kopumā atbilstoši CBRE Baltics datiem vakanto biroju apjoms pēdējo trīs gadu laikā ir tikai audzis.

Attālinātais darbs veicina citādu biroju darba organizāciju un mazāku centralizēto telpu pieprasījumu, tomēr Rīgā jau tiek realizēti pamatīgi jaunu biroju celtniecības projekti, un Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags tuvāko gadu laikā sola tikai būvniecības pieaugumu.

Vakanti 12% moderno biroju

“Rīgas moderno biroju tirgu patlaban veido 741 tūkstotis m2 , no kuriem gandrīz 12% jeb 88 tūkstoši ir pieejami nomai. Pēdējos piecos gados nomas maksas ir bijušas stabilas, bet šobrīd var novērot, ka, pieaugot būvniecības izmaksām būvniecības stadijā, nesen ekspluatācijā nodoto ēku biroju nomas maksas ir nedaudz pieaugušas, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem,” atklāj CBRE Baltics pārstāvis Reinis Lauskis.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Biroju nomas komplekss "Elemental Business Centre" parakstījis biroja nomas līgumu ar farmācijas kompāniju "Novartis Baltics".

Līgums paredz, ka "Novartis Baltics" nomās 335 m2 lielas biroja telpas "Elemental Blue" ēkas 3. stāvā. Biroju plānots atvērt jau šovasar.

Farmācijas kompānija "Novartis Baltics" savu darbību Latvijā uzsāka 1997.gadā un ir filiāle Šveicē bāzētajam "Novartis AG" - vienam no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem pasaulē.

Liene Siliņa, SIA "Novartis Baltics" valdes locekle, norāda, ka lēmumā pārcelt biroju uz "Elemental Business Centre" būtiska loma bijusi telpu plašumam un energoefektivitātei.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka pēdējo gadu laikā izteikti redzams, ka nomnieki pastiprinātu uzmanību pievērš biroju telpu energoefektivitātei.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

"Elemental Business Centre" būvnieks "Merks" nodevis biroju ēku kompleksu attīstītājam "Kapitel", tādējādi noslēdzot būvniecības posmu, kas tika uzsākts 2021.gada septembrī.

Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 60 miljonus, un tas sastāv no divām ēkām ar 21 000 m2 kopējo iznomājamo platību. Šobrīd nomai vēl pieejami 5000 m2 biroju platību, savukārt teju 75% ir jau iznomāti. Pašlaik jaunās biroja telpas tiek nodotas pirmajiem desmit nomniekiem, kuru kopējais darbinieku skaits biroju ēku kompleksā būs aptuveni 500. Pirmie nomnieki darbu "Elemental Business Centre" sāks jau oktobra beigās.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka Skanstē tapušās biroju ēkas ir gatavas un tuvākajā laikā tās apdzīvos vairums to nomnieku.

"Ar lielu prieku paziņojam, ka aktīva darba rezultātā, līdz ar biroju centra nodošanu ekspluatācijā, telpas varam nodot desmit uzņēmumiem, kuru darbinieki sāks tās izmantot jau no oktobra beigām. Nākamie desmit nomnieki savas jaunās telpas sāks apdzīvot nākamā gada pirmajā ceturksnī, kad arī gaidāma pusdienu restorāna "Restart" un fizioterapijas centra "Fiziocentrs" atvēršanas svētki. Prieks redzēt, ka ēkā izmantotās tehnoloģijas uzrāda iecerēto efektivitāti, jau šobrīd ēkas apkurei tiek izmantoti ģeotermālie siltumsūkņi, kā arī ēkā tiek nodrošināts augstākās klases mikroklimats. Ar ēkas nodošanu ekspluatācijā esam izpildījuši visus solījumus nomniekiem, kuri mums uzticējās būvniecības gaitā."

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Nomas maksas A klases biroju ēkās Rīgā šobrīd svārstās no 12,5 līdz 25 eiro par kvadrātmetru (m2), taču šis cipars nebūt nav noteicošais, jo, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, nomniekiem jāizvērtē arī virkne citu faktoru, liecina Dienas Biznesa veiktās aptaujas dati.

Pēdējo gadu laikā Latvijas galvaspilsētā būtiski aktivizējusies A klases biroju būvniecība - 2020. gadā ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām biroju ēkām Jaunās Teikas projektā, Zunda Towers augstceltnes un biznesa centrs Origo One, bet šī gada vasarā noslēgusies biroju kompleksa Verde pirmās ēkas būvniecība. Plānots, ka nākamajā gadā ekspluatācijā tiks nodoti arī vairāki citi augstas klases biroji, kā rezultātā nomniekiem, lai izvēlētos viņiem piemērotākās telpas nomai, būs jāspēj izvērtēt plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Daudz nezināmo

Apkopojot informāciju par biroju nomas piedāvājumu Rīgā, DB aptaujāja deviņus A klases birojus galvaspilsētā, ko ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2023. gadam, - Novira Plaza, Verde, Gustavs, Elemental Skanste, Preses Nama kvartāls, New Hanza biroji, Jaunā Teika, Zunda Towers un Zeiss biroji, taču Gustavs un Jaunā Teika datus nesniedza, tādēļ secinājumi izdarīti, balstoties uz septiņu attīstītāju sniegto informāciju.

Rīgā topošais biroju nomas projekts “Elemental Business Centre” 30.martā nosvinēja spāru svētkus, tādējādi atzīmējot apjomīgāko būvniecības darbu paveikšanu.

Līdztekus ierastajām spāru svētku tradīcijām, kā vainagu uzcelšana ēku augšējā stāvā un projektam pietuvinātu personu uzrunas, pasākumā bija vērojams arī īpašs kaskadiera priekšnesums – pārgājiens no vienas “Elemental Business Centre” ēkas jumta stāva uz otru.

“Elemental Business Centre” ir biroju nomas projekts Rīgā, Skanstes ielā 25, ar 21 000 m2 iznomājamo platību divās ēkās, kuras plānots nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Biroju nomas kompleksa būvniecība tika uzsākta 2021. gadā zem nosaukuma “Elemental Skanste”, taču šā gada sākumā projekts tika pārdēvēts par “Elemental Business Centre”.

Projekta attīstītāja “Kapitel” izpilddirektors Tāvi Ojala spāru ceremonijā norādīja, ka savā vairāk nekā 25 gadu pieredzē uzņēmumam ir nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, taču “Elemental Business Centre” būvniecība, ņemot vērā pēdējo gadu globālos notikumus, īpaši izceļas.“Neskatoties uz izaicinājumiem, mēs apņēmīgi turpinājām īstenot “Elemental Business Centre” projektu. Pirms diviem gadiem, ar mūsu profesionālo kolēģu un uzticamo partneru atbalstu, mēs šeit uzsākām būvniecību un tagad redzam, ka mūsu pūles ir atmaksājušās, jo mūsu acu priekšā top Rīgas labākās biroju ēkas. Jau šoruden mēs šeit varēsim svinēt atklāšanu, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu mūsu ceļā uz pasaules līmeņa biroju nomas kompleksu,” sacīja T. Ojala. Viņš arī norādīja, ka mūsdienās augstākās klases biroju kompleksi ir kļuvuši par neatņemamu pilsētvides sastāvdaļu, tāpēc “Kapitel” tiecas attīstīt biroju ēkas, kas ne vien nodrošina izcilu darba vidi, bet arī uzlabo pilsētas ainavu un veicina vietējās kopienas izaugsmi un labklājību.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsākta SWH Biroju centra savienojošās daļas starp esošajiem korpusiem būvniecība, kas ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūves procesā.

Plānots, ka pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra ēku pārbūvju mērķis ir ne tikai palielināt iznomājamo telpu platību, bet arī modernizēt biroju centru un uzlabot tā infrastruktūru. Saskaņā ar pārbūves ieceri biroju ēkas Skanstes ielā 52 un 52A tiks savienotas ar jaunbūvi, kurā atradīsies galvenā ieeja gan abās esošajās ēkās, gan visā kvartālā. Tāpat abām ēkām plānots palielināt stāvu skaitu līdz 6 stāviem. Savukārt biroju ēkai Skanstes ielā 50A pārbūves procesā tiks demontēti esošie ēkas slīpie jumti un jumta stāvi, to vietā izbūvējot 2 stāvus, kā rezultātā ēkai būs pilni 4 virszemes stāvi.

Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums "Capitalica Asset Management”, biroju kompleksa "Verde" attīstītājs, ir pieņēmis stratēģisku lēmumu izvērst savu darbību Rīgā.

Uzņēmums plāno paplašināt esošo "Verde" biroju kompleksu, uzbūvējot vairākas jaunas A klases biroju ēkas ar kopējo iznomājamo platību 20 000 m2. Lai to īstenotu, uzņēmums jau ir iegādājies jaunu teritoriju, kuras kopējā platība ir 1,1 hektārs – tā atrodas tieši blakus esošajam "Verde" kompleksam, starp Hanzas ielu un Gustava Kluča ielu.

Paplašināšanas projektu ir plānots īstenot nākamo pāris gadu laikā, kā rezultātā “Verde” kompleksa kopējā iznomājamā platība būs 50 000 m2, tam kļūstot par lielāko biroju kompleksu Latvijā.

Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” padomes priekšsēdētājs: “Uzskatām, ka Rīgai ir nepieciešama “Verde” paplašināšana, tāpēc bez vilcināšanās nolēmām ieguldīt jaunu ēku attīstībā Skanstes biznesa kvartālā, kas atrodas ļoti tuvu Rīgas aktīvajam centram. Pirms četriem gadiem šeit sākām “Verde” biroju kompleksa būvniecību. Pirmā kārta tika atklāta 2022. gada vasarā un otrā kārta tika pabeigta 2024. gada pavasarī. Tas kļuva par ļoti veiksmīgu pirmo “Capitalica Asset Management” attīstīto projektu Latvijas galvaspilsētā. Divas vienpadsmit stāvu A klases ēkas tika uzbūvētas saskaņā ar augstākajiem ilgtspējas un energoefektivitātes standartiem, padarot šo biroju kompleksu par zaļāko Rīgā. Mēs uzskatām, ka pieprasījums pēc mūsdienīgām un kvalitatīvām biroju telpām Latvijas galvaspilsētā patiešām pastāv – to apliecina arī “Verde” biroju kompleksa iznomātās platības apjoms, kas pašlaik sasniedzis jau 92%”.

Komerctelpu nomas segmentā tuvākajos gados tendences noteiks šobrīd būvniecības stadijā esošie modernie biroji Skanstē, Teikā, Pārdaugavā un pilsētas centrā. Tā kā būs pieejamas mūsdienīgas darba telpas vairāku desmitu tūkstoši kvadrātmetru platībā, tad jau esošo biroju ēku īpašniekiem konkurences apstākļos nāksies uzlabot savu piedāvājumu.

Interese par plašiem, moderni aprīkotiem, energoefektīviem augstākās klases birojiem ir stabila jau vairākus gadus. Pēdējos divos gados ir novērota arī pastiprināta interese no investoru un attīstītāju puses. Pieaugot piedāvājumam, teorētiski varētu tikt novērotas arī nomas maksas izmaiņas.

Šogad komercsektorā izmaiņas mazāk skars nomas cenas, vairāk – līguma papildnosacījumus, piemēram, autostāvvietas, citas izmaksas, u.t.t. Nomas maksas esošajiem līgumiem pēdējos divos gados tiek pārskatītas atbilstoši inflācijai – par aptuveni 3% gadā, tādēļ jaunajiem projektiem nomas maksas nebūs kardināli atšķirīgas no tagadējām: B klases birojiem – aptuveni 8 – 13.5 eiro par kvadrātmetru mēnesī, A klases birojiem – 14 – 17 eiro par kvadrātmetru mēnesī, neskaitot apsaimniekošanas un citas papildu izmaksas. Ir novērots neliels nomas maksas pieaugums B1 klases birojiem, ko ir noteikusi A klases biroju telpu ierobežotais piedāvājums Rīgas biroju tirgū.

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

#Piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā.

Rīgas domes Īpašumu departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā, aģentūra LETA noskaidroja domē.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles noteikumos un nekustamā īpašuma nomas līgumā departaments paredz iekļaut noteikumus, ka, piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā, un ka nomniekam ir pienākums atjaunot Āgenskalna tirgu, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Tehniskās apsekošanas atzinuma norādījumus.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

2020. gadu Storent sāka ar digitālo pakalpojumu attīstīšanu, un līdz ar vispārējām tirgus pārmaiņām, online nomas platformas ieviešanas procesi tika paātrināti divtik, un tas veicināja attālināto pakalpojumu aktīvāku izmantošanu. Izstrādes laikā uzņēmums apguvis, piemēram, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās integrēšanu biznesa risinājumā, kā arī klientu digitālas autentifikācijas ieviešanu.

Vadītājiem jārīkojas ātri un apdomīgi, jo rīt nekas nebūs pa vecam

“Mēs esam pirmie nozarē ar pilnu digitālu tehnikas nomas ciklu – no līguma slēgšanas līdz tehnikas saņemšanai norādītajā adresē. Turpinām pārliecinoši fokusēties uz uzņēmuma digitālo attīstību un pozīciju stiprināšanu Latvijā, radot arvien jaunus un inovatīvus risinājumus būvtehnikas nomas segmentā. Esam gandarīti, ka mūsu attīstība vērsta ilgtspējības virzienā, un tā ir neatņemama daļa no mūsu biznesa,” uzsver Storent Latvija vadītājs Guntis Grīnbergs.

Online pilna cikla tehnikas nomas platformā nomas cena un transporta izmaksas tiek aprēķinātas automātiski atkarībā no nomas termiņa un piegādes attāluma, tādēļ klientam nav nepieciešams zvanīt un kaut ko vēl noskaidrot. Tā dod iespēju visu izdarīt attālināti, sākot ar līguma noslēgšanu līdz tehnikas piegādei objektā un pēc tam nogādāšanai atpakaļ nomas punktā. Visa nepieciešamā dokumentācija tiek parakstīta digitāli ar Smart ID, tāpēc nav nepieciešams apmeklēt nomas punktu, kas ir būtiski Covid-19 uzliesmojuma apstākļos.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.