Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

Nomas maksas A klases biroju ēkās Rīgā šobrīd svārstās no 12,5 līdz 25 eiro par kvadrātmetru (m2), taču šis cipars nebūt nav noteicošais, jo, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, nomniekiem jāizvērtē arī virkne citu faktoru, liecina Dienas Biznesa veiktās aptaujas dati.

Pēdējo gadu laikā Latvijas galvaspilsētā būtiski aktivizējusies A klases biroju būvniecība - 2020. gadā ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām biroju ēkām Jaunās Teikas projektā, Zunda Towers augstceltnes un biznesa centrs Origo One, bet šī gada vasarā noslēgusies biroju kompleksa Verde pirmās ēkas būvniecība. Plānots, ka nākamajā gadā ekspluatācijā tiks nodoti arī vairāki citi augstas klases biroji, kā rezultātā nomniekiem, lai izvēlētos viņiem piemērotākās telpas nomai, būs jāspēj izvērtēt plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Daudz nezināmo

Apkopojot informāciju par biroju nomas piedāvājumu Rīgā, DB aptaujāja deviņus A klases birojus galvaspilsētā, ko ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2023. gadam, - Novira Plaza, Verde, Gustavs, Elemental Skanste, Preses Nama kvartāls, New Hanza biroji, Jaunā Teika, Zunda Towers un Zeiss biroji, taču Gustavs un Jaunā Teika datus nesniedza, tādēļ secinājumi izdarīti, balstoties uz septiņu attīstītāju sniegto informāciju.

Pēc vairāk nekā divus gadus ilga būvniecības procesa ekspluatācijā nodota A klases biroju ēka Zeiss biroji, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Jaunā ēka atrodas Dēļu ielā, un par tās arhitektūras iedvesmas avotu kalpojusi kādreizējā Carl Zeiss optikas fabrika, kas reiz atradusies šajā pašā vietā. "Zeiss Biroju" projekta īstenošanā investēti aptuveni deviņi miljoni eiro.

Ēkas kopējā platība ir 5600 kvadrātmetri un tā ir sertificēta atbilstoši BREEAM Excellent ilgtspējas sertifikāta prasībām, projektā iekļaujot A klases energoefektīvas gaisa dzesēšanas, ventilācijas un apkures sistēmas un ilgtspējīgus un dabai draudzīgus apdares materiālus.

"Zeiss Biroju" ēkas oficiālā atklāšana ir plānota šoruden – kā stāsta projekta attīstītāji, pirms nomnieku uzņemšanas vēl jāveic iekšējie apdares darbi.

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "LNK Properties" sācis daudzdzīvokļu un komerctelpu projekta "H3B" būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā Hanzas ielā, kurā plānots investēt 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada sākumā. Projekta attīstītājs ir "LNK Properties", arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir "AB3D", savukārt būvdarbus veic AS "LNK Industries".

Projekts "H3B" būs A klases dzīvojamais nams ar 127 dzīvokļiem platībā no 45 līdz 350 kvadrātmetriem.

"LNK Properties" valdes locekle Aleksandra Strode informē, ka projektā paredzēta droša un zaļa pilsētvide ģimenēm ar bērniem, mājas iekšpagalmā veidojot zaļo atpūtas zonu ar daudzveidīgiem apstādījumiem, labiekārtotām atpūtas vietām un bērnu laukumiņiem, turklāt pagalmā nav paredzēta automašīnu kustība. Būvniecībā tiks izmantoti augstas efektivitātes siltumizolācijas materiāli un katrā dzīvoklī paredzēta autonoma ventilācijas sistēma ar siltumenerģijas atguvi.

Īstenojot īpašumu attīstības stratēģiju, investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu biroju ēku “Upmalas Biroji BC”, “Vaiņodes 1” un “S27” (iepriekš “LNK Centrs”) apsaimniekotāju ir izvēlējies nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmumu “Colliers”.

No 1. februāra “Colliers” sniegs īpašumu apsaimniekošanas, grāmatvedības un nomas pakalpojumus.

“Baltijas lielākā galvaspilsēta Rīga šobrīd ļoti dinamiski attīstās. Organizāciju mainīgās vajadzības pēc nekustamajiem īpašumiem un mūsu piedāvājums nozīmē jaunas iespējas komercīpašumu tirgus straujai attīstībai. Īstenojot mūsu īpašumu attīstības stratēģiju, par savu partneri esam izvēlējušies “Colliers”, kas Latvijā ir neapšaubāms līderis biroju ēku segmentā. Uzņēmuma pieredze un zināšanas, kā arī mūsu fonda iespējas sniegs mūsu nekustamo īpašumu nomniekiem izcilu komfortu un attīstības perspektīvas," stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs un atbildīgais par fonda biroju ēkām Latvijā Edvīns Karbausks.

Kā pandēmija mainījusi interjera tendences birojā: uzsvars uz mājīgumu un drošumu

Pandēmijas ietekmē mainījušās arī interjera tendences birojā. Darbiniekus vairs neapmierina atturīgi un formāli biroji. Atgriežoties birojā pēc ilgstoša darba mājās, daudzi vēlas arī darbā justies mājīgi un relaksēti. Tāpēc arvien būtiskākas kļūst atpūtas zonas. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, Auce Graudiņa pastāsta, kādas šobrīd ir tendences biroju interjera dizainā un ar ko sākt, lai tās ieviestu arī savā uzņēmumā.

• “No saņemtajiem pieprasījumiem redzam, ka pēdējā laikā uzņēmējiem kļūst būtiskāk, lai darba vide būtu droša un ergonomiska. Klienti vēlas, lai birojs būtu viegli kopjams, neradītu šaurības sajūtu un ļautu darbiniekiem justies brīvi un droši,” norāda IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa.

Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā

Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.

“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmums "Ericsson" Tallinā plāno būvēt biroja un inovāciju centra kompleksu 52 500 kvadrātmetru platībā.

Par kompleksa būvniecību Zviedrijas kompānijas meitasuzņēmums Igaunijā "Ericsson Eesti" parakstījis 155 miljonu eiro vērtu līgumu ar biznesa pilsētiņas "Ulemiste City" attīstītāju "Mainor Ulemiste".

Kompleksu, kuru veidos klimatneitrālu, plānots pabeigt līdz 2026. gadam, informēja "Mainor Ulemiste".

Jaunajā centrā, kas tiek veidots 2200 darbiniekiem, atradīsies "Ericsson" testēšanas laboratorijas, ražošanas līnijas, biroji un noliktavas. Centra darbības mērķi ietver 5G tīkla izstrādi un inovāciju attīstību.

"Ericsson" galvenā mītne atrodas Zviedrijā, un Igaunijā būvētais ražošanas un tehnoloģiju centrs kalpos kā uzņēmuma Eiropas bāze.

Pašlaik "Ulemiste City" ir 15 uzņēmumu galvenie biroji.

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital investēs gandrīz 50 miljonus eiro jauna Rīgas “zaļā” projekta – Lāčplēša ielas dzīvojamā un biznesa kvartāla izbūvē.

Tā izbūve tiks uzsākta 2024. gadā, un to pilnībā plānots pabeigt 7-10 gadu laikā.

Lāčplēša kvartāla kopējā platība ir gandrīz 60 000 kvadrātmetru. Tajā tiks uzbūvēti 600 jauni dzīvokļi, kā arī komperctelpas 14 000 kvadrātmetru platībā, tostarp biroji, kafejnīcas, veikali, saloni u. c. Īpašu uzmanību plānots veltīt apzaļumošanai, saglabājot gan vēsturiskos kokus, gan stādot jaunus kokus, mūžzaļus krūmus un ierīkojot puķu dobes.

Pērn jaunā kvartāla projekts tika nominēts Latvijas nozīmīgāko nekustamo īpašumu projektu visambiciozāko nākotnes plānu kategorijā (BRELF Awards).

“Jaunais Lāčplēša kvartāls būs daļēji līdzīgs Tallinas Rotermana kvartālam, un tam ir visas iespējas kļūt par Rīgas jauno pievilkšanas centru. Kvartālam ir liels potenciāls. To veicina gan atrašanās vieta, gan daudzfunkcionālā publiskā ārtelpa – uz cilvēkiem orientētā aleja un laukums, kurā organizēt publiskus un kopienas pasākumus,” stāsta Estmak Capital mārketinga un komunikācijas vadītāja Marianna Elksniņa-Valda (Marianna Elksnin-Vald).

Banka Citadele piešķīrusi 30 miljonu eiro aizdevumu nekustamo īpašumu attīstītajam “Capital Mill”. Ilgtermiņa sadarbība starp abām pusēm un piesaistītais finansējums tiks izmantots Tallinas biznesa centrā esošās 26 stāvu biroja ēkas “Skyon” būvniecības kredīta refinansēšanai un “Capital Mill” grupas investīciju finansēšanai nākotnē.

“Skyon” biroja ēkas būvniecība tika pabeigta pērnā gada augustā, un ēkas biroji īsā laikā tika iznomāti, lielāko interesi izpelnoties no IT, finanšu un juridisko pakalpojumu nodrošinātājiem. “Mūsu mērķis

veidot labus dzīves apstākļus, kas vienlaikus var būt ilgtspējīgi. Lai paplašinātu mūsu portfeli, nākotnē plānojam likt lielāku uzsvaru uz projektiem Latvijā un Lietuvā, tādējādi stiprinot savu klātbūtni Baltijas valstīs,” teic “Capital Mill” vadītājs Karels Loigu. “Esam lepni par to, ka “Skyon” biroji aprīkoti ar tehnoloģijām, kas palīdz veicināt vides aizsardzību un enerģijas taupīšanu, ko apliecina “LEED Platinum” sertifikāta piešķiršana.”

Jaunākās paaudzes enerģijas taupīšanas risinājumi ļāvuši “Skyon” saņemt starptautiski novērtēto energoefektivitātes apliecinājuma sertifikātu “LEED Platinum”, ko piešķir ASV bezpeļņas organizācija “Green Building Council”. Īrniekiem pieejami elektroauto uzlādes punkti, plaša velosipēdu novietne, kā arī trepēs izbūvēta laika monitoringa sistēma, kas motivē cilvēkus iet kājām un pat sacensties veikto soļu ziņā.

Eiropas Savienība (ES) līdz 2050. gadam apņēmusies kļūt klimatneitrāla, kas pieprasa pārmaiņas dažādās nozarēs, tostarp nekustamo īpašumu (NĪ) jomā, kas šobrīd patērē 40% no ES kopējās enerģijas, radot 36% CO2 emisiju.

Lai mazinātu nozares ietekmi uz vidi un veicinātu pārmaiņas ilgtspējas jomā, ir svarīgas ne tikai izmaiņas normatīvajā regulējumā, bet arī ideju apmaiņa un pieredzes stāsti no citiem nozares spēlētājiem. Piemēram, Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvā uzņēmumiem ir iespēja tikties un diskutēt ar savas nozares ekspertiem, kā arī veicināt jaunu sadarbību veidošanos un aktuālu jautājumu iekļaušanu lēmumpieņēmēju dienaskārtībā.

Ilgtspēju veicina tirgus pieprasījums un ES regulējums

Raugoties uz normatīvo regulējumu, jāmin Eiropas Komisijas Ilgtspējas direktīva. Tās ietvaros piedāvātās aktivitātes paredzētas inovāciju apjoma palielināšanai un ēku modernizācijas paātrināšanai, kopumā ēkas padarot noturīgākas, ar kvalitatīvāku iekštelpu klimatu, ar digitalizētām enerģijas pārvaldības sistēmām un infrastruktūru ilgtspējīgai mobilitātei.

SIA “LNK Properties” ir iegādājies izsolē par 1,67 miljoniem eiro vēsturisko jūgendstila namīpašumu Vecrīgā, Audēju ielā 7. Pēc rekonstrukcijas ēkas pirmajos stāvos atradīsies komerctelpas un biroji, augšējie stāvi paredzēti premium klases dzīvokļiem.

“Vēlamies atjaunot nama sākotnējo vēsturisko veidolu un šarmu, tajā pašā laikā piešķirot tam jaunu funkcionalitāti”, novērtējot ēkas kultūrvēsturisko vērtību un tās attīstības potenciālu, norāda SIA “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode.

Ēka Audēju ielā 7, kas pēdējo gadu laikā bijusi iznomāta, ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamo ēku kompleksa, kurā ietilpst arī ēkas Audēju ielā 9 un 11.

“Ar šī nama - jūgendstila pērles, rekonstrukciju LNK Properties papildina ne tikai savu dzīvojamo nekustamo īpašumu projektu portfeli, bet sniedz ieguldījumu Latvijas galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanā un attīstībā pēc citu Eiropas valstu labā parauga. Ēka ar savu īpašo vēsturi un unikālo fasādi ir iekļauta Latvijas tūrisma maršrutos un ceļvežos. Mums jau ir plaša pieredze ēku rekonstrukcijā. Iepriekšējie LNK Properties projekti - jūgendstila dzīvojamā ēka Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, Hanzas iela 2A, tirdzniecības centrs “Draudzība” Tilta ielā 32 un citi, līdz ar to šis projekts ir mūsu profesionālās komandas darba likumsakarīgs turpinājums.”, uzsver A. Strode.

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan augstās energoresursu cenas, gan naudas vērtības kritums.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums prognozē Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs. Jebkurā tirgū mēs nemitīgi redzam gan kāpumus, gan kritumus, taču šobrīd prognozēt to, kad tirgus atkal stabilizēsies, ir ļoti sarežģīti, spriež A. Barštis, piebilstot, ka vieglās naudas laiki nekustamo īpašumu jomā ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Nav nekāds noslēpums, ka pēc kovida gadu buma nekustamo īpašumu jomā šobrīd šis tirgus ir pamiris. Protams, tas mudina attīstītājus domāt un censties piedāvāt pircējiem vairāk par to pašu naudu. Taču pastāv arī vairāki objektīvi nekustamā īpašuma tirgus attīstību bremzējoši faktori.

Viens no tiem, protams, ir pēdējo gadu augstā inflācija un augstās “Euribor” likmes, kas, savukārt nosaka augstas kredītlikmes. Abi šie faktori kompleksi noveduši pie stagnācijas nekustamo īpašumu tirgu – saprotams, ka augstās kredītlikmes prasa lielāku daļu mājsaimniecības budžeta novirzīt kredītu atmaksai, taču to neļauj inflācija, kas radījusi dzīves dārdzības pieaugumu.

Tādēļ potenciālajiem nekustamā īpašuma pircējiem jātērē vairāk naudas ikdienas dzīvei un mazāk paliek hipotekāro kredītu atmaksai.

Taču bez inflācijas un starptautiskajām kredītlikmēm, kuras Latvija īpaši ietekmēt nespēj, pastāv arī faktori, kurus ietekmēt Latvija tomēr spēj. Runāšu par Rīgu, jo uzņēmuma “1 37 digital agency” darbība saistīta tieši ar vēsturisko namu renovēšanu Rīgā. Rīgas pašvaldība arvien biežāk runā par nepieciešamību atgriezt cilvēkus Rīgas centrā, taču izvēlas neredzēt to, kā pašas pašvaldības pieņemtie lēmumi kavē Rīgas vēsturiskā centra attīstību. Runa ir par lēmumiem, kas Rīgas centru padarījuši par autobraucējiem un arī daudziem iedzīvotājiem vienkārši neērtu teritoriju.

Pagājušajā piektdienā, 24. martā, Rīgā vērienīgi tika svinēti Panorama Residence augstceltņu kompleksa trešā torņa spāru svētki. Kopumā šajā 31 stāva ēkā būs pieejams 221 dzīvoklis, no kuriem viens būs īpaši ekskluzīvs penthausa dzīvoklis - pa visu 30.stāvu un ar 360 grādu īpaši gleznainu panorāmas skatu uz visām debespusēm. Trešā torņa dzīvokļu plānojums veidots, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas prasības pret dzīvokļa lielumu, tādēļ būs pieejami visdažādākajām vēlmēm un gaumēm piemēroti mājokļi. Ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šā gada beigās.

“Mums, protams, vēl ir gana daudz darbu jāpaveic, tostarp inženiertehniskie darbi, kā arī jāpabeidz trešā torņa fasādes apdares darbus. Taču šodien ar pilnu pārliecību varu teikt, ka projekts tiks īstenots sekmīgi, jo mēs ticam visai mūsu projekta komandai. Mums tiešām izdevās sakomplektēt lielisku komandu gan būvlaukumā, gan ārpus tā, un katra speciālista ieguldījums ir vērtīgs un pamanāms. Tāpat esam ļoti gandarīti par mūsu finanšu partnera – Rietumu bankas – uzticēšanos mūsu idejai un darbu kvalitātei,” pasākumā uzsvēra Panorama Nordic valdes loceklis Pāvels Počtarenko, piebilstot, ka par projekta realizācijas sekmīgo gaitu liecina gan trešā torņa spāru svētki, gan uzsāktie sagatavošanās darbi ceturtā torņa būvniecības uzsākšanai.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Līdz ar straujo biznesa kvartāla attīstību, Mūkusalas Biznesa Centra vadība pirms gada uzsāka daudzstāvu autostāvvietas projektu, kura būvniecībā un tai piegulošās teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro.

Ekspluatācijā nodotā autostāvvieta atrodas Dēļu ielā 6 un tā ir piecus stāvus augsta, četri no kuriem atrodas virszemē un viens – pazemē. Celtnē ir paredzētas 371 stāvvieta – tai skaitā 19 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un 11 elektrisko automobiļu uzlādes stacijas, kā arī 48 velosipēdu novietnes. Tāpat veikti arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbi. Daudzstāvu autostāvvietas būvdarbus īstenojis būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor, savukārt atbalstu procesā sniedzis arī inženieruzņēmums BLV Advisory Group.

“Strauji augot ne tikai teritorijas lietotāju skaitam, bet arī vispārējiem standartiem par to, ko nozīmē pilsētvides mobilitāte un cilvēkiem piemērota vide, daudzstāvu autostāvvietas būvniecība daudzējādā ziņā bija nākamais loģiskais solis,” stāsta Mūkusalas Biznesa Centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane. “Tikai nodrošinot biznesa centra iemītnieku pamatvajadzības mēs varam runāt par turpmāku teritorijas attīstību – galu galā mēs redzam, ka nomnieki pārmaiņas uztver ļoti pozitīvi. Tieši tāpēc neplānojam apstāties pie jau paveiktā un attīstība noteikti turpināsies,” viņa stāsta.

Rīgas biroju tirgū šobrīd ir viens no lielākajiem biroju fondu apjomiem būvniecības stadijā - patlaban tiek būvēti vairāk nekā 134 000 kvadrātmetri jaunu biroju platību, informē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" pārstāvji.

Attīstītāji ir piesardzīgi attiecībā uz jaunu būvniecību augsto būvniecības izmaksu salīdzinājumā ar potenciāli sasniedzamo nomas maksu un pieaugošo finansējuma izmaksu dēļ, tāpēc pēdējo 12 mēnešu laikā nav sākti liela mēroga spekulatīvie projekti.

"Colliers Baltic" partneris un aģentūras vadītājs Ēriks Bergmans norāda, ka, lai gan priekšiznomāšanas aktivitāte Rīgas tirgū ir uzlabojusies un daži biroji ir nodoti ekspluatācijā ar noslogotību virs 70%, tomēr impulss tiek sasniegts tikai tad, kad ēka ir pabeigta.

Lielākā daļa pieprasījuma nāk no vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas uzlabot savu biroju energoefektivitāti un darbinieku darba apstākļus, tirgū trūkst jaunpienācēju, izņemot kopstrādes operatorus, kas šobrīd ir nodrošinājuši atrašanās vietas gandrīz visos ievērojamākajos lielo biroju projektos, norāda Bergmans.

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Ukrainas tūrisma operators “Join Up" starptautiski paplašinās, atverot "Join Up Baltic” biroju Rīgā.

Jau šobrīd iespējams veikt rezervācijas ceļojumiem uz Turciju, bet no aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Plaša profila tūrisma operatora portfelī ir vairāk nekā 50 galamērķi – gan ceļotājiem jau labi zināmi kūrorti Turcijā, Ēģiptē un Grieķijā, gan arī galamērķi, kas Baltijas tirgū ir jaunums.

2022./2023.gada ziemas sezonā tūrisma operators plāno paplašināt lidojumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Šrilanku un Zanzibāru.

Kompānija norāda, ka tas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas tūrisma tirgus kopējo attīstību. Tūrisma operators darbosies arī Igaunijas un Lietuvas tirgos.

Ņemot vērā Baltijas valstīs strādājošo uzņēmumu vajadzības, finanšu, grāmatvedības un biznesa konsultāciju uzņēmums Leinonen turpmāk pakalpojumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sniegs pēc “vienas pieturas aģentūras” principa. Šī pieeja ir īpaši piemērota uzņēmumiem, kas strādā starptautiski, jo vienkāršos klientu apkalpošanu, samazinās laika patēriņu un nodrošinās nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitāti.

Kā norāda Leinonen vadītājs Baltijas valstīs Povilas Sadaunykas, jaunieviestais pakalpojumu sniegšanas princips iezīmē stratēģisku pavērsienu uzņēmuma grupas attīstībā Baltijā. Vairāk nekā puse Leinonen klientu saimniecisko darbību īsteno ne tikai Latvijā, bet vēl kādā no Baltijas valstīm. Starp šiem uzņēmumiem vairums jau tagad savu darbu organizē reģionālā mērogā, tādējādi arī pakalpojumus viņiem būtu jāsaņem pēc tāda paša principa.

“Uzņēmēji ar mums konsultējas par uzņēmumu izveidi un dibināšanu, nodokļiem, piemērojamiem normatīvajiem aktiem dažādās valstīs, taču vienlaikus vērojams, ka mūsu klienti cenšas pēc iespējas mazāk kontaktēties ar dažādiem piegādātājiem, jo ​​tas gluži vienkārši ir neefektīvi," skaidro Sadaunykas. "Mums ir augsti kvalificētu nodokļu, biznesa un juridisko ekspertu komanda visās trijās Baltijas valstīs, tāpēc pakalpojumus varam nodrošināt vienoti un centralizēti gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā, neatkarīgi no valsts, kurā klients pie mums vērsies un kur konkrēto pakalpojumu vēlas saņemt."

Gan uzņēmumiem, gan privātpersonām arvien biežāk rodas vajadzība pēc kvalitatīviem tulkojumiem, un to iemesli var būt dažādi – no starptautisku līgumu un dokumentu sagatavošanas līdz mārketinga materiālu lokalizācijai. Šādos gadījumos īpaši svarīgi ir izvēlēties uzticamu un profesionālu tulkošanas pakalpojumu sniedzēju. Tulkošanas birojs specializējas rakstiskā un mutiskā satura pārveidošanā no vienas valodas citā, nodrošinot, ka vēstījums paliek skaidrs, precīzs un kontekstam atbilstošs. Tomēr ne visi tulkošanas pakalpojumi ir vienādi. Bet kā izvēlēties piemērotāko? Šajā rakstā aplūkosim galvenās lietas, kas jāņem vērā, izvēloties tulkošanas pakalpojumu sniedzēju.

1. Pārliecinieties, ka izvēlētais tulkošanas birojs veic lokalizāciju

Lai gan vārdi “lokalizācija” un “tulkošana” bieži tiek lietoti kā sinonīmi, tās ir divas atšķirīgas darbības. Tulkošana ir process, kurā teksts tiek pārveidots no vienas valodas uz citu. Savukārt lokalizācija ir plašāks process, kurā saturs tiek pielāgots konkrētai valstij vai reģionam, ņemot vērā kultūras, sociālās un lingvistiskās īpatnības.

Vienīgais veids, kā uzņēmumi var palielināt savas iespējas veiksmīgi ienākt un augt jaunos tirgos, ir neaprobežoties ar vienkāršu tekstu tulkošanu. Tas nozīmē, ka, lai efektīvi sasniegtu mērķa tirgu, saturs nav jātulko burtiski, bet gan jāpielāgo, lai tas atbilstu konkrētā tirgus kultūras prasībām. Tulkotājs, kurš veic lokalizāciju, pielietos attiecīgajai nacionālajai kultūrai piemērotas un cieņpilnas frāzes un jēdzienus, izvēlēsies atbilstošu toni un iekļaus tekstā vietējos izteicienus, lai tulkotais saturs atbilstu Jūsu auditorijas vēlmēm. Tieši tādēļ lokalizācija ir tik nozīmīga.

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.