Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) prezidents Bertolts Fliks sevi uzskata par uzņēmuma «stabilitātes garantu». Viņš arī uzskata, ka valdība gatavojas Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts daļu pārdošanai vai arī plāno piesaistīt citu partneri, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, sacīja B. Fliks.

«Es esmu drošs, ka caur manu mobilo telefonu drošības policija Latvijā klausās šo preses konferenci,» preses konferencē norādījis B. Fliks, Twitter vietnē raksta tās dalībnieks Kristaps Pētersons.

B. Fliks paskaidrojis, ka preses konference notiek Berlīnē, jo viņš ir Vācijas pilsonis un Vācijas investors.«Līdz pirmdienai man nebija iemesla baidīties būt Latvijā. Kampara komentāri tagad liek justies neērti,» tā viņš.

Fliks uzsvēra, ka pazīst Latviju un tādēļ nespēj noticēt, ka pēdējo dienu notikumi ir viena naiva cilvēka naiva rīcība. Viņš atzina, ka, visticamāk, tās ir plānotas darbības, ko veic valdības pārstāvji, lai jau pirms vēlēšanām varētu pārdot airBaltic akcijas. Viņaprāt, visa ažiotāža ir sacelta tādēļ, ka viņam kā otra airBaltic īpašnieka pārstāvim šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības uz valsts daļu. Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

«Ja Rīgas mārketinga kampaņu, kurā uzsvars ir likts uz Rīgu kā daudzveidīgu un pievilcīgu galamērķi, ietu caur Rīgas tūrisma attīstības biroju, tad labākajā gadījumā tā varētu sākties tikai nākamajā gadā ap jāņiem,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Viņš norādīja, ka Rīgas dome maksā tikai par reklāmas izvietošanu, viss, kas tika darīts līdz šim - zīmola izstrāde, reklāmas dizains un mājas lapa tika veikta airBaltic mārketinga departamentā, par ko maksāja airBaltic.

«Tikai privāts uzņēmums ir spējīgs tik ātri izstrādāt šādu kampaņu,» nobeigumā norādīja B. Fliks.

Rīgas reklamēšanas kampaņa LIVE Rīga vakar tika uzsākta septiņās valstīs. Kā ziņots kampaņas veidošanai ārvalstīs, tūrisma produktu izstrādei un korporatīvā tūrisma veicināšanai šogad tiks izlietots miljons latu.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks situāciju ar daudzus Rīgas taksometrus salīdzina ar lielceļu laupītājiem un kritizē Rīgas domi par pasivitāti cīņā ar tiem.

Latvijas aviokompānija airBaltic ir nosūtījusi vēstuli Rīgas mēram Jānim Birkam un Rīgas domes Satiksmes departamentam ar aicinājumu beidzot uzsākt cīņu ar negodīgajām taksometru firmām un sakārtot elementāras lietas.

«Diemžēl gan no personīgās pieredzes, gan no biežajām tūristu sūdzībām esmu nonācis pie secinājuma, ka taksometru pakalpojumi tiek sniegti lielceļu laupītāju formā, iekasējot nesamērīgi augstu samaksu par braucienu,» komentē airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.

Viņš uzsver, ka «tūristi tiek brutāli apkrāpti un šeit ir gluži vai lieki piebilst, ka viņi to saprot un dalās iespaidos ar saviem paziņām, kuri Rīgu ar treknu svītru izslēdz no saviem potenciālajiem ceļojumu maršrutiem.»

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītājs Bertolts Fliks amatpersonu deklarāciju tuvākajā laikā nerakstīs. Sagaidāms, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru B.Flikam uzdots Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt airBaltic valdē strādājošo valsts amatpersona sarakstu, viņš izpildīs formāli un pats savu vārdu neiekļaus, raksta Diena.

Tā ļauj secināt airBaltic preses pārstāvja Jāņa Vanaga otrdien atzītais, ka, tāpat kā līdz šim, arī šobrīd B.Fliks sevi par valsts amatpersonu neuzskata un amatpersonu deklarāciju VID neiesniegs. Amatpersonu sarakstu uz VID, kā to prasot tiesas spriedums, B.Fliks nosūtīšot.

Tikmēr VID noskaņots kareivīgi. Kā izriet no VID Komunikācijā daļā atzītā, ja B.Fliks sevi amatpersonu sarakstā nebūs iekļāvis, VID būs gatavs juridiskai cīņai, lai panāktu, ka B.Fliks pilda likumā par valsts amatpersonām noteikto. Galvenais arguments VID rokās ir tiesas sprieduma motīvu daļā secinātais, ka airBaltic valdes locekļi ir valsts amatpersonas. Ja sarakstā nebūšot B.Flika vārda, VID jau tūlīt pēc Ziemassvētkiem lemšot, kā rīkoties, piesaistot juristus.

Viļņas lidosta nākotnē strauji attīstīsies, jo ir pieņēmusi lēmumu samazināt pasažieru nodevu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Viļņas lidosta iepriekš bija viena no dārgākajām Eiropā un dārgākā Baltijā, turpmāk situācija būtiski mainīsies,» uzsvēra B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka apstākļi Rīgas lidostā nav kļuvuši sliktāki, bet Viļņas lidosta kļuvusi pievilcīgāka un gaidāms, ka tā turpmākajos gados strauji attīstīsies.

Db.lv jau ziņoja, ka Viļņas lidosta būtiski samazinājusi izmaksas, cerot atdzīvināt avionozari.

airBaltic vadītājs un viens no līdzīpašniekiem Bertolts Fliks šodien neieradīsies uz valdības sēdi, kurā viņam būtu dota iespēja skaidrot jautājumu par situāciju aviokompānijā.

B.Fliks ar advokātu starpniecību atsūtījis Ministru prezidentam vēstuli, kurā prasa valdības garantijas, ka, ierodoties, netiks arestēts, Db.lv atzina Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke, gan piebilstot, ka teorētiski B.Fliks vēl var ierasties. Uz jautājumu, vai valdība dod un vai dotu šādas garantijas, M.Panke atzina, ka, saskaņā ar likumu, tiesībsargājošās iestādes darbojas neatkarīgi no valdības, valdības kompetencē nav iejaukties tiesībsargājošo iestāžu darbībā.

«Līdz ar to prasīt valdībai šādas garantijas ir absurdi,» tā viņš. BAS pārstāvis Juris Pētersons Db.lv atzina, ka BAS rīcībā nav informācijas, ka B.Fliks ieradīsies uz valdības sēdi, turklāt BAS šādu uzaicinājumu nav saņēmis.

Pazeminot Viļņas lidostas izmaksas, tās kļūs pat septiņas reizes zemākas nekā Rīgā, norāda airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.

«Aviācijai labvēlīgā politika Lietuvā diemžēl krasi atšķiras no situācijas Latvijā - Rīgā lidostas tarifi kļuvuši trīs reizes augstāki nekā Viļņā un tiek plānots ieviest jauairBaltic: lidostas izmaksas Rīgā būs septiņas reizes augstākas nekā Viļņānus tarifus par drošības pakalpojumiem. Līdz ar to aviokompāniju izmaksas Rīgas lidostā kļūs septiņas reizes augstākas nekā Viļņā,» tā B. Fliks.

«Latvijā aviāciju apdraud arī valsts pašreizējā politika. Finanšu ministrija vakar pauda ieceri atlikt satiksmes nozares Eiropas Savienības (ES) lielo infrastruktūras projektu īstenošanu un struktūrfondu līdzekļus neizmantot Rīgas lidostā. Tas norāda uz klaju neizpratni par aviācijas nozari valstī. Pat ja airBaltic uzņemtos būvēt jaunu termināli lidostā, saistītās aviācijas infrastruktūras attīstība būtu apdraudēta,» paziņojumā raksta airBaltic.

Aviokompānijas airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks gatavs apsvērt iespēju nopirkt visas valstij piederošās lidsabiedrības akcijas.

«Teiksim tā - jā, ja varēs šo nofinansēt, tad uz to var skatīties,» uz jautājumu par gatavību no valsts nopirkt tai piederošos 52,6% aviosabiedrības akciju teica Fliks. Viņam pieder lielākais privātais airBaltic akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Tomēr viņš kā svarīgāko patlaban izvirza uzņēmuma stratēģijas definēšanu kopā ar valsti turpmākajiem trīs līdz pieciem gadiem. Viņaprāt, diskusija, kas izraisījās pagājušajā nedēļā par BAS plāniem veidot aviosabiedrību Lietuvā, aktualizējusi jautājumu par to, ka ir nepieciešams runāt par airBaltic kā stratēģiski nozīmīga uzņēmuma lomu arī Latvijas valsts attīstībā.

Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic atmaksās pilnu ekonomiskās klases biļetes vērtību pasažieriem, kuri laikā no aviobiļetes iegādes līdz lidojuma dienai zaudējuši darbu.

Jaunie noteikumi attieksies uz Baltijas valstu (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas) iedzīvotāju iegādātajām ekonomiskās klases biļetēm, kas pirktas pēc 2009. gada 16. aprīļa.

«Mēs redzam, ka pēdējā laikā Baltijas valstīs aizvien vairāk cilvēku zaudē darbu, tādēļ mums jābūt saprotošiem un jānāk pretī saviem pasažieriem, kompensējot biļetes iegādei iztērēto naudu,» uzsver Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.

airBaltic klienti ir aicināti aviokompānijas birojos, kur, uzrādot atbilstoši noformētu izziņu par bezdarbnieka statusu no Nodarbinātības valsts aģentūras (Latvija), Darba biržas (Lietuva) vai Bezdarba apdrošināšanas departamenta (Igaunija), būs iespējams saņemt kompensāciju.

«Cienījamais pasažieri, kad Jūs lasīsiet šo, visticamāk, es jau vairs nebūšu šīs kompānijas [airBaltic] vadītājs,» savā slejā nacionālās lidsabiedrības airBaltic žurnāla Baltic Outlook oktobra numurā raksta Bertolts Fliks, norādot, ka kompānijas dēļ viņš ir piekritis pamest savu amatu, ja īpašnieku savstarpējā vienošanās to prasa.

Savā rakstā Baltic Outlook Fliks vērš uzmanību uz to, ka aviokompānijā ir darbojies jau kopš tās pirmsākumiem. «Esmu devis padomus Latvijas valdībai aviokompānijas izveides procesā, kam sekoja vairāki trauksmaini gadi kompānijas valdē, kuru es vadīju līdz 2002. gadam,» raksta Fliks, turpinot, ka kopš 2002. gada, kad viņš kļuva par airBaltic izpilddirektoru, viņš spējis izveidot, viņaprāt, izcilu kompānijas vadību.

Ministru kabinets slēgtajā sēdē šodien apstiprinājis vienošanos ar nacionālās aviokompānijas mazākuma akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un lielākajiem kreditoriem par turpmāko uzņēma finansēšanu un pārvaldību, tostarp, akcionāru līguma laušanu, paziņoja Satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītājs Bertolts Fliks šodien, gada pēdējā darba dienā negaidīti Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzis amatpersonas deklarāciju, kas viņam saskaņā ar likumu jāizdara, beidzot pildīt airBaltic valdes locekļa amata pienākumus.

VID Komunikācijas daļā šo notikumu raksturo, sakot: «Ir noticis Jaungada brīnums!», raksta diena.lv.

Par ieņēmumu deklarēšanu VID ar B.Fliku cīnās kopš 2006.gada pavasara. airBaltic valdes locekļi, viņu vidū valdes priekšsēdis Bertolts Fliks, šonedēļ paziņoja par amatu atstāšanu, līdz ar to vairs nebūs valsts amatpersonas.

airBaltic vadībā B.Fliks strādā kopš 2002.gada - viņa atalgojumu, prēmijas un papildus finanšu labumus nosaka ar airBaltic īpašniekiem slēgtais darba līgums, kurš ir slepens. Par saviem ienākumiem un atalgojumu B.Fliks atsakās runāt. Zināms, ka viņam noteiktā alga ir ap 14 000 latu mēnesī (uz rokas).

Latvijas lidsabiedrība airBaltic varētu dibināt aviokompāniju citā valstī, pieļauj kompānijas prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Domāju, ka airBaltic noteikti varētu dibināt aviokompāniju citā valstī,» teica Fliks, taču no plašākiem komentāriem atturējās un tikai norādīja, ka lidsabiedrībai ir kas padomā.

Šogad gan šie plāni nerealizēsies.

Turpretī airBaltic līdzīpašnieks SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kas pieder Flikam un kas pagājušajā nedēļā paziņoja par nodomu veidot aviokompāniju Lietuvā, pēc viņa teiktā, gan pašlaik neveidos jaunas lidsabiedrības citur.

Runājot par BAS plāniem Lietuvā, viņš norādīja, ka airBaltic ar pašreizējo biznesa modeli nespēj rentablā veidā šādu projektu īstenot.

No provizoriskiem audita rezultātiem, kas pirms dažām dienām tika skatīti valdībā, vēl nevar secināt, vai airBaltic vadītājs Bertolts Fliks darbojas uzņēmuma vai mazākuma akcionāru interesēs. «To nevar izdarīt kaut vai tāpēc, ka šis audits neaptver darījumus ar trešajām pusēm,» Db.lv atzina Ministru prezidentam Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka audits nepieciešams, lai detalizēti veiktu analīzi par šo trešo pušu darījumiem, tajā skaitā ar meitas uzņēmumiem, saistītiem uzņēmumiem, kas nav darīts jūnijā veiktajā auditā.

Šī informācija savukārt ir pretrunā ar iepriekš Satiksmes ministra Ulda Auguļa teikto, ka audits neesot apstiprinājis politiķu pieņēmumus, ka airBaltic līdzekļi aizplūduši uz ārzonām vai citām kompānijām. Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars iepriekš izteicās, ka airBaltic lielie zaudējumi šogad radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Rīgā esmu airBaltic prezidents, taču Lietuvā neieņemu nekādu amatu un tur nav nekāda interešu konflikta. Tā palikusi par modi – aprunāt mani un aprunāt airBaltic.»

Tā pēdējo dienu ažiotāžu ap plāniem izveidot konkurējošu aviosabiedrību Lietuvā, raidījumā 900 sekundes skaidro airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Amatpersonas vairākkārt norādījušas, ka Fliks, veidodams jaunu privātu aviokompāniju, nokļuvis interešu konfliktā, taču pats B. Fliks to kategoriski noraida: «Kompānija Lietuvā ļoti maz ietekmēs airBaltic darbību šeit, Latvijā.»

Skaidrodams, kāpēc nav realizēts scenārijs, kad Lietuvas tirgu apgūtu airBaltic, B.Fliks uzskata, ka ja airBaltic attīstītos Lietuvā vēl straujāk, tad saņemtu aizrādījumus, ka airBaltic bizness tiek pārcelts uz Lietuvu. Šādus mājienus no premjera viņš jau esot saņēmis.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.

Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.

«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.

airBaltic vadītājs Bertolts Fliks rakstiskā intervijā Dienas biznesam atzīst, ka mēnesī viņa alga airBaltic ir 14 tūkstoši latu, bet tā esot mazāka nekā viņam piedāvāts citā darba vietā.

Ažiotāža ap airBaltic vadītāja B. Flika algu izcēlās pēc tam, kad medijos parādījās infromācija par Flika algas apmēriem. Šī informācija liecināja, ka caurmērā alga svārstījās no 14 līdz 34 tūkstošiem latu, bet jūlijā B. Fliks esot saņēmis pat 103 tūkstošus latu. Tas izraisīja diskusijas sabiedrībā un medijos.

Publicējam mazu daļu no intervijas, kurā B. Fliks izklāsta savu redzējumu par šiem procesiem. Pilnu interviju lasiet rīt Dienas biznesā.

Jā, airBaltic virknē amatu strādā cilvēki, kuru algas daudzkārt pārsniedz atalgojumu valsts sektorā un vidējo atalgojumu valstī. Taču ir nepamatoti salīdzināt atalgojumu valsts sektorā ar algām ļoti specifiskā kapitālsabiedrībā, pat ja tajā ir valsts kapitāla daļas. airBaltic vadības un darbinieku algas ir tieši saistītas ar uzņēmuma darbības rezultātiem, panākumiem un atbildību, uzskatu, ka skaudībai šajā jautājumā nav pamatojuma. Atalgojuma līmenis ir konkurētspējīgs, bet tomēr zemāks nekā citās aviokompānijās Eiropā.

«Es nonācu kā jaunava pie bērna,» tā savu iesaistīšanos XL aviokompāniju vadībā echo- online ekonomikas ziņām skaidro bijušais airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Kā DB jau rakstīja, kopš šī gada sākuma viņš sāka vadīt Frankfurtē bāzēto čarterkompāniju XL- Airways Germany, bet tagad darbojas arī XL Francijas aviokompānijas padomē. Fliks gan skaidro, ka sākotnēji gribējis nodarboties tikai ar šo aviokompāniju konsultēšanu, bet nu jau pilnā apjomā iesaistījies šo kompāniju operatīvajā vadībā. XL Germany dibināta 2006. gadā, bet jau piedzīvojusi vairākas turbulences. Kopš 2011. gada abas XL aviokompānijas pieder Šveicē un ASV bāzētajam investīciju fondam Beachside Capital. Iepriekš XL piederēja Islandes investīciju bankai, kas pārņēma bankrotējušās britu ceļojumu kompānijas XL Leisure Group aktivitātes, taču pati pēc neilga laika nonāca grūtībās.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks oktobrī nopelnījis 49 tūkstošus latu pirms nodokļu nomaksas, vēstīja LTV raidījums De facto.

B. Flika ienākumi šobrīd zināmi visai aptuveni. Viņa mēneša atalgojums šobrīd pirms nodokļiem ir nepilni 22 tūkstoši latu, kas nozīmē, ka uz rokas viņš ik mēnesi saņem apmēram 14 tūkstošus latu. Pēc De facto rīcībā esošās informācijas oktobrī viņa ienākumi stipri pieauguši – pirms nodokļiem tie bija 49 tūkstoši latu. Uz rokas tas varētu būt apmēram 34 tūkstoši latu.

B. Fliks raidījuma veidotājiem akcentējis, ka airBaltic ir privāts uzņēmums, kas strādā konkurences apstākļos. «Es negribu ne noliegt, ne apstiprināt, es vienkārši negribu komentēt nekādas tādas komercinformācijas,» viņš sacījis.

«Ir pilnīgi absurdi, ka uzņēmums, kas strādā konkurences apstākļos kaut vienu saimniecisku līgumu publiskos. Ja mēs to darītu, tad mēs varētu uzreiz taisīt uzņēmumu ciet. Tas ir pilnīgi neiespējami, ka komercuzņēmums, kas strādā konkurences apstākļos, publisko savus saimnieciskos līgumus, vai tas attiecās uz atalgojumu, vai tas attiecas uz citiem līgumiem, tam pilnīgi nav nekādas nozīmes,» sacījis B. Fliks.

Satiksmes ministrija (SM) Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam nosūtīs vēl vienu aicinājumu ierasties uz valdības sēdi, lai izskaidrotu situāciju uzņēmumā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda cerību, ka Fliks atradīs par iespējamu ierasties, jo aizvien ir ļoti daudz jautājumu par airBaltic finansiālo stāvokli.

Dombrovskis atzina, ka Flika rīcība ir dīvaina, ņemot vērā, ka airBaltic akcionāre Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuras līdzīpašnieks ir Fliks, iepriekš publiski izplatīja Ministru prezidentam aicinājumu tikties, taču tagad neierodas. «Es nezinu, kādā veidā Flika kungs iecerējis tikties, ja viņš nav gatavs ierasties uz valdības sēdi un valdībā par šiem jautājumiem runāt,» teica premjers.

Atbildot uz jautājumu, vai Dombrovskis varētu doties uz Vāciju, lai satiktos ar Fliku, valdības vadītājs norādīja, ka jautājumi par airBaltic ir jārisina Ministru kabinetā.

Februāra pirmajās dienās pieprasījums pēc Rīgas satiksmes e-taloniem Narvesen veikalos krities trīskārtīgi, aģentūrai LETA pastāstīja Narvesen Baltija personāla un komunikācijas departamenta direktors Andis Aleksandrovs.

«Šonedēļ Narvesen tirdzniecības vietās Rīgā pieprasījums pēc e-taloniem ir ievērojami krities, kas varētu būt skaidrojams ar janvāra beigās novēroto augsto pircēju aktivitāti, savlaicīgi iegādājoties e-talonu krājumus pirms to cenas kāpuma. Salīdzinot tieši ar janvāra pēdējām dienām, februāra sākumā e-talonu pārdošanas apjoms samazinājies pat trīskārtīgi,» norādīja Aleksandrovs.

Kā vēstīts, janvāra pēdējās dienās Narvesen tirdzniecības vietās Rīgā tika novērots paaugstināts pieprasījums pēc e-taloniem. Aleksandrovs norādīja, ka Narvesen klienti arī izrāda aktīvu interesi par to derīguma termiņiem saistībā ar cenu kāpumu sabiedriskajā transportā Rīgā.

airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam piederošais uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas aviokompānijai veicis pirmo maksājumu 3,6 miljonu latu apmērā par ariBaltic un vēl vairāku preču zīmju iegādi, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

K.Gerhards neprecizēja, kad bija plānots pārskaitīt pārējo darījuma summu.

Darījuma kopējais apmērs ir 13 milj. eiro. Baltijas aviācijas sistēmas ir airBaltic mazākuma akcionārs, bet šīs lidsabiedrības kontrolpakete pieder valstij.

Auditorkompānija Ernst & Young novērtējusi airBaltic un ar to saistīto preču zīmju vērtību 13 milj. Ls apmērā. Tādējādi ir divi varianti, kā risināt jautājumu par Baltic Taxi un citu zīmolu izmantošanu. Proti, Baltic Taxi varēja slēgt līgumu ar airBaltic un maksāt par preču zīmes izmantošanu, bet uzņēmuma valde lēmusi, ka labākais risinājums ir pārdot šīs preču zīmes.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic sagaida straujš reisu skaita samazinājums, jo, lai uzturētu pašreizējo lidojumu tīklu, nepieciešami vēl desmiti miljonu latu, kurus valsts kā īpašnieks, visticamāk, neieguldīs, norāda likvidācijas procesā esošās Tautas partijas politiķis, bijušais finanšu ministrs un ilggadējs airBaltic padomes loceklis Edmunds Krastiņš.

«Valsts jau nekādus riskantus soļus nespers. Nauda, visticamāk, netiks guldīta, un airBaltic pāries uz Estonian Air modeli. Tas nozīmē strauju reisu samazinājumu, jo kurš gan par pašreizējo tīklu maksās? Vajadzīgi ir desmitiem miljonu latu, lai izvēlētos citu variantu,» skaidro Krastiņš.

Viņš skaidro, ka izdevumus airBaltic un vispār aviācijā veido degviela un lidmašīnu noma. Ņemot jaunās lidmašīnas, neko radikāli nevarot samazināt.

«Tas, ko mēģināja izdarīt iepriekšējais lidsabiedrības vadītājs Bertolts Fliks, bija attīstīt kompāniju par tādu, kas veidotu tranzītmaršrutus uz Rīgu, nevis vestu no punkta A uz punktu B. Lai pārietu uz jaunu modeli, ir vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi, jo pasažieri ir jāpiesaista. Viens no piesaistīšanas veidiem ir pietiekami lētas biļetes. Šādā veidā projekts arī tika īstenots. Lidojumu un pasažieru skaits diezgan strauji auga. Diemžēl izrādījās, ka nepietiek finanšu, lai modeli attīstītu tālāk. Tikai tad, ja esi izaudzis pietiekami liels, vari sākt pelnīt,» uzskata Krastiņš.