airBaltic vadītājs Bertolts Fliks rakstiskā intervijā Dienas biznesam atzīst, ka mēnesī viņa alga airBaltic ir 14 tūkstoši latu, bet tā esot mazāka nekā viņam piedāvāts citā darba vietā.
Ažiotāža ap airBaltic vadītāja B. Flika algu izcēlās pēc tam, kad medijos parādījās infromācija par Flika algas apmēriem. Šī informācija liecināja, ka caurmērā alga svārstījās no 14 līdz 34 tūkstošiem latu, bet jūlijā B. Fliks esot saņēmis pat 103 tūkstošus latu. Tas izraisīja diskusijas sabiedrībā un medijos.
Publicējam mazu daļu no intervijas, kurā B. Fliks izklāsta savu redzējumu par šiem procesiem. Pilnu interviju lasiet rīt Dienas biznesā.
Jā, airBaltic virknē amatu strādā cilvēki, kuru algas daudzkārt pārsniedz atalgojumu valsts sektorā un vidējo atalgojumu valstī. Taču ir nepamatoti salīdzināt atalgojumu valsts sektorā ar algām ļoti specifiskā kapitālsabiedrībā, pat ja tajā ir valsts kapitāla daļas. airBaltic vadības un darbinieku algas ir tieši saistītas ar uzņēmuma darbības rezultātiem, panākumiem un atbildību, uzskatu, ka skaudībai šajā jautājumā nav pamatojuma. Atalgojuma līmenis ir konkurētspējīgs, bet tomēr zemāks nekā citās aviokompānijās Eiropā.
Mana alga nav tik augsta, kā publiski izskanējis. Tā ir 14 tūkstoši latu pēc nodokļu nomaksas un nestāv tuvu tām algām, ko saņem citās aviokompānijās Eiropā. Šis atalgojums arī ir zemāks nekā tas, kas man pagājušā gadā tika piedāvāts citā darba vietā. Bet tā kā man tagad pieder gandrīz puse airBaltic, savu nākotni esmu saistījis ar kompānijas izaugsmi un finansiālo veiksmi daudz lielākā mērā nekā spēj segt mana alga. Esmu tiešām izbrīnīts par tik skaudīgu reakciju, it īpaši redzot pa Rīgu braukājam 100 – 150 tūkstošus latu vērtus auto, kuru īpašnieki acīmredzot pelna krietni vairāk nekā es.
Vai jau esat runājis ar jauno satiksmes ministru Gerharda kungu par šiem jautājumiem?
Ar satiksmes ministru esam šo jautājumu pārrunājuši, esmu viņu informējis par principiem, kā tiek noteiktas algas aviosabiedrībās, tai skaitā airBaltic. Laikā, kad tika dibināta airBaltic, finansiālos ieguldījumus tajā veica SAS. Lai aizsargātu savas investīcijas, nodrošinātu kompānijas attīstību un mazinātu iespēju iecelt politiskus vadītājus ar neatbilstošu kvalifikāciju, SAS uzstādīja noteikumu iecelt kompānijas vadību, noteikt tās atalgojumu atbilstoši starptautiskiem standartiem un paturēt tiesības uz konfidencialitāti šajos jautājumos. Latvijas puse tam piekrita, 1995.gada 29.augustā parakstot aviosabiedrības airBaltic dibināšanas līgumu. Saskaņā ar minētajiem nosacījumiem, mani iecēla par kompānijas valdes priekšsēdētāju 2002.gadā. Par manu darba līgumu un tā nosacījumiem tika panākta vienošanās ar SAS prezidentu Matsu Jansonu. Darbinieks nevar pats vienpersoniski noteikt savu darba algu. Es biju darbinieks, kuru SAS pieņēma darbam savā meitas uzņēmumā airBaltic, balstoties uz kompānijas dibināšanas līgumā noteikto.
Es izprotu ministra sarežģīto situāciju, kad airBaltic algas salīdzina ar algām citos uzņēmumos valsts sektorā, bet ministrs arī pilnībā saprot, ka mēs nevaram strādāt ar lētiem pilotiem vai zemas kvalifikācijas vadību. airBaltic speciālisti atbilstošā amatā saņem atbilstošu atalgojumu, un to samazināt nozīmē zaudēt iespējas un ilgstošā darbā sasniegto. Ikviena kļūda, kas pieļauta darbinieku kvalifikācijas trūkuma dēļ, var radīt zaudējumus līdzvērtīgus šī darbinieka vairāku mēnešu vai pat gada algai. Uzņēmums ar apgrozījumu 240 miljonu latu gadā jeb 700 tūkstošiem latu dienā to nedrīkst atļauties.