Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) prezidents Bertolts Fliks sevi uzskata par uzņēmuma «stabilitātes garantu». Viņš arī uzskata, ka valdība gatavojas Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts daļu pārdošanai vai arī plāno piesaistīt citu partneri, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, sacīja B. Fliks.
«Es esmu drošs, ka caur manu mobilo telefonu drošības policija Latvijā klausās šo preses konferenci,» preses konferencē norādījis B. Fliks, Twitter vietnē raksta tās dalībnieks Kristaps Pētersons.
B. Fliks paskaidrojis, ka preses konference notiek Berlīnē, jo viņš ir Vācijas pilsonis un Vācijas investors.«Līdz pirmdienai man nebija iemesla baidīties būt Latvijā. Kampara komentāri tagad liek justies neērti,» tā viņš.
Fliks uzsvēra, ka pazīst Latviju un tādēļ nespēj noticēt, ka pēdējo dienu notikumi ir viena naiva cilvēka naiva rīcība. Viņš atzina, ka, visticamāk, tās ir plānotas darbības, ko veic valdības pārstāvji, lai jau pirms vēlēšanām varētu pārdot airBaltic akcijas. Viņaprāt, visa ažiotāža ir sacelta tādēļ, ka viņam kā otra airBaltic īpašnieka pārstāvim šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības uz valsts daļu. Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.
Fliks norādīja, ka ir gatavs palielināt savu daļu airBaltic. Tiesa, uz jautājumu, no kurienes viņam būtu līdzekļi valsts akciju iegādei, Fliks atbildēt atteicās.
Lūgts komentēt Kampara izteikumus par airBaltic 18 miljonu latu zaudējumiem pirmajos piecos gada mēnešos, Fliks sacīja, ka viņam pagaidām nav informācijas par uzņēmuma apgrozījumu un peļņu vai zaudējumiem. Patieso uzņēmuma finanšu situāciju parādīšot audits.
Tai pašā laikā Fliks atgādināja, ka pilnīgi visas pasaules aviosabiedrības ziemas mēnešos cieš zaudējumus.
Preses konferencē, kurā piedalījās arī Vācijas žurnālisti, Fliks demonstrēja fotoattēlus, kuros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki maskās un ar ieročiem veic aizturēšanas operācijas. Komentējot šos attēlus, Fliks minēja, ka vēl pērn šādi aizturēti un mēnešiem cietumā turēti Latvijas uzņēmumu vadītāji.
«Es neticu, ka pašlaik runa ir par viena ministra darbībām.. Nebūsim naivi, tas, ka šorīt premjers televīzijas intervijā nenorobežojās no ekonomikas ministra darbībām, liek domāt, ka tā ir plānota akcija,» klāstīja Fliks.
Preses konference ilga nepilnu stundu, un tajā Fliks uzstājās ar uzrunu, pēc kuras atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.
Taču pēc preses konferences žurnālistiem nebija iespējas individuāli intervēt Fliku, jo viņš ātri devās prom.
Vācijas žurnālisti preses konferencē galvenokārt interesējās par airBaltic akciju sadalījumu un vēlreiz pārjautāja, vai patiesi Flika pieminētās uzņēmuma pārņemšanas metodes var darboties Latvijā, kas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un līdz ar to tajā arī darbojas ES likumi.
Savukārt Latvijas žurnālistus galvenokārt interesēja airBaltic finanšu stāvoklis un tas, kādas ir Flika attiecības ar otru akcionāru – valsti, un vai viņam nav informācijas, kas īsti vēlas iegādies valstij piederošās akcijas.
Jau vēstīts, ka premjers Valdis Dombrovskis līdz šim izvairījies atbildēt, vai valsts gatavojas pārdot tai piederošas daļas lidsabiedrībā, uzsverot, ka par tālākās attīstības plāniem un stratēģiju būs iespējams spriest pēc audita beigām. Visu ar airBaltic darbību saistīto jautājumu koordinēšanai valdības līmenī izveidota arī speciāla darba grupa.
Ziņots arī, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars pagājušās nedēļas beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, situācija airBaltic nav iepriecinoša un kompānija ir tuvu maksātnespējai. Pēc viņa teiktā, airBaltic šogad pirmajos piecos mēnešos ir strādājis ar 18 miljonu latu zaudējumiem.
Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis iepriekš izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai viņam ir bažas par airBaltic maksātspēju, norādot, ka to parādīs audits, pēc kura plānots pārskatīt iepriekš noslēgto akcionāru līgumu. Publiski līdz šim nav atklāts airBaltic zaudējumu apmērs šogad, minot, ka visā Eiropā aviokompānijām ziemas mēnešos pasažieru plūsma nav tik liela kā vasarā, līdz ar to kompānijas nesezonas mēnešos strādā ar zaudējumiem, savukārt vēlāk tos spēj kompensēt vasaras mēnešu ieņēmumi.
airBaltic dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder kompānijas prezidentam Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.