«Cienījamais pasažieri, kad Jūs lasīsiet šo, visticamāk, es jau vairs nebūšu šīs kompānijas [airBaltic] vadītājs,» savā slejā nacionālās lidsabiedrības airBaltic žurnāla Baltic Outlook oktobra numurā raksta Bertolts Fliks, norādot, ka kompānijas dēļ viņš ir piekritis pamest savu amatu, ja īpašnieku savstarpējā vienošanās to prasa.
Savā rakstā Baltic Outlook Fliks vērš uzmanību uz to, ka aviokompānijā ir darbojies jau kopš tās pirmsākumiem. «Esmu devis padomus Latvijas valdībai aviokompānijas izveides procesā, kam sekoja vairāki trauksmaini gadi kompānijas valdē, kuru es vadīju līdz 2002. gadam,» raksta Fliks, turpinot, ka kopš 2002. gada, kad viņš kļuva par airBaltic izpilddirektoru, viņš spējis izveidot, viņaprāt, izcilu kompānijas vadību.
Ministru kabinets slēgtajā sēdē šodien apstiprinājis vienošanos ar nacionālās aviokompānijas mazākuma akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un lielākajiem kreditoriem par turpmāko uzņēma finansēšanu un pārvaldību, tostarp, akcionāru līguma laušanu, paziņoja Satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Pēc dokumentu savstarpējas parakstīšanas ap plkst.16.00 Satiksmes ministrija, valdības finanšu konsultants Prudentia, kā arī lielāko aizdevēju pārstāvji sniegs kopēju paziņojumu un paskaidrojumus par noslēgto vienošanos.
Pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa teiktā, jaunā vienošanās paredz arī 2010. gada akcionāru līguma laušanu, savukārt jauns akcionāru līgums nav paredzēts. Iecerēts, ka turpmāk airBaltic būs trīs valdes locekļi un pieci padomes locekļi, un valsts saskaņā ar Komerclikuma normām spēs īstenot kontroli kā vairākuma akcionārs.
Paredzēts, ka airBaltic vadītājs Bertolts Fliks vairs nebūs juridiski saistīts ar kompāniju, taču nav zināms, vai Fliks varētu palikt kompānijas akcionārs.
Jau vēstīts, ka pēc vienošanas parakstīšanas varēs sākt īstenot, svarīgākos lēmumus – padomes ievēlēšanu, statūtu grozījumus, finansēšanas jautājumus, u.c., pieņemot jau otrdien paredzētajā airBaltic akcionāru sapulcē. Latvijas valstij un privātajam akcionāram BAS bija jāvienojas par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot 153 miljonus eiro (107 miljonus latu).
Kompānija airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
airBaltic dibināts 1995. gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009. gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.
Jau ziņots, ka saistībā ar iepriekšējo airBaltic akcionāru vienošanos, radās vairākas nesaskaņas starp valsti un BAS, to skaitā par emitēto konvertējamo obligāciju dzēšanu, jo līgums paredzēja, ka airBaltic valdes pārstāvis Bertots Fliks un tikai viņš ir tiesīgs ierosināt šāda veida izmaiņas uzņēmuma vārdā, tādējādi bez Flika Satiksmes ministrijas rokas bijušas «sasietas».
Jau otrdien, 4. oktobrī, varētu lemt par jaunas airBaltic valdes iecelšanu.