Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Bertolta Flika vadītā Vācijas aviokompānija XL Airways Germany Darmštates tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu. Decembra vidū lidsabiedrība jau apturēja ziemas lidojumus.

(Papildināts ar trešo rindkopu)

Maksātnespējas pieteikums tiesā iesniegts 27. decembrī, vēsta aviācijas ziņu portāls ch-aviation. Savukārt 14. decembrī lidsabiedrība uz laiku apturēja ziemas sezonas darbību. Pēc darbības apturēšanas Airways Gemany izīrētājiem atpakaļ atgrieza iznomātās lidmašīnas. Tomēr kompānija apgalvoja, ka pavasarī savu darbību atjaunos. Pirms darbības apturēšanas kompānija strādāja ar piecām Boeing 737 – 800s lidmašīnām.

Tomēr jau nākamvasar XL Airways Germany atkal plāno atsākt lidojumus, ziņo portāls Fluege.de. Pašlaik tiekot mēģināts atrast visiem iesaistītajiem pieņemamu risinājumu, lai uzņēmums varētu turpināt darbību, norādījis XL Germany komercdirektors Torstens Amends Šnārs. Maksātnespējas iemesls esot kāda uzņēmuma akcionāra laicīgi nesniegtais aizdevums, norāda portāls. Kopš pērnā gada novembra XL Germany un Parīzē bāzētā XL France pieder vienam un tam pašam īpašniekam – Luksemburgā reģistrētajam X-Air Aviation holdingam.

Snoras strīdā ar Latvijas valsti un Latvijas Krājbanku Bertoltu Fliku nepieaicinās, procesam izsludināts slēgts statuss.

Rīgas apgabaltiesa aizvadījusi pirmo tiesas sēdi lietā, kur prasību pret Latvijas valsti un likvidējamo a/s Latvijas Krājbanka (LKB) pagājušā gada nogalē iesniedza arī likvidējamā Lietuvas banka Snoras. Tā kā lieta saturot ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa nolēma to skatīt slēgtā sēdē. Snoras lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu 2011.gada 3.oktobra airBaltic glābšanas vienošanos, kuras rezultātā amatu zaudēja arī tās vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Snoras faktiski vēlas, lai 2011.gada nogalē valstij pārdotie 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja airBaltic privātajam akcionāram BAS, ko pārstāvēja B. Fliks, un kuras bija ieķīlātas LKB un Snoras, tiktu atdotas atpakaļ BAS. B. Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs iesniedza tiesā lūgumu B. Fliku pieaicināt šajā lietā trešās personas statusā. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, tā vietā trešās personas statusā pieaicinot nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Augstākās tiesas Senāts izskatījis bijušā aviokompānijas vadītāja Bertolta Flika blakus sūdzību par prasības pieteikumu nepieņemšanu saistībā ar airBaltic akciju pārdošanu un nolēmis lēmumu atcelt, DB informēja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Tas nozīmē, ka Rīgas apgabaltiesai būs vēlreiz jāskata jautājums par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Jāatgādina, ka B. Fliks tiesā vērsās pret likvidējamo a/s Latvijas krājbanka un Satiksmes ministriju, jo tika pārkāpta vienošanās, ka līdz pagājušā gada beigām netiks veikti darījumi ar aviokompānijas akcijām. Proti Satiksmes ministrija izmantoja pirmpirkuma tiesības un nopirka 47,2% SIA Baltijas aviācijas sistēmas piederošās airBaltic akcijas, kas bija ieķīlātas Latvijas krājbankā. Kopējā darījuma summa bija 224,45 tūkst. Ls. Līdz ar šo darījumu par airBaltic lielāko īpašnieku kļuva Latvijas valsts.

Ģenerālprokuratūra ir pieņēmusi lēmumu par bijušā AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadītāja Bertolta Flika saukšanu pie kriminālatbildības.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga pastāstīja, ka ir pieņemts lēmums par personas saukšanu par kriminālatbildības, taču, ņemot vērā, ka persona ir atteikusies prokuratūrā ierasties uz lēmuma saņemšanu, plašāka informācija par apsūdzības būtību netiks atklāta.

Uz jautājumu, kā prokuratūra rīkosies, ja persona arī turpmāk atteiksies ierasties prokuratūrā uz pirmstiesas izmeklēšanu, Šēnberga atbildēja, ka tādā gadījumā prokuratūra par tālāko rīcību lems.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs rosināja prokuratūrai saukt pie kriminālatbildības bijušo airBaltic amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 200 latu naudas sodu uzlicis bijušajam a/s Air Baltic Corporation valdes loceklim Bertoltam Martinam Flikam (Bertolt Martin Flick) par neatļautu amatu savienošanu, liecina informācija KNAB mājaslapā.

2011. gada 8. martā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par a/s Air Baltic Corporation valdes locekli Bertoltu Martinu Fliku, KNAB konstatēja, ka B.M.Fliks nav ievērojis likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktos amata savienošanas ierobežojumus, kā arī nav ievērojus citus likumā noteiktos ierobežojumus.

Saskaņā ar likuma normām B.M.Flikam bija aizliegts savienot valsts amatpersonas amatu ar amatiem privātās institūcijās.

KNAB secināis, ka B.M.Fliks administratīvo pārkāpumu izdarījis apzināti.

Lēmums par soda piešķiršanu stājās spēkā šā gada 21. novembrī, jo B. M. Fliks to vairākkārt pārsūdzējis dažādās tiesu instancēs, tostarp Administratīvajā rajona tiesā, Rīgas apgabaltiesā, kā arī apstrīdēja to KNAB priekšniekam. 21. novembrī pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāk pārbaudi par darbībām, kas veiktas ar SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) kapitāla daļām un īpašumu.

Par to liecina DB rīcībā nonākušais LR Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes paziņojums. Tajā teikts, ka 8. novembrī uzsākta arī resoriskā pārbaude ar mērķi noskaidrot, vai netika pārkāptas tiesību normas, kuru izpildes kontroli un uzraudzību veic policijas darbinieki. Šis policijas paziņojums vismaz līdz galīgai pārbaudes pabeigšanai varētu būt signāls, ka darbības ar bijušā airBaltic privātā akcionāra BAS kapitāldaļām un īpašumu, iespējams, tiešām varētu būt nelikumīgas, uz ko jau iepriekš norādījis BAS līdzīpašnieks un bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Bija vai nebija tiesības aviokompānijas airBaltic vadībai 2011. gada septembrī atcelt gana daudzus lidojumus – šāds jautājums pēdējos divus gadus ir nodarbinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju prātus.

Acīmredzot atbilde ir negatīva, ņemot vērā, ka izmeklēšanas ietvaros savāktie materiāli ir nosūtīti prokuratūrai.

Jāatgādina, ka runa ir par periodu, kad airBaltic vēl vadīja Bertolts Fliks, kurš tā vai citādi bija saistīts ar uzņēmuma privāto akcionāru – kompāniju Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), turklāt valdība centās panākt aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu, kas BAS, kā izskatās, nebija pa kabatai. Tiekot uzskatīts, ka, atceļot reisus, ir bijusi vēlme ietekmēt valdības lēmumus saistībā ar pamatkapitāla jautājumu, un tādējādi uzņēmumam radīti lieli materiālie zaudējumi. Jāatzīst, ka Flika darbību airBaltic būtu vērts izpētīt, kā mēdz teikt, no A līdz Z. Turklāt ne tikai konkrēti Flika darbību, bet arī visas tās personas, kas attiecīgajā laika posmā ir darbojušās airBaltic padomē. Vienkārši, cik noprotams, Fliks nevarēja realizēt nevienu kaut cik nozīmīgu pasākumu bez padomes atbalsta, kurā noteicošā loma, starp citu, bija Latvijas valsts pārstāvjiem. Šajā kontekstā var minēt gan airBaltic pilotu «pārcelšanu» uz Kiprā reģistrētu kompāniju, gan uzņēmuma zīmola nodošanu BAS rokās, gan daudz ko citu. Iespējams, tiešām būtu vērts papētīt arī to, cik ekonomiski pamatoti bija atcelt daļu no visnotaļ daudzajiem airBaltic reisiem, taču... Pirmkārt, reisu skaitu ir samazinājis arī Flika pēctecis Martins Gauss – cilvēks, ar kuru valdība nupat pagarināja līgumu kā ar aviokompānijas vadītāju un kurš ir panācis, ka airBaltic pēc ilgāka pārtraukuma atkal pelna. Tātad nav izslēgts, ka, ja arī Fliks reisus atcēla vienīgi, savu untumu vadīts, par ekonomiski nepamatotu soli to varbūt arī nevar nodēvēt. Otrkārt, nav skaidrības, kāpēc ekonomiskā pamatojuma meklēšanai tiek izmantoti KNAB resursi?!

Jauno airBaltic Bombardier lidmašīnu finansēšanas iespējas vēl neskaidras, šodien raksta Dienas bizness.

Nav īstas pārliecības, ka Bombardier CSeries izvēle tiešām būtu lētāka nekā Airbus vai Boeing piedāvājumi, ko airBaltic iepriekš salīdzināja vairākus gadus, bet airBaltic izpilddirektors Martins Gauss savu izvēli pamato ar labiem CSeries ekonomijas rādītājiem un lidmašīnu piegādes grafiku.

«Tā ir eksotiska, riskanta un ļoti dārga izvēle. Bombardier CSeries vēl nekur nelido un sākumā tehniskas kļūmes būs vienmēr, tāpēc jaunu modeli ņemt ir riskanti. Tā kā tā nav standarta lidmašīna, tās finansēšana būs grūta un dārga, jo tirgū ir šaubas par šo lidmašīnas tipu,» atzīst bijušas airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Valdība ļoti riskē neatgūt airBaltic ieguldītos vairāk nekā 80 miljonus latu nodokļu maksātāju naudas, šodien raksta Dienas Bizness.

airBaltic 2011. gada konsolidētais finanšu pārskats atklāj skarbu finanšu situācijas ainu: 152 miljonu latu parādi un uzrādīto zaudējumu dēļ 85 miljonu latu apjomā 106 miljonu latu negatīvs pašu kapitāls. Izpētot gada pārskatu, aptaujājot ekspertus un apkopojot viedokļus DB secināja, ka šobrīd valstij par 99,77% piederošās airBaltic tālāka veiksmīgā pastāvēšana ir atkarīga no šaubīga biznesa restrukturizācijas plāna un tiesvedību iznākuma ar bijušo kompānijas vadītāju Bertoltu Fliku un iepriekšējo airBaltic privāto akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju pārdošanas cena būs jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai, šodien intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija (SM) pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Valdība investoriem piedāvā iegādāties līdz 50% mīnus vienu akciju.

Premjers skaidroja, ka investorus paredzēts uzrunāt gan individuāli, gan arī plašāk, tāpēc arī notikusi sludinājumu ievietošana. Dombrovskis arī norādīja, ka būtu nepieciešams iegūt vienu stratēģisku investoru, piemēram, lielu lidsabiedrību, ar plānu aviokompānijas attīstībai.

Ja investors parādītos, tad notiktu padziļināta izpēte, pēc kuras varētu noteikt darījuma cenu. «Akciju cena jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai,» teica valdības vadītājs.

Valsts kancelejas (VK) ziņojuma, kurā analizēti ilggadējā aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika un valsts domstarpību risināšanas iespējamie scenāriji, nonākšana atklātībā būtiski kaitē valstij un iespējām aizstāvēt tās materiālās intereses, šādu viedokli šorīt Latvijas Televīzijā pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Matīss domā, ka ziņojums ir nepietiekami noslepenots, jo tagad to var izmantot potenciālā tiesvedībā pret valsti. Šī iemesla dēļ politiķis par ziņojuma saturu atteicās runāt.

Tomēr kopumā VK ziņojumu ministrs nodēvēja par dīvainu, jo VK juristi esot bijuši klāt visos ar airBaltic saistītajos procesos, kas radot jautājumu - kur viņi ar saviem brīdinājumiem bija līdz šim. Matīss gan uzsvēra, ka strīda starp pusēm pašlaik tiesā vēl nav un ir tikai Flika pretenzija.

Iepriekš, VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas airBaltic vadītājam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā, liecina VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.

Interese par investēšanu Latvijas nacionālajā aviosabiedrībā airBaltic ir vairākiem pretendentiem, šorīt LTV stāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V). Viņš atteicās atklāt jebkādus potenciālo investoru vārdus, bet to skaits esot starp pieciem un desmit un visi esot nopietni spēlētāji aviācijas biznesā.

Matīss cer, ka nesenais Eiropas Komisijas (EK) atzinums, ka valsts atbalsts airBaltic bijis atbilstošs Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, būtiski aktivizēs sarunas par investoru piesaisti airBaltic, tomēr pats svarīgākais apstāklis ir tas, ka airBaltic spējis izkļūt no zaudējumiem.

airBaltic pasažieru skaitam gan šogad vērojams kritums, bet Rīgas lidostā pasažieru skaits turas pērnā gada līmenī, atzīmēja politiķis.

Ministrs zināja stāstīt, ka bijušais airBaltic vadītājs Bertolds Fliks nav iesniedzis solīto prasību starptautiskajā šķīrējtiesā un, visticamāk, nokavējis iesniegšanas termiņus. Fliks kā Vācijas pilsonis bija iesniedzis Latvijai investīciju pretenziju, jo uzskatīja, ka Latvija viņam atņēmusi daļas aviokompānijā airBaltic.

Prasības apjoms – 70 miljoni latu – pret bijušo airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku, iespējams, ir mākslīgi radīts airBaltic gada pārskata uzlabošanai, šodien raksta Dienas bizness.

Tāpat ar šo prasību valsts puse, visticamāk, cer nostiprinātu savu sarunu pozīciju pret B. Fliku, kas paziņojis, ka gatavos prasību pret Latvijas valsti par viņam piederējušā uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) kapitāla daļu pārņemšanu un BAS piederējušo airBaltic akciju atsavināšanu pērnā gada nogalē. Nepieciešamības gadījumā B. Fliks ir gatavs turpināt tiesvedību pret Latvijas valsti arī ārzemju tiesās, bet Latvijas valsts pozīciju starptautiskās tiesās līdz šim veiksmīgi aizstāvēt nereti nav izdevies, piemēram, sagrieztā zviedru kuģa un a/s Latvijas gāze tarifu lietās.

[papildināta 5. rindkopa]

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss Vācijas presē piesavinās savu priekšgājēju nopelnus

Radošu ideju pārbagātība, airBaltic velosipēdu un taksometru ieviešana, atteikšanās no novecojušām Fokker propelleru lidmašīnām – tāda ir slavasdziesma airBaltic izpilddirektoram Martinam Gausam vienā no lielākajiem Vācijas laikrakstiem Süddeutsche Zeitung. Tiesa, tur aizmirsts piebilst, ka šīs starptautiski lielu ievērību guvušās inovācijas airBaltic ieviestas nevis Martina Gausa laikā, kurš šo aviokompāniju vada kopš pērnā gada nogales, bet gan bijušā airBaltic prezidenta un līdzīpašnieka Bertolta Flika laikā.

Rīgas apgabaltiesa piemērojusi pagaidu noregulējumu, apķīlājot valstij piederošās lidsabiedrības airBaltic akcijas bijušā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasībā pret likvidējamo Latvijas Krājbanku un Satiksmes ministriju (SM).

Prasības nodrošinājums tika piemērots līdz ar lietas ierosināšanu 8.oktobrī. Kā informē apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, šis lēmums nav pārsūdzams.

Lēmumu apstiprinājis arī Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, papildinot, ka tika pieņemts lēmums arī par aizliegumu palielināt pamatkapitālu.

Tihonovs iepriekš pastāstīja, ka līdz ar 2011.gada 3.oktobra airBaltic glābšanas vienošanos valsts kopā ar bankām un kreditoriem vienojās, ka līdz 2012.gada 31.decembrim netiks veikti darījumi ar airBaltic akcijām, tomēr šī apņemšanās netika ievērota.

Rīgas apgabaltiesa pēc 16 tiesas sēdēm divu gadu garumā ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Martina Bertolta Flika prasību un atcelt visus iepriekš piemērotos nodrošinājuma līdzekļus, kas liedza veikt izmaiņas Air Baltic Corporation kapitālā un kas pastarpināti ietekmēja līdzekļu atgūšanas procesu Latvijas Krājbankas kreditoriem.

Tāpat tiesa lēma no B.Flika piedzīt par labu Latvijas Krājbankai tiesāšanās izdevumus, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Martins Bertolts Fliks kā bijušais BAS 50% kapitāldaļu turētājs 2013. gada sākumā cēla prasību pret Satiksmes ministriju un Latvijas Krājbanku par 2011. gada 30. novembrī noslēgtā AS Air Baltic Corporation akciju pirkuma līgumu, kas slēgts starp Latvijas Krājbanku, BAS un Satiksmes ministriju, atzīšanu par spēkā neesošo. Venlaikus B.Fliks lūdza atzīt nevis savas, bet gan BAS īpašuma tiesības uz minētajām Air Baltic Corporation akcijām, lai gan viņš vairs nebija BAS dalībnieks.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesa materiālus par bijušās a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) amatpersonas iespējamām prettiesiskām darbībām, kas radījušas zaudējumus lielā apmērā. Lai gan KNAB personas vārdu neatklāj, visticamāk tas ir bijušais kompānijas vadītājs Bertolts Fliks, kas tobrīd bija aviokompānijas vienīgais valdes loceklis.

Kriminālprocesā atklājies, ka šī airBaltic amatpersona, iespējams, nolūkā ietekmēt Ministru kabineta un amatpersonu lēmumus saistībā ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, 2011.gada 12. un 13.septembrī nepamatoti atcēlusi vairākus

aviokompānijas reisus.

Pamatojoties uz iegūto pierādījumu kopumu, KNAB izmeklētājs uzskata, ka bijusī airBaltic amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, nav rīkojusies dienesta interesēs, bet pretēji tām – atceļot vairākus lidojuma reisus, amatpersona ar savām darbībām ne tikai grāvusi uzņēmuma reputāciju nacionālajā un starptautiskajā mērogā, bet arī radījusi mantisku zaudējumu lielā apmērā. Saskaņā ar uzņēmuma iesniegumu procesa virzītājs šajā kriminālprocesā par cietušo ir atzinis airBaltic, kas pieteicis kompensācijas pieteikumu 14,49 tūkst. Ls apmērā.

Tā kā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šā gada 8.martā lēma ierosināt SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lieta, uzņēmuma valde lūdz pieteikties kompānijas kreditorus, kā arī aicina pieteikties administratora amata kandidātus. Pieteikšanās notiek līdz šā gada 1. maijam.

Šobrīd noritot darbs pie tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes. Nolūkā maksimāli precīzi sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa plānu, SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aicina kreditorus precizēt savus prasījumu apmērus un darīt to zināmu kompānijai, teikts uzņēmuma paziņojumā, ko izsūtījis valdes loceklis Edijs Ziediņš.

Kreditora prasībā jānorāda visas SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas saistības pret attiecīgo kreditoru, papildus norādot pamatsummu, kā arī blakus prasījumu apmērus. Tāpat jānorāda tās Baltijas Aviācijas Sistēmas maksājumu saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā. Atsevišķi esot jānorāda saistības, kuru izpildei kreditors cēlis prasību tiesā, un maksājumu saistības, par kurām Baltijas Aviācijas Sistēmas sniegusi galvojumus.

Dāņu zemo cenu lidsabiedrība Cimber Sterling pievienojusies to Eiropas aviokompāniju skaitam, kas finansiālu problēmu dēļ apturējušas darbību

Tas teikts Cimber Sterling izplatītajā relīzē, kur kompānijas vadība pauž dziļu nožēlu par to, ka, neskatoties uz labajiem nodomiem, lidsabiedrību tomēr nav izdevies glābt no bankrota. Jāpiebilst, ka kopš decembra Cimber Sterling finanšu direktora amatā strādāja bijušais airBaltic finanšu direktors Mārtiņš Antonovičs. Būtiski arī, ka 70% Cimber Streling akciju pērnā gada vasarā iegādājās ukraiņu miljardieris Igors Kolomoiskis, kas 2011. gada vasarā tikās arī ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski. Medijos vairākkārt izskanēja, ka I. Kolomoiskis nolēmis papildu jau sev piederošām sešām aviokompānijām iegādāties arī airBaltic, bet toreiz V. Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke Neatkarīgai noliedza, ka ar ukraiņu investoru būtu tikusi pārrunāta airBaltic akciju pārdošana. Tāpat 2011. gada augustā, iespējams, risinot airBaltic finanšu problēmas, Ukrainā tikās bijušais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks un ekspolitiķis Andris Šķēle, rakstīja žurnāls Ir.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa vakar, 5.decembrī, atkārtoti ir ierosinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesa lietu, liecina Maksātnespējas aģentūras mājaslapā esošā informācija.

Ar pieteikumu tiesā vēlreiz vērsās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi". Maksātnespējas procesa administratora kandidāts pagaidām ir Inese Rimdžus.

Lietu paredzēts izskatīt 19. decembrī plkst.11.30, liecina informācija tiesu portālā tiesas.lv.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 15.jūnijā noraidīja trīs kompāniju pieteikumus atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu BAS. Uzņēmumu par maksātnespējīgu bija lūgušas atzīt Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.

Eurobalt Junipro advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 tūkst. eiro (56 tūkst. latu) apmērā, un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.

Patlaban airBaltic liels konkurents ir Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Air Estonia, tāpēc airBaltic jāpārvērtē sava stratēģija, lai nezaudētu ietekmi, diskusijā par tūrisma attīstību Latvijā atzina nozares pārstāvji.

Diskusijā piedalījās Tez tour Latvia valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs, Vanilla travel valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca, Latvia Tours korporatīvo klientu nodaļas vadītāja Karina Bezzubova, Lauku ceļotāja prezidente Asnāte Ziemele, Relaks tūre valdes locekle Evita Grāvīte un Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs.

«Redzams, ka Air Estonia ir liels konkurents, arī būdams valsts subsidēts uzņēmums. Tūlīt pēdējā jomā, kur bijām igauņiem priekšā, tiks zaudēta. Tagad atlidot no Helsinkiem uz Rīgu vislētāk ir caur Tallinu,» neizpratni pauda Ziemele.

Latvijas valdība šogad saņēmusi jau trešo investīciju pretenziju, kurā ārvalstu uzņēmēji norāda uz pastrādātu reiderismu jeb uzņēmuma daļu atņemšanu ar negodprātīgām, rafinētām metodēm.

Uzņēmumu dalībnieku strīdos zaudētāji ceļ investīciju strīda pretenzijas pret Latvijas valsti, jo citus sava īpašuma tiesību aizsardzības instrumentus nesaskata.

Par to liecina pēdējo mēnešu arvien pieaugoša tendence, kad Latvijas valsts ir saņēmusi pretenzijas no trijiem ārvalstu uzņēmējiem par viņu kā konkrētu uzņēmumu dalībnieku interešu aizskaršanu. Proti, Valsts kanceleja pagājušās nedēļas nogalē publiskoja ziņu, ka 14. oktobrī investīciju pretenziju valdībai pieteikuši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs (Akbar Abdullaev) un Eljors Junusovs (Elyor Yunusov), norādot, ka ar viltotiem dokumentiem notikusi viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesiska atņemšana. Turklāt Uzbekistānas uzņēmēji pauž satraukumu, uzskatot, ka prettiesiskā viesnīcu biznesa atņemšanā ir iesaistītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas. DB jau rakstīja, ka šovasar– investīciju strīda prasības, ko premjeram un tieslietu ministram iesniegusi SIA Winergy (dalībnieks – Igaunijas Wind One) un Vācijas investors Bertolts Fliks, ir uzskatāmas kā starptautiskās arbitrāžas pirmā fāze, kurā sešu mēnešu laikā valstij ir iespēja vienoties ar strīdnieku vai arī jau laikus sākt gatavoties starptautiskajai arbitrāžai. Nav izslēgts, ka Latvijas valsts līdzīga rakstura investīciju strīdu pieteikumus nesaņems arī turpmāk.

Latvijas nacionālā lidsabiedrības airBaltic akcionāriem aktuāls ir jautājums par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, apstiprināja Satiksmes ministrijā (SM).

20. decembra akcionāru sanāksmē šo jautājumu bijis plānots izskatīt, taču tas ir atlikts.

Satiksmes ministrija arī apstiprina, ka saistībā ar pamatkapitāla palielināšanu tā saņēmusi vēstuli no iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja un akcionāra Bertolta Flika, kurš norāda, ka viņa rīcībā ir informācija par lidsabiedrības akcionāru vēlmi palielināt pamatkapitālu 54 miljonu latu apmērā, un viņš aicina to nedarīt, jo tas samazināšot viņam pretlikumīgi atņemtās mantas vērtību.

Viņš arī lūdz kopumā izbeigt prettiesiskās darbības ar Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) mantu jeb komercķīlu.

Satiksmes ministrijā uzsver, ka atbilde uz šo vēstuli tiekot gatavota.